Kas notiek pasaulē

Grieķijā pārskata jautājumu par reliģisko brīvību

”Šķiet, pēdējā laikā [Grieķijas] valdība ir noraizējusies par jautājumiem, kas saistīti ar tiesībām uz reliģisko brīvību, tas attiecas arī uz vēl nepieņemto labojumu konstitūcijā,” ziņots Atēnu laikrakstā To Vima. ”Ārlietu ministrijā ir izveidota neoficiāla komisija, kurai jāpārskata likumi par reliģisko brīvību, diktatora Metaksas laikā izdotie likumi, kas prozelītismu klasificē par krimināli sodāmu darbību, un apstākļi, kādos pie pareizticīgās baznīcas nepiederošas reliģiskās minoritātes drīkst dibināt baznīcas un ierīkot sapulču vietas.” Tālāk ziņojumā teikts, ka uz to galvenokārt ir pamudinājušas daudzās Eiropas cilvēktiesību tiesā iesniegtās Grieķijas Jehovas liecinieku lietas.

Latīņu valoda ir dzīva

Latīņu valoda vēl arvien ir Vatikāna oficiālā valoda, lai gan Romas katoļu liturģijā to pārstāja lietot mūsu gadsimta 60. gados. Speciālisti pāvesta dokumentus pārtulko latīņu valodā, taču pašā Vatikānā latīņu valodu šobrīd lieto maz. 1997. gada novembrī pāvests pauda neapmierinātību ar to, ka latīņu valodā tiek runāts aizvien retāk, un mudināja uz tās plašāku lietošanu. Tajā pašā laikā Vatikāna zinātnieki ir pabeiguši darbu pie mūsdienīgas latīņu valodas vārdnīcas, kuras izveidei pagāja astoņi gadi. Tagad tādiem mūsdienu vārdiem kā ”aerosols”, ”lidosta”, ”universālveikals”, ”taksometrs” un ”satiksmes sastrēgums” ir rasti ekvivalenti latīņu valodā. Pat plaši izplatītie mobilie telefoni ir kļuvuši par telephonium cellulare. Latīņu valodas entuziastiem var paziņot kaut ko vēl labāku. Kāds priesteris Romā ir izveidojis latīņu valodas Web lappusi Internetā, vēstī Londonas laikraksts The Times.

Skulptūru kopijas

Līdz 2000. gadam visas skulptūras Romas parkos, iespējams, būs nevis oriģināli, bet kopijas. Kāpēc? ”Ja mēs vēlamies saglabāt pieminekļus, tad kopiju izgatavošana ir vienīgais risinājums,” paskaidro kādas Romas vēstures biedrības locekle Karla Benoči. Viņa piebilst, ka dažas skulptūras ir ”ļoti smagi bojātas — tās ir skāris laika zobs, tāpat vainojamas automobiļu izplūdes gāzes, vandaļi, kā arī tas, ka atrodas cilvēki, kas uzpērk zagtas lietas”. Tiek izdarīti eksperimenti, lai noteiktu, no kādiem materiāliem izgatavotas kopijas izskatītos tieši tāpat kā oriģināli un tajā pašā laikā varētu izturēt smoga iedarbību un vandaļu uzbrukumus. Dažu skulptūru kopijas ir izgatavotas no plastmasas, citas — no cementa, kas pārklāts ar marmora pulveri. Tās ir ”tik līdzīgas oriģināliem”, stāsta K. Benoči, ”ka reiz zagļi, uzskatīdami kādu skulptūru par oriģinālu, nozāģēja skulptūrai galvu, lai to nozagtu, bet kādu citu mēģināja aiznest projām veselu”. Kur paliks īstās skulptūras? Tās nonāks muzejos, kur tās varēs mierīgi apbrīnot un tām nekas nedraudēs.

Bērni mirst nepietiekama uztura dēļ

”Nepietiekama uztura dēļ mirst vairāk bērnu nekā epidēmiju, dabas katastrofu vai karu dēļ,” ziņots Francijas dienas laikrakstā Le Monde. Tiek lēsts, ka katru gadu tāpēc vien nomirst gandrīz septiņi miljoni bērnu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) ziņojumā par 1997. gadu bija norādīts, ka katru gadu mirst 12 miljoni bērnu vecumā līdz pieciem gadiem un 55 procenti no tiem mirst nepietiekama uztura dēļ. Nāve nav vienīgais, ko izraisa nepietiekams uzturs, — ļoti daudzi bērni tāpēc ir fiziski vai garīgi atpalikuši, un ļoti daudziem ir novājināta imūnsistēma. Dienvidāzijā puse bērnu nesaņem pietiekamu uzturu, bet Āfrikā — trešā daļa. Šī problēma ir skārusi arī rūpnieciski attīstītās valstis. UNICEF ziņo, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ceturtā daļa bērnu vecumā līdz 12 gadiem nesaņem vajadzīgo uzturu.

Ūdens uz Mēness?

Kosmosa kuģis Lunar Prospector Mēness polu apgabalos, pēc visa spriežot, ir atklājis sasalušu ūdeni, stāstīts laikrakstā The New York Times. Kosmosa kuģa instrumenti norāda uz ūdeņraža klātbūtni, un tiek uzskatīts, ka uz Mēness ūdeņradis visdrīzāk varētu būt sastopams ūdens sastāvā. Pēc zinātnieku domām, ūdens uz Mēness ir ledus kristāliņu formā, kuri sajaukti ar Mēness virsmas irdeno iežu materiālu. Šķiet, ūdens daudzums gruntī, izteikts procentos, ir 1 procents vai mazāk. Daži zinātnieki jau paredz, ka ar šo ūdeni varētu apgādāt cilvēku apmetnes uz Mēness un no tā varētu ražot ūdeņradi un skābekli — degvielu kosmosa kuģim, kas tiktu palaists no Mēness. Citi uzskata, ka pat tādā gadījumā, ja uz Mēness tiešām ir ūdens, nebūtu ekonomiski to iegūt. Dr. Brūss Marijs no Kalifornijas Tehnoloģijas institūta sacīja, ka lētāk būtu transportēt ūdeni no Zemes nekā to iegūt uz Mēness.

Brīdina būt uzmanīgiem ar pretsāpju līdzekļiem

”Pat samērā nedaudz pārdozējot acetaminofēnu — aktīvo sastāvdaļu tailenolā un vēl ļoti daudzos bez ārsta receptes nopērkamos medikamentos —, var attīstīties smagi aknu bojājumi, it īpaši, ja to lieto kopā ar alkoholu,” brīdināts žurnālā Health; var pat iestāties nāve. ”Lielākoties cilvēki domā, ka devu var palielināt divas vai trīs reizes un nekas ļauns nenotiks,” saka terapeits Viljams Lī no Teksasas Dienvidrietumu medicīnas centra universitātes. ”Bet tas neattiecas uz šo medikamentu.” Kad acetaminofēns organismā tiek sašķelts, rodas blakusprodukts, kas bojā aknas. Aknas sevi atindē ar vielu, ko sauc par glutationu. Taču, ja uzņemta pārāk liela acetaminofēna deva, aknu aizsardzības spējas var izrādīties nepietiekamas. Alkohols ievērojami samazina glutationa krājumus, tāpēc sevišķi bīstami ir lietot acetaminofēnu pēc pāris glāzēm alkoholiska dzēriena. Tā kā acetaminofēns ietilpst vairāk nekā 300 medikamentos, to ir ļoti viegli pārdozēt, pašam nemaz nemanot.

Stundas, kurās runā par bērnu nolaupīšanu

Taivānas skolās tagad ieviests jauns mācību priekšmets — stundas, kurās runā par bērnu nolaupīšanu. ”Izņemot Filipīnas, visbiežāk bērni tiek nolaupīti Taivānā — vidēji ik pēc divarpus dienām tiek nolaupīts kāds bērns,” rakstīts žurnālā Asiaweek. Tā kā noziedzība joprojām pieaug, vecāki, raizēdamies, ka viņu bērni var kļūt par nākamajiem upuriem, ir pieprasījuši šādu mācību priekšmetu. Šajās stundās bērniem māca būt piesardzīgiem, kad viņi kaut kur dodas vieni paši, kad viņi grasās iekāpt liftā un kad brauc sabiedriskajā transportā. Viņus māca uzmanīties no aizdomīgiem cilvēkiem un māca, kā reaģēt, ja viņus tomēr nolaupa. Kaut arī mācību priekšmeta saturs nav nekas priecīgs, tiek darīts viss, lai bērni saglabātu pozitīvu attieksmi pret dzīvi.

Tomēr nav izmiris

Indijas apogs, kuru jau uzskatīja par izmirušu, jo 113 gadu nebija drošu ziņu, ka viņš redzēts, tagad ir pamanīts un nofotografēts mežainā apvidū netālu no Šahadas, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bombejas. Putns ir aptuveni divdesmit centimetru garš, brūnu apspalvojumu un lielām acīm, un viņš var dižoties ar lielu knābi, garām kājām un nagiem. ”To uzskata par vienu no noslēpumainākajiem Indijas putniem,” sacīja Vašingtonas Nacionālā dabas zinātņu muzeja darbiniece Pamela Rasmusena, kas kopā ar diviem kolēģiem nofotografēja putnu. ”Kaut ko tādu var redzēt ārkārtīgi reti.” Pārējās divas Indijas putnu sugas, par kurām tagad nekas droši nav zināms, jo nav rakstveida liecību, ka šo sugu putni ir izdzīvojuši, ir sārtgalvas pīle, kas pēdējo reizi redzēta mūsu gadsimta 30. gados, un Himalaju kalnu paipala, kas nav redzēta apmēram 100 gadu.

”Ideāla ”vieglā” narkotika”?

Šokolādes stimulējošās, uzmundrinošās un dzimumtieksmi uzbudinošās īpašības ir slavētas simtiem gadu. Taču kāds nesens pētījums liecina, ka šokolāde patiešām ietekmē ”garastāvokli, sirdsmieru un seksuālo uzvedību”, ziņots Francijas laikrakstā Le Monde. Zinātnieki šokolādē ir atklājuši vielu, kurai piemīt amfetamīniem līdzīgas īpašības, un vielu ar ”izteiktu antidepresīvu iedarbību”. Jaunais pētījums ir arī atklājis, ka šokolādē ietilpst anandamīds — mediators, kas rada tās pašas ”pastiprinātās sajūtas un eiforiju”, kādu rada kaņepju droga. Šī iemesla dēļ, kā arī produkta nosacītā nekaitīguma dēļ laikrakstā secināts: ”Tā kā šokolāde stimulē fizisko un intelektuālo aktivitāti, dod enerģiju, rada labsajūtu, turklāt neizraisa praktiski nekādas blakusparādības un pierašana pie tās ir minimāla, šokolādi var uzskatīt par gandrīz ideālu ”vieglo” narkotiku.”