Kādu risinājumu nodrošinās Dievs?

KĀ VAR panākt, lai tādi nežēlīgi noziegumi vairs nenotiktu? Kāds ir risinājums? Izpētot vēsturi, var pārliecināties, ka cilvēku piedāvātie risinājumi ir cietuši neveiksmi. Patiesībā cilvēku vadītāji ir rīkojušies diezgan pretrunīgi un pat izteikti liekulīgi.

Padomāsim, piemēram, par 1995. gadu. Šis gads iezīmēja 50. gadadienu kopš holokausta, atombumbas sprādziena un Otrā pasaules kara beigām. Togad šiem notikumiem veltīti atceres pasākumi ar pasaules politisko līderu piedalīšanos notika daudzās valstīs. Kādēļ? Tādēļ, lai riebumu, ko izraisa šīs zvērības, izjustu arī nākamās paaudzes un nekas tāds vairs neatkārtotos. Tomēr minētajos pasākumos nevarēja nepamanīt pretrunas.

Liekulība

Visi reliģijas un valdības pārstāvji, kas piedalījās šajās ceremonijās, kuras plaši tika atspoguļotas masu informācijas līdzekļos, vēlējās, lai viņus uzskatītu par labdariem vai, mazākais, neuzskatītu par ļauna darītājiem. Tomēr valstis, kas nosodīja pagātnes noziegumus, ir izveidojušas ieroču arsenālus, atvēlēdamas šim nolūkam budžetā milzīgas summas. Tajā pašā laikā tās nav atrisinājušas tādas nopietnas problēmas kā nabadzība, morāles pagrimums un vides piesārņojums un bieži vien to ir aizbildinājušas ar līdzekļu trūkumu.

Pasaulīgās reliģijas ir mēģinājušas attēlot vēsturi tā, lai nomaskētu savu ilgstošo iecietību pret diktatūru noziegumiem un notušētu sadarbību ar šīm diktatūrām. Tās nedarīja nekā, lai vienas un tās pašas reliģijas piederīgie neslepkavotu cits citu. Piemēram, Otrā pasaules kara laikā katoļi nogalināja katoļus un protestanti — protestantus, tāpēc ka tie piederēja pie citas tautības un atradās pretinieka pusē. Abu pušu karotāji apgalvoja, ka esot kristieši, bet darīja to, kas bija pilnīgā pretstatā Jēzus mācībām. (Mateja 26:52; Jāņa 13:34, 35; 1. Jāņa 3:10—12; 4:20, 21.) Citas reliģijas ir rīkojušās līdzīgi. Arī mūsdienās šo reliģiju pārstāvji ir vainojami noziegumos, kas izdarīti dažādās pasaules zemēs.

Jēzus laika reliģiskie vadoņi bija liekuļi. Jēzus viņus atmaskoja, sacīdams: ”Vai jums, rakstu mācītāji un farizēji, jūs liekuļi! Jo jūs ceļat kapenes praviešiem un izgreznojat taisno kapu pieminekļus un sakāt: Ja mēs būtu bijuši mūsu tēvu laikos, mēs nebūtu piedalījušies praviešu asins izliešanā. Tā tad jūs dodat liecību par sevi, ka jūs esat praviešu slepkavu bērni.” (Mateja 23:29—31.) Šie reliģiskie vadītāji sevi uzskatīja par dievbijīgiem, bet patiesībā viņi bija liekuļi, jo vajāja Jēzu un tā mācekļus.

Ko var mācīties no Bībeles

Daudz var mācīties no laicīgās vēstures, tomēr visvērtīgākās pamācības ir atrodamas Bībelē. Tajā vēsture nav atspoguļota, balstoties uz cilvēku vērtējumu un aizspriedumiem. Bībelē pagātne un nākotne ir skaidrota no Dieva viedokļa. (Jesajas 55:8, 9.)

Rakstos ir runāts gan par labiem un sliktiem cilvēkiem, gan par notikumiem ar labu vai sliktu iznākumu. Bieži no aprakstītajiem gadījumiem var iegūt kādu vērtīgu pamācību — pamācību, kas ir saskaņā ar Dieva prātu. Pieminējis vairākus notikumus no seno izraēliešu vēstures, apustulis Pāvils noslēgumā teica: ”Viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums.” (1. Korintiešiem 10:11.) Arī Jēzus minēja pamācošu piemēru no vēstures, teikdams saviem mācekļiem: ”Pieminiet Lata sievu!” (Lūkas 17:32.)

Kurus Dievs atceras, un kurus viņš aizmirst

No Bībeles mēs uzzinām, ka Dievs kādu atceras vai aizmirst atkarībā no tā, kādi ir šī cilvēka darbi. Tiem, kas ir grēkojuši, bet pēc tam parādījuši nožēlu, Dievs piedod, ”jo Viņš ir bagāts žēlastībā”. (Jesajas 55:7.) Ja ļauna darītājs nožēlo izdarīto un ”atgriežas no saviem grēkiem un rīkojas pēc patiesības un taisnības, ..viņa grēkus.. vairs nepieminēs”. (Ecēhiēla 33:14—16.)

Pāvils rakstīja: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebrejiem 6:10.) Tātad Dievs atalgos tos, kurus būs paturējis labā piemiņā. Uzticīgais Ījabs lūdza: ”Kaut Tu mani mirušo valstī — Šeolā [cilvēces kopējā kapā] apslēptu turētu, ..tad noliktu man noteiktu laiku un tad mani pieminētu!” (Ījaba 14:13.)

Bet ar ļaundari, kas bez nožēlas grēko, Dievs rīkosies pilnīgi pretēji; tas ir skaidri redzams no vārdiem, ko Dievs teica Mozum: ”Es [to] izdeldēšu no savas grāmatas.” (2. Mozus 32:33.) Jā, ļaunos cilvēkus Dievs aizmirsīs uz visiem laikiem.

Augstākais Tiesnesis

Dievs ir augstākais Tiesnesis, un viņam vēstures vērtējumā pieder gala vārds. (1. Mozus 18:25; Jesajas 14:24, 27; 46:9—11; 55:11.) Pasludinot savu spriedumu, viņš neaizmirsīs daudzos noziegumus pret cilvēci. Dienā, kad viņš ļaus vaļu savam taisnīgajam sašutumam, tiks tiesātas visas personas un organizācijas, kas ir atbildīgas par nodarīto ļaunumu. (Atklāsmes grāmata, 18. un 19. nodaļa.)

Spriedums tiks pasludināts arī visai viltus reliģijas sistēmai, kas Rakstos nosaukta simboliskā vārdā — ”lielā Bābele”. Par viņu ir rakstīts: ”Viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.” (Atklāsmes 18:2, 5.)

Šīm reliģijām bija jāmāca saviem sekotājiem darīt labu, bet viņas savu uzdevumu nav pildījušas. Tāpēc par pasaulīgajām reliģijām Dieva Rakstos ir teikts: ”Viņā ir atrastas praviešu un svēto asinis un visu to, kas noslepkavoti virs zemes.” (Atklāsmes 18:24.) Šīs reliģijas nemācīja saviem piekritējiem mīlēt ticības biedrus un citus cilvēkus, tāpēc tās ir vainojamas asinsizliešanā.

Jauna pasaule ir pavisam tuvu!

Beidzot pavisam tuvu ir diena, kad ļaunums tiks iznīcināts. (Cefanjas 2:1—3; Mateja 24:3, 7—14.) Tad iestāsies laiks, kad ’bēdu, vaidu un sāpju vairs nebūs’ un cilvēki uz zemes varēs dzīvot laimīgi. (Atklāsmes 21:3—5.) Nekad vairs nebūs jāpieredz briesmīgi noziegumi un masu slepkavības, jo cilvēkiem vairs netiks atļauts valdīt; zemes pārvaldīšana tiks uzticēta Dieva debesu Valstībai, kuras ķēniņš ir ”Miera lielskungs”, Jēzus Kristus. (Jesajas 9:5, 6; Daniēla 2:44; Mateja 6:9, 10.)

Tajā laikā pilnībā piepildīsies paredzējums no 46. psalma 10. panta: ”[Dievs] liek kaŗiem mitēties visā pasaulē.” Nodibinātais miers ilgs mūžīgi, jo Jesajas 2:4 ir pravietots, ka ”tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot”. Par mieru ir pravietots arī Psalmā 37:11: ”Lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” Tad varēs teikt, ka ”nu ir miers visā zemē, visi atpūšas, visur skan gaviles”. (Jesajas 14:7.)

Viss liecina, ka drīz būs klāt taisnīgā jaunā pasaule. Un šajā jaunajā pasaulē, pār kuru valdīs Dieva debesu Valstība, notiks vēl kaut kas brīnumains — mirušo augšāmcelšana. Dieva Rakstos ir apsolīts: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.)

Jau tad, kad Jēzus atradās uz zemes, viņš cēla augšā cilvēkus no nāves. Piemēram, par gadījumu, kad Jēzus augšāmcēla kādu meiteni, Bībelē ir stāstīts: ”Meitiņa tūlīt cēlās un staigāja.” (Marka 5:42.) Augšāmcelšanas laikā no nāves tiks piecelti gan nežēlīgo noziegumu upuri, gan citi cilvēki, kas jau sen ir miruši, un viņiem tiks piedāvāta iespēja dzīvot mūžīgi uz paradīzes zemes. (Lūkas 23:43.) Ar laiku ’agrāko vairs nepieminēs un tas nevienam vairs nenāks prātā’. (Jesajas 65:17.)

Jūs rīkotos gudri, ja apgūtu precīzas zināšanas par Dieva Rakstiem, Bībeli, un pildītu viņa gribu. Tad jūs varēsiet būt to vidū, kurus Dievs gribēs atcerēties, kad viņš uz visiem laikiem novērsīs noziegumus un atdos to upuriem dzīvību. Jēzus teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.)

[Attēli 8., 9. lpp.]

Dievs pārvērtīs Zemi par mierpilnu paradīzi

[Attēli 10. lpp.]

Ar mirušo augšāmcelšanu Dievs vērsīs par labu pagātnes noziegumu ļaunās sekas