Cik dziļa ir jauniešu interese par reliģiju?
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA FRANCIJĀ
VAKARĀ, kurā bija klāt vairāk nekā 750 000 jauniešu, valdīja milzīga pacilātība. Viņi vicināja karogus, dziedāja un aplaudēja. Gaisā šāvās lāzerstaru kūļi, notika krāšņa uguņošana, un mūziķi ar savu uzstāšanos palielināja vispārējo saviļņojumu. Vakara atmosfēra atgādināja ”grandiozu improvizētu diskotēku”. Visbeidzot, sajūsmas saucienu un spiedzienu pavadīts, uz skatuves uzkāpa vīrietis, ko jaunieši bija gaidījuši.
Vai ar to sākās kādas rokgrupas pasaules turneja? Nē. Tā bija reliģiska masu sanāksme Parīzē Pasaules katoliskās jaunatnes dienu ietvaros, un minētais vīrietis nebija neviens cits kā pāvests Jānis Pāvils II.
Dažiem cilvēkiem jauniešu interese par šāda veida reliģiskiem pasākumiem varbūt šķiet savāda. Taču masu informācijas līdzekļos tagad daudz tiek runāts par to, ka jauniešu vidū atdzimst interese par reliģiju.
Ja vērojam neiedziļinoties
Sākumā varētu likties, ka reliģijas stāvoklis ir diezgan labs. No gados jaunajiem eiropiešiem apmēram 68 procenti apgalvo, ka viņi pieder pie kādas baznīcas, bet Īrijā to saka vairāk nekā 90 procenti jauniešu. Armēnijā, kur savulaik reliģiju uzskatīja par agrākā laikmeta palieku, kāds mācītājs, runādams par baznīcām, kas kādreiz stāvēja tukšas, bet tagad ir pilnas, izteicās: ”Esmu pārsteigts, cik ļoti jauno paaudzi pievelk reliģija.”
Daudzās valstīs informācijas līdzekļos plaši tiek atspoguļota jauniešu iesaistīšanās sektās un harismātiskās grupās. Ir kļuvuši populāri tādi reliģiski pasākumi kā iepriekšminētais. Bet kas atklājas, ja vairāk iedziļināmies notiekošajā?
Ja pētām sīkāk
Pētot sīkāk, uzzinām, ka 1967. gadā 81 procents franču jauniešu ticēja Dievam, bet 1997. gadā — mazāk nekā puse. Eiropā kopumā tikai 28 procenti jauniešu tic Dievam kā personai. Nav nekāds brīnums, ka tikai 12 procenti Eiropas jauniešu bieži lūdz Dievu. Kā tas ir saistīts ar jauniešu viedokli par reliģiju?
Dānijā 90 procenti jauniešu apgalvo, ka pieder pie nacionālās baznīcas. Taču vienīgi 3 procenti sevi uzskata par aktīviem baznīcas locekļiem. Pēc Francijas katoļu laikraksta La Croix 1997. gadā izdarītas aptaujas datiem, 70 procenti franču jauniešu atzīst, ka reliģijai nav lielas nozīmes viņu dzīvē. Trīs ceturtdaļas no viņiem par svarīgāku uzskata savu personīgo pieredzi nekā reliģijas mācības. Pārējās Eiropas valstīs stāvoklis lielākoties ir tāds pats.
Kāpēc jaunieši neapmeklē baznīcas? Pārsvarā tāpēc, ka pamatkonfesijas tiem neiedveš uzticību. Piemēram, Francijā lielākā daļa jauniešu domā, ka reliģija sašķeļ pasauli. Turklāt nav nekas neparasts sastapt jauniešus, kuru viedoklis ir tāds pats kā piecpadsmitgadīgajai spāņu katolietei Huditai, kas sacīja: ”Es nepiekrītu tam, ko baznīca māca par morāli.” Savukārt, pēc 20 gadu vecā Taivānas iedzīvotāja Džozefa domām, reliģija ir ”pārāk tradicionāla”. Bet kam tad tic lielākā daļa jauniešu, ja viņi nepiekrīt paši savas reliģijas mācībām?
Reliģija pēc ”ēdienkartes”
Tagad jaunieši reliģiskos uzskatus parasti izvēlas tāpat, kā viņi izraudzītos ēdienkartē ēdienus. Kādā žurnālā šī parādība bija nosaukta par ”reliģisko uzskatu izvēlēšanos pēc ēdienkartes”. Bet vienā no katoļu žurnāliem — par ”pastaigāšanos gar reliģiju ”skatlogiem””. Priekšstati, kas bija kļuvuši nepopulāri, tagad atkal ir izplatīti. Eiropā aptuveni 33 procenti jauniešu tic talismaniem, 40 procenti jauniešu tic, ka zīlnieki var pareģot nākotni, un 27 procenti jauniešu tic, ka zvaigznes ietekmē cilvēku dzīvi. Daudzi jauni eiropieši tic arī dvēseles pārdzimšanai.
Pastāv tik liela reliģisko uzskatu dažādība, ka jaunieši var izvēlēties tādus uzskatus, kas atbilst viņu vēlmēm. Maz ir tādu jauniešu, kas domātu, ka tikai vienai reliģijai ir patiesība. Tā kā viņi paši izlemj, kam ticēt, atšķirība starp viņu reliģiskajiem uzskatiem kļūst aizvien mazāka. Tāpēc sociologi tagad runā par oficiālo mācību ”pakāpenisku atmiršanu” un to ”vispārēju izlīdzināšanos”. Kā tradicionālās reliģijas reaģē uz šādu nostāju pret ticību?
Reliģiju centieni piesaistīt jauniešus
Reliģijām ir grūti piesaistīt jauniešus. Kāds franču mācītājs, runādams par jauniešu pūļiem, kas apmeklēja Pasaules katoliskās jaunatnes dienas Parīzē, jautāja: ”No kurienes nāk šie jaunieši? Manās baznīcās nav jauniešu — tur es tos nekad neredzu.” Cenšoties piesaistīt un noturēt jauniešu uzmanību, katoļu baznīca jūtas spiesta mainīt veidu, kā tā sludina savu vēsti, un mainīt savu tēlu.
”Baznīca maina savu stilu!” paziņoja Francijas laikraksts Le Figaro. Divpadsmitajās Pasaules jaunatnes dienās Parīzē pasākumu organizēšanai baznīca izmantoja firmas, kas parasti organizē rokkoncertus. Jauniešiem, kas bija sabraukuši no vairāk nekā 100 valstīm, tika rīkoti vairāk nekā 300 izklaides pasākumi, un garīdzniekiem tērpus bija darinājuši modes dizaineri.
Tā kā daudzām reliģijām trūkst kontakta ar jaunatni un tās saskata nepieciešamību pielāgoties situācijai, tās sāk uzņemt par saviem locekļiem visus, kas vien vēlas. Atsaucoties uz šo baznīcas politiku, Mišels Dibo — garīdznieks, kas organizēja Pasaules jaunatnes dienas Parīzē, — sacīja: ”Protams, es vēlētos, lai visi kristītie būtu uzticīgi Kristum. Bet pat tad, ja viņi nav tādi, viņiem ir sava vieta baznīcā.”
Jauniešu centieni atrast atbildes
Kādā laikrakstā, uzsverot, ka jaunieši patiešām meklē atbildes uz saviem jautājumiem, bija teikts, ka viņi apmeklēja reliģisko pasākumu Parīzē, ”meklēdami ticību, nevis to apliecinādami”. Vai katoļu baznīca viņiem to deva?
Ko mēs redzam, ja iedziļināmies lietas būtībā un neņemam vērā to, kas vienā no katoļu laikrakstiem bija nosaukts par reliģisko masu pasākumu ”optisko ilūziju”? Francijas laikrakstā Le Monde bija rakstīts, ka aiz spožās ārienes ”nav īsta satura”.
Lai gan ēdiena izskats ir svarīgs, tomēr ēdienam jābūt arī barojošam. Jauniešu jautājumi par dzīves jēgu prasa garīgi saturīgas atbildes. Skaistās, bet tukšās atbildes, ko ”pasniedz” jauniešiem, tos neapmierina.
Vai reliģiski sarīkojumi, kam nav reālas praktiskas nozīmes, īstenībā ietekmē mūsdienu jauniešus? Franču socioloģe Daniela Ervjē-Ležē secināja: ”Varbūtība, ka iespaidīgajiem pasākumiem būs noturīga sociāla ietekme, ir niecīga.” Bet kur jaunieši var rast apmierinošas atbildes uz saviem jautājumiem?
Atbildes, kas apmierina
1997. gadā Francijas žurnālā Le Point bija publicēts raksts par grūtībām, ar kādām sastopas jaunieši. Viņus nomoka ne tikai parastie jautājumi par dzīves jēgu, bet arī noziedzības un vardarbības radītās problēmas. Vai ir iespējams tikt ar to visu galā? Žurnāla rakstā bija stāstīts: ”Sasniedzis 30 gadu vecumu, Davids sāka uztraukties par postu, ko viņa organismam nodara alkohola un narkotiku lietošana, kā arī kaušanās. Pie Davida durvīm pieklauvēja Jehovas liecinieki — viņiem bija, ko atbildēt Davidam, kurš vēlējās izmainīt savu dzīvi. Davids sāka studēt Bībeli un pievērsās reliģijai. Viņš samaksāja savus kāršu parādus un atdeva naudu visiem tiem, kas pat nezināja, ka viņš pokerā tos apkrāpis. Tagad viņš vairs nesmēķē, nedzer un nekaujas.”
Runājot par citiem jauniešiem, kas ir studējuši Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, rakstā tālāk bija teikts: ”Viņi ir atraduši atbildes uz visiem saviem jautājumiem.” Kāds jaunietis, Jehovas liecinieks, to izteica šādi: ”Bībelē patiesību var lasīt jau divtūkstoš gadu; kāpēc tad man būtu jāmeklē vadība kaut kur citur?”
Dieva Raksti ir domāti arī jauniešiem. Bībeles praktiskie padomi tiem palīdz risināt tagadējās problēmas un ļauj būt cieši pārliecinātiem, ka nākotnē valdīs miers un visa cilvēce būs vienota brālība. Mūsu mainīgajā pasaulē Bībelē rodamā cerība ir ’drošs un stiprs dvēseles enkurs’, kas dod stabilitāti un mieru. (Ebrejiem 6:19.) Simtiem tūkstošu jauniešu, personiski studēdami Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, ir atraduši patiesu dzīves jēgu. Viņi paši ir ieraudzījuši, ka Bībele rosina veikt izmaiņas, kas nav virspusējas. Pieņemot Bībeles atbildes, jaunieši atklāj, ka īstas ticības meklējumi vainagojas panākumiem.
[Attēls 12. lpp.]
Reliģiskais pasākums Parīzē piesaistīja tūkstošiem jauniešu
[Attēls 13. lpp.]
Vai Pasaules jaunatnes dienas Parīzē liecina par patiesu reliģijas atdzimšanu?