Pašizraudzīti ārstniecības līdzekļi — plusi un mīnusi

No Atmostieties! korespondenta Brazīlijā

”VISĀ pasaulē aizvien populārāki kļūst pašizraudzīti ārstniecības līdzekļi. Cilvēki paši grib būt sava veselības stāvokļa noteicēji,” stāsta kāda liela zāļu ražošanas uzņēmuma prezidents. Pilnīgi iespējams, viņam ir taisnība. Bet vai pastāv arī kādi riska faktori, kas cilvēkam būtu jāņem vērā, pirms viņš izvēlas sev ārstniecības līdzekļus?

Protams, pareizi lietotas zāles var būt ļoti noderīgas. Piemēram, insulīns un antibiotikas, tāpat lētie un vienkāršie rehidratējošie līdzekļi ir glābuši dzīvību neskaitāmiem cilvēkiem. Visgrūtākais, pašiem izraugoties ārstniecības līdzekļus, ir noteikt, kuros gadījumos plusu ir vairāk par mīnusiem.

Ir zemes, kur kvalificēta medicīniskā palīdzība nav pieejama, jo tā jāmeklē pārāk tālu vai izmaksā pārāk dārgi. Tāpēc daudzi cilvēki informāciju par ārstniecības līdzekļiem iegūst no draugiem, radiem un dažādām rokasgrāmatām. Turklāt ”reklāmas kampaņas rada iespaidu, ka pietiek vienkārši lietot zāles, lai cilvēks būtu vesels un lai ar viņu viss būtu kārtībā”, saka Fernandu Lefevrs, Sanpaulu universitātes (Brazīlija) profesors.a Iznākumā daudzi sāk lietot medikamentus, lai tiktu galā ar pārstrādāšanās un nepilnvērtīga uztura lietošanas sekām vai pārvarētu pat nenozīmīgas emocionālas problēmas. Lefevrs piebilst: ”Cilvēki nevis cenšas sakārtot savu dzīvi, bet mēģina atrisināt problēmas, lietodami zāles, kas ir brīvā pārdošanā.” Bieži vien jāšaubās, vai viņiem vispār ir zināma pareizā diagnoze.

Cilvēki lieto zāles ne tikai galvassāpju, paaugstināta asinsspiediena un vēdergraižu gadījumā. Daudzi ķeras pie zālēm, lai pārvarētu raizes, bailes un vientulības sajūtu. ”Cilvēki griežas pēc palīdzības pie ārsta, jo uzskata, ka medikamenti atrisinās viņu problēmas,” saka Dr. Andrē Feingolds. ”Pat profesionāli mediķi mēdz ar vieglu roku izrakstīt zāles un iesaka cilvēkiem veikt neskaitāmas pārbaudes. Nekas netiek darīts, lai iepazītos ar pacienta slimības vēsturi, kas visbiežāk liecina par haotisku, saspringtu un neveselīgu dzīvesveidu.” To atzīst arī Romildo Bueno, kas pārstāv Pasaules padomi cīņai pret psihotropo vielu nepareizu lietošanu (psihotropās vielas ietekmē cilvēka apziņu un uzvedību): ”Laiks, ko ārsts var veltīt pacientiem, ir ierobežots; ārsts neiedziļinās situācijā un ārstē tikai simptomus.” Zāļu lietošana ir ”medicīnisks paņēmiens, kā [risināt] sociālas problēmas”. Tomēr kāds cits ārsts norāda, ka daudziem pacientiem patiešām ir vajadzīgi rūpīgi izraudzīti psihotropie līdzekļi.

Brazīlijas dienas laikrakstā O Estado de S. Paulo, runājot par ”prozaka lietošanas modi”, bija teikts: ”Ja medikamenta lietošana kļūst par modi, tāpat kā modē nāk jauna frizūra, tas, maigi izsakoties, ir dīvaini.” Laikrakstā citēti psihiatra Artura Kaufmana vārdi: ”Tā kā cilvēkiem dzīvē trūkst perspektīvas un mērķu, rodas šis fenomens: viņi sāk uzskatīt iedarbīgas zāles par glābiņu no visām nelaimēm.” Kaufmans turpina: ”Cilvēki arvien vairāk un vairāk grib iegūt tūlītēju atvieglojumu, tāpēc, neiedziļinoties savu problēmu cēloņos, viņi labāk vienkārši iedzer zāles, nevis meklē risinājumu.” Bet vai ārstēties pašiem ir droši?

Vai pašārstēšanās nav riskanta?

”Viena no raksturīgākajām norisēm, kas 20. gadsimtā vērojama medicīnas jomā, ir jaunu medikamentu izstrādāšana,” teikts The New Encyclopædia Britannica. Bet tajā pašā izdevumā atzīmēts: ”Acīmredzot zāļu lietošana izraisa vairāk saindēšanās gadījumu nekā jebkurš cits cēlonis.” Zāles patiešām var ne tikai palīdzēt, bet arī kaitēt. Piemēram, pretapetītes līdzekļi ”ietekmē nervu sistēmu un tāpēc var radīt tādus nepatīkamus simptomus kā bezmiegs, pārmaiņas uzvedībā un dažkārt pat halucinācijas”, raksta žurnāliste Silena di Kastru. ”Cilvēks, kas domā, ka pretapetītes līdzekļi tikai mazina apetīti, māna pats sevi. Ar vienu kapsulu var sākties nebeidzams zāļu lietošanas riņķis, kurā katras nākamās zāles neitralizē citu zāļu iedarbību.”

Daudzas plaši lietotas zāles var kairināt kuņģa gļotādu un pat radīt nelabumu, vemšanu un asiņošanu. Ir zāles, kuru lietošana var izraisīt pieradumu un kaitēt nierēm un aknām.

Ir jābūt uzmanīgiem pat ar medicīniskiem izstrādājumiem, kas domāti vispārējai lietošanai. Dr. Efraims Olševers, kādas Brazīlijas mediķu asociācijas prezidents, brīdina: ”Tagad ir modē lietot vitamīnu preparātus, taču šī aizraušanās ir ārkārtīgi bīstama. Jau tas, ka iedzīvotāji paši izraugās sev zāles, nav pārāk labi, bet arī daži slikti informēti ārsti izraksta cilvēkiem apšaubāmus medikamentus, neņemot vērā ar to lietošanu saistītās briesmas.” Tomēr kāds cits ārsts atzīst, ka vitamīnu preparāti, lietoti pareizās devās, var būt nepieciešami un noderīgi, lai ārstētu dažas slimības un noteiktu vielu trūkumu organismā.

Kā noteikt pareizu diagnozi?

Nav iespējams iet pie ārsta katru reizi, kad nejūtamies īsti veseli, tāpēc visai ģimenei var nākt par labu zināšanas veselības jautājumos un saprātīgas rūpes pašiem par savu veselību. Taču, pirms tiek lietotas jebkādas zāles, ir ļoti svarīgi noteikt sev precīzu diagnozi. Ja tuvumā nav ārsta vai ja jūs nevarat atļauties griezties pie ārsta, pareizas diagnozes noteikšanā var palīdzēt piemērota medicīniska rokasgrāmata. Daudzās valstīs, arī Latvijā, ir pieejami speciāli izdevumi, kuros dažādu slimību simptomi ir apkopoti shēmās. Šo shēmu lietotāja priekšā ir virkne jautājumu, uz kuriem jāatbild vai nu ar ”jā”, vai ”nē”. Izslēgšanas ceļā bieži vien var noteikt sliktās pašsajūtas cēloni.

Bet ko var teikt par ārsta pakalpojumiem? Kādos gadījumos būtu jāgriežas pie profesionāliem mediķiem? Kā izvairīties no galējībām — nesākt pārmērīgi raizēties par savu veselību, tomēr neatstāt to arī novārtā? Kā saglabāt pēc iespējas labāku veselību pasaulē, kurā tik ļoti izplatītas dažādas fiziskas un psihosomatiskas kaites?

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 4. lpp.]

”Nekas netiek darīts, lai iepazītos ar pacienta slimības vēsturi, kas visbiežāk liecina par haotisku, saspringtu un neveselīgu dzīvesveidu.” (Dr. Andrē Feingolds)

[Papildmateriāls 4. lpp.]

Mājas apstākļos lietojamie ārstniecības augi

Jau gadu tūkstošiem cilvēki daudzās zemēs ir ārstējuši savas kaites ar drogām, ko iegūst no lauka un meža augiem. Arī mūsdienās daudzas zāles tiek gatavotas no augiem, piemēram, no uzpirkstītes, ko lieto sirds slimību ārstēšanai. Penelope Odija, Apvienotās Karalistes Nacionālā Ārstniecības augu pazinēju institūta pārstāve, savā grāmatā norāda, ka ”pastāv vairāk nekā 250 drošu ārstēšanas paņēmienu, kas var līdzēt izplatītu sūdzību gadījumos, — šie līdzekļi ārstē klepu, saaukstēšanos un galvassāpes, pat ādas kaites, gremošanas traucējumus un bērnu slimības”.

Odija raksta: ”Drogu lietošana vienmēr ir tikusi uzskatīta par ”tautas medicīnas” paņēmienu. Drogas ir vienkārši, mājas apstākļos lietojami līdzekļi, ar kuru palīdzību var novērst nelielu savārgumu un kuri var papildināt spēcīgākas zāles, ko profesionāli mediķi izrakstījuši hronisku un akūtu slimību ārstēšanai.” Viņa turpina: ”Lai gan lielākā daļa ārstniecības augu savā būtībā ir nekaitīgi, ar tiem jāapietas ļoti uzmanīgi. Nedrīkst palielināt norādītās devas, tāpat nedrīkst turpināt šo līdzekļu lietošanu, ja jūsu stāvoklis neuzlabojas vai pasliktinās, kā arī tad, ja pareizā diagnoze nav skaidri zināma.” (The Complete Medicinal Herbal.)