Bībeles viedoklis

Vai kristiešu reliģiskajiem kalpotājiem ir jāievēro celibāts?

PLAŠĀ nozīmē celibāts ir atteikšanās no laulības dzīves. Taču, kā teikts enciklopēdijā The New Encyclopædia Britannica, šo terminu ”parasti lieto, runājot par neprecēta cilvēka stāvokli saistībā ar kādu reliģisku amatu, uzdevumu vai dziļu dievbijību”. Termins ”celibāts” tiek attiecināts uz bezlaulību, kuras ”iemesls ir kāds svinīgs solījums vai atteikšanās zvērests, vai arī cilvēka pārliecība, ka viņa reliģiskā amata vai dziļās reliģiozitātes dēļ tādam stāvoklim dodama priekšroka”.

Vēstures gaitā dažādās pazīstamās reliģijās kulta kalpotājiem ir tikusi izvirzīta prasība ievērot celibātu. Taču kristīgās pasaules reliģiju vidū ar šo prasību visvairāk izceļas tieši katolicisms. Mūsdienās katoļu garīdznieku celibāts ir kļuvis par karstu diskusiju objektu. Publikācijā The Wilson Quarterly bija atzīmēts: ”Pēdējos gadu desmitos veiktie pētījumi atkal un atkal ir likuši secināt, ka obligātais celibāts, kas no katoļu priesteriem tiek prasīts kopš 12. gadsimta, ir galvenais iemesls, kāpēc baznīcai rodas problēmas ar garīdznieku skaita papildināšanu un pašreizējā skaita saglabāšanu.” Kā raksta sociologs Ričards Šēnhers, ”pārliecinošie argumenti, kas izriet no vēstures faktiem un sociālajām pārmaiņām, vēršas pret to, ka par katoļu priesteriem atļauts būt vienīgi neprecētiem vīriešiem”. Kāds viedoklis par celibātu izteikts Bībelē?

Stāties laulībā vai palikt neprecētam?

Gadsimtu gaitā ir bijuši neskaitāmi dievbijīgi vīrieši un sievietes, dažādu reliģiju piekritēji, kas paši ir nolēmuši atteikties no laulības dzīves. Kāpēc? Daudzos gadījumos cilvēki tā rīkojās aiz pārliecības, ka viss miesīgais un materiālais ir ”ļaunuma sakne”. Uz šī uzskata pamata izveidojās ideja, ka garīgu tīrību var sasniegt, vienīgi atturoties no jebkādām seksuālām attiecībām. Taču tas nav Bībeles viedoklis. Saskaņā ar Bībeli, laulība ir tīra, svēta dāvana no Dieva. 1. Mozus grāmatā radīšanas aprakstā skaidri parādīts, ka laulība ir kaut kas ”labs” Dieva acīs, un tā nepavisam nav attēlota kā šķērslis garīgi tīrām attiecībām ar Dievu. (1. Mozus 1:26—28, 31; 2:18, 22—24; skat. arī Salamana Pamācības 5:15—19.)

Apustulis Pēteris un citi atzīti Dieva kalpotāji, kas pildīja atbildīgus pienākumus agrīno kristiešu draudzē, bija precējušies. (Mateja 8:14; Apustuļu darbi 18:2; 21:8, 9; 1. Korintiešiem 9:5.) Apustuļa Pāvila norādījumi Timotejam par draudzes pārraugu jeb ’bīskapu’ iecelšanu paskaidro šo jautājumu. Pāvils raksta: ”Bīskapam pienākas būt nepeļamam, vienas sievas vīram.” (1. Timotejam 3:2.) Kā redzams, šajos vārdos nav it nekāda mājiena, ka ”bīskapam” kaut kāda iemesla dēļ būtu bijis nepieļaujami precēties. Pāvils vienīgi norādīja, ka ’bīskaps’ nedrīkst būt poligāms — ja viņš ir precējies, viņam drīkst būt tikai viena sieva. Maklintoka un Stronga enciklopēdijā Cyclopedia of Biblical, Theological, and Ecclesiastical Literature izdarīts šāds secinājums: ”Nevienu J[aunās] D[erības] fragmentu nav iespējams interpretēt kā evaņģēliskajam iekārtojumam pakļauto garīdznieku laulību aizliegumu.”

Bībelē augstu vērtēta laulība, tomēr tajā nekādā ziņā nav nosodīts neprecēta cilvēka stāvoklis, ja vien tas ir izraudzīts pēc brīvas gribas. Bībelē sacīts, ka ir cilvēki, kam tāds dzīves veids ir ieteicams. (1. Korintiešiem 7:7, 8.) Jēzus Kristus teica, ka daži vīrieši un sievietes paši pēc savas gribas nolemj palikt neprecēti. (Mateja 19:12.) Kāpēc viņi tā rīkojas? Nepavisam ne tāpēc, ka laulība būtu saistīta ar kaut ko netīru, kas varētu kavēt viņu garīgo izaugsmi. Šie cilvēki izvēlas tādu dzīvi ļoti vienkārša iemesla dēļ: sapratuši, ka viņi dzīvo izšķirīgā laikā, viņi grib koncentrēt uzmanību uz Dieva gribas pildīšanu.

Kā tika ieviests obligātais celibāts

Taču turpmākajos gadsimtos pēc Kristus laika situācija mainījās. Mūsu ēras pirmajos trijos gadsimtos ”bija gan precēti, gan neprecēti reliģiskie kalpotāji”, raksta Deivids Raiss, dominikānis, kas atstāja priestera amatu, lai apprecētos. Vēlāk tos, kas sauca sevi par kristiešiem, sāka ietekmēt ”grieķu ideju un bībelisko priekšstatu sajaukums”, kā to raksturoja kāds reliģijas speciālists, un šīs ietekmes dēļ radās izkropļots priekšstats par seksuālām attiecībām un laulību.

Protams, joprojām bija arī tādi cilvēki, kas atteicās no laulības dzīves tikai tādēļ, ”lai varētu pilnīgi netraucēti veltīt sevi Dieva valstības darbam”. Turpretī citus uz šo soli drīzāk mudināja pagāniskās filozofijas idejas, ko viņi bija pārņēmuši. The New Encyclopædia Britannica rakstīts: ”Uzskats, ka dzimumattiecības ir kaut kas netīrs un ar svētumu nesavienojams, [nominālajā kristīgajā baznīcā] kļuva par galveno celibāta pamatojumu.”

Kā raksta Deivids Raiss, ceturtajā gadsimtā baznīca ”aizliedza precētiem priesteriem stāties dzimumattiecībās naktī pirms eiharistijas svinēšanas”. Kad baznīca ieviesa eiharistiju katru dienu, tas nozīmēja, ka priesteriem bija jāatturas no dzimumattiecībām pastāvīgi. Ar laiku priesteru laulības tika pilnīgi aizliegtas. Tā celibāts kļuva par obligātu prasību visiem, kas gribēja kļūt par baznīcas kalpotājiem.

Tieši no tādas notikumu attīstības brīdināja apustulis Pāvils. Viņš rakstīja: ”Gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un demonu mācībām.. Tie aizliedz doties laulībā.” (1. Timotejam 4:1, 3.)

”Gudrība attaisnojas ar saviem darbiem,” teica Jēzus Kristus. (Mateja 11:19.) To, cik neprātīgi ir novirzīties no Dieva normām, pierāda tādas novirzīšanās ”darbi” jeb sekas. Deivids Raiss daudziem priesteriem dažādās zemēs uzdeva jautājumus par obligātā celibāta tēmu. Daži no priesteriem, ar ko viņš runāja, sacīja apmēram tā: ”Tu pildi savus priestera pienākumus, dari tik daudz laba, cik vien ir tavos spēkos, un slepus izmanto apstākli, ka ticīgas sievietes, kas tevi apbrīno, ir gatavas stāties seksuālās attiecībās.”

Citējot Mateja 7:20, Deivids Raiss raksta: ””No viņu augļiem jums tos būs pazīt,” teica Jēzus.” Turpinājumā viņš atzīmē, cik traģiskas sekas ir izraisījis uzspiests celibāts: ”Obligātā celibāta ”augļi” — tie ir tūkstošiem vīriešu, kas dzīvo dubultu dzīvi, tūkstošiem sieviešu, kuru dzīve ir izpostīta, tūkstošiem bērnu, ko atstūmuši viņu ordinētie tēvi, nemaz nerunājot par priesteru emocionālajām rētām.”

Godājama laulība ir Dieva svētība. Piespiedu celibāts, kā liecina fakti, grauj garīgumu. Turpretī brīvprātīga bezlaulība, kaut arī no tās nav atkarīgs ne svētums, ne glābšana, daļai cilvēku var būt garīgi pilnvērtīgs dzīvesveids, kas sniedz gandarījumu. (Mateja 19:12.)

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

Life