Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • g98 8.6. 13.—15. lpp.
  • Pārvēršanās. Vai pietiek redzēt, lai varētu ticēt?

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Pārvēršanās. Vai pietiek redzēt, lai varētu ticēt?
  • Atmostieties! 1998
  • Virsraksti
  • Līdzīgs materiāls
  • Vai tam ir kāds pamatojums Svētajos Rakstos?
  • Ne vienmēr var ticēt savām acīm
  • Īstā pārvēršanās
  • Lasītāju jautājumi
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2001
  • Lasītāju jautājumi
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2007
  • Vai tiešām ir bijis Ēdenes dārzs?
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2011
  • Dzīvnieki
    Atmostieties! 2015
Skatīt vairāk
Atmostieties! 1998
g98 8.6. 13.—15. lpp.

Pārvēršanās. Vai pietiek redzēt, lai varētu ticēt?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKĀ

BURVIS bija miris. Taču ļaužu pūlī, kas bija sanācis pie burvja mājas, daudzi bija pārliecināti, ka viņš ir tikai mainījis veidolu, jo viņa nāves brīdī varēja redzēt, kā pa mājas durvīm izslīd laukā milzīgs pitons. Daži domāja, ka tā ir tikai sagadīšanās. Turpretī citiem tas likās nepārprotams pierādījums, ka burvis ir pārvērties par pitonu.

Daudzās Āfrikas zemēs pastāv dziļi iesakņojies ticējums, ka cilvēki var pārvērsties vai tikt pārvērsti par dzīvniekiem. Pūšļotājiem nereti tiek piedēvēta spēja pieņemt leoparda vai pitona izskatu. Plaši izplatītas ir bailes no tā, ka pūšļotājs var pārvērst cilvēkus par dzīvniekiem. Rietumāfrikā daudzi tic, ka burves spēj uzsūtīt cilvēku garus, kas iemiesojušies putnos vai zvēros, lai nodarītu kādam ļaunu. Centrālajā Āfrikā var sastapt cilvēkus, kas sargās nogalināt ziloni vai čūsku, baidīdamies, ka tas varētu būt kāds no viņu mirušajiem radiniekiem, kurš pārvērties par šo dzīvnieku.

Lai gan dažiem lasītājiem tādi ticējumi varbūt liekas pavisam dīvaini, daudzi afrikāņi domā, ka šādas pārvērtības pierāda aculiecinieku stāsti. Viņi apgalvo, ka daudzie gadījumi, kad racionāli domājoši cilvēki stāsta par tādiem notikumiem, nekādi nevar būt nejauša sakritība.

Nenoliedzami, tā ir taisnība, ka tamlīdzīgi ticējumi ir atrodami visā pasaulē. Piemēram, Japānā pastāv ticējums, ka cilvēkos var iemiesoties lapsas, suņi un āpši. Savukārt Eiropas folklorā ir izplatīti nostāsti par cilvēkiem, kas naktī pārvēršas par asinskāriem vilkačiem. Citās pasaules daļās ir pazīstami stāsti par tīģeriem, mežakuiļiem, krokodiliem un kaķiem, kas spēj pieņemt gan cilvēka, gan dzīvnieka izskatu.

Vai tam ir kāds pamatojums Svētajos Rakstos?

Daži pat apgalvo, ka ticību pārdabiskām pārvērtībām var pamatot ar Svētajiem Rakstiem. Lai to pierādītu, parasti tiek minēti četri Bībelē aprakstīti notikumi. Pirmais no tiem ir gadījums, kad Jēzus izdzina dēmonus no diviem cilvēkiem un pēc tam izdzītie dēmoni iegāja cūkās. (Mateja 8:28—33.) Otrais gadījums ir pierakstīts 4. Mozus 22:26—35, kur stāstīts par Bileāma ēzeli, kas runāja ar savu saimnieku. Trešais un droši vien vispazīstamākais no šiem notikumiem ir čūskas saruna ar Ievu Ēdenes dārzā. (1. Mozus 3:1—5.)

Tomēr, rūpīgi izpētot minēto gadījumu aprakstus, kļūst skaidrs, ka tajos nekādā ziņā nav stāstīts par pārvēršanos. Aplūkosim, piemēram, notikumu ar dēmonu apsēstajām cūkām. Bībelē nav teikts, ka šīs cūkas būtu bijušas par dzīvniekiem pārvērsti cilvēki. Tur vienkārši ir sacīts, ka pirms tam, kad dēmoni pārņēma cūkas savā varā, apkārtnē ”ganījās liels cūku pulks”. (Mateja 8:30.) Cūkās iegāja Sātana dēmoni, nevis cilvēku gari.

Bet ko var teikt par Bileāma ēzeli un čūsku Ēdenes dārzā? Aprakstot notikumu ar Bileāma ēzeli, Bībelē konkrēti pateikts, ka ”tas Kungs atvēra ēzelenes muti”, lai tā varētu runāt. (4. Mozus 22:28.) Šis ēzelis nebija pārvērties cilvēks. Savukārt, ja runa ir par čūsku Ēdenes dārzā, jāņem vērā, ka Bībelē ļaunā garīgā būtne Sātans Velns ir nosaukts par ’veco čūsku’. (Atklāsmes 12:9.) Sātans bija tas, kas toreiz runāja, izmantodams čūsku, un ”ar savu viltību piekrāpa Ievu”. (2. Korintiešiem 11:3.) Kā Bileāma ēzelis, tā arī čūska bija un palika dzīvnieki gan tad, kad tie runāja, gan pirms un pēc tam.

Ceturtais gadījums, kuru mēdz pieminēt saistībā ar pārvēršanos, ir notikums ar iedomīgo Babilonijas valdnieku Nebukadnecaru. Bībelē teikts, ka Dievs pārmācīja Nebukadnecaru. Valdnieks ”noslīdēja lopu kārtā, dzīvnieciska noskaņa viņu pārņēma pilnīgi savā varā, viņš dzīvoja pie meža ēzeļiem, viņam deva ēst zāli kā lopiem. Debess rasa slacināja viņa miesu, tiekāms viņš atzina, ka cilvēku valstis pieder Visuaugstākajam Dievam.” (Daniēla 5:21.) Septiņus gadus, kamēr Nebukadnecars bija vājprātīgs, viņš izskatījās līdzīgs dzīvniekam un izturējās kā dzīvnieks. Kā teikts Daniēla 4:30, ”viņam izauga mati tik gaŗi kā ērgļa spalvas, un viņa nagi bija kā putnu nagi”. Tomēr valdniekam nekādā ziņā neizauga īstas putna spalvas un nagi. Visu šo laiku viņš joprojām bija cilvēks.

Priekšstats par pārdabisku pārvēršanos ir krasā pretrunā Bībeles mācībām. Pirmkārt, Bībelē paskaidrots, ka cilvēkam nav dvēseles, kas varētu pastāvēt atsevišķi no ķermeņa un iemiesoties kādā dzīvniekā. Gluži pretēji, cilvēks pats ir ’dzīva dvēsele’. (1. Mozus 2:7, LB-65r.) Otrkārt, tāda pārvēršanās ir pretrunā ar dabisko lietu kārtību, ko ir iedibinājis Dievs Jehova. Dzīvnieki tika radīti tā, lai tie vairotos ”pēc savas kārtas”. (1. Mozus 1:24, 25.) Dieva nosprausto ģenētisko ierobežojumu dēļ dažādu ”kārtu” jeb atsevišķu lielu grupu dzīvniekiem nav iespējams krustoties un radīt pēcnācējus. Vēl lielāks bezdibenis šķir dzīvniekus un cilvēku, kas radīts ’pēc Dieva tēla’. (1. Mozus 1:26.) Nav nekāda pamata domāt, ka Dievs būtu izkropļojis pats savus likumus un piešķīris cilvēkiem spēju pārtapt par nesaprātīgiem dzīvniekiem.

Tiesa, pārvēršanos jeb metamorfozi ir iespējams novērot dabā. Piemēram, kāpuri kļūst par tauriņiem, un kurkuļi — par vardēm. Bet, izpētot šos procesus, kļūst skaidrs, ka šīs pārvērtības nav saistītas ar pāreju no vienas ”kārtas” otrā — tās gluži vienkārši ir secīgas attīstības stadijas vienas ”kārtas” robežās. Sasnieguši pieauguša indivīda stadiju, šie dzīvnieki vairojas ”pēc savas kārtas”.

Ne vienmēr var ticēt savām acīm

Bet kā lai izskaidro aculiecinieku stāstus, ka viņi paši esot redzējuši pārdabisku pārvēršanos? Tas nepārprotami ir viens no piemēriem, kā ar ”viltus varu, zīmēm un brīnumiem” izpaužas ”sātāna darbs, kas ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ tos, kas pazūd”. (2. Tesaloniķiešiem 2:9, 10.)

Tāpat kā visi varmākas, dēmoni grib, lai cilvēki viņus uzskatītu par varenākiem, nekā viņi patiesībā ir. Viņi rāda iespaidīgas ”zīmes”, kas īstenībā nav nekas vairāk kā zagļu un krāpnieku blēdības.

Lai to saprastu, var padomāt par kāršu blēžiem, kas bieži sastopami Āfrikas tirgus laukumos. Viņi nekaunīgi izmāna sievietēm grūti pelnīto naudu, apkrāpjot tās kāršu spēlē. Blēži parāda sievietei trīs spēļu kārtis, divas sarkanas un vienu melnu, un apgalvo, ka viņa var divkāršot savu naudu — atliek tikai izvilkt melno kārti. Sākumā sieviete vilcinās, bet tad viņas acu priekšā kāds cits cilvēks uzvar šajā vienkāršajā spēlē. Viņai nav ne jausmas, ka šķietamais uzvarētājs ir krāpnieku līdzdalībnieks. Sieviete liek uz spēles savu naudu un cenšas paturēt acīs melno kārti, kamēr visas trīs kārtis tiek apgrieztas otrādi un sajauktas. Bet, izvilkusi vienu kārti, viņa sev par kaunu un šausmām atklāj, ka tā ir sarkana. Viņa ir zaudējusi visu naudu, kas bija paredzēta ģimenes pārtikai, un kritusi par upuri pati savai alkatībai un izmanīga blēža roku veiklībai. Pārāk vēlu viņa ir sapratusi, ka ne vienmēr var ticēt tam, ko rāda acis.

Līdzīgi rīkojas arī Sātans un viņa dēmoni — viņiem patīk apkrāpt cilvēkus, liekot tiem noticēt, ka cilvēki var pārvērsties par dzīvniekiem. Sātans ir meistarīgs krāpnieks. Tas taču bija viņš, kas izteica pašus pirmos melus, apgalvodams Ievai: ”Jūs nemirsit vis, ..jūs būsit kā Dievs.” (1. Mozus 3:4, 5.) No šiem meliem ir radušās visdažādākās mācības, kas iedveš cilvēkiem bailes, piemēram, mācība par dvēseles nemirstību, elles ugunīm un pārdabisku pārvēršanos. Āfrikā ir cilvēki, kas maksā lielu naudu, lai viņi tiktu ”vakcinēti” pret pārvēršanu, jo viņi tic, ka tad viņus nevarēs pārvērst par dzīvniekiem. Patiesībā tādi cilvēki atrodas ’dēmonu mācību’ varā, un tas viņus kavē pildīt Dieva gribu. (1. Timotejam 4:1; Jēkaba 4:7.)

Īstā pārvēršanās

Varbūt jūs vienmēr esat ticējis pārvēršanās iespējamībai vai pat esat baidījies no tās. Tādā gadījumā pievērsiet uzmanību Bībeles vārdiem, kas rakstīti Romiešiem 12:2. Oriģinālajā tekstā šajā vietā ir lietota grieķu vārda metamorfō forma. Tur rakstīts: ”Pārvērtieties [metamorfūste], atjaunodamies savā garā.” Šie vārdi attiecas uz tādu pārvēršanos, kas patiešām var notikt, — uz dziļām izmaiņām cilvēka personībā.

Tiem, kas vēlas patikt Dievam, ir jāveic šādas izmaiņas, jo Bībele mudina: ”Novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu.” (Kolosiešiem 3:9, 10.)

Kā cilvēks var pārvērsties? Tas ir iespējams, iegūstot precīzas zināšanas no Bībeles. Varbūt šīs zināšanas jūs pamudinās atmest kādus no agrākajiem priekšstatiem un uzskatiem. Bet, kā teica Jēzus, ”jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus”. (Jāņa 8:32.) Tā var atbrīvot arī no maldiem un bailēm, kas saistās ar uzskatu, ka cilvēks var pārvērsties par dzīvnieku.

[Attēls 15. lpp.]

Tas, ko mūsu acis ”redz”, ne vienmēr ir īstenība

[Norāde par attēla autortiesībām 13. lpp.]

Burvis: Courtesy Africana Museum, Johannesburg

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties