Bībeles viedoklis

Kā ir iespējams bīties mīlestības Dievu?

”SVĒTĪGS TAS CILVĒKS, KAS BĪSTAS TO KUNGU.” (Psalms 112:1.)

JA ”DIEVS ir mīlestība”, kā rakstīts Bībelē, kāpēc lai mēs viņu bītos? (1. Jāņa 4:16.) Mīlestība un bailes parasti tiek uzskatītas par nesavienojamām izjūtām. Vai no Dieva būtu jābaidās? Un kāda nozīme mūsu attiecībās ar mīlestības Dievu ir bijībai? Mēs to sapratīsim labāk, kad sīkāk izpētīsim, kā vārds ”bīties” ir lietots Bībelē.

Lielākajā daļā valodu vienam un tam pašam vārdam atkarībā no konteksta var būt vairākas nozīmes nianses. Piemēram, ir valodas, kurās cilvēks var sacīt: ”Es mīlu saldējumu,” — un arī: ”Es mīlu savus bērnus.” Runa ir par ļoti dažādiem mīlestības veidiem, un arī šo jūtu spēks abos gadījumos nav vienāds. Bībelē savukārt ir runāts par atšķirīgiem bijības veidiem. Kad vārds ”bīties” ir lietots saistībā ar Dieva pielūgsmi, tas neietver domu par šausmām, izbīli vai gaidāmu sodu. Bijība pret Dievu ir vēlama īpašība, ko raksturo apbrīna, godbijība un dziļa cieņa. Cilvēks, kam ir šādas cildenas jūtas, mīl Dievu un ir viņam pieķēries, nevis vēlas no viņa aizbēgt vai noslēpties.

Bijība, ko cilvēks jūt pret Dievu, palīdz atbrīvoties no slimīgām, stindzinošām bailēm. Par cilvēku, kas bīstas Dievu, psalmu sacerētājs rakstīja: ”Viņš nebīstas no ļaunas slavas, viņa sirds ir stipra savā paļāvībā uz to Kungu.” (Psalms 112:7.) Lai kas mums draudētu ļaunu cilvēku vai pat paša Sātana dēļ, dziļā cieņa un godbijība pret Jehovu ir stiprāka par bailēm. (Lūkas 12:4, 5.) Turklāt mums nav jābaiļojas tuvoties Dievam lūgšanā. Šajā ziņā ”mīlestība aizdzen bailes”. (1. Jāņa 4:18.)

Debesis un Dieva diženums

Ķēniņš Dāvids bija dievbijīgs cilvēks, kas dzīvoja senatnē. Kad viņš pārdomāja to, cik skaists un sarežģīts ir viss radītais, viņu pārņēma jūsmas pilna bijība. Dāvids izsaucās: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” (Psalms 139:14.) Lūkodamies naksnīgajās debesīs, viņš atzina: ”Debesis daudzina Dieva godu.” (Psalms 19:2.) Bet vai jūs domājat, ka Dāvids bija izbijies? Nē, gluži otrādi — redzētais viņu pamudināja dziedāt slavu Jehovam.

Mūsdienās cilvēku zināšanas par debesīm ir kļuvušas daudz plašākas, un mums ir vēl nopietnāki iemesli izjust apbrīnu. Nesen astronomiem ar Habla kosmiskā teleskopa palīdzību izdevās ielūkoties debesīs tālāk, nekā cilvēki to bija spējuši līdz šim. Zinātnieki izraudzījās debesu apgabalu, kas izskatījās tukšs, kad to vēroja ar teleskopiem no Zemes, un pavērsa Habla teleskopu pret laukumiņu, kas bija tik sīks, cik sīks šķiet smilšu graudiņš rokas stiepiena attālumā. Iegūtajā attēlā bija redzams, ka šis debesu apgabals ir kā nosēts ne vien atsevišķām zvaigznēm, bet veselām galaktikām — milzīgām sistēmām, kas sastāv no miljardiem zvaigžņu. Nevienu no tām vēl nekad nebija skatījusi cilvēka acs!

Visuma bezgalīgās tāles, tā noslēpumainās un apbrīnojamās īpašības uzmanīgam vērotājam iedveš bijību. Tomēr šie brīnumi ir tikai Radītāja diženuma un varenības atspulgs. Bībelē Dievs Jehova ir dēvēts par ’gaismas Tēvu’; viņš ”nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā”. (Jēkaba 1:17; Psalms 147:4.)

Kaut nelielu priekšstatu par Visuma neaptveramajiem plašumiem var gūt, padomājot par to, cik ilgi norisinās dažādi procesi Visumā. Ar Habla kosmisko teleskopu izdarītajos fotouzņēmumos ir redzamas galaktikas, kuru gaisma ir ceļojusi izplatījumā miljardiem gadu! Salīdzinājumā ar kosmosa mūžseno vecumu mēs esam pavisam jauni un niecīgi — vai tas nav iemesls apbrīnot un dziļi cienīt To, kurš ir radījis zvaigznes? (Jesajas 40:22, 26.) Kad aptveram, ka Dievs, kas ir veidojis Visumu, ’piemin un uzlūko cilvēku’, mūsu cieņa pret Radītāju padziļinās, mēs vēlamies viņu iepazīt un darīt viņam pa prātam. (Psalms 8:4, 5.) Tieši tāda sevišķa cieņa un atzinība Bībelē ir saukta par bijību Dieva priekšā.

Dievs, kas piedod

Neviens cilvēks nav pilnīgs. Pat tad, ja cenšamies rīkoties pareizi, mēs palaikam neviļus grēkojam. Vai tādās reizēs mums būtu jādreb bailēs par to, ka zaudēsim Dieva labvēlību? Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.” (Psalms 130:3, 4.) Tā kā mūsu izcilais Radītājs ir tik laipns un gatavs piedot, viņa kalpi izjūt pret viņu dziļu pateicību un godbijību. (Jesajas 54:5—8.)

Bijība pret Dievu mūs mudina darīt labu un liek atturēties no tā, ko Dievs sauc par sliktu. Attiecības starp mums un debesu Tēvu var salīdzināt ar attiecībām starp labu tēvu un viņa bērniem. Kādreiz bērniem varbūt aizmirstas, kāpēc tēvs viņiem neļauj spēlēties uz ielas. Taču tad, kad bērniem rodas vēlēšanās skriet pakaļ bumbai, kas izripojusi uz ielas braucamās daļas, doma par tēva aizliegumu viņus aizkavē — un, iespējams, pasargā no bojāejas. Tāpat arī pieauguša cilvēka bijība pret Jehovu viņu var atturēt no rīcības, kas varētu maksāt dzīvību viņam pašam vai kādam citam. (Salamana Pamācības 14:27.)

Bīties no Dieva soda

Turpretī cilvēkam, kuram sirdsapziņa netraucē rīkoties pretēji Dieva gribai, ir pamatots iemesls bīties no kaut kā cita. Tāpat kā cilvēku valdībām ir tiesības sodīt noziedzniekus, Dievam ir tiesības vērsties pret cilvēkiem, kas tīšām dara ļaunu un nenožēlo savu rīcību. Tā kā Dievs uz kādu laiku ir pieļāvis ļaunumu, daļa cilvēku bez sirdsapziņas pārmetumiem pastāvīgi dara to, kas nav pareizs. Bet Bībelē ir skaidri parādīts, ka vairs nav tālu tā diena, kad Dievs attīrīs zemi no visiem ļaunajiem. (Psalms 37:9, 10; Salamans Mācītājs 8:11; 1. Timotejam 5:24.) Ļaundariem, kas nenožēlo savu rīcību, ir iemesls bīties no Dieva soda. Taču šādas bailes atšķiras no bijības, par ko Bībelē runāts atzinīgi.

Bijība pret Jehovu Bībelē ir saistīta ar to, kas padara dzīvi skaistu: ar dziedāšanu, prieku, paļāvību, gudrību, ilgu mūžu, drošību, pārticību, cerību, mieru un vēl daudz ko citu.a Ja mēs vienmēr bīsimies Jehovu, mēs varēsim baudīt šādas svētības mūžīgi. (5. Mozus 10:12—14.)

[Zemsvītras piezīme]

[Norāde par attēla autortiesībām 26. lpp.]

Ar Anglo-Australian Observatory laipnu atļauju; fotoattēls: David Malin