Kas notiek pasaulē
Alkoholisms Meksikā
Meksikas Sociālās nodrošināšanas institūta veiktajos pētījumos noskaidrots, ka 1991. gadā Meksikā bija vairāk nekā četri miljoni alkoholiķu. Bet 1997. gadā šis skaitlis, iespējams, jau bija divkāršojies, ziņo Mehiko laikraksts El Universal. Laikrakstā norādīts, ka pēc Anonīmo alkoholiķu apvienības datiem no astoņiem miljoniem Meksikas alkoholiķu trīs miljoni dzīvo Mehiko. Lielākā daļa noziegumu Meksikā, teikts El Universal, tiek izdarīti alkohola reibuma stāvoklī. Alkohola lietošanas sekas ir arī darba kavējumi un nesekmība skolā. Hosē Manuels Kastrehons, kas pārstāv Nacionālo padomi cīņai pret kaitīgajiem ieradumiem, apgalvo, ka ”50 procenti vardarbības gadījumu ģimenē un piektā daļa nelaimes gadījumu darbavietā ir cieši saistīti ar alkohola lietošanu”.
Kas jāzina lidmašīnu pasažieriem
Gari ceļojumi ar lidmašīnu ir nogurdinoši gan garīgi, gan fiziski. Londonas laikrakstā The Times doti daži padomi, kā atbrīvoties no sasprindzinājuma. Piemēram, pasažieriem tiek ieteikts ”nelietot alkoholiskos dzērienus, bet dzert daudz limonādes, ēst tikai vieglus ēdienus un iztēloties sevi kādā skaistā vietā”. Ja cilvēks ilgstoši sēž bez kustēšanās, viņam var piepampt kājas un sākt spiest drēbes. Tāpēc, raksta The Times, ”ārsti iesaka atlaist drēbes vaļīgāk, novilkt apavus un palūgt sēdvietu blakus ejai, lai jūs varētu šad un tad aizstaigāt līdz tualetes telpai”. Ceļojuma laikā reizēm izlokot un izstaipot rokas un kājas, jūs varat izvairīties no asinsrites traucējumiem. Lai vieglāk pielāgotos laika joslu maiņai, ”rūdīti ceļotāji dažkārt jau pirms došanās ceļā pārkārto savu dienas režīmu. Tie, kam jādodas uz austrumiem, kādu nedēļu ceļas agrāk, bet tie, kam jādodas uz rietumiem, iet gulēt pavēlāk.”
Tokijas ceļojošās vārnas
Tokijā (Japāna) vārnas ir pasākušas katru dienu ceļot no priekšpilsētām uz pilsētas centru un atpakaļ, ziņo The Daily Yomiuri. Putnu pazinēji domā, ka šāda ceļošana iesākās pirms pāris gadiem, kad Tokijas parkos un svētnīcu teritorijās vārnas bija tā savairojušās, ka daudzas no tām bija spiestas meklēt vietu savām ligzdām kaut kur citur. Tad vārnas atklāja, cik ērta ir dzīve priekšpilsētās. Tomēr kaut kā vārnām tur pietrūka — vairs nebija pieejama izsmalcinātā pilsētas barība, ko varēja sameklēt starp atkritumiem un izmestām ēdienu paliekām. Taču vārnas atrada izeju: tās sāka ”ceļot turp un atpakaļ, tāpat kā braukā algoti strādnieki. No rīta vārnas lido uz pilsētu, lai meklētu barību,” raksta The Daily Yomiuri, ”bet vakarā tās atgriežas priekšpilsētās.”
Dzīvā daba briesmās
◆ Indijas ziemeļaustrumu daļā, kur ir bagātīga augu un dzīvnieku valsts, pašreiz 650 augu sugām un 70 dzīvnieku sugām draud izzušana. Nestabilā ekosistēma Megalajas štatā, kas atrodas pie Bangladešas robežas, tiek uzskatīta par vienu no 18 ”karstajiem punktiem”, kur augi un dzīvnieki ir briesmās. Izdevumā The Asian Age norādīts, ka starp faktoriem, kas bojā ekosistēmu, ir cilvēku nodarītie postījumi un malumedniecība. Septiņos Indijas ziemeļaustrumu štatos augu un dzīvnieku valsts tiek uzskatīta par ekoloģiski vārāku un vieglāk izpostāmu nekā pārējās valsts daļās.
◆ Arī Itālijā pieaug apdraudēto augu skaits. 1992. gadā par izmirstošām tika uzskatītas 458 sugas un pasugas, bet 1997. gadā — jau 1011. ”Aptuveni septītā daļa pasugu, kas veido Itālijas floru, ir kaut kādā veidā apdraudētas, un pēdējos pāris gados ir izzudušas veselas 29 sugas,” teikts laikrakstā Corriere della Sera. Vairāk nekā 120 sugām ”reāli draud iznīkšana vistuvākajā nākotnē” un gandrīz 150 sugām — pārskatāmā nākotnē. Botāniķis Franko Pedroti no Kamerīno universitātes uzskata, ka ”šie skaitļi liecina par satraucošu situāciju”. Kāds augs savā dabiskajā vidē vairs nav sastopams tāpēc, ka vienīgajā vietā, kur tas vēl auga, tika ierīkots futbola laukums.
◆ Argentīnā briesmās ir 500 no 2500 turienes dzīvnieku sugu, vēstī Buenosairesas laikraksts Clarín. ”Kaut gan sugu daudzveidības saglabāšana ir nozīmīgs faktors, kas var nodrošināt cilvēku labklājību tagad un nākotnē, daudziem dzīvniekiem draud izmiršana,” norāda Klaudio Bertonati, Dzīvās dabas fonda dabas aizsardzības nodaļas koordinators. Starp apdraudētajiem dzīvniekiem Argentīnā ir bruņnešu, jaguāru, vikunju, vaļu un sauszemes bruņurupuču pasugas. ”Lai gan [bruņurupuču] pārdošana ir aizliegta,” teikts Bertonati ziņojumā, Buenosairesā kopā ar tās priekšpilsētām ”katru gadu tiek pārdots apmēram 100 000 bruņurupuču.” Bertonati atzīmē: ”Cilvēki, kam taču būtu visvairāk jārūpējas par dzīvnieku valsts aizsardzību, ir vainojami lielākajā daļā briesmu, kuru dēļ daudzas sugas ir nonākušas uz izmiršanas sliekšņa.”
Marija — pirmā, kas redzēja augšāmcelto Kristu?
Pāvests Jānis Pāvils II ir paziņojis, ka ”ir pamatots iemesls uzskatīt [Jēzus] Māti [Mariju] par pašu pirmo personu, kurai acīmredzot parādījās augšāmceltais Jēzus”. (L’Osservatore Romano.) Nevienā no četriem evaņģēlijiem gan nekas nav teikts par Jēzus mātes klātbūtni reizē, kad Jēzus kaps tika atrasts tukšs. Bet pāvests jautāja: ”Kā gan Svētā Jaunava, pirmās mācekļu kopienas locekle (sal. Apd 1:14), būtu varējusi nebūt starp tiem, kas sastapa viņas dievišķo Dēlu, kad tas bija piecēlies no mirušajiem?” Pāvests minēja dažādus argumentus, cenzdamies pamatot, kāpēc evaņģēlijos nekas nav teikts par Jēzus un viņa mātes tikšanos. Tomēr fakts paliek fakts: svētā gara iedvesmotie evaņģēliju sarakstītāji šādu notikumu nemin ne ar pušplēstu vārdu. Interesanti, ka apustuļu vēstulēs Jēzus māte vispār nav pieminēta. (2. Timotejam 3:16.)
Dienvidu puslodes bīstamā vasara
Dienvidu puslodē janvāris ir viens no karstākajiem mēnešiem. Un karstā laikā der piesargāties no karstuma dūriena, teikts žurnālā FDA Consumer. Lai gan ar karstuma dūrienu katru gadu mirst simtiem cilvēku, saslimšanu ir pilnīgi iespējams nepieļaut, apgalvo endokrinoloģe Dr. Elizabete Kolere. Karstuma dūriena iemesls var būt pārpūlēšanās karstumā, taču tas var piemeklēt arī vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem mājās nav gaisa kondicionēšanas sistēmas un kuri ir nopietni slimi, piemēram, ar diabētu vai ar kādu sirdsslimību. FDA Consumer iesaka karstā laikā dzert daudz ūdens — kādu litru stundā, ja cilvēks ir pakļauts fiziskai slodzei. Uzturoties saulē, lietojiet pretiedeguma krēmu, nēsājiet cepuri ar platām malām un ne pārāk ciešas drēbes. Ja jums mājās nav gaisa kondicionēšanas iekārtas un pastāv karstuma dūriena briesmas, ”ejiet aukstā vannā, bieži apsmidziniet sevi ar ūdeni un sēdiet ventilatora priekšā. Ja jūtat tuvojamies ģīboni, sauciet ātro medicīnisko palīdzību.” Dr. Kolere brīdina: ”Lai palīdzētu pārkarsušam cilvēkam, jūsu rīcībā ir tikai dažas minūtes.”
”Mocības” darbā
”Galvassāpes, spēku izsīkums, atmiņas zudumi, redzes traucējumi, reiboņi, elpvadu iekaisums, katarālais kurlums, troksnis ausīs [un] bojājumi ādā” — to visu var izraisīt ”neveselo ēku sindroms” jeb SBS (sick building syndrome), saka Džona Mūra universitātes līdzstrādnieks Džeks Rostrons. SBS, kura pastāvēšanu Pasaules veselības organizācija oficiāli atzina 1986. gadā, spēj ”pārvērst tik vienmuļu nodarbi kā iešana darbā par visīstākajām mocībām”, viņš apgalvo. Ēkās ar centralizētu gaisa kondicionēšanas sistēmu un noslēgtiem logiem var uzkrāties kaitīgas vielas, piemēram, toksiskas gāzes un daļiņas, ko izdala fotokopējamās mašīnas un printeri, ziņo Londonas laikraksts The Independent. Lai izvairītos no SBS, gaisa kondicionēšanas sistēmas bieži un pamatīgi jātīra. Rostrons atzīmē: ”Darbs ir ražīgāks, ja nelielas ļaužu grupas strādā nelielās telpās, kuru logus var atvērt.”
Esiet uzmanīgi ziemā!
Ikvienam, kas ziemas salā un vējā uzturas brīvā dabā, draud hipotermija jeb ķermeņa temperatūras bīstama pazemināšanās, teikts laikrakstā The Toronto Star. Tas var notikt, ja ”organisms zaudē siltumu ātrāk nekā spēj to saražot”, norādīts laikrakstā, turklāt ”hipotermija var rasties arī tad, ja gaisa temperatūra nav nokritusies zem nulles”. Padzīvojušu cilvēku organismā vielmaiņas procesi bieži vien nespēj pienācīgi kompensēt siltuma zudumu. Tieši šādiem cilvēkiem, kā arī bērniem draud vislielākās briesmas. Ja cilvēks ir ”nosalis, samircis, noguris, izsalcis, ja viņu krata drebuļi, ja viņš ir īgns [un] viņam nepatīk atrasties ārā”, tad viņam, iespējams, draud hipotermija, teikts kādā pirmās palīdzības rokasgrāmatā (Wilderness First Aid Handbook). Šādam cilvēkam jāsniedz pajumte, jāiedod sausas drēbes, ēdiens un kaut kas dzerams, taču tas nedrīkst būt alkohols vai kofeīnu saturošs dzēriens. Ja cietušajam nekļūst labāk, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.