2026. GADA 20.—26. APRĪLIS
49. DZIESMA ”Iepriecināt Jehovas sirdi”
Nekavēsimies kristīties!
”Lūk, tagad ir sevišķas labvēlības laiks! Lūk, tagad ir glābšanas diena!” (2. KOR. 6:2.)
TĒMA
Nevilcināsimies izveidot ciešas attiecības ar Jehovu un kristīties!
1. a) Ko ir ieguvuši tie, kas ir kristījušies? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?
VISI, kas ir apsolījuši Jehovam, ka viņam kalpos, un ir kristījušies, ir ieguvuši tīru sirdsapziņu un labas attiecības ar Jehovu. (1. Pēt. 3:21.) Pieņemot lēmumu kristīties, viņi ir rādījuši lielisku priekšzīmi kā bērniem un jauniešiem, tā Bībeles skolniekiem. Tomēr daudzi, kas mīl Jehovu un vēlas pildīt viņa gribu, vilcinās kristīties, kaut arī zina, ka ir jākristījas, lai Jehova piedotu viņu grēkus un būtu pret viņiem labvēlīgs. (Ap. d. 2:38—40.) Kas viņiem var palīdzēt? Šajā rakstā ir apskatīts, 1) kādu iemeslu dēļ daži atliek kristīšanos, 2) kā palīdz apziņa, ka ļaunās pasaules gals ir tuvu, un 3) ko gūst ikviens, kas izlemj kristīties.
KĀPĒC DAŽI VILCINĀS
2. Kādu iemeslu dēļ daži vilcinās kristīties?
2 Daži, kas vēlas kalpot Jehovam, bažījas, ka viņi nekad nebūs labi diezgan, lai Jehova ar viņiem būtu apmierināts. Tiem, kas tā domā, būtu jāpārlasa Bībeles panti, no kuriem var skaidri saprast, ka Jehova neprasa no cilvēkiem pilnību un ka viņš ir apmierināts, ja cilvēks viņam kalpo pēc labākās sirdsapziņas. (Ps. 103:13, 14; Kol. 3:23.) Bet citi baidās no apkārtējo negatīvās attieksmes. Tādā gadījumā būtu jālūdz, lai Jehova piešķir drosmi. Viņi var pieredzēt to pašu, ko psalmu dziesminieks, kurš teica: ”Jehova ir ar mani, es nebaidīšos. Ko gan cilvēks man var nodarīt?” (Ps. 118:6.)
3. Kādu apsvērumu dēļ daži atliek kristīšanos? (Sk. arī attēlu.)
3 Daži, kas mīl Jehovu, atliek kristīšanos, jo domā, ka viņi vēl nezina pietiekami daudz. Bet cik daudz tad būtu jāiemācās, lai cilvēks būtu gatavs kalpot Jehovam? To palīdz saprast kāds Bībelē aprakstīts gadījums. Apustulis Pāvils un Sīla bija ieslodzīti cietumā, bet, kad Jehova izraisīja zemestrīci un abus atbrīvoja, viņi sludināja cietuma uzraugam un tā saimei. Uzraugs un tā saime tajā pašā naktī kristījās. (Ap. d. 16:25—33.) Viņi acīmredzot bija sapratuši, ka bija noticis brīnums, turklāt bija paspējuši no Pāvila un Sīlas daudz ko uzzināt par Jehovu un Jēzu. Ko var secināt? Ja jūs esat iepazinuši Jehovu un no visas sirds viņu mīlat, esat apguvuši Bībeles pamatmācības, nožēlojuši grēkus un gribat dzīvot saskaņā ar viņa likumiem, jūs esat gatavi tam, lai kristītos. (Marka 12:30.)
Pāvils un Sīla pastāstīja labo vēsti cietuma uzraugam un tā saimei, un tie visi ”bez kavēšanās kristījās”. (Sk. 3. rindkopu)
4. Par ko daži pārlieku uztraucas? (Sk. arī attēlu.)
4 Savukārt citi, lai arī vēlas iepriecināt Dievu un klausīt viņam, bažījas, ka viņiem būs jāmaksā pārāk augsta maksa. Nav noliedzams, ka pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas ”jāaprēķina izmaksas”. (Lūk. 14:27—30.) Bet daži pārlieku uztraucas par to, ka viņiem no kaut kā būs jāatsakās, lai kalpotu Dievam. Tādas domas nāca prātā kādai sievietei, vārdā Kendase, kura jau no bērnības zināja kaut ko par Bībeli un Jehovas prasībām. Kad viņa, būdama pieaugusi, atkal sāka mācīties Bībeli, viņai negāja viegli. ”Es skaidri sapratu, kas man jādara. Bet bija tik grūti atteikties no tā, ko Jehova nosoda, jo man tas patika!” atcerējās Kendase. Daļa cilvēku, kas mācās Bībeli, domā, ka viņi nespēs ievērot Jehovas likumus. Viņi uztraucas, ka tad, ja viņiem pēc kristīšanās paslīdēs kāja, viņiem būs jāatstāj draudze. Tāpēc viņi nospriež, ka labāk ir nemaz nekristīties. Bet vai tamlīdzīgas bažas ir pamatotas?
Daži, kas vēlas, lai Dievs ar viņiem būtu apmierināts, pārlieku uztraucas par to, ka viņiem no kaut kā būs jāatsakās, lai kalpotu Dievam. (Sk. 4. rindkopu)
5. Par ko mums jādomā, ja vilcināmies kristīties? (Mateja 13:44—46.)
5 Kad domājam, vai pirkt vai nepirkt kādu lietu, mēs ne vien ņemam vērā tās cenu, bet arī apsveram, kāda ir tās patiesā vērtība. Ja vērtība ir daudz lielāka par cenu, mēs noskatīto lietu bez liekas prātošanas nopērkam. Domājot par kristīšanos, mūsu domu gaitai būtu jābūt līdzīgai. Mums būtu jādomā ne vien par ”maksu” — par to, kādas izmaiņas būs jāveic dzīvē —, bet arī par ieguvumu, proti, par to, ka mums būs labas attiecības ar Jehovu. Lai paskaidrotu šo domu, Jēzus pastāstīja divas līdzības. (Nolasīt Mateja 13:44—46.) Abās līdzībās cilvēks bija tik lielā sajūsmā par atrasto dārgumu, ka pārdeva visu, kas viņam bija, lai iegūtu dārgumu savā īpašumā. Arī jūs esat atraduši kaut ko ļoti vērtīgu — patiesību par Dievu. Ja nevarat izlemt, vai ir vērts pūlēties, lai dzīvotu saskaņā ar patiesību, pārdomājiet minētās Jēzus līdzības. Padomājiet par šādiem jautājumiem: ”Vai es patiešām esmu pārliecināts, ka esmu atradis kaut ko ļoti vērtīgu? Vai man ir dārgas manas attiecības ar Jehovu, viņa dāvātās nākotnes izredzes un garīgo brāļu un māsu saime?” Ja secināt, ka jums pietrūkst pārliecības par patiesības vērtīgumu, atvēliet laiku, lai iegūtu tādu pārliecību. Savukārt, ja saprotat, ka patiesība jums ir dārga, centieties noskaidrot, kas tad īsti jūs kavē kristīties.
6. Kā iegūt ”jaunu sirdi”?
6 Kādā citā līdzībā Jēzus stāstīja par to, ka no cilvēka simboliskās sirds ir atkarīgs, kā viņš atsaucas uz vēsti par Dieva valstību. (Lūk. 8:5—15.) Jēzus minēja, ka ”cilvēki ar labu un krietnu sirdi” uzklausa vēsti un rīkojas saskaņā ar uzzināto. Bet daļa cilvēku kaut kādu iemeslu dēļ neņem vērā dzirdēto. Ja arī jūs svārstāties starp vēlēšanos kalpot Dievam un vēlēšanos dzīvot, kā pašiem tīk, paturiet prātā, ka ar Jehovas palīdzību jūs varat iegūt ”jaunu sirdi” — tādu, kas labprāt pakļaujas viņa vadībai. Lūdziet, lai Jehova palīdz jūsu sirdij būt atsaucīgai un jūs spētu iemīlēt patiesību. (Eceh. 18:31; 36:26.)
7., 8. Kāpēc daži jaunieši kavējas kristīties? (Sk. arī attēlu.)
7 Daži jaunieši, kas mīl Jehovu, kavējas spert konkrētus soļus un kristīties tāpēc, ka padodas citu cilvēku ietekmei. Daži pārāk uzticas pasniedzējiem, kas mudina ”būt atvērtiem jaunām vēsmām”, arī tādām, kas ir pretrunā ar Dieva morāles normām. Jauniešiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo, ieklausoties šādos padomos, var iedzīvoties lielās problēmās. (Ps. 1:1, 2; Sāl. pam. 7:1—5.) No tādām briesmām mēs varam izsargāties, ja spriežam līdzīgi 119. psalma sacerētājam, kurš Jehovam teica: ”Izpratnē es pārspēju visus savus skolotājus, jo es pārdomāju tavus atgādinājumus.” (Ps. 119:99.)
8 Daži Jehovas liecinieki mudina savus bērnus nevis izvirzīt garīgus mērķus un kristīties, bet gan domāt pirmām kārtām par izglītību un karjeru. Ja jaunietis vēlas, lai vecāki viņam palīdzētu tiekties pēc garīgiem mērķiem, būtu labi to pārrunāt ar vecākiem. Lai kāds būtu sarunas iznākums, atcerieties: ikviens, arī bērni un jaunieši, var izveidot tuvas attiecības ar Jehovu. (Sāl. pam. 20:11.)
Aprunājieties ar saviem vecākiem par kristīšanos! (Sk. 8. rindkopu)
9. Kāda vēl iemesla dēļ daži vilcinās kristīties?
9 Kāda vēl iemesla dēļ daži, kas ir gatavi kristīties, vilcinās to darīt? Iespējams, viņi vēlas kristīties kopā ar kādu draugu vai tuvinieku, kurš vēl nav gatavs šim solim. Protams, vēlme kristīties reizē ar kādu no draugiem vai radiniekiem nav nekas slikts. Bet vai tāpēc būtu jāatliek kristīšanās? Solījumu kalpot Jehovam dodat jūs personiski, līdz ar to arī lēmums kristīties nebūtu jāpieņem, vadoties pēc tā, kā rīkojas citi. (Rom. 14:12.)
NEAIZMIRSĪSIM, KA ĻAUNĀS PASAULES GALS IR TUVU
10. Kāda iemesla dēļ daži netiecas kristīties?
10 Ir vēl kāds iemesls, kāpēc daži netiecas kristīties. Viņiem šķiet, ka ļaunās pasaules gals ir tālā nākotnē un viņiem ir papilnam laika, lai mainītu savu dzīvi. Bet vai ir gudri tā spriest? Jēzus saviem mācekļiem piekodināja: ”Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka dēls nāks stundā, kad jūs negaidāt.” (Lūk. 12:40.)
11. Ko mēs vēlamies darīt, ja esam iepazinuši Jehovu, un kāpēc? (Psalms 119:60.)
11 Mēs dodam solījumu kalpot Jehovam tāpēc, ka viņu mīlam. Jo labāk viņu iepazīstam, jo labāk saprotam, ka viņš mūs mīl un ka viņa dotie likumi mums nāk par labu. Tāpēc mēs vēlamies tos pildīt. (Nolasīt Psalmu 119:60.) Jēkaba vēstulē ir minēts svarīgs iemesls, kāpēc nebūtu jākavējas pildīt Jehovas likumus, proti: neviens no mums nezina, kas notiks rīt. Cilvēka dzīve var aprauties jebkurā brīdī, un viņam vairs nebūs iespējas rīkoties pareizi. Tātad, ja mēs ”zinām, kā būtu pareizi rīkoties”, tā jārīkojas jau tagad. (Jēk. 4:13—17.)
12. Ko var secināt no Jēzus stāstītās līdzības par vīna dārzu un strādniekiem?
12 Atsauksim atmiņā Jēzus stāstīto līdzību par vīna dārzu un strādniekiem, kuri tika nolīgti dažādos laikos. Tie strādnieki, kas bija nostrādājuši tikai vienu stundu, saņēma tikpat lielu algu kā tie, kas vīna dārzā bija strādājuši visu dienu. Bet pievērsīsim uzmanību, kāpēc viņi nesāka strādāt agrāk. Viņi paskaidroja: ”Neviens mūs nav nolīdzis.” Tātad viņi nebija vairījušies no darba — viņi tikai nebija nolīgti. Bet, tiklīdz viņus pasauca, viņi nekavējoties pievienojās pārējiem strādniekiem vīna dārzā. (Mat. 20:1—16.) Kā tas attiecas uz mums? Jēzus mūs ir aicinājis kļūt par viņa mācekļiem un darboties Dieva valstības labā. Mums ir jāatsaucas uz viņa aicinājumu, tiklīdz esam to izdzirdējuši.
13. Par ko liek domāt notikums ar Lata sievu?
13 Iespējams, kāds domā, ka viņš spēs pēdējā brīdī mainīt savu dzīvi, lai iegūtu Dieva labvēlību. Taču var izrādīties, ka viņam tas nebūs pa spēkam. Jēzus zināja, ka tā var notikt, tāpēc pieteica mācekļiem: ”Atcerieties Lata sievu!” (Lūk. 17:31—35.) Lata sieva labi zināja, ka Sodoma un Gomora tūlīt pat tiks izpostīta. Taču, pēc visa spriežot, viņa bija tik ļoti pieķērusies savai mantai, ka nebija gatava no tās atteikties. (1. Moz. 19:23—26.) No šī notikuma var secināt vēl kaut ko: simboliskās durvis, kas ved uz glābšanu, nebūs vaļā mūžīgi. Noteiktā laikā Dievs tās aizvērs un aizslēgs. (Lūk. 13:24, 25.)
14. Kāpēc ir jāpievērš uzmanība tam, kā piepildās Bībeles pravietojumi?
14 Ir arvien skaidrāk saskatāms, ka piepildās Bībeles pravietojumi, kas norāda uz ļaunās pasaules galu. Pat tad, ja daudzi no notikumiem, ar kuriem piepildās Bībeles pravietojumi, neskar jūs tieši, tomēr, dzirdot par tiem ziņās, būtu jāapzinās, ka lēmumu kristīties nevar atlikt uz vēlāku laiku. Padomājiet par apustuļa Pētera vārdiem: ”Nu jau visam ir tuvu gals.” (1. Pēt. 4:7.) To pieminējis, viņš rosināja kristiešus būt saprātīgiem un nezaudēt modrību. Bet par kādu galu runāja Pēteris? Acīmredzot viņš domāja par dramatiskajiem notikumiem, kas gaida Jeruzālemi. Taču tie kristieši, kam viņš rakstīja, dzīvoja tālu no Jeruzālemes, un viņus šīs pilsētas izpostīšana neietekmētu. (1. Pēt. 1:1.) Kāpēc tad viņiem bija jāpievērš uzmanība šiem notikumiem? Tāpēc, ka, redzēdami pravietojumu piepildīšanos, viņi nostiprinātu savu pārliecību, ka visi Jehovas solījumi piepildīsies. Tāpat ir jārīkojas jums — vērojot, kā piepildās Bībeles pravietojumi, ir jāstiprina sava pārliecība, ka ”ir tuvu gals”. Tad jūs vēlēsieties spert konkrētus soļus, lai varētu kristīties.
15. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret gaidāmo Jehovas dienu? (2. Pētera 3:10—13.)
15 Savā otrajā vēstulē apustulis Pēteris skaidroja, kādai ir jābūt kristiešu attieksmei pret gaidāmo Jehovas dienu, kad Jehova darīs galu ļaunajai pasaulei. Protams, pirmā gadsimta kristiešiem tā bija vēl tāltālā nākotnē, tomēr Pēteris aicināja to ”turēt acu priekšā”. (Nolasīt 2. Pētera 3:10—13.) Tādai pašai ir jābūt arī mūsu attieksmei pret Jehovas dienu. Mēs to ”turam acu priekšā” un esam tai gatavi, ja dzīvojam ”svēti un dievbijīgi”, kā rakstīja Pēteris. Iztēlojieties, kā Jehova priecājas, redzēdams, ka jūs dzīvojat dievbijīgi! Vai viņš nepriecāsies vēl vairāk, kad apsolīsiet viņam kalpot un kristīsieties?
KO GŪST TIE, KAS KRISTĪJAS
16. Ko var mācīties no etiopiešu augstmaņa? (2. Korintiešiem 6:1, 2; sk. arī attēlus.)
16 Tagad ir īstais laiks, lai spertu konkrētus soļus un kristītos. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:1, 2.) Etiopiešu augstmanis, kam sludināja Filips, aptvēra, ka ir jārīkojas bez kavēšanās. Tiklīdz viņš bija sapratis labo vēsti un radās iespēja kristīties, viņš to darīja. Viņš nesprieda: ”Man vēl jāpamācās. Gan jau pa ceļam būs vēl kāds dīķis vai upīte, kur varēšu kristīties!” Tieši pretēji, viņš Filipam sacīja: ”Kas mani kavē kristīties?” (Ap. d. 8:26, 27, 35—39.) Kad viņš bija kristījies, viņš ”līksms ceļoja tālāk”.
Mācīsimies no etiopiešu augstmaņa un nevilcināsimies kristīties! (Sk. 16. rindkopu)a
17. Kas mums jāpatur prātā?
17 Ja vilcināties ar lēmumu kristīties, paturiet prātā, ka Jehova ļoti vēlas, lai jūs kļūtu par viņa draugu. (Rom. 2:4.) Viņš jums palīdzēs pārvarēt visus šķēršļus, kas jūs kavē ceļā uz kristīšanos! Viņš palīdzēs tikt vaļā no jebkādām bažām un piešķirs drosmi. Kad būsiet kristījušies, jūs izjutīsiet gandarījumu, ko sagādā apziņa, ka iepriecināt Jehovu, un pamanīsiet, ka tas, no kā esat atteikušies, jums vairs nešķiet svarīgs. (Filip. 3:8, 13.) Jūs pieredzēsiet, ka piepildās viss, ko Jehova ir apsolījis dāvāt ikvienam, kurš veltī savu dzīvi viņam un kristījas. (Ap. d. 3:19.)
38. DZIESMA ”Viņš jūs darīs stiprus”
a Attēli. Etiopiešu augstmanis teica Filipam, ka vēlas kristīties, un līdzīgi rīkojas kāda Bībeles skolniece — viņa draudzes vecākajiem dara zināmu, ka vēlas kristīties.