Ko nozīmē kristīšanās?

1. Kas liecina par to, ka kristīšanās ir svarīga?

KRISTĪŠANĀS ir ļoti priecīgs notikums. Pirmā Jēzus mācekļu kristīšana notika jau tajā pašā dienā, kad izveidojās kristiešu draudze. Sapulcējušos ļaužu priekšā apustulis Pēteris teica runu, kurā izskaidroja, kāpēc jaunajiem mācekļiem ir jākristījas. (Ap. d. 2:38, 40, 41.) Apustulis Pāvils kādā vēstulē pieminēja, ka kristīšanās ir viens no jautājumiem, kas pieder pie ”pamatmācībām par Kristu” un ko apgūst jaunie mācekļi. (Ebr. 6:1, 2.) Tātad mums šis jautājums ir labi jāizprot.

2. Kāpēc ir būtiski saprast kristīšanās nozīmi?

² Kārtīgi pamati nodrošina ēkai stabilitāti. To pašu var teikt par Bībeles pamatmācībām — ja labi izprotam šīs mācības, tostarp jautājumu par kristīšanos, mūsu ticība ir stipra. Par to ir jādomā gan Bībeles skolniekiem, gan kristītiem Jehovas kalpiem. Noskaidrosim: 1) kas ir kristīšanās; 2) ko sevī ietver lēmums kristīties; 3) kāpēc jākristījas ”Tēva, Dēla un svētā gara vārdā”.

KAS IR KRISTĪŠANĀS

3. Ko apliecina kristīšanās?

³ Kristījoties mēs citu priekšā apliecinām, ka 1) esam iepazinuši Jehovu un Jēzu Kristu un esam izveidojuši ticību, 2) esam nožēlojuši grēkus, 3) esam saskaņojuši savu dzīvi ar Jehovas prasībām, 4) apzināmies, ka vienīgi ar Jēzus starpniecību Dievs dod cilvēkiem iespēju izglābties un 5) lūgšanā esam apsolījuši Dievam pildīt viņa gribu un vēlamies pievienoties viņa organizācijai. Kad esam devuši solījumu kalpot Dievam un esam kristījušies, mēs esam sākuši iet ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi.

4. Ko simbolizē iegremdēšana ūdenī un piecelšana no tā? (Sk. arī attēlu.)

⁴ Kā notiek kristīšana? Cilvēks tiek pilnībā iegremdēts ūdenī un pēc tam tiek piecelts no ūdens.a Bībelē kristīšana ir salīdzināta ar apglabāšanu, kam seko augšāmcelšana. (Salīdzināt Kolosiešiem 2:12.) Tas labi ilustrē milzīgās izmaiņas, kas ir notikušas cilvēka dzīvē. Kad cilvēks tiek iegremdēts ūdenī, viņš it kā nomirst savam agrākajam dzīvesveidam. Savukārt tad, kad viņš tiek piecelts no ūdens, viņš uzsāk jaunu dzīvi, kurā pats svarīgākais ir Jehovas gribas pildīšana.

5. Ar ko var salīdzināt ceļu uz kristīšanos, un kāpēc? (1. Pētera 3:18—21.)

⁵ Nolasīt 1. Pētera 3:18—21. Ceļu uz kristīšanos var salīdzināt ar darbu, kas bija jāveic Noasam, lai izglābtos gaidāmajos plūdos. Viņam bija jāuzbūvē šķirsts, cieši turoties pie Jehovas norādījumiem. Darba apjoms viņam noteikti likās milzīgs, tomēr ar Jehovas atbalstu viņš paveica uzdoto. Noass to spēja tāpēc, ka ticēja Jehovam un it visā tam paklausīja. Vai bija vērts, ka viņš tā pūlējās? Noteikti! Viņš izglābās plūdos. Kad esam sākuši mācīties Bībeli, mēs aptveram, ka dzīvē daudz kas ir jāmaina, lai varētu kalpot Dievam. Var uzmākties domas, ka mēs to nespēsim. Bet atcerēsimies: Noasam izdevās ”darīt visu tā, kā Dievs viņam bija pavēlējis”. (1. Moz. 6:22.) Tātad tas izdosies arī mums!

6. Kādā ziņā ”kristība.. glābj”?

⁶ Pēteris norādīja, ka ”kristība.. glābj”. (1. Pēt. 3:21.) Protams, iegremdēšana ūdenī pati par sevi nevienu neglābj un neatbrīvo no grēka, jo tikai ”Jēzus asinis mūs attīra no visiem grēkiem”. (1. Jāņa 1:7.) Tomēr kristīšanās ir viena no Dieva prasībām viņa kalpiem, un, kā rakstīja Pēteris, tā ir ”vēršanās pie Dieva ar lūgumu pēc tīras sirdsapziņas”. Kristījoties mēs iegūstam tīru sirdsapziņu tāpēc, ka Jehova uz Jēzus upura pamata piedod mūsu grēkus. Tā mums paveras iespēja dzīvot mūžīgi. Tāpēc var teikt, ka ”kristība.. glābj”.

KO SEVĪ IETVER LĒMUMS KRISTĪTIES?

7. Kā notiek jauno mācekļu kristīšana?

⁷ Kā jau bija minēts, cilvēku kristījot pilnībā iegremdē ūdenī. Nekas vairāk par to, kā jānotiek kristīšanai, Bībelē nav teikts. Tomēr tajā ir atrodami principi, ko var attiecināt uz kristīšanos. Piemēram, Bībeles principi palīdz saprast, kā būtu jāģērbjas tiem, kas vēlas kristīties, un kā būtu jāizturas tiem, kas vēro kristīšanos. (1. Kor. 14:40; 1. Tim. 2:9.) No Bībeles var secināt, ka nav nozīmes tam, cik daudz cilvēku vēro kristīšanos. (Ap. d. 8:36.) Parasti jaunos mācekļus kristī draudzes vecākie, taču vecākie, kas to dara, netiek īpaši izcelti. (1. Kor. 1:14, 15.)

8. Kādi jautājumi tiek uzdoti tiem, kas gatavojas kristīties, un kāpēc? (Apustuļu darbi 2:38—42; sk. arī attēlu.)

⁸ Lai iegūtu glābšanu, nepietiek ar to, ka mums sirdī ir ticība, — mums ir arī ”atklāti jāvēstī”, kam mēs ticam, tas ir, jāapliecina sava ticība. (Rom. 10:9, 10.) Tāpēc pirms pašas kristīšanās tiem, kas gatavojas to darīt, tiek uzdoti divi jautājumi. Pirmais ir šāds: ”Vai tu esi nožēlojis grēkus, devis solījumu kalpot Jehovam un atzīsti, ka Jehova sagādā glābšanu ar Jēzus Kristus starpniecību?” Šajā jautājumā ir uzsvērts, kas cilvēkam ir bijis jādara, lai viņš varētu kristīties. To pašu 33. gada Vasarsvētkos uzsvēra apustulis Pēteris. Otrais jautājums skan: ”Vai tu saproti, ka kristījoties tu kļūsti par Jehovas liecinieku un pievienojies Jehovas organizācijai?” Šajā jautājumā ir pievērsta uzmanība tam, ko cilvēks apņemas darīt pēc kristīšanās, proti, ņemt vērā Jehovas organizācijas sniegtos norādījumus un kalpot Jehovam plecu pie pleca ar saviem ticības biedriem. Tā rīkojās pirmā gadsimta kristieši. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:38—42.) Ja cilvēks apstiprinoši atbild uz abiem jautājumiem, viņu var kristīt.

9. Kas jādara, lai iegūtu Jehovas labvēlību?

⁹ Vai tiešām, lai iegūtu Jehovas labvēlību, visiem ir jānožēlo grēki un jākristījas? Ir taču tādi cilvēki, kas jau pirms patiesības uzzināšanas ir bijuši krietni un nav izdarījuši nevienu smagu grēku. Citos mīlestība pret Jehovu ir ieaudzināta jau no bērnības. Tomēr visi cilvēki ir grēcīgi, un iedzimtais grēks mūs visus ir atsvešinājis no Dieva. (Ps. 51:5.) Bet, kad mēs labi iepazīstam Jehovu, mūsos rodas vēlēšanās par svarīgāko dzīvē uzskatīt nevis savas vēlmes, bet viņa gribu. Tas mūs mudina nožēlot to, kā esam dzīvojuši agrāk, un ”atgriezties”, tas ir, sākt dzīvot tā, lai iepriecinātu debesu Tēvu. Kad šie soļi ir sperti, mēs varam kristīties. (Ap. d. 3:19.)

10. Kas jādara tiem, kas ir kristījušies citā ticībā?

¹⁰ Vai tiem, kas jau ir kristījušies kādā ticībā, ir jākristījas atkārtoti, lai varētu kalpot Jehovam? Jā, tas ir jādara, tāpēc ka viņi kristījās, nezinādami patiesību par Jehovu un Jēzu. Iespējams, kāds pirms kristīšanās lūgšanā pat bija apsolījis kalpot Dievam, taču tāds solījums noteikti nebija balstīts uz skaidru sapratni par to, ko Dievs prasa. Reiz apustulis Pāvils Efesā sastapa dažus cilvēkus, kas bija kristījušies, kad vēl pilnībā neizprata kristīgās mācības. Pāvils tos mudināja kristīties vēlreiz.b (Ap. d. 19:1—5.) Dievs atzīst cilvēka kristīšanos tikai tad, ja cilvēks patiešām ir iepazinis Bībeli un noskaidrojis, ko Dievs prasa.

”TĒVA, DĒLA UN SVĒTĀ GARA VĀRDĀ”

11. Ko nozīmē Jēzus norādījums kristīt ”Tēva, Dēla un svētā gara vārdā”? (Mateja 28:18—20.)

¹¹ Jēzus lika jaunos mācekļus kristīt ”Tēva, Dēla un svētā gara vārdā”. (Nolasīt Mateja 28:18—20.) Ko tas nozīmē? Bībelē ar ”vārdu” reizēm ir domāta personas reputācija, bet reizēm — stāvoklis un vara. Tātad, ja mēs kaut ko darām kāda vārdā, piemēram, kristījam, mēs darbojamies kā šīs personas pārstāvji. Protams, arī tiem, kas kristījas, ir jāatzīst gan Tēva, gan Dēla stāvoklis un vara un ir jāizprot, kas ir Dieva svētais gars un kas ar to tiek paveikts. Tālāk Jēzus norādījums ir iztirzāts sīkāk.

12. Paskaidrojiet, ko nozīmē kristīties Tēva vārdā! (Atklāsmes 4:11; sk. arī attēlu.)

¹² Kristījoties Tēva vārdā, mēs atzīstam Jehovu par savu debesu Tēvu, kas visam dod dzīvību, un par Visvareno Dievu. (Nolasīt Atklāsmes 4:11.) Mēs esam pārliecināti, ka viņš uzklausa lūgšanas. (Ps. 65:2.) Kad ar dziļu cieņu vēršamies pie viņa, mēs uzrunājam viņu vārdā. Turklāt mēs darām zināmu viņa vārdu citiem. Bet kristīties Tēva vārdā nozīmē atzīt vēl kaut ko. Cilvēki, kurus apustulis Pēteris 33. gada Vasarsvētkos mudināja kristīties, jau daudz ko zināja par Jehovu, taču viņiem bija jāatzīst, ka mūžīgu dzīvi Jehova dāvās ar Jēzus Kristus starpniecību. (Rom. 5:8.)

13. Paskaidrojiet, ko nozīmē kristīties Dēla vārdā! (Sk. arī attēlu.)

¹³ Kristījoties Dēla vārdā, mēs atzīstam, ka Jēzus ir Dieva Dēls un ka tikai ar viņa starpniecību ir iespējams iegūt labas attiecības ar Jehovu. (Jāņa 14:6.) Mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris tādēļ, lai cilvēki varētu iegūt mūžīgu dzīvi. Šī apziņa mūs rosina ne vien kristīties, bet arī sekot Jēzus priekšzīmei ik dienu. (1. Jāņa 2:6.) Jēzus dedzīgi sludināja labo vēsti, tāpēc to darām arī mēs. (Lūk. 4:43.) Mēs pat esam gatavi pieredzēt grūtības, kas var rasties tāpēc, ka esam uzticīgi Dievam. (2. Tim. 3:12.) Mēs atzīstam Jēzu par ”draudzes galvu”, tāpēc labprāt pakļaujamies tiem, kam Jēzus ir uzticējis vadīt viņa sekotājus un rūpēties par tiem. (Efes. 4:8, 11, 12; 5:23.)

14. a) Paskaidrojiet, ko nozīmē kristīties svētā gara vārdā! (Sk. arī attēlu.) b) Paskaidrojiet, kā tiek kristīti ar garu svaidītie kristieši! (Sk. ”Kā vēl tiek kristīti ar garu svaidītie kristieši”.)

¹⁴ Kristījoties svētā gara vārdā, mēs atzīstam, ka svētais gars ir Dieva spēks, kas izpaužas darbībā, nevis persona un nevis daļa no trīsvienības. Mēs apzināmies, ka Bībelē ietvertie pravietojumi un viss pārējais, kas tur lasāms, ir iedvesmots ar Dieva svēto garu, tāpēc mēs regulāri lasām Bībeli un cenšamies dzīvot saskaņā ar to. (2. Pēt. 1:20, 21.) Kā vēl mēs apliecinām, ka esam kristījušies svētā gara vārdā? Mēs sargāmies izdarīt smagus grēkus, jo pretējā gadījumā mēs no Dieva vairs nesaņemtu svēto garu un svētais gars vairs brīvi nedarbotos mūsu draudzē. (Efes. 4:30.)

15. Kas Jehovas kalpiem ir labi jāsaprot?

¹⁵ Ikvienam kristītam Jehovas kalpam ir labi jāsaprot, ko nozīmē kristīšanāsc, un ir jādzīvo saskaņā ar savu solījumu, ko viņš pirms kristīšanās ir devis Jehovam. Tiem, kas vēl nav kristījušies, būtu jāpārdomā, kas viņus kavē kristīties. Nākamajā rakstā ir apskatīts, kā pārvarēt tādus šķēršļus.