Cīņa ar negatīvām emocijām

1., 2. Kā apustulis Pāvils reizēm jutās, un kāpēc ir vērts iedziļināties tajā, ko viņš rakstīja par sevi? (Romiešiem 7:21—24.)

KAS jums nāk prātā, domājot par apustuli Pāvilu? Varbūt jūs teiktu, ka viņš bija drosmīgs misionārs, prasmīgs skolotājs un vairāku Bībeles grāmatu sarakstītājs. Tas ir tiesa. Tomēr arī viņam, tāpat kā mums, reizēm bija jācīnās ar negatīvām emocijām.

² Nolasīt Romiešiem 7:21—24. Savā vēstulē Romas kristiešiem Pāvils runāja par izjūtām, kas nav svešas daudziem no mums. Viņš bija labs kristietis, bet viņam bija jāizcīna kāda iekšēja cīņa. Viņš no sirds vēlējās pildīt Dieva gribu, taču izjuta arī nepareizas tieksmes. Turklāt reizēm Pāvils sāpīgi pārdzīvoja, ka agrāk bija vajājis kristiešus, un viņu pastāvīgi mocīja kāda problēma.

3. Par ko ir runa šajā rakstā? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

³ Lai gan dažkārt Pāvils jutās nomākts, viņš nepieļāva, ka negatīvas emocijasa viņu pārņemtu savā varā. Rakstā ir aplūkoti šādi jautājumi: kāpēc Pāvils reizēm jutās nelaimīgs, ko viņš tādos brīžos darīja, un kā mēs varam cīnīties ar negatīvām emocijām.

KĀPĒC PĀVILS REIZĒM JUTĀS NOMĀKTS

4. Kāds ir viens iemesls, kāpēc Pāvils jutās nomākts?

⁴ Agrākā rīcība. Pāvils, kas pirms pievēršanās kristietībai bija pazīstams kā Sauls no Tarsas, agrāk bija darījis daudz ko tādu, ko vēlāk rūgti nožēloja. Piemēram, viņš ar labpatiku bija noraudzījies, kā Kristus māceklis Stefans tiek nomētāts ar akmeņiem. (Ap. d. 7:58; 8:1.) Viņš arī pats bija nikni vērsies pret Kristus sekotājiem. (Ap. d. 8:3; 26:9—11.)

5. Kā Pāvilu ietekmēja tas, ko viņš bija darījis agrāk?

⁵ Pāvilu ik pa laikam pārņēma vainas apziņa par to, ko viņš kādreiz bija darījis. Tas, ka viņš bija nežēlīgi vajājis Kristus sekotājus, ar gadiem viņu nomāca arvien vairāk. Piemēram, kad Pāvils 55. gadā rakstīja savu pirmo vēstuli Korintas draudzei, viņš izteicās: ”Es.. neesmu cienīgs saukties par apustuli, tāpēc ka savulaik es vajāju Dieva draudzi.” (1. Kor. 15:9.) Bet apmēram piecus gadus vēlāk Vēstulē efesiešiem viņš sevi nodēvēja par ”pašu nenozīmīgāko no visiem svētajiem”. (Efes. 3:8.) Rakstīdams vēstuli Timotejam, Pāvils minēja, ka ir bijis ”zaimotājs, vajātājs un augstprātis”. (1. Tim. 1:13.) Kad Pāvils apmeklēja draudzes, viņam noteikti nebija viegli skatīties acīs tiem ticības biedriem, pret kuriem viņš agrāk bija vērsies, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

6. Kas Pāvilam sagādāja daudz sāpju? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

⁶ ”Dzelonis miesā”. Pāvils rakstīja par kādu ”dzeloni miesā”, kas pastāvīgi lika par sevi manīt. (2. Kor. 12:7.) Lai gan nav zināms, kas tieši tas bija, Pāvila izmantotā metafora liek domāt vai nu par kādu fizisku kaiti, vai sāpīgām emocijām, vai arī par kaut ko citu, kas viņam sagādāja ne mazums raižu.b

7. Kā Pāvilu ietekmēja viņa paša nepilnība? (Romiešiem 7:18, 19.)

⁷ Nepilnība. Pāvilu nomāca arī viņa nepilnība. (Nolasīt Romiešiem 7:18, 19.) Kā viņš pats atzina, ”vēlēšanās darīt labu” viņam bija, bet ”grēcīgās miesas” dēļ tas ne vienmēr izdevās. Tā bija pastāvīga cīņa, bet viņš no sirds pūlējās rīkoties pareizi. (1. Kor. 9:27.) Tomēr, kā jau visi grēcīgi cilvēki, viņš šad un tad pateica vai izdarīja kaut ko tādu, ko vēlāk nožēloja. Varam tikai iztēloties, cik ļoti tas viņu apbēdināja.

KO PĀVILS DARĪJA, KAD JUTĀS NOMĀKTS

8. Kā Pāvils cīnījās ar savām grēcīgajām nosliecēm?

⁸ Pāvils bija pārliecinājies, ka ar Dieva gara palīdzību ir iespējams uzveikt grēcīgas noslieces. (Rom. 8:13; Gal. 5:16, 17.) Savās vēstulēs viņš ne reizi vien pieminēja sliktas tieksmes un nevēlamas īpašības, no kurām kristiešiem jāatbrīvojas. (Gal. 5:19—21, 26.) Pāvils noteikti bija daudz domājis par to, kas viņam sevī jāmaina, bija iedziļinājies Svētajos Rakstos un centies izdibināt, kas viņam jādara, lai mainītu savu personību. Nav šaubu, ka padomus, ko viņš deva citiem, viņš attiecināja arī uz sevi.

9., 10. Kas Pāvilam palīdzēja, kad viņš jutās nomākts? (Efesiešiem 1:7; sk. arī attēlu.)

⁹ Kaut gan reizēm Pāvils jutās nomākts, kopumā viņš nezaudēja pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Viņš priecājās, kad saņēma labas ziņas no draudzēm. (2. Kor. 7:6, 7.) Daudz prieka viņam sagādāja ciešas attiecības ar ticības biedriem. (2. Tim. 1:4.) Vēl viņš bija priecīgs tāpēc, ka var kalpot Jehovam ”ar tīru sirdsapziņu”, un viņš bija pārliecināts, ka Jehova pret viņu ir labvēlīgs. (2. Tim. 1:3.) Pat tad, kad Pāvils Romā bija ieslodzīts, viņš mudināja ticības biedrus: ”Allaž priecājieties, kalpodami Kungam!” (Filip. 4:4.) Tie noteikti nav nomākta cilvēka vārdi! Kad Pāvilam uzmācās negatīvas domas, viņš centās pēc iespējas drīzāk tikt no tām vaļā.

¹⁰ Cīnīties ar negatīvām domām Pāvilam palīdzēja arī tas, ka viņš apzinājās: izpirkums attiecas uz viņu personiski. (Gal. 2:20; nolasīt Efesiešiem 1:7.) Viņš bija pārliecināts, ka uz izpirkuma pamata Jehova viņam ir piedevis grēkus. (Rom. 7:24, 25.) Tas Pāvilam palīdzēja kalpot Dievam ar prieku. (Ebr. 9:12—14.)

11. Kā mūs var stiprināt pārdomas par Pāvila iekšējo cīņu?

¹¹ Varbūt mums, tāpat kā Pāvilam, ir jāizcīna īsta cīņa, lai ar savām domām, vārdiem un darbiem nesarūgtinātu Jehovu. Tāpēc varbūt arī mums reizēm gribas izsaukties: ”Ak, es, nelaimīgais!” Kāda gados jauna kristiete, vārdā Elīzac, izteicās: ”Man patīk domāt par Pāvilu. Mani mierina doma, ka daudziem Jehovas kalpiem ir bijis jācīnās ar sevi, ka es neesmu vienīgā. Tas, kas Bībelē teikts par Pāvilu, man atgādina, ka Jehova zina, ar kādām grūtībām saskaras viņa kalpi.” Kaut gan mums reizēm uzmācas negatīvas domas par sevi, mēs tomēr varam saglabāt prieku un kalpot Jehovam ar tīru sirdsapziņu.

KO MĒS VARAM DARĪT, KAD JŪTAMIES NOMĀKTI

12. Kas palīdz cīnīties ar negatīvām domām?

¹² Turēsimies pie labiem garīgiem paradumiem. Ja mums ir labi garīgi paradumi, mums ir vieglāk saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi. To palīdz saprast kāds piemērs. Kā zināms, veselīgs dzīvesveids veicina vispārējo labsajūtu. Ja mēs ēdam veselīgi, neaizmirstam par fiziskiem vingrinājumiem un atvēlam pietiekami daudz laika miegam, mēs esam tikai ieguvēji. Savukārt, ja regulāri lasām Bībeli, sludinām, gatavojamies draudzes sapulcēm, apmeklējam tās un piedalāmies tajās, mums ir vieglāk atbrīvoties no negatīvām domām. (Rom. 12:11, 12.)

13., 14. Ko rindkopās minētie kristieši ir guvuši tāpēc, ka turas pie labiem garīgiem paradumiem?

¹³ Kādam kristietim, vārdā Džons, 39 gadu vecumā tika diagnosticēts rets vēža veids. Sākumā viņu pārņēma bailes un uztraukums. Viņš nespēja pieņemt domu, ka viņam pašos spēka gados ir noteikta tik drūma diagnoze. Tobrīd viņa dēlam bija tikai trīs gadi. Kas Džonam palīdzēja atgūties no sākotnējā šoka? ”Kaut arī mani pastāvīgi mocīja nogurums, es gādāju, lai ģimene turētos pie labiem garīgiem paradumiem,” viņš sacīja. ”Mēs apmeklējām visas sapulces, katru nedēļu sludinājām un regulāri pētījām Bībeli ģimenes lokā. Mēs nekam neļāvām izjaukt mūsu plānus.” Lūk, ko Džons ir sapratis: ”Kad pirmais šoks ir garām, raižpilnās domas atkāpjas un mēs izjūtam, cik ļoti Jehova mūs mīl. Jehova man deva vajadzīgo spēku, un viņš to dos ikvienam savam kalpam.”

¹⁴ Iepriekšminētā Elīza sacīja: ”Ikreiz, kad es iedziļinos Bībelē — vai nu draudzes sapulcēs kopā ar ticības biedriem, vai arī personiski —, es saņemu apstiprinājumu tam, ka Jehova uzklausa manas lūgšanas un ka viņš mani mīl. Tas sasilda manu sirdi.” Rajona pārraugs, vārdā Nolans, kurš apmeklē draudzes kādā Āfrikas valstī, pastāstīja: ”Mēs ar manu sievu Diānu neatmetam savus garīgos paradumus pat tad, kad mums ir smagi ap sirdi. Jehova mums palīdz saglabāt gaišu skatu uz dzīvi. Viņš mūs nepametīs. Mēs nezinām, kā tieši viņš mums palīdzēs, bet esam pārliecināti, ka viņš to noteikti darīs.”

15. Kas vēl varētu būt vajadzīgs, lai atbrīvotos no negatīvām domām un emocijām?

¹⁵ Lai atbrīvotos no negatīvām domām un emocijām, ar to vien, ka turamies pie labiem garīgiem paradumiem, dažkārt nepietiek. Lai to labāk saprastu, padomāsim, kā būtu jārīkojas cilvēkam, kam sāp mugura. Iespējams, viņš cenšas vairāk kustēties un staigāt, tomēr sāpes nepāriet. Ir jānosaka sāpju cēlonis, tāpēc viņam ir jākonsultējas ar ārstu un jāveic kādi izmeklējumi. Savukārt mums jācenšas izprast, kāpēc mums neizdodas uzveikt negatīvas emocijas un kas mums varētu palīdzēt. Tāpēc būtu labi izpētīt, kas par šo jautājumu teikts Bībelē un mūsu literatūrā. Vēl varētu būt noderīgi parunāt par savu situāciju ar kādu garīgi nobriedušu brāli vai māsu.

16. Kas mums būtu jādara, lai mēs spētu sekmīgi cīnīties ar negatīvām domām un emocijām? (Psalms 139:1—4, 23, 24.)

¹⁶ Lūgsim palīdzību Jehovam. Ķēniņš Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova viņu pazīst labāk nekā viņš pats. Tāpēc viņš lūdza, lai Jehova viņam palīdz saprast viņa ”trauksmaino domu” iemeslus. (Nolasīt Psalmu 139:1—4, 23, 24.) Arī mēs varam lūgt, lai Jehova mums palīdz izprast, kāpēc mēs esam nomākti, un aptvert, kā tikt galā ar tādām izjūtām. Ir arī vērts pārdomāt šādus jautājumus: ”Kāpēc īsti es raizējos? Kas manī izraisa negatīvas domas un emocijas? Vai es vienkārši tām ļaujos vai arī cenšos tās aizstāt ar citām?”

17. Ko mēs varētu papētīt dziļāk, lai mūsu prātā būtu pozitīvas domas? (Sk. arī attēlu.)

¹⁷ Ko mēs varētu iekļaut savā Bībeles pētīšanas plānā. Apustulis Pāvils daudz domāja par izpirkumu un par to, kā Jehova piedod. Mēs laiku pa laikam varētu papētīt dziļāk, kas mūsu literatūrā teikts par kādu no Jehovas personības iezīmēm. Daudz vērtīgas informācijas var atrast, izmantojot Pētīšanas palīgu Jehovas lieciniekiem, grāmatu Bībeles principi kristīgai dzīvei, kā arī citus Bībeles pētīšanas palīglīdzekļus. Piemēram, mēs varētu uzzināt vairāk par Jehovas žēlsirdību un uzticīgo mīlestību un par to, kā viņš piedod. Izveidosim sarakstu ar materiāliem, kas mums varētu noderēt, un noliksim to redzamā vietā. Kad atkal jutīsimies bēdīgi, pārlasīsim kādu no sarakstā minētajiem materiāliem un pārdomāsim, kā tas mums var palīdzēt. (Filip. 4:8.)

18. Ko rindkopā minētie kristieši ir guvuši, iedziļinādamies Bībelē?

¹⁸ Rakstā minētā Elīza, izpētījusi Ījaba grāmatu, izteicās: ”Dzīve mani nav saudzējusi, tāpēc stāsts par Ījabu man ir ļoti tuvs. Ījabu cita pēc citas piemeklēja dažādas nelaimes. Bet viņš pat savas dzīves drūmākajā posmā cieši turējās pie Jehovas, lai gan nesaprata, kāpēc viņam tā jācieš.” (Īj. 42:1—6.) Iepriekšminētā Nolana sieva Diāna teica: ”Mēs ar vīru lasām un pārrunājam grāmatu Tuvojieties Jehovam. Mēs saprotam, ka, gluži tāpat kā podnieks no māla veido trauku, Jehova mūs veido par labākiem cilvēkiem. Tāpēc tad, kad esam vīlušies sevī, mēs cenšamies iztēloties, kā Jehova mūs veido, nevis domāt tikai par savām kļūdām. Tas mūs tuvina viņam.” (Jes. 64:8.)

PAR KO MĒS VARAM BŪT PĀRLIECINĀTI

19. Kādas domas mums reizēm var uzmākties, bet par ko mēs varam nešaubīties?

¹⁹ Pat ja mēs izmantojam visus šajā rakstā lasāmos ieteikumus, mums joprojām var uzmākties negatīvas domas un emocijas. Droši vien būs arī tādas dienas, kad jutīsimies nožēlojami. Taču Jehova mums palīdzēs cīnīties ar drūmajām domām. Mēs varam nešaubīties, ka priecīgu dienu mūsu dzīvē būs daudz vairāk nekā drūmu, jo Jehova ir mūsu draugs un mūsu pūles kalpošanā viņu iepriecina.

20. Kas mums jādara, kad mums uzmācas drūmas domas?

²⁰ Darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai ne pašreizējās problēmas, ne pagātnē pieredzētais, ne arī mūsu pašu kļūdas mums nelaupītu dzīvē prieku. Kad mūs pārņem raizes, Jehova mums var palīdzēt atgūt sirdsmieru. (Ps. 143:10.) Domāsim par laiku, kad nevienam vairs nebūs jācīnās ar drūmām domām. Tad mēs ik rītu pamodīsimies ar gaišām domām, un nekas vairs neaizēnos mūsu prieku kalpošanā mīlošajam debesu Tēvam Jehovam.