Cienīsim citus!

1. Kāpēc cilvēki vēlas justies cienīti? (Sālamana pamācības 22:1.)

KURAM gan nepatīk sajust, ka viņu ciena? Visi cilvēki vēlas justies cienīti. Tā ir viena no mūsu pamatvajadzībām. Var saprast, kāpēc Bībelē ir teikts: ”Cieņa ir labāka nekā sudrabs un zelts.” (Nolasīt Sālamana pamācības 22:1.)

2., 3. Kāpēc ne vienmēr ir viegli cienīt citus, un kam ir pievērsta uzmanība šajā rakstā?

² Cienīt citus ne vienmēr ir viegli. Kāpēc tā ir? Pirmkārt, tāpēc, ka mēs labi redzam, kādi trūkumi piemīt cilvēkiem, ar kuriem tiekamies ikdienā. Otrkārt, tāpēc, ka necieņa cilvēku attiecībās ir raksturīga mūsu laikmeta iezīme. Bet kristieši nedrīkst padoties tādai tendencei. Jehova vēlas, lai viņa kalpi cienītu un godātu ”visdažādākos cilvēkus”. (1. Pēt. 2:17.)

³ Šajā rakstā ir apskatīts, ko nozīmē cienīt citus un kā izrādīt cieņu 1) ģimenes lokā, 2) draudzē un 3) ārpus draudzes. Īpaša uzmanība ir pievērsta tam, kā cienīt citus tad, kad to darīt ir grūti.

KO NOZĪMĒ CIENĪT CITUS

4. Ko nozīmē cienīt citus?

⁴ Ja ielūkojamies vārdnīcās, mēs redzam, ka cieņa tiek skaidrota kā attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas cilvēka spēju, zināšanu, nopelnu vai ieņemamā stāvokļa atzīšana. Tātad patiesa cieņa nāk no sirds un tai ir jāizpaužas rīcībā. (Mat. 15:8.) Izrādot cieņu kādam jeb godājot viņu, mēs apliecinām, ka viņu augstu vērtējam. Kad cilvēks to jūt, ceļas viņa pašapziņa.

5. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mēs cienām citus?

⁵ Jehova vēlas, lai mēs cienītu citus. Piemēram, viņš ir licis godāt tos, kas ”pār mums valda”. (Rom. 13:1, 7.) Daži saka: ”Es cienu tikai tos, kas to ir pelnījuši.” Bet vai tāda attieksme ir pareiza? Nē, nav. Jehovas kalpi ciena citus neatkarīgi no tā, kādi ir šo cilvēku nopelni. Mūsu cieņpilnās attieksmes pamatā ir mīlestība pret Jehovu un vēlēšanās viņu iepriecināt. (Joz. 4:14; 1. Pēt. 3:15.)

6. Vai ir iespējams cienīt tos, kas izturas pret mums ar necieņu? Paskaidrojiet. (Sk. arī attēlu.)

⁶ Bet vai ir iespējams cienīt tos, kas izturas pret mums ar necieņu? Jā, ir gan. Lūk, daži piemēri. Ķēniņš Sauls citu priekšā pazemoja savu dēlu Jonatānu. (1. Sam. 20:30—34.) Tomēr Jonatāns izturējās pret viņu ar cieņu un viņu atbalstīja līdz pat nāves brīdim kaujas laukā. (2. Moz. 20:12; 2. Sam. 1:23.) Augstais priesteris Ēlis nosprieda, ka Anna ir piedzērusies, un to viņai pārmeta. (1. Sam. 1:12—14.) Tomēr Annas atbildē izpaudās cieņa pret Ēli, lai gan viņa, tāpat kā citi izraēlieši, labi zināja, ka Ēlis nav ne priekšzīmīgs tēvs, ne labs augstais priesteris. (1. Sam. 1:15—18; 2:22—24.) Atēnieši, kuriem sludināja apustulis Pāvils, nosauca viņu par pļāpu. (Ap. d. 17:18.) Kaut arī Pāvilu tā noniecināja, viņš, vērsdamies pie atēniešiem, runāja ar cieņu. (Ap. d. 17:22.) Tātad dziļa mīlestība pret Jehovu un vēlēšanās viņu nesarūgtināt mūs mudina izturēties pret citiem ar cieņu ne vien tad, kad to darīt ir viegli, bet arī tad, kad to darīt ir grūti. Tālāk rakstā ir apskatīts, pret ko mums ir jāizturas ar cieņu un kāpēc.

CIEŅA ĢIMENES LOKĀ

7. Kāpēc reizēm ir grūti izturēties pret ģimenes locekļiem ar cieņu?

⁷ Grūtības. Mēs pavadām daudz laika ar ģimenes locekļiem, tāpēc labi zinām, kādas ir viņu stiprās puses un kādi ir viņu trūkumi. Dažreiz mums ir jārūpējas par kādu ģimenes locekli, kuram slimība ir ietekmējusi viņa personību. Kāds varbūt ir pastāvīgā stresā. Kāds cits mūs bieži aizvaino un sāpina. Ja ģimenē trūkst savstarpējas cieņas, tad mājas ir nevis miera osta, bet kaujas lauks. Necieņu ģimenes locekļu starpā var salīdzināt ar deformējošu locītavu kaiti. Tādas kaites apgrūtina cilvēka spēju pilnvērtīgi funkcionēt, savukārt necieņa bojā attiecības starp ģimenes locekļiem. Ne visas locītavu kaites ir iespējams izārstēt, bet gaisotni ģimenē noteikti var mainīt.

8. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc pret ģimenes locekļiem jāizturas ar cieņu? (1. Timotejam 5:4, 8.)

⁸ Kāpēc jāizturas ar cieņu? (Nolasīt 1. Timotejam 5:4, 8.) Savā pirmajā vēstulē Timotejam Pāvils norādīja, ka ģimenes locekļiem ir jāgādā citam par citu. Pāvils lietoja arī vārdus ”dievbijīgi izturēties pret saviem ģimenes locekļiem”. Tas nozīmē, ka par ģimenes locekļiem mēs rūpējamies ne tikai tāpēc, ka tas ir mūsu pienākums, bet arī tāpēc, ka vēlamies iepriecināt Dievu. Ja izturamies ar cieņu pret ģimenes locekļiem, mēs godājam Jehovu, jo Jehova ir izveidojis ģimenes institūtu. (Efes. 3:14, 15.)

9. Kā vīrs un sieva var viens otram izrādīt cieņu? (Sk. arī attēlus.)

⁹ Kā izrādīt cieņu? Vīrs, kas ciena sievu, gan mājās, gan cilvēkos apliecina, ka tā viņam ir ļoti dārga. (Sāl. pam. 31:28; 1. Pēt. 3:7.) Viņš nedara pāri sievai fiziski, to nepazemo un nedara neko tādu, kas tai liktu justies nevērtīgai. Kāds kristietis, vārdā Ariēlsa, kas dzīvo Argentīnā, stāstīja: ”Mana sieva ir smagi slima, tāpēc viņa dažreiz pasaka kaut ko tādu, kas mani dziļi aizskar. Tādos brīžos es sev atgādinu, ka tas nav tas, ko viņa būtu gribējusi teikt, un ka patiesībā viņa tā nedomā. Kad situācija kļūst saspīlēta, es cenšos domāt par 1. Korintiešiem 13:5. Tas man dod spēku savaldīties un runāt mierīgi un ar cieņu.” (Sāl. pam. 19:11.) Bet kā būtu jāizpaužas sievas cieņai pret vīru? Sarunās ar citiem viņa nepiemin vīra trūkumus. (Efes. 5:33.) Sieva nerunā ar vīru sarkastiski, neizsmej viņu un neveltī viņam aizskarošas piezīmes. Viņa saprot, ka tāda rīcība grautu laulību. (Sāl. pam. 14:1.) Kāda mūsu ticības biedrene, kura dzīvo Itālijā un kuras vīrs cieš no trauksmes, teica: ”Reizēm man šķiet, ka vīra emocijas ir pārāk sakāpinātas. Agrāk manos vārdos un sejas izteiksmē atspoguļojās cieņas trūkums pret vīru. Bet, jo vairāk es esmu kopā ar kristiešiem, kas, runājot par citiem, izsakās ar cieņu, jo vieglāk man ir cienīt vīru.”

10. Kā bērni var izrādīt cieņu vecākiem?

¹⁰ Bērni, kā jūs varat izrādīt cieņu vecākiem? Paklausiet viņiem! (Efes. 6:1—3.) Runājot ar vecākiem, izsakieties tā, lai būtu jūtams, ka jūs viņus cienāt. (2. Moz. 21:17.) Gadiem ritot, vecāku spēki ies mazumā, un viņiem būs vajadzīga palīdzība. Kādai mūsu māsai, vārdā Marija, kuras tēvs nav Jehovas liecinieks un ir smagi slims, nav viegli rūpēties par viņu, jo brīžiem viņš pret meitu ir rupjš. Marija stāstīja: ”Es karsti lūdzu Jehovu, lai spētu cienīt tēvu un spētu izturēties pret viņu labi. Tā kā Jehova to no manis prasa, es nešaubos, ka viņš man palīdzēs. Es esmu sapratusi, ka man tēvs jāciena neatkarīgi no tā, kā viņš izturas pret mani.” Ja mēs cienām savus ģimenes locekļus par spīti viņu trūkumiem, mēs apliecinām, ka cienām Jehovu, kas ir iedibinājis ģimeni.

CIEŅA DRAUDZĒ

11. Kāpēc mums reizēm nav viegli cienīt kādu brāli vai māsu?

¹¹ Grūtības. Mūsu garīgie brāļi un māsas ievēro Bībeles normas. Tomēr reizēm kāds pret mums izturas nelaipni, kāds cits mūs aizkaitina, bet kāds par mums izdara nepareizus secinājumus. Ja mums šķiet, ka mums ir ”iemesls sūdzēties” par ticības biedru, mums droši vien nav viegli viņu cienīt. (Kol. 3:13.) Kas var palīdzēt?

12. Kāpēc pret ticības biedriem jāizturas ar cieņu? (2. Pētera 2:9—12.)

¹² Kāpēc jāizturas ar cieņu? (Nolasīt 2. Pētera 2:9—12.) Apustulis Pēteris savā otrajā vēstulē minēja, ka daži kristieši runā nievājoši par ”tiem, ko Dievs cēlis godā”, proti, par draudzes vecākajiem. Kā, to redzot, rīkojās eņģeļi? Viņi par šiem kristiešiem nebilda nevienu sliktu vārdu, jo viņi ”ciena Jehovu”, rakstīja Pēteris. Eņģeļi, nevainojamas būtnes, nerunāja slikti par tiem, kas uzdrošinājās nievāt draudzes vecākos. Viņi neizturējās ar necieņu pret šiem cilvēkiem un tos neapsūdzēja — viņi atstāja visu Jehovas ziņā. (Rom. 14:10—12; salīdzināt Jūdas 9.) Ko var secināt? Ja pat pret tiem, kas runā nievājoši, ir jāizturas ar cieņu, tad vēl jo svarīgāk ir izturēties ar cieņu pret brāļiem un māsām, kas no sirds mīl Jehovu. (Rom. 12:10.) Tā mēs godājam savu debesu Tēvu.

13., 14. Kā mēs varam izrādīt cieņu draudzē? Paskaidrojiet ar piemēriem. (Sk. arī attēlu.)

¹³ Kā izrādīt cieņu? Vecākie, pamāciet brāļus un māsas tā, lai viņi justu, ka jūs viņus mīlat. (Filem. 8, 9.) Kad jums kādam kaut kas jāaizrāda, runājiet laipni, nevis aizkaitinātā tonī. Māsas, netenkojiet par ticības biedriem un neklausieties apmelojumos! Tā jūs veicināsiet draudzē cieņpilnu gaisotni. (Tit. 2:3—5.) Kā mēs varam izrādīt cieņu draudzes vecākajiem? Paturēsim prātā, ka viņi daudz dara draudzes labā. Viņi vada sapulces, organizē sludināšanu un palīdz tiem, kas ir ”spēruši kļūmīgu soli”. (Gal. 6:1; 1. Tim. 5:17.) Pateiksimies viņiem par to un sadarbosimies ar viņiem!

¹⁴ Reizēm kādam varbūt nav viegli cienīt vecākos. Mūsu māsa, vārdā Rosio, kuru draudzes vecākais bija pamācījis, teica: ”Sākumā es uz viņu apvainojos un mājinieki dabūja dzirdēt, ko es par viņu domāju. Draudzē gan es valdījos, bet, tā kā es uzskatīju, ka viņš man tikai piesienas, es viņa padomu neņēmu vērā.” Kas viņai palīdzēja mainīt savu attieksmi? Rosio stāstīja: ”Kad es lasīju Bībeli, man iekrita acīs tas, kas teikts 1. Tesalonikiešiem 5:12, 13. Es aptvēru, ka patiesībā necienu šo brāli, un mani sāka mocīt sirdsapziņa. Es lūdzu Jehovam, lai viņš man palīdzētu mainīt savu attieksmi, un meklēju ieteikumus mūsu literatūrā. Galu galā es atskārtu, ka vaina ir manī, nevis šajā brālī. Man bija jāatbrīvojas no lepnības. Ja neesam pazemīgi, mēs nespējam cienīt citus. Nevar teikt, ka man vienmēr sanāk izturēties pret citiem ar cieņu, bet es cenšos, un es zinu, ka Jehova augstu vērtē manas pūles.”

CIEŅA ĀRPUS DRAUDZES

15. Kādu iemeslu dēļ dažkārt nav viegli cienīt tos, kas nav mūsu ticības biedri?

¹⁵ Grūtības. Kad sludinām, mēs bieži sastopam cilvēkus, kas neatsaucas uz Bībeles vēsti. (Efes. 4:18.) Daudzi nevēlas mūsos klausīties tāpēc, ka grib turēties pie savām tradīcijām. Dažiem kristiešiem ir tādi priekšnieki, kam grūti izpatikt, un ļoti nelaipni darbabiedri. Ar līdzīgām problēmām sastopas arī daži gados jauni Jehovas liecinieki, kas mācās skolā. Ja kāds izturas nelaipni, mums var mazināties cieņa pret šo cilvēku un zust vēlēšanās izturēties pret viņu saskaņā ar Bībeles principiem.

16. Kāpēc ir svarīgi izturēties ar cieņu pret tiem, kas nav mūsu ticības biedri? (1. Pētera 2:12; 3:15.)

¹⁶ Kāpēc jāizturas ar cieņu? Jehova ievēro, kā mēs izturamies pret cilvēkiem, kas nav mūsu ticības biedri. Apustulis Pēteris kristiešiem atgādināja, ka citi, redzēdami, cik krietni dzīvo kristieši, var sākt ”cildināt Dievu”. Tāpēc Pēteris viņus mudināja runāt par saviem uzskatiem ”ar lēnprātību un dziļu cieņu”. (Nolasīt 1. Pētera 2:12; 3:15.) Vienalga, vai kristieši runā par savu ticību tiesā vai arī stāsta par to paziņām, viņiem pret ikvienu cilvēku jāizturas tā, it kā konkrētajā situācijā klāt būtu Dievs. Apziņa, ka Jehova mūs vēro un viņam nav vienalga, kā mēs izsakāmies, mūs mudina izturēties ar cieņu pret visiem.

17. Kā mēs varam izrādīt cieņu ārpus draudzes?

¹⁷ Kā izrādīt cieņu? Mēs nedrīkstam radīt iespaidu, ka raugāmies no augšas uz cilvēkiem, kam nav tik plašu zināšanu par Bībeli kā mums, — tieši otrādi, mums citi jāuzskata par augstākiem. (Filip. 2:3.) Mums jāizturas tā, lai cilvēki justu, ka viņi Dievam ir dārgi. (Hag. 2:7.) Ja kāds mūs izsmej par mūsu ticību, mums varbūt rodas vēlēšanās cirst pretī, piemēram, mēs varbūt gribam pateikt kaut ko sarkastisku un tā izskatīties gudrāki. Taču tāda rīcība nav kristīga. (1. Pēt. 2:23.) Bet, ja nu mums tomēr ir pasprukuši kādi neapdomāti vārdi, nekavējoties atvainosimies sarunas biedram! Darbā godprātīgi pildīsim savus pienākumus un saglabāsim pozitīvu attieksmi pret darba biedriem un priekšniekiem. (Tit. 2:9, 10.) Ar to, ka esam godīgi un čakli darbinieki, mēs ne vienmēr noskaņosim apkārtējos labvēlīgi, taču Dievu gan mēs iepriecināsim. (Kol. 3:22, 23.)

18. Kāpēc mums jāciena visi cilvēki?

¹⁸ Ir tik daudz iemeslu cienīt citus. Izturēdamies ar cieņu pret ģimenes locekļiem, mēs izpaužam cieņu pret Jehovu, kas ir iedibinājis ģimenes institūtu. Par mūsu cieņu pret debesu Tēvu liecina arī tas, ka cienām garīgos brāļus un māsas. Bet, ja cienām arī tos, kas nav mūsu ticības biedri, mūsu cieņpilnās attieksmes dēļ viņi kādu dienu varbūt ieinteresēsies par patiesību. Mēs nevaram cerēt, ka ikviens izturēsies ar cieņu pret mums, tomēr mums jāizturas ar cieņu pret visiem. Tos, kas tā rīkojas, Jehova svētīs. Viņš ir apsolījis: ”Es pagodināšu tos, kas mani godā.” (1. Sam. 2:30.)