Kādas atziņas var gūt, iedziļinoties pravietojumos, ko Jēkabs teica jaunākajiem dēliem

1. Kādi Jēkaba pravietojumi ir apskatīti šajā rakstā?

SAPULCĒJUŠIES ap savu sirmo tēvu, Jēkaba dēli uzmanīgi klausījās, ko tēvs viņiem teica. Jēkabs jau bija uzrunājis Rūbenu, Simeonu, Leviju un Jūdu. Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, tēva vārdi brāļus droši vien gan ieinteresēja, gan pārsteidza. Viņi saspringti gaidīja, ko Jēkabs teiks pārējiem astoņiem dēliem. Noskaidrosim, kādas vērtīgas atziņas mēs varam gūt, iedziļinādamies pravietojumos, ko Jēkabs izteica par Zebulonu, Isašaru, Danu, Gadu, Ašeru, Naftali, Jāzepu un Benjamīnu.a

ZEBULONS

2. Kādu pravietojumu Jēkabs izteica par Zebulona pēcnācējiem, un kā tas piepildījās? (1. Mozus 49:13; sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

² Nolasīt 1. Mozus 49:13. Jēkabs pavēstīja, ka Zebulona pēcnācēji Apsolītajā zemē dzīvos netālu no jūras. Kad vairāk nekā pēc divsimt gadiem Apsolītā zeme tika sadalīta starp izraēliešu ciltīm, zebuloniešiem tika piešķirts apgabals, kas atradās pa vidu starp Galilejas jūru un Vidusjūru. Lai arī viņiem piešķirtā teritorija nerobežojās ar jūru, zebuloniešiem noteikti bija pamats priecāties. Apgabala izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ viņiem bija viegli nodarboties ar tirdzniecību. Iespējams, tāpēc Mozus par zebuloniešiem izteica šādu pravietojumu: ”Priecājies, Zebulon, kad tu dodies ceļā!” (5. Moz. 33:18.)

3. Kas palīdz būt apmierinātiem ar to, kas mums ir?

³ Kādas atziņas mēs varam gūt? Lai kur mēs dzīvotu un lai kādi būtu mūsu apstākļi, mēs varam izjust prieku, ja esam apmierināti ar to, kas mums ir. (Ps. 16:6; 24:5.) Reizēm mēs sliecamies vairāk domāt par to, kā mums trūkst. Tomēr neļausimies šādām domām! Ja pievērsīsim uzmanību labajam savā dzīvē, mēs spēsim saglabāt prieku. (Gal. 6:4.)

ISAŠARS

4. Kādu pravietojumu Jēkabs izteica par Isašara pēcnācējiem, un kā tas piepildījās? (1. Mozus 49:14, 15; sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

⁴ Nolasīt 1. Mozus 49:14, 15. Salīdzinādams Isašaru ar spēcīgu nastu nesēju dzīvnieku, Jēkabs uzslavēja viņu par strādīgumu. Jēkabs pavēstīja, ka Isašara pēcnācēji dzīvos ”jaukā.. zemē”. Šie pravietiskie vārdi piepildījās, kad Isašara ciltij tika piešķirts auglīgs apgabals, kas robežojās ar Jordānu. (Joz. 19:22.) Isašarieši noteikti netaupīja spēkus, kopdami savu zemi, un viņi bija ar mieru pūlēties arī citu izraēliešu labā. (1. Ķēn. 4:7, 17.) Piemēram, viņi atsaucās uz aicinājumiem cīnīties kopā ar pārējām ciltīm pret ienaidniekiem. Tā tas notika arī tad, kad izraēliešus cīņai pulcināja tiesnesis Baraks un praviete Debora. (Tiesn. 5:15.)

5. Ko mēs varam mācīties no Isašara pēcnācējiem?

⁵ Kādas atziņas mēs varam gūt? Jehova augstu vērtēja Isašara pēcnācēju pūles, un viņš augstu vērtē arī mūsu pūles kalpošanā. (Pulc. 2:24.) Ļoti daudz dara brāļi, kam ir uzticēts gādāt par Jehovas avīm. (1. Tim. 3:1.) Viņi neizcīna kaujas tiešā nozīmē, tomēr viņi ir iesaistīti kādā cīņā — tā ir garīga cīņa. Viņi sargā draudzi no garīgām briesmām. (1. Kor. 5:1, 5; Jūd. 17—23.) Vēl daudz darba viņi iegulda, gatavodami runas, ar kurām uzstāties draudzē un stiprināt ticības biedrus. (1. Tim. 5:17.)

DANS

6. Kāds pienākums bija uzticēts daniešiem? (1. Mozus 49:17, 18; sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

⁶ Nolasīt 1. Mozus 49:17, 18. Jēkabs teica, ka Dana pēcnācēji būs kā čūska, kas nebaidās uzbrukt pretiniekam, kurš ir daudz lielāks par viņu pašu, piemēram, kara zirgam. Danieši patiešām bija drosmīgi un gatavi stāties pretī izraēliešu ienaidniekiem. Ceļā uz Apsolīto zemi viņi ”sargāja visus pārējos no aizmugures”. (4. Moz. 10:25.) Tas bija svarīgs pienākums, un danieši to apzinīgi pildīja, kaut gan citi izraēlieši nevarēja redzēt visu, ko viņi dara.

7. Ar kādu attieksmi mums jāpilda uzticētie pienākumi?

⁷ Kādas atziņas mēs varam gūt? Mēs laiku pa laikam veicam tādus darbus, kurus darot neesam uzmanības centrā. Pie tādiem pieder valstības zāles uzkopšana un tehniskā apkope, ar kongresu organizēšanu un norisi saistītie darbi un daudz kas cits. Ikviens, kas tos veic, ir pelnījis uzslavu. Neaizmirsīsim, ka Jehova ievēro un augstu vērtē visu, ko darām kalpošanā viņam. Ja mums uzticētos pienākumus pildām tāpēc, ka mīlam Jehovu, nevis tāpēc, ka alkstam pēc apkārtējo atzinības, mēs viņu iepriecinām. (Mat. 6:1—4.)

GADS

8. No kā nebaidījās gadieši? (1. Mozus 49:19; sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

⁸ Nolasīt 1. Mozus 49:19. Jēkabs paredzēja, ka gadiešus apdraudēs laupītāji. Vairāk nekā pēc divsimt gadiem Gada cilts izvēlējās apmesties austrumos no Jordānas, kur viņu zeme robežojās ar ienaidnieku apdzīvotu teritoriju. Lai gan viņu zemē viegli varēja iebrukt sirotāji, gadiešiem šī zeme patika, jo tur bija daudz labu ganību. (4. Moz. 32:1, 5.) Gadieši bija ļoti drosmīgi, turklāt viņi ticēja, ka Jehova viņiem palīdzēs aizsargāt zemi no sirotājiem. Viņi pat piekrita uz daudziem gadiem aizsūtīt savus karotājus prom, uz zemi otrpus Jordānai, lai tie palīdzētu pārējām izraēliešu ciltīm iekarot tām piešķirtos apgabalus. (4. Moz. 32:16—19.) Gadieši nešaubījās, ka viņu prombūtnes laikā Jehova sargās viņu sievas un bērnus. Jehova gadiešus par viņu drosmi un pašaizliedzību dāsni atalgoja. (Joz. 22:1—4.)

9. Kā daudzi ir apliecinājuši, ka pilnībā paļaujas uz Jehovu?

⁹ Kādas atziņas mēs varam gūt? Lai spētu kalpot Jehovam arī tad, kad sastopamies ar grūtībām, mums jāpaļaujas uz viņu. (Ps. 37:3.) Ir daudz brāļu un māsu, kas ir bijuši gatavi kaut ko upurēt, lai varētu piedalīties teokrātisku objektu būvniecībā, kalpot tur, kur trūkst sludinātāju, un pildīt dažādus citus uzdevumus. Tā viņi ir apliecinājuši savu paļāvību uz Jehovu. Viņi ir absolūti pārliecināti, ka Jehova par viņiem rūpēsies. (Ps. 23:1.)

AŠERS

10. Kādu kļūdu pieļāva ašerieši? (1. Mozus 49:20; sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

¹⁰ Nolasīt 1. Mozus 49:20. Jēkabs bija paredzējis, ka Ašera cilts dzīvos lielā pārticībā, un viņa teiktais piepildījās. Ašeriešu teritorijā ietilpa daži no pašiem auglīgākajiem Apsolītās zemes novadiem. (5. Moz. 33:24.) Ašera cilts apgabals stiepās gar Vidusjūru un sevī ietvēra arī bagāto feniķiešu ostas pilsētu Sidonu. Diemžēl ašerieši nepadzina no savas zemes kanaāniešus, un galu galā tie viņus slikti ietekmēja. (Tiesn. 1:31, 32.) Savas turības dēļ viņi ieslīga pašapmierinātībā un zaudēja dedzību kalpošanā. Kad tiesnesis Baraks aicināja izraēliešus uz cīņu ar kanaāniešu karaspēku, ašerieši nepievienojās citām ciltīm un nedevās karot. Tāpēc viņi nebija klāt, kad tika gūta iespaidīga uzvara. (Tiesn. 5:19—21.) Ašeriešiem noteikti bija kauns dzirdēt Baraka un Deboras dziedāto uzvaras dziesmu, kurā skanēja arī šādi vārdi: ”Ašers dīki sēdēja jūras piekrastē.” (Tiesn. 5:17.)

11. Kāpēc mums jācenšas līdzsvaroti raudzīties uz naudu un mantu?

¹¹ Kādas atziņas mēs varam gūt? Lai mēs varētu kalpot Jehovam no visas sirds, mūsu dzīvē par galveno nedrīkst kļūt tiekšanās pēc ērtībām. (Sāl. pam. 18:11.) Mums jācenšas līdzsvaroti raudzīties uz naudu un mantu. (Pulc. 7:12; Ebr. 13:5.) Nešķiedīsim savu laiku un spēkus, tiekdamies iegūt to, kas mums nemaz nav vajadzīgs! Darīsim kalpošanā visu, kas mūsu spēkos! Ja paliksim uzticīgi Jehovam, viņš mums dāvās brīnišķīgu dzīvi jaunajā pasaulē. (Ps. 4:8.)

NAFTALIS

12. Kā, iespējams, piepildījās Naftalim teiktie vārdi? (1. Mozus 49:21; sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

¹² Nolasīt 1. Mozus 49:21. Jēkaba pravietojums par ”skaistajiem vārdiem”, iespējams, piepildījās pirmajā gadsimtā. Jēzus kalpošanas laikā zemē, kas reiz bija piešķirta Naftaļa ciltij, skanēja ”skaisti vārdi”, jo Jēzus bieži uzturējās Kapernaumā — vienā no tā apgabala pilsētām — un tur mācīja ļaudis. (Mat. 4:13; 9:1, zemsv. piez.; Jāņa 7:46.) Jesaja par Jēzus kalpošanu bija pravietojis, ka ļaudis ”Zebulona zemē un Naftaļa zemē” ”ieraudzīs spožu gaismu”. (Jes. 9:1, 2.) Jēzus patiešām bija ”patiesā gaisma, kas apgaismo visdažādākos cilvēkus”. (Jāņa 1:9.)

13. Kā mēs varam iepriecināt Jehovu ar to, ko sakām?

¹³ Kādas atziņas mēs varam gūt? Jehovam rūp, ko mēs sakām un kā mēs runājam. Viņu iepriecina ”skaisti vārdi”. Pirmkārt, tas nozīmē, ka ir jāsaka taisnība. (Ps. 15:1, 2.) Otrkārt, mums jācenšas citus slavēt, nevis kritizēt un jāvairās no pastāvīgas žēlošanās. (Efes. 4:29.) Kas vēl mums būtu jādara? Izkopsim prasmi iesākt sarunas un mācīsimies, kā sarunas gaitā vērst cilvēka uzmanību uz Jehovas solījumiem!

JĀZEPS

14. Kā piepildījās par Jāzepu teiktie vārdi? (1. Mozus 49:22, 26; sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

¹⁴ Nolasīt 1. Mozus 49:22, 26. Jāzeps bija Jēkaba mīļās sievas Rāheles pirmdzimtais. Jēkabs nosauca Jāzepu par ”ražīga koka atvasi”, ar ”ražīgo koku” domādams sevi. Viņš noteikti lepojās ar Jāzepu, kas bija Jehovas ”izraudzītais starp brāļiem”. No Jēkaba vārdiem, ko viņš bija teicis Jāzepam, izrietēja, ka salīdzinājumā ar pārējiem brāļiem Jāzeps saņems divtik lielu mantojumu — to mantojuma daļu, uz kuru tiesības bija zaudējis vecākais dēls Rūbens. (1. Moz. 48:5, 6; 1. Laiku 5:1, 2.) No Jāzepa dēliem Efraima un Manases izveidojās divas atsevišķas ciltis, un katrai no tām Apsolītajā zemē tika piešķirta sava teritorija. (1. Moz. 49:25; Joz. 14:4.)

15. Kā izturējās Jāzeps?

¹⁵ Vēl Jēkabs par Jāzepu teica: ”Loka šāvēji.. šāva uz viņu un perināja naidu.” (1. Moz. 49:23.) Ar ”loka šāvējiem” ir domāti Jāzepa brāļi, kuri viņu apskauda un kuru dēļ Jāzepam bija jāpieredz netaisnīga izturēšanās un daudz ciešanu. Tomēr Jāzeps nesāka ienīst brāļus un vainot notikušajā Jehovu. Jāzepa ”loks palika stingrs, un viņa stiprās rokas — vingras”. (1. Moz. 49:24.) Tēlaini runājot, Jāzepa loks raidīja tikai žēlsirdības un mīlestības bultas. Jāzeps visos pārbaudījumos paļāvās uz Jehovu un ne vien piedeva saviem brāļiem, bet arī parūpējās par tiem un to ģimenēm. (1. Moz. 47:11, 12.) Grūtībās Jāzeps nevis nocietinājās, bet kļuva par vēl labāku cilvēku. (Ps. 105:17—19.) Tāpēc Jehova ar viņa starpniecību varēja paveikt daudz ko iespaidīgu.

16. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret pārbaudījumiem?

¹⁶ Kādas atziņas mēs varam gūt? Neļausim pārbaudījumiem mūs attālināt no Jehovas un ticības biedriem! Ja grūtībās nepadodamies, Jehova mums var iemācīt daudz ko vērtīgu. (Ebr. 12:7.) Mēs varam iemācīties būt žēlsirdīgi un piedot pāridarītājiem, kā arī izkopt daudz labu īpašību. (Ebr. 12:11.) Jehova atalgoja Jāzepu, un viņš atalgos arī mūs.

BENJAMĪNS

17. Kā piepildījās par Benjamīnu teiktie vārdi? (1. Mozus 49:27; sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

¹⁷ Nolasīt 1. Mozus 49:27. Jēkabs paredzēja, ka Benjamīna pēcnācēji būs vareni karotāji — ka tie uzklups ienaidniekiem kā vilks medījumam. (Tiesn. 20:15, 16; 1. Laiku 12:2.) Izraēliešu valsts rītausmā par pirmo ķēniņu kļuva benjamīnietis Sauls, kas drosmīgi cīnījās ar filistiešiem. (1. Sam. 9:15—17, 21.) Daudzus gadsimtus vēlāk, kad par pasaules lielvalsti bija kļuvusi Persija un par ķēniņieni tajā bija kļuvusi benjamīniete Estere, bet viņas brālēns Mordohajs ieņēma augstu amatu valstī, viņi abi izglāba izraēliešu tautu no tai draudošās bojāejas. (Est. 2:5—7; 8:3; 10:3.)

18. Ko mēs varam mācīties no benjamīniešiem?

¹⁸ Kādas atziņas mēs varam gūt? Benjamīnieši droši vien bija lepni, kad viens no viņu cilts kļuva par ķēniņu. Vēlāk Jehova par ķēniņu izraudzījās Dāvidu, kas piederēja pie Jūdas cilts, un benjamīnieši pēc neilgas vilcināšanās izlēma atbalstīt jauno ķēniņu. (2. Sam. 3:17—19.) Pēc daudziem gadiem, kad desmit izraēliešu ciltis sacēlās, benjamīnieši palika uzticīgi Jehovas ieceltajam ķēniņam. (1. Ķēn. 11:31, 32; 12:19, 21.) Rīkosimies tāpat kā benjamīnieši un atbalstīsim tos, kam Jehova ir uzticējis savas tautas vadīšanu! (1. Tes. 5:12.)

19. Ko mēs gūstam, iedziļinādamies vārdos, ko Jēkabs pirms nāves teica dēliem?

¹⁹ Iedziļināties pravietiskajos vārdos, ko Jēkabs pirms nāves teica saviem dēliem, patiešām ir vērtīgi. Tie stiprina mūsu ticību Bībelē lasāmajiem pravietojumiem. Turklāt mēs vēl labāk saprotam, kā jārīkojas, lai Jehova pret mums būtu labvēlīgs.