Kādas atziņas var gūt, iedziļinoties pravietojumos, ko Jēkabs teica vecākajiem dēliem

1., 2. Ko neilgi pirms savas nāves darīja Jēkabs? (Sk. arī attēlu.)

KOPŠ Jēkabs ar savu saimi no Kanaānas bija pārcēlies uz Ēģipti, bija pagājuši apmēram 17 gadi. (1. Moz. 47:28.) Ēģiptē viņš atkal bija saticis savu mīļo dēlu Jāzepu. Jēkabs nevarēja vien nopriecāties, ka visi viņa dēli atkal ir kopā. Kad Jēkabs juta, ka viņa dzīve tuvojas beigām, viņš sasauca savus dēlus. (1. Moz. 49:28.)

² Senatnē bija pierasts, ka tēvs pirms nāves sasauc kopā ģimenes locekļus, lai tiem dotu pēdējos norādījumus. (Jes. 38:1.) Tādā reizē tēvs mēdza paziņot, kurš no viņa pēcnācējiem turpmāk dzimtā būs galvenais.

3. Ko Jēkabs dēliem pavēstīja? (1. Mozus 49:1, 2.)

³ Nolasīt 1. Mozus 49:1, 2. Šī dzimtas tikšanās bija īpaša ne tikai tāpēc, ka Jēkabs atradās uz nāves gultas, bet arī tāpēc, ka, Jehovas iedvesmots, viņš šajā tikšanās reizē izteica pravietojumus. Jēkabs pavēstīja dēliem, kas ar tiem un to pēcnācējiem notiks nākotnē.

4. Kas ir apskatīts šajā rakstā? (Sk. arī shēmu ”Jēkaba ģimene”.)

⁴ Šajā rakstā ir apskatīts, ko Jēkabs teica četriem vecākajiem dēliem: Rūbenam, Simeonam, Levijam un Jūdam. Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība vārdiem, ko Jēkabs teica pārējiem dēliem. Jēkaba pravietojumi attiecās ne tikai uz viņa dēliem, bet arī uz to pēcnācējiem, no kuriem izveidojās izraēliešu tauta. Kad iedziļināmies šīs tautas vēsturē, mēs redzam, ka Jēkaba izteiktie pravietojumi piepildījās. Turklāt mēs varam gūt vērtīgas atziņas, kas mums jāliek lietā, lai iepriecinātu debesu Tēvu Jehovu.

RŪBENS

5. Uz ko, iespējams, cerēja Rūbens?

⁵ Vispirms Jēkabs uzrunāja Rūbenu. Viņš teica: ”Tu esi mans pirmdzimtais.” (1. Moz. 49:3.) Rūbens droši vien cerēja, ka viņš kā pirmdzimtais saņems divreiz lielāku mantojumu nekā pārējie brāļi. Iespējams, viņš arī cerēja, ka pēc tēva nāves kļūs par dzimtas galvu un ka vēlāk šis gods tiks kādam no viņa pēcnācējiem.

6. Kāpēc Rūbens zaudēja pirmdzimtā tiesības? (1. Mozus 49:3, 4.)

⁶ Taču Rūbens zaudēja pirmdzimtā tiesības. (1. Laiku 5:1.) Kāpēc tā notika? Kādu laiku pēc tam, kad bija nomirusi Rāhele — Jēkaba sieva, ko viņš bija karsti mīlējis —, Rūbens bija pārgulējis ar Jēkaba blakussievu Bilhu, kas bija bijusi Rāheles kalpone. (1. Moz. 35:19, 22.) Rūbena māte bija Lea, un Rūbens varbūt bija iedomājies, ka pēc tam, kad viņš būs gulējis ar Bilhu, tā viņa tēvam sāks riebties un viņa mātei nebūs jākonkurē ar Bilhu. Bet tāpat ir iespējams, ka Rūbena dzinulis bija tikai un vienīgi iekāre. Rūbena rīcību par nekrietnu uzskatīja ne vien Jēkabs, bet arī Jehova. (Nolasīt 1. Mozus 49:3, 4.)

7. Kā piepildījās tas, ko Jēkabs teica Rūbenam? (Sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

⁷ Jēkabs Rūbenam teica: ”Tu nebūsi pirmais.” Kā piepildījās Jēkaba vārdi? Neviens no Rūbena pēcnācējiem nekļuva ne par ķēniņu, ne par priesteri, un Bībelē nav pieminēts neviens pravietis no Rūbena dzimtas. Tomēr Jēkabs neatteicās no sava dēla. No Rūbena pēcnācējiem izveidojās vesela izraēliešu cilts. (Joz. 12:6.) Daudzās situācijās Rūbens rīkojās krietni, un nekas neliecina, ka viņš vēl kādu reizi būtu rīkojies netikli. (1. Moz. 37:20—22; 42:37.)

8. Kādas atziņas var gūt, domājot par Rūbenu?

⁸ Kādas atziņas mēs varam gūt? Mums stingri jāapņemas nerīkoties netikli un visiem spēkiem jāpūlas nepadoties nepareizām tieksmēm. Ja jūtam kārdinājumu izdarīt grēku, mums nekavējoties jāatceras, ka tāda rīcība sāpinātu Jehovu, mūsu ģimenes locekļus un citus cilvēkus. Vēl mums jātur prātā brīdinājums: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Gal. 6:7.) Lasot par Rūbenu, mēs saprotam arī to, cik ļoti žēlsirdīgs ir Jehova. Tiesa, viņš nevienu nepasargā no grēka sekām, tomēr, ja cilvēks nožēlo savu grēcīgo rīcību un mainās, Jehova viņam piedod un dāvā savu labvēlību.

SIMEONS UN LEVIJS

9. Kāpēc Jēkabs nosodīja Simeonu un Leviju? (1. Mozus 49:5—7.)

⁹ Nolasīt 1. Mozus 49:5—7. Jēkabs bargi nosodīja Simeonu un Leviju. Ar ko viņi bija izpelnījušies aso nopēlumu? Ar savu varmācīgo rīcību. Kad kanaānietis Šehems bija izvarojis Jēkaba meitu Dīnu, visi viņas brāļi bija sašutuši. Bet Simeons un Levijs nolēma atriebties par to, kas nodarīts viņu māsai. Viņi ar viltu pierunāja Šehemas pilsētas vīrus apgraizīties. Kamēr tie joprojām cieta sāpes, Simeons un Levijs ”paņēma savus zobenus, ieradās pilsētā, kur neviens neko ļaunu nenojauta, un nogalināja visus vīriešus”. (1. Moz. 34:25—29.)

10. Kā piepildījās Simeonam un Levijam teiktie vārdi? (Sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

¹⁰ Abu brāļu varmācība Jēkabu bija dziļi sarūgtinājusi. Viņš teica: ”Es viņus izkaisīšu Jēkaba zemē un izkliedēšu Izraēlā.” Šie pravietiskie vārdi piepildījās vairāk nekā pēc divsimt gadiem — tad, kad izraēlieši iegāja Apsolītajā zemē. Simeona ciltij tika piešķirts nevis savs apgabals, bet gan atsevišķas pilsētas un ciemi Jūdas cilts teritorijā. (Joz. 19:1.) Savukārt Levija pēcnācējiem tika iedalītas 48 pilsētas, kas bija izkaisītas pa visām izraēliešu zemēm. (Joz. 21:41.)

11. Ko labu paveica Simeona un Levija pēcnācēji?

¹¹ Simeona un Levija pēcnācēji neatkārtoja savu priekšteču kļūdas. Kad daudzi izraēlieši pie Sīnāja kalna bija sākuši pielūgt teļa tēlu, levīti apliecināja uzticību Jehovam. Viņi nepievienojās elku kalpiem, un, kad Mozus bija saņēmis no Jehovas bauslību un atgriezies nometnē, viņi tam palīdzēja izskaust tautā elkdievību. (2. Moz. 32:26—29.) Jehova izlēma Levija ciltij dāvāt īpašu godu — viņš no šīs cilts izraudzījās priesterus. (2. Moz. 40:12—15; 4. Moz. 3:11, 12.) Jehovas gribu pildīja arī Simeona cilts vīri. Kad izraēlieši bija sākuši iekarot Apsolīto zemi, simeonieši drosmīgi cīnījās kopā ar Jūdas cilts karotājiem. (Tiesn. 1:3, 17.)

12. Kādas atziņas var gūt, domājot par Simeonu un Leviju?

¹² Kādas atziņas mēs varam gūt? Mums ir jāprot valdīt pār dusmām. Ja pret mums kāds slikti izturas vai ja mūsu tuvinieks pieredz netaisnību, ir gluži dabiski dusmoties. (Ps. 4:4.) Taču mums jāpatur prātā: dusmu izgāšana Jehovam nav pieņemama. (Jēk. 1:20.) Lai kur mēs būtu saskārušies ar netaisnību — draudzē vai ārpus tās —, mums jārīkojas saskaņā ar Bībeles principiem. Cilvēks, kas neapvalda dusmas, var nodarīt daudz ļauna. (Rom. 12:17, 19; 1. Pēt. 3:9.) Jauniešiem ir vērts atcerēties, ka pat tad, ja viņu vecāki nerīkojas tā, kā vēlas Jehova, viņiem nav jāiet to pēdās. Centīsimies rīkoties pareizi! Mums nebūtu jāuzskata, ka mēs nekad nespēsim iegūt Jehovas labvēlību. Viņš mums noteikti palīdzēs rīkoties pareizi un mūs atalgos.

JŪDA

13. Kā varēja justies Jūda, kad tēvs viņu grasījās uzrunāt, un kāpēc?

¹³ Nākamais pēc vecuma bija Jūda. Dzirdējis, ko Jēkabs teica pirmajiem trim dēliem, Jūda droši vien kļuva nemierīgs, jo arī viņš ne reizi vien bija rīkojies nosodāmi. Viņš acīmredzot bija piedalījies Šehemas izlaupīšanā. (1. Moz. 34:27.) Viņš bija tas, kurš bija ierosinājis pārdot Jāzepu verdzībā, un pēc tam viņš kopā ar pārējiem brāļiem bija mānījis tēvu, liekot tam domāt, ka Jāzepu ir saplosījis zvērs. (1. Moz. 37:27, 31—33.) Jūda bija stājies attiecībās ar sievieti, ko bija noturējis par prostitūtu, bet kas bija viņa vedekla Tamāra, kura tolaik jau bija atraitne. (1. Moz. 38:15—18.)

14. Kas runā Jūdam par labu, un ko par viņu pravietoja viņa tēvs? (1. Mozus 49:8, 9.)

¹⁴ Tomēr, Jehovas iedvesmots, Jēkabs Jūdam teica tikai labus vārdus. (Nolasīt 1. Mozus 49:8, 9.) Jūda bija apliecinājis, ka viņam rūp, kā jūtas viņa sirmais tēvs. Turklāt viņš tā mīlēja jaunāko brāli Benjamīnu, ka piedāvājās pats kļūt par vergu, lai tikai Benjamīns nenonāktu verdzībā. (1. Moz. 44:18, 30—34.)

15. Kā piepildījās pravietojums par Jūdu?

¹⁵ Jēkabs paredzēja, ka Jūda starp saviem brāļiem būs galvenais. Šis pravietojums piepildījās tikai pēc ilga laika. Aptuveni divsimt gadu vēlāk, kad izraēliešu tauta bija ceļā uz Apsolīto zemi, Jūdas cilts bija tā, kas gāja tautas priekšgalā. (4. Moz. 10:14.) Un, kad bija jāiekaro Apsolītā zeme, pirmie cīņā devās Jūdas cilts karotāji. (Tiesn. 1:1, 2.) Jūdas pēcteci Dāvidu Jehova iecēla par savas tautas valdnieku, un ar Dāvidu aizsākās ķēniņu dinastija. Bet tas vēl nebija viss, kā piepildījās Jēkaba pravietojums.

16. Kā piepildījās 1. Mozus 49:10 lasāmais pravietojums? (Sk. arī ”Jēkaba pravietiskie vārdi dēliem”.)

¹⁶ Jēkabs darīja zināmu, ka viens no Jūdas pēcnācējiem būs valdnieks, kura vara nebeigsies un kurš valdīs pār visām tautām. (Nolasīt 1. Mozus 49:10 un zemsvītras piezīmi.) Šis valdnieks, ko Jēkabs nosauca par Šīlo, ir Jēzus Kristus. Eņģelis par Jēzu teica: ”Dievs Jehova viņam piešķirs viņa tēva Dāvida troni.” (Lūk. 1:32, 33.) Bībelē uz Jēzu ir attiecināti arī šādi vārdi: ”Lauva no Jūdas cilts.” (Atkl. 5:5.)

17. Kā mums jāraugās uz ticības biedriem, un kāpēc?

¹⁷ Kādas atziņas mēs varam gūt? Kaut arī Jūda savā dzīvē pieļāva vairākas nopietnas kļūdas, Jehova viņu svētīja. Iespējams, Jūdas brāļi brīnījās: ko gan Jehova viņu brālī ir saskatījis? Bet Jehova uz Jūdu raudzījās labvēlīgi. Mācīsimies no Jehovas! Ja kādam ticības biedram tiek uzticēti svarīgi pienākumi kalpošanā, mēs varbūt uzreiz iedomājamies par šī brāļa vai māsas trūkumiem. Bet mums jāpatur prātā, ka Jehova noteikti ir saskatījis šajā kristietī daudz laba, jo viņš pievērš uzmanību labajam savos kalpos. Centīsimies viņam līdzināties!

18. Kāpēc jābūt pacietīgiem?

¹⁸ Vēl, lasot par Jūdu, mēs secinām, cik svarīgi ir būt pacietīgiem. Jehova vienmēr pilda to, ko solījis, bet tas nenozīmē, ka viņa solījumi piepildīsies tieši tā, kā mēs esam cerējuši, vai tieši tad, kad vēlamies. Pirmie izraēliešu tautas vadītāji nebija Jūdas pēcnācēji. Bet Jūdas cilts locekļi atbalstīja ikvienu, ko Jehova bija iecēlis par tautas vadītāju, piemēram, gan Mozu, kas bija Levija pēcnācējs, gan efraimieti Jozuu, gan ķēniņu Saulu, kura ciltstēvs bija Benjamīns. Arī mums jāatbalsta tie, kam Jehova ir uzticējis vadīt savu tautu. (Ebr. 6:12.)

19. Ko par Jehovu var uzzināt no vārdiem, ko Jēkabs pirms nāves teica četriem vecākajiem dēliem?

¹⁹ Ko var secināt, iedziļinoties pravietojumos, ko Jēkabs pirms nāves teica četriem vecākajiem dēliem? Pirmkārt, ”Dievs neskatās tā kā cilvēks”. (1. Sam. 16:7.) Otrkārt, Jehova ir ļoti pacietīgs un labprāt piedod. Viņš nepiever acis uz grēku, bet nav arī tā, ka viņš no saviem kalpiem prasītu pilnību. Ja kāds ir izdarījis nopietnu grēku, bet to no tiesas ir nožēlojis un ir sācis rīkoties pareizi, Jehova pret šādu cilvēku atkal ir labvēlīgs un dāvā tam savu svētību. Nākamajā rakstā ir apskatīti pravietiskie vārdi, ko Jēkabs teica pārējiem astoņiem dēliem.