Mēs neesam vieni

1., 2. a) Kāpēc var teikt, ka pārbaudījumos mēs neesam vieni paši? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

SMAGOS pārbaudījumos mēs varam justies tā, it kā būtu pilnīgi vieni mazā laiviņā bangojošā jūrā. Bet īstenībā mēs neesam pamesti vieni. Mūsu mīlošais debesu Tēvs ir apsolījis: ”Es tev palīdzēšu.” (Jes. 41:10.) Viņš redz, ar ko mums jācīnās, un vienmēr ir gatavs mūs atbalstīt.

² Šajā rakstā ir apskatīts, kā Jehova mums palīdz. Viņš 1) mūs vada, 2) gādā par mums, 3) mūs sargā un 4) mūs mierina. Jehova vēlas, lai mēs nešaubītos, ka viņš mūs neaizmirst. Lai ar kādām grūtībām mums būtu jāsastopas, Jehova mūs nekad nepametīs. Tātad mēs neesam vieni.

JEHOVA MŪS VADA

3., 4. Kā Jehova mūs vada? (Psalms 48:14.)

³ Nolasīt Psalmu 48:14. Jehova zina, ka cilvēkiem ir vajadzīga viņa vadība. Pirmām kārtām tā ir rodama viņa iedvesmotajos Rakstos — Bībelē. (Ps. 119:105.) Ja paklausām Bībelē lasāmajiem ieteikumiem, mūsu dzīve kļūst labāka un mēs iegūstam izredzes uz mūžīgu dzīvi. Pārdomājot Bībelē teikto, mēs mācāmies pieņemt gudrus lēmumus un uzlabot savu personību.a Piemēram, Bībelē ir ieteikts neturēt sevī aizvainojumu, būt it visā godīgiem un sirsnīgi mīlēt ticības biedrus. (Ps. 37:8; Ebr. 13:18; 1. Pēt. 1:22.) Ar Bībeles palīdzību mēs kļūstam par labākiem tēviem un mātēm, vīriem un sievām, kā arī draugiem.

⁴ Bībelē ir stāstīts par daudziem Jehovas kalpiem, kas pieredzēja lielas grūtības. Viņi bija tādi paši cilvēki kā mēs. (1. Kor. 10:13; Jēk. 5:17.) Lasīdami par viņiem, mēs daudz ko gūstam. Pirmkārt, mēs saprotam, ka neesam vienīgie, kas saskaras ar pārbaudījumiem. Citiem Jehovas kalpiem ir bijuši līdzīgi pārbaudījumi, un viņi tos ir sekmīgi izturējuši. (1. Pēt. 5:9.) Otrkārt, mēs secinām, kā jārīkojas, lai mēs spētu visu izturēt. (Rom. 15:4.)

5. Ar kā starpniecību Jehova mums palīdz iet ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi?

⁵ Jehova mums ir dāvājis arī ticības biedrus. Viņi mums palīdz iet ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi.b Rajona pārraugi, kas regulāri apmeklē draudzes, cenšas ikvienu uzmundrināt. Runas, ar kurām viņi uzstājas, stiprina mūsu ticību un palīdz mums palikt vienotiem. (Ap. d. 15:40—16:5.) Draudžu vecākie patiesi interesējas par saviem ticības biedriem. (1. Pēt. 5:2, 3.) Tēvi un mātes iegulda lielas pūles bērnu audzināšanā. Viņi vēlas, lai bērni iemīlētu Jehovu, izveidotu labus garīgus paradumus un iemācītos pieņemt gudrus lēmumus. (Sāl. pam. 22:6.) Garīgi nobriedušas kristietes rāda priekšzīmi gados jaunākām kristietēm, labprāt sniedz tām padomus un neskopojas ar atzinīgiem vārdiem. (Tit. 2:3—5.)

6. Kas mums jādara, lai mēs spētu pieņemt gudrus lēmumus un būtu laimīgi?

⁶ Jehova mums ir devis visu, kas vajadzīgs, lai mēs spētu pieņemt gudrus lēmumus un būtu laimīgi. Bet kas ir jādara mums? Sālamana pamācību grāmatā teikts: ”Paļaujies uz Jehovu no visas sirds un nepaļaujies pats uz savu saprašanu.” (Sāl. pam. 3:5, 6.) Ja mēs tā darīsim, mēs pieredzēsim, kā piepildās vārdi: ”Viņš nolīdzinās tavas takas.” Tas nozīmē, ka Jehova mums palīdzēs izvairīties no daudzām problēmām un gūt dzīvē gandarījumu. Vai nav lieliski, ka Jehova mūs ar mīlestību māca? (Ps. 32:8.)

JEHOVA PAR MUMS GĀDĀ

7. Kā Jehova par mums gādā? (Filipiešiem 4:19.)

⁷ Nolasīt Filipiešiem 4:19. Jehova svētī mūsu pūles sagādāt sev uzturu, apģērbu un pajumti. (Mat. 6:33; 2. Tes. 3:12.) Cilvēki mēdz raizēties par to, kā viņi iztiks, bet Jehova aicina savus kalpus par to pārāk neraizēties. (Mat. 6:25.) Viņš ir apsolījis, ka nekad mūs nepametīs. (Mat. 6:8; Ebr. 13:5.) Mēs varam pilnībā paļauties, ka viņš pildīs savu solījumu.

8. Ko Jehova darīja Dāvida labā?

⁸ Atcerēsimies, kas Bībelē stāstīts par to, kā Jehova palīdzēja Dāvidam. Tajos gados, kad Dāvids bija spiests bēguļot, Jehova gādāja, lai Dāvidam un viņam vīriem būtu, ko ēst. Domādams par to, kā Jehova par viņu rūpējās, Dāvids vēlāk rakstīja: ”Es biju jauns un nu esmu vecs, bet es nekad neesmu redzējis, ka taisnais būtu atstāts un viņa bērni lūgtos pēc maizes.” (Ps. 37:25.) Arī mēs savas dzīves laikā droši vien esam pieredzējuši, ka Jehova gādā par saviem kalpiem.

9. Kā izpaužas Jehovas rūpes par viņa kalpiem tad, kad tos ir skārusi kāda katastrofa? (Sk. arī attēlus.)

⁹ Kā izpaužas Jehovas rūpes par viņa kalpiem tad, kad tie pieredz īpaši grūtus laikus? Pirmajā gadsimtā, kad Jūdejā bija izcēlies bads, citu zemju kristieši sūtīja uz turieni palīdzību saviem ticības biedriem. (Ap. d. 11:27—30; Rom. 15:25, 26.) Arī mūsu dienās Jehovas kalpi nesavtīgi palīdz saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Kad ir notikusi kāda katastrofa, viņi ticības biedriem, kas dzīvo katastrofas skartajos rajonos, piegādā pārtiku, ūdeni, apģērbu un medikamentus. Celtnieku brigādes atjauno katastrofā bojātās mājas un sapulču namus. Turklāt Jehovas kalpi mierina un garīgi stiprina tos, kas ir zaudējuši kādu tuvinieku vai palikuši bez pajumtes.c

10., 11. Ko var secināt, lasot par gadījumu, kas notika Ukrainā?

¹⁰ Jehova dara labu ne vien saviem kalpiem, bet arī tiem, kas nepielūdz viņu. Mēs cenšamies līdzināties Dievam Jehovam, un tas ļauj cilvēkiem viņu iepazīt. (Gal. 6:10.) Par to liecina kāds gadījums, kas notika Ukrainā. Kādas skolas direktors, vārdā Boriss, kas vienmēr bija laipni izturējies pret Jehovas liecinieku bērniem un cienījis to uzskatus, karam sākoties, izlēma doties uz citu Ukrainas apgabalu. Mūsu ticības biedri Borisam palīdzēja, un tas viņu ļoti iespaidoja. Vēlāk viņš pat atnāca uz Kristus nāves atceres vakaru. Atsaucot atmiņā visu, ko Jehovas liecinieki bija darījuši viņa labā, Boriss teica: ”Jehovas liecinieki tā rūpējās par mani! Es esmu ārkārtīgi pateicīgs viņiem.”

¹¹ Ja mēs nesavtīgi palīdzam citiem, vienalga, vai viņi ir mūsu ticības biedri vai ne, mēs līdzināmies mūsu žēlsirdīgajam debesu Tēvam. (Lūk. 6:31, 36.) Mēs ceram, ka mūsu rīcība pamudinās cilvēkus iepazīt Jehovu un pievienoties viņa kalpu saimei. (1. Pēt. 2:12.) Bet arī tad, ja tā nenotiek, mums sagādā prieku apziņa, ka no sirds esam centušies darīt labu. (Ap. d. 20:35.)

JEHOVA MŪS SARGĀ

12. Kādu aizsardzību Jehova ir apsolījis sniegt savai tautai kopumā? (Psalms 91:1, 2, 14.)

¹² Nolasīt Psalmu 91:1, 2, 14. Jehova ir apsolījis, ka sargās savu tautu garīgā ziņā, proti, nepieļaus, ka Sātans sagrautu patieso reliģiju. (Jāņa 17:15.) Bet, kad sāksies ”lielais posts”, Jehova sargās savu tautu ne vien garīgā, bet arī fiziskā ziņā. (Atkl. 7:9, 14.) Mēs par to varam būt absolūti pārliecināti.

13. Kā Jehova sargā katru savu kalpu?

¹³ Bet kādu aizsardzību saņem katrs Jehovas kalps individuāli? Pirmkārt, Jehova ir devis Bībeli. Ar tās starpniecību viņš mūs māca atšķirt labu no ļauna. (Ebr. 5:14.) Dzīvodami saskaņā ar Bībeles principiem, mēs paši sevi pasargājam no tā, kas mums varētu kaitēt kā garīgā, tā fiziskā ziņā. (Ps. 91:4.) Otrkārt, Jehova mūs sargā ar draudzes starpniecību. (Jes. 32:1, 2.) Ja cenšamies pēc iespējas vairāk būt kopā ar cilvēkiem, kas mīl Jehovu un dzīvo pēc Bībeles principiem, mēs gūstam emocionālus spēkus un stiprinām savu apņēmību nenovirzīties no patiesības ceļa. (Sāl. pam. 13:20.)

14. a) Kāpēc Jehova ne vienmēr glābj savus kalpus? b) Par ko mēs varam nešaubīties? (Psalms 9:10; sk. arī zemsvītras piezīmē norādīto materiālu.)

¹⁴ Kā var lasīt Bībelē, Jehova dažkārt ir sargājis savus kalpus arī fiziskā ziņā. Bet citkārt viņš to nav darījis. Jebkurš Dieva kalps var ciest ”neparedzētu apstākļu” dēļ. (Pulc. 9:11.) Vēl Jehovas kalpi reizēm ir cietuši tāpēc, ka Jehova ir ļāvis Sātanam vērsties pret viņiem. Daži Jehovas kalpi pat ir nonāvēti. (Īj. 2:4—6; Mat. 23:34.) Tā notiek līdz pat mūsu dienām. Lai gan mēs zinām, ka Jehova ne vienmēr paglābj savus kalpus no smagiem pārbaudījumiem, mēs varam nešaubīties, ka viņš nekad nepamet tos, kas viņu mīl.d (Ps. 9:10.)

JEHOVA MŪS MIERINA

15. Kā Jehova mūs mierina? (2. Korintiešiem 1:3, 4.)

¹⁵ Nolasīt 2. Korintiešiem 1:3, 4. Mēs visi reizēm bēdājamies, raizējamies un par kaut ko uztraucamies. Kad pieredzam smagus pārbaudījumus, mums var likties, ka neviens nesaprot, ar ko mums jātiek galā un kā mēs jūtamies. Bet Jehova mūs vienmēr saprot. Viņš zina, kā mēs jūtamies, un ”mūs mierina visās mūsu bēdās”. Kā viņš to dara? Kad mēs viņu lūdzam, viņš mums dāvā savu ”mieru, kas pārspēj visu sapratni”. (Filip. 4:6, 7.) Vēl mierinājumu mums sniedz Bībelē lasāmie Jehovas vārdi. Lasot Bībeli, mēs varam sajust, ka Jehova mūs mīl, turklāt mēs varam smelties no tās gudrību. Bībelē ir lasāmi arī brīnišķīgi solījumi par nākotni, un tie mums dod spēku izturēt grūtības. Mierinājuma avots ir arī draudze. Draudzes sapulcēs mēs klausāmies uz Bībeli balstītas runas un tiekamies ar ticības biedriem, kas mūs mīl.

16. Ko var mācīties no Neitana un Prisilas?

¹⁶ Par to, ka grūtā brīdī Bībelē var rast mierinājumu, pārliecinājās mūsu ticības biedri Neitans un Prisila, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirms dažiem gadiem viņi abi izlēma pārcelties uz kādu vietu, kur ir vajadzīga palīdzība. ”Mēs bijām pārliecināti, ka Jehova svētīs mūsu lēmumu,” teica Neitans. Bet drīz pēc pārcelšanās viņiem abiem pasliktinājās veselība un viņiem sāka trūkt līdzekļu. Beigu beigās viņi bija spiesti atgriezties dzimtajā pusē, bet materiālā ziņā viņiem joprojām klājās grūti. ”Es nevarēju saprast, kāpēc Dievs mums nepalīdzēja tā, kā bijām iedomājušies. Man pat uzmācās doma, ka neesmu kaut ko izdarījis viņam pa prātam,” atcerējās Neitans. Taču ar laiku Neitans un Prisila atskārta, ka Dievs viņus tomēr nebija pametis. ”Kad mums klājās grūti, Bībele mums bija kā labs draugs, kas gan mierina, gan palīdz pieņemt gudrus lēmumus,” stāstīja Neitans. ”Mēs centāmies vairāk domāt nevis par to, cik mums grūti, bet par to, kā Jehova mums palīdz, un tas mūs norūdīja un sagatavoja citiem ticības pārbaudījumiem.”

17. Kā Jehova mierināja un stiprināja rindkopā minēto kristieti? (Sk. arī attēlu.)

¹⁷ Savukārt mūsu māsa, vārdā Helga, kas dzīvo Ungārijā, pieredzēja, kā Jehova mierina un dod spēku ar ticības biedru starpniecību. Vairāku desmitu gadu garumā viņa cīnījās ar lielām grūtībām, kuru dēļ viņa jutās izmisusi un nevienam nevajadzīga. Bet tagad, kad viņa pārdomā to laiku, viņa labi saprot, ka Jehova ar ticības biedru starpniecību viņu pastāvīgi bija stiprinājis. Helga stāstīja: ”Darbs, slimā bērna kopšana un vēl daudz kas cits man atņēma teju visus spēkus, bet vienmēr, kad jutos pilnīgi iztukšota, Jehova man palīdzēja. Pēdējo 30 gadu laikā nav bijis tādas dienas, kad Jehova nebūtu turējis savu solījumu mani mierināt. Mani daudzkārt ir stiprinājuši brāļu un māsu sirsnīgie un iejūtīgie vārdi, un par to es esmu pateicīga Jehovam. Bieži vien, kad man bija nolaidušās rokas, es saņēmu uzmundrinošu īsziņu vai kartīti vai arī kāds man pienāca klāt un pateica kaut ko jauku.”

18. Kā mēs varam mierināt un stiprināt citus?

¹⁸ Mums jāmācās no Jehovas un jācenšas stiprināt brāļus un māsas. Pacietīgi uzklausīsim ticības biedrus, mierināsim viņus un visādi palīdzēsim viņiem! (Sāl. pam. 3:27.) Mēs vēlamies mierināt visus, kas cieš, arī tos, kas vēl nav sākuši kalpot Jehovam. Ja kāds mums pazīstams cilvēks ir saslimis, raizējas par kaut ko vai arī viņam ir nomiris tuvinieks, mēs varam viņu apciemot, uzklausīt un nolasīt kādus uzmundrinošus Bībeles pantus. Kad cenšamies līdzināties Jehovam, kas Bībelē ir saukts par ”visa mierinājuma Dievu”, mēs palīdzam ticības biedriem izturēt pārbaudījumus. Turklāt, būdami laipni un izpalīdzīgi, mēs varbūt noskaņosim labvēlīgi pret patiesību kādu, kas vēl nav Jehovas kalps. (Mat. 5:16.)

JEHOVA VIENMĒR ATBALSTA SAVUS KALPUS

19. Kā Jehova atbalsta savus kalpus, un kā mēs viņam varam līdzināties?

¹⁹ Jehovam rūp, kas notiek ar cilvēkiem, kuri viņu mīl, un viņš tos nepamet, kad tiem klājas grūti. Tāpat kā mīloši vecāki rūpējas par bērniem, Jehova rūpējas par saviem kalpiem. Viņš mūs vada, gādā par mums, mūs sargā un mierina. Kad stiprinām un atbalstām ticības biedrus, kas pieredz grūtības, mēs līdzināmies savam debesu Tēvam. Mēs varam piedzīvot dažādus triecienus, bet mierinājumu var sniegt apziņa, ka Jehova ir ar mums. Bībelē lasāmi viņa vārdi: ”Nebaidies — es esmu tev līdzās!” (Jes. 41:10.) Tātad mēs nekad neesam vieni.