Kā būt īstam draugam

VAI jums kādreiz ir radusies sajūta, ka jums vieniem pašiem jācīnās ar savām problēmām? Tagad ir ”īpaši grūti laiki”, un daudzās problēmas var ļoti nomākt. (2. Tim. 3:1.) Taču mums nav jācīnās vieniem pašiem, jo mums ir īsti draugi, kas grūtā brīdī ir gatavi steigties palīgā. (Sāl. pam. 17:17.)

KĀ VAR PALĪDZĒT ĪSTI DRAUGI

Apustuli Pāvilu misijas ceļojumos pavadīja draugi, kas viņam visdažādākajos veidos palīdzēja. (Kol. 4:7—11.) Kad viņš Romā atradās ieslodzījumā, draugi gādāja par viņu un izpildīja viņa lūgumus. Piemēram, Epafrodits atnesa lietas, ko Pāvilam bija sūtījuši Filipu kristieši. (Filip. 4:18.) Tihiks nogādāja Pāvila vēstules draudzēm.a Ar ticības biedru atbalstu Pāvils spēja daudz paveikt kalpošanā pat tad, kad atradās mājas arestā, un tad, kad bija cietumā.

Arī mūsu dienās Jehovas kalpu vidū ir tikpat uzticami draugi. Lūk, kā mūsu māsai Elizabetei, kas dzīvo Spānijā un ir pioniere, palīdzēja kāda ticības biedrene. Elizabetes dzīvē bija iestājies grūts posms, jo viņas mātei bija diagnosticēts vēzis pēdējā stadijā. Elizabetes draudzene regulāri sūtīja viņai uzmundrinošas īsziņas, kurās bija minēti Bībeles panti. ”Ikkatra īsziņa man bija kā atgādinājums, ka neesmu viena. Tās man deva spēku visu izturēt,” atcerējās Elizabete. (Sāl. pam. 18:24.)

Draudzības saites ar ticības biedriem var stiprināt, kad sadarbojamies ar viņiem sludināšanā vai kad palīdzam viņiem tikt uz sapulcēm. Tādu palīdzību īpaši augstu vērtē gados veci brāļi un māsas. Veltīdami viņiem savu laiku un spēku, mēs pamanīsim, ka paši gūstam lielu uzmundrinājumu. (Rom. 1:12.) Bet kā mēs varam palīdzēt tiem kristiešiem, kas vairs nevar iziet no mājas?

PALĪDZĒSIM TIEM, KAS NEVAR IZIET NO MĀJAS

Daži kristieši veselības problēmu vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt sapulces valstības zālē. Šādā situācijā bija nonācis kāds kristietis, vārdā Deivids. Viņam diagnosticēja limfomu, un vairāk nekā pusgadu viņš saņēma ķīmijterapiju. Visu šo laiku gan viņš, gan viņa sieva Lidija piedalījās sapulcēs ar videokonferences starpniecību.

Kā ticības biedri viņus atbalstīja? Pēc ikkatras sapulces vairāki no tiem, kas atradās valstības zālē, pieslēdzās videokonferencei un ar viņiem parunājās. Turklāt, kad Deivids un Lidija sapulcēs bija atbildējuši, brāļi un māsas viņiem sūtīja jaukas īsziņas. Tā Deivids un Lidija izjuta ticības biedru mīlestību.

Vai mēs nevarētu ieplānot sludināt kopā ar tiem, kas nevar iziet no mājas? Tas varbūt prasa papildu pūles, bet tā mēs apliecinām, ka neesam aizmirsuši šos brāļus un māsas. (Sāl. pam. 3:27.) Mēs kopā ar viņiem varam sludināt pa telefonu vai rakstīt vēstules. Iespējams, šie brāļi un māsas ar videokonferences starpniecību var piedalīties sludināšanas sapulcēs. Deivids ar Lidiju bieži izmantoja šādu iespēju. Deivids teica: ”Jau tas vien, ka varējām redzēt ticības biedrus un kopā ar viņiem lūgt Jehovu, mūs ļoti uzmundrināja.” Kā vēl mēs varam iesaistīt sludināšanā brāļus un māsas, kas nevar iziet no mājas? Ja ticības biedra apstākļi ļauj, mēs laiku pa laikam varam atvest pie viņa savu Bībeles skolnieku, lai Bībeles stunda notiktu šī kristieša mājās.

Pavadot vairāk laika ar kristiešiem, kas netiek ārā no mājas, mēs viņus varam labāk iepazīt un varam sadraudzēties ar viņiem. Piemēram, kad sludināšanā pamanām, cik labi viņi pārzina Bībeli un cik prasmīgi risina sarunas, mēs noteikti iemīlam viņus vēl vairāk. Tā mūsu draugu loks paplašinās. (2. Kor. 6:13.)

Kad Pāvilam klājās grūti, pie viņa ieradās viņa draugs Tits un ar savu klātbūtni viņu iepriecināja. (2. Kor. 7:5—7.) Šis Bībelē minētais gadījums liecina, ka mēs varam uzmundrināt ticības biedrus, ne tikai pasakot viņiem kaut ko labu, bet arī pavadot ar viņiem laiku un palīdzot viņiem praktiski. (1. Jāņa 3:18.)

KAD TICĪBAS DĒĻ MŪS VAJĀ

Mēs daudz ko varam mācīties no brāļiem un māsām, kas dzīvo Krievijā. Viņi pašaizliedzīgi atbalsta cits citu. Par to pārliecinājās Sergejs un Tatjana. Viņu dzīvoklī tika veikta kratīšana, un pēc tam viņus aizveda uz policijas iecirkni, lai nopratinātu. Drīz vien Tatjanu atbrīvoja. Sergejs sacīja: ”Kolīdz Tatjana atgriezās mājās, pie viņas ieradās kāda mūsu māsa. Tā bija liela drosme! Vēlāk atnāca citi draugi un palīdzēja sakārtot kratīšanā savandīto dzīvokli.”

Sālamana pamācībās 17:17 ir teikts: ”Īsts draugs vienmēr mīl draugu un grūtā brīdī viņam ir kā brālis.” ”Man vienmēr ir paticis šis Bībeles pants,” stāstīja Sergejs. ”Tas labi parāda, kādas ir mūsu attiecības ar ticības biedriem. Tagad, kad mūs vajā, šie vārdi manā dzīvē ir ieguvuši vēl dziļāku jēgu, jo pats saviem spēkiem es netiktu galā. Jehova mums ir devis īstus draugus, kas grūtā brīdī mūs nepamet.”b

Ir skaidrs, ka grūtās situācijās mums ir vajadzīgs drauga plecs. Bet vēl jo vairāk ticības biedru atbalsts mums būs vajadzīgs tad, kad būs sācies lielais posts. Darīsim visu, lai ticības biedri justu, ka mēs viņiem esam īsti draugi! (1. Pēt. 4:7, 8.)