8. STUDĒJAMAIS RAKSTS
130. DZIESMA ”Būsim gatavi piedot”
Piedosim tā, kā piedod Jehova!
”Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs.” (KOL. 3:13.)
TĒMA
Kas mums būtu jādara, lai mēs spētu piedot kādam, kas mūs ir sāpinājis.
1., 2. a) Kādās situācijās ir sevišķi grūti piedot? b) Kā rīkojās rindkopā minētā māsa?
VAI jums ir grūti citiem piedot? Daudziem tas tiešām nav viegli, jo īpaši tad, ja kāds viņus ir dziļi sāpinājis. Tomēr no emocionālām sāpēm var atbrīvoties, ja no sirds piedod. Lūk, kāds piemērs. Kāda mūsu māsa, ko sauc Denīzaa, 2017. gadā kopā ar ģimeni apmeklēja Jehovas liecinieku galvenās pārvaldes jauno ēku kompleksu. Mājupceļā Denīzas ģimene iekļuva satiksmes negadījumā. Kāds autovadītājs zaudēja kontroli pār savu transportlīdzekli un ietriecās viņu mašīnā. Kad Denīza slimnīcā nāca pie samaņas, viņa uzzināja, ka bērni ir smagi cietuši, bet viņas vīrs ir gājis bojā. Atcerēdamās to brīdi, Denīza teica: ”Es jutos pilnīgi satriekta un nespēju aptvert notikušo.” Vēlāk viņa uzzināja, ka autovadītājs nav bijis apreibinošu vielu ietekmē un nav bijis novērsies no ceļa. Denīza lūdza, lai Jehova viņai dod sirdsmieru.
2 Autovadītājam, kas izraisīja avāriju, izvirzīja apsūdzību nonāvēšanā aiz neuzmanības. Ja viņš tiktu atzīts par vainīgu, viņam, visticamāk, piespriestu cietumsodu. Denīzai tika darīts zināms, ka no viņas liecības būs atkarīgs, kas autovadītāju gaida. Viņa stāstīja: ”Man atkal domās bija jāizdzīvo dzīves smagākie brīži. Es jutos tā, it kā manas brūces būtu atplēstas vaļā un tajās būtu iebērts sāls.” Pēc dažām nedēļām notika tiesa. Denīza sēdēja tiesas zālē un gaidīja, kad pienāks viņas kārta liecināt. Visiem par lielu pārsteigumu Denīza lūdza, lai šim vīrietim, kas viņas ģimenei bija sagādājis tik daudz sāpju, tiktu parādīta žēlsirdība.b Kad viņa bija beigusi runāt, tiesnesim acīs sariesās asaras. ”Savā 25 gadus ilgajā tiesneša praksē neko tādu neesmu dzirdējis. Pirmo reizi redzu, ka bojāgājušā tuvinieki lūdz apžēloties par apsūdzēto. Tiesā nemēdz skanēt vārdi, kuros izpaužas mīlestība un gatavība piedot,” atzina tiesnesis.
3. Kas Denīzai palīdzēja piedot?
3 Denīza bija pārdomājusi, kā piedod Jehova, tāpēc viņa spēja piedot cilvēkam, kura dēļ bija cietuši viņas ģimenes locekļi. (Mih. 7:18.) Jo labāk mēs izprotam, cik žēlsirdīgs ir Jehova pret mums, jo vairāk mēs vēlamies piedot citiem.
4. Ko Jehova gaida no saviem kalpiem? (Efesiešiem 4:32.)
4 Jehova mūs mudina augstsirdīgi piedot citiem, tāpat kā viņš piedod mums. (Nolasīt Efesiešiem 4:32.) Viņš vēlas, lai mēs būtu gatavi piedot visiem, kas mūs ar savu rīcību ir sarūgtinājuši. (Ps. 86:5; Lūk. 17:4.) Rakstā ir apskatīti trīs ieteikumi, kas var palīdzēt situācijās, kad mums kādam ir jāpiedod.
CENTĪSIMIES SAPRAST, KĀDAS IZJŪTAS MŪS PLOSA
5. Kā mēs varam justies, kad mūs kāds ir sāpinājis? (Sālamana pamācības 12:18.)
5 Cilvēku vārdi un rīcība mūs var ļoti apbēdināt, un īpaši smagi ir tad, ja mums ir nodarījis pāri kāds draugs vai ģimenes loceklis. (Ps. 55:12—14.) Reizēm mēs pat jūtamies tā, it kā mums būtu iedurts ar nazi. (Nolasīt Sālamana pamācības 12:18.) Varbūt mēs cenšamies nedomāt par savu sāpi, bet ar to nebūs līdzēts. Ja mēs tā darām, mēs it kā atstājam nazi dūriena vietā. Kaut ko līdzīgu var teikt par situācijām, kad mūs kāds ir aizvainojis. Mēs nevaram cerēt, ka emocionālās rētas sadzīs tāpēc vien, ka centīsimies par notikušo nedomāt.
6. Kas mēdz notikt, ja mūs kāds aizvaino?
6 Ja mūs kāds aizvaino, mūsos, iespējams, uzjundī dusmas. Bībelē ir atzīts, ka tā mēdz notikt. Tomēr mēs nedrīkstam ļaut, lai tās mūs pārņemtu savā varā. (Ps. 4:4; Efes. 4:26.) Kā zināms, emocijas pamudina uz rīcību, un tad, ja cilvēks neatbrīvojas no dusmām, sekas var būt bēdīgas. (Jēk. 1:20.) Lai gan nav reālistiski gaidīt, ka mēs nekad nesadusmosimies, mūsu pašu ziņā ir izlemt, vai mēs paturēsim sevī dusmas vai ne.
Dusmas ir dabiska reakcija, bet mūsu pašu ziņā ir izlemt, vai mēs tās paturam sevī vai ne
7. Kādas izjūtas mūsos var rasties, ja kāds pret mums slikti izturas?
7 Ja kāds pret mums ir slikti izturējies, mūs var pārņemt dažādas sāpīgas emocijas. Kāda mūsu māsa, vārdā Ena, pastāstīja: ”Kad biju maza, tētis pameta mammu un apprecējās ar manu auklīti. Tas bija tik netaisnīgi! Kad tēta jaunajā ģimenē piedzima mazulis, mani pārņēma sajūta, ka es tētim vairs neesmu vajadzīga, un šī sajūta mani neatstāja daudzus gadus.” Kāda cita mūsu māsa, ko sauc Žoržeta, stāstīja, kā viņa jutās, uzzinājusi, ka vīrs ir pārkāpis laulību: ”Mana sirds sāpēs vai lūza! Mēs taču bijām draugi kopš bērnības. Mēs abi bijām pionieri un daudz kopā sludinājām.” Vēl kāda māsa, vārdā Naomija, sacīja: ”Man pat prātā nebija nācis, ka vīrs mani varētu tik ļoti sāpināt. Kad viņš atzinās, ka ir skatījies pornogrāfiju, es jutos pievilta.”
8. a) Kāpēc mums būtu jāpiedod? b) Ko mēs gūstam, ja piedodam? (Sk. arī ”Ja esam pieredzējuši kaut ko traumatisku”.)
8 Mēs nevaram ietekmēt, ko citi saka vai dara, taču mēs varam izlemt, kā uz to reaģēsim. Bieži vien vislabākais ir piedot, jo to mums māca Jehova. Mēs mīlam Jehovu un vēlamies viņam paklausīt. Ja mēs nepiedotu un paturētu sevī dusmas, mēs varētu rīkoties muļķīgi, turklāt varētu ciest mūsu veselība. (Sāl. pam. 14:17, 29, 30.) Par to pārliecinājās kāda mūsu māsa, vārdā Kristīne. Viņa atzina: ”Kad mani ir pārņēmis aizvainojums, es maz smaidu, ēdu neveselīgu pārtiku, slikti guļu un man ir grūti valdīt pār savām emocijām. Tas ietekmē attiecības ar vīru un citiem.”
9. Kāpēc ir labi atbrīvoties no aizvainojuma?
9 Ja cilvēks, kas mūs ir sāpinājis, tā arī nekad neatvainojas, mēs paši kaut ko varam darīt, lai justos labāk. Iepriekšminētā Žoržeta teica: ”Pagāja kāds laiks, līdz es tiku vaļā no aizvainojuma un dusmām, ko jutu pret bijušo vīru. Taču, kad biju atbrīvojusies no negatīvajām emocijām, es atguvu sirdsmieru.” Ja mums izdodas tikt vaļā no aizvainojuma, mēs paši esam ieguvēji — mūsu sirds vairs nav rūgtuma pilna, un mēs spējam atkal dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. (Sāl. pam. 11:17.) Bet ko darīt tad, ja aizvainojums un dusmas mūs joprojām tur savā varā?
KĀ TIKT GALĀ AR AIZVAINOJUMU UN DUSMĀM
10. Kāpēc ir vajadzīgs laiks, lai atgūtos pēc emocionālas traumas? (Sk. arī attēlus.)
10 Kas var palīdzēt atbrīvoties no aizvainojuma, kas mūsos gruzd? Lai cilvēks atveseļotos pēc smagas fiziskas traumas, ir vajadzīgs laiks. Gluži tāpat ir ar emocionālām traumām. Lai sadziedētu emocionālas rētas un mēs spētu no sirds piedot, ir vajadzīgs laiks. (Pulc. 3:3; 1. Pēt. 1:22.)
Lai atveseļotos pēc traumas, ir vajadzīga gan pienācīga aprūpe, gan laiks. Gluži tāpat ir ar emocionālām traumām. (Sk. 10. rindkopu)
11. Kā var palīdzēt lūgšanas?
11 Lūgsim, lai Jehova mums palīdz piedot.c Iepriekšminētā Ena pastāstīja, kā lūgšanas palīdzēja viņai: ”Es sirsnīgi lūdzu, lai Jehova mums visiem piedotu par to, ko cits citam dusmās bijām sarunājuši. Tad es tētim un viņa sievai uzrakstīju vēstuli, kurā pateicu, ka viņiem piedodu.” Ena atzina, ka tas nebija viegli. ”Es cenšos piedot, tāpat kā piedod Jehova, un es ceru, ka tas pamudinās tēti un viņa sievu iepazīt Jehovu,” viņa teica.
12. Kāpēc jāieklausās tajā, ko iesaka Jehova, nevis jāļaujas aizskartām jūtām? (Sālamana pamācības 3:5, 6.)
12 Neļausim aizskartām jūtām mūs turēt savā varā. Tas, ko iesaka Jehova, mums vienmēr nāk par labu. (Nolasīt Sālamana pamācības 3:5, 6; Jes. 55:8, 9.) Viņš no mums neprasa neko tādu, kas mums kaitētu. Ja ņemsim vērā viņa ieteikumu piedot, mēs būsim tikai ieguvēji. (Ps. 40:4; Jes. 48:17, 18.) Bet, ja uzskatīsim, ka mums ir tiesības justies aizvainotiem, tad mēs nespēsim pa īstam piedot. (Sāl. pam. 14:12; Jer. 17:9.) Naomija, kas bija minēta iepriekš, sacīja: ”Sākumā man likās, ka man ir tiesības nepiedot vīram par to, ka viņš bija skatījies pornogrāfiju. Es baidījos, ka viņš mani atkal varētu sāpināt, un negribēju, ka viņš aizmirstu, cik ļoti man ir nodarījis pāri. Jehova taču mani saprot, es spriedu. Bet ar laiku es aptvēru: lai gan Jehova saprot, kā es jūtos, tas nenozīmē, ka viņam manas emocijas ir pieņemamas. Viņš zina, ka man ir vajadzīgs laiks, lai es emocionālā ziņā atgūtos no pieredzētā, bet viņš arī grib, lai es piedotu.”d
AIZSTĀSIM NEGATĪVO AR POZITĪVO
13. Kas mums jādara, kā redzams Romiešiem 12:18—21?
13 Piedot tam, kas mūs dziļi sāpinājis, nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai vairs nerunāt par notikušo. Ir jāsalīgst miers, un īpaši svarīgi tas ir attiecībās ar ticības biedriem. (Mat. 5:23, 24.) Mums apzināti jācenšas būt žēlsirdīgiem un piedot, nevis jātur sevī dusmas un aizvainojums. (Nolasīt Romiešiem 12:18—21; 1. Pēt. 3:9.)
14. Ko mums jācenšas darīt, un kāpēc?
14 Lai spētu piedot, mums jāmācās raudzīties uz cilvēku, kas mūs ir aizvainojis, tā, kā uz viņu raugās Jehova. Jehova pievērš uzmanību labajam cilvēkos. (2. Laiku 16:9; Ps. 130:3.) Mēs parasti saskatām otrā to, ko vēlamies saskatīt. Ja centīsimies citos saskatīt labo, mums nebūs grūti piedot. Kāds kristietis, vārdā Džerods, teica: ”Man ir vieglāk piedot ticības biedram, ja es domāju par viņa daudzajām labajām īpašībām, nevis par to, ko viņš ir nodarījis.”
15. Kāpēc būtu jāpasaka otram, ka esam viņam piedevuši?
15 Kad esam otram piedevuši, ir labi to viņam pateikt. Lūk, ko pastāstīja Naomija: ”Vīrs man vaicāja, vai es viņam esmu piedevusi. Es jau gribēju teikt, ka viņam piedodu, bet nespēju dabūt šos vārdus pār lūpām un apjautu, ka sirds dziļumos es viņam vēl neesmu piedevusi. Pēc kāda laika es tomēr spēju viņam pateikt šos trīs svarīgos vārdus: ”Es tev piedodu.” Ir grūti pat aprakstīt, cik aizkustināts bija mans vīrs un kādu atvieglojumu es jutu. Mēs atkal esam vislabākie draugi, un es viņam pilnībā uzticos.”
16. Ko vērtīgu jūs esat uzzinājuši? (Sk. arī ”Kas palīdz piedot”.)
16 Kaut arī mēs zinām, ka Jehova vēlas, lai mēs cits citam piedotu, reizēm to darīt nav viegli. (Kol. 3:13.) Bet mēs to spēsim, ja centīsimies saprast, kādas izjūtas mūs plosa, un centīsimies tikt galā ar aizvainojumu un dusmām. Līdzināsimies mūsu žēlsirdīgajam debesu Tēvam Jehovam, kurš allaž meklē cilvēkos labo!
KO MĒS GŪSTAM, JA PIEDODAM
17. Paskaidrojiet, kāpēc mums jāpiedod citiem!
17 Ir daudz iemeslu, kāpēc mums jāpiedod citiem. Minēsim dažus no tiem. Pirmkārt, ja mēs piedodam, mēs līdzināmies mūsu žēlsirdīgajam debesu Tēvam un viņš ar mums ir apmierināts. (Lūk. 6:36.) Otrkārt, tas ir viens no veidiem, kā mēs apliecinām Jehovam pateicību par to, ka viņš piedod mums. (Mat. 6:12.) Treškārt, mēs nedarām pāri savai veselībai, kā arī nezaudējam draugus.
18., 19. Ko mēs varam pieredzēt, ja piedodam citiem?
18 Ja piedodam, mēs varam pieredzēt kaut ko tādu, ko nebijām pat cerējuši. Raksta sākumā minētā Denīza tiesas procesa laikā nezināja, ka vīrietis, kas bija izraisījis satiksmes negadījumu, bija gribējis pēc tiesas darīt sev galu. Bet Denīzas lēmums piedot viņu tik ļoti iespaidoja, ka viņš sāka mācīties Bībeli.
19 Varbūt arī mums dažkārt šķiet, ka piedot ir neizsakāmi grūti, tomēr tādai rīcībai vienmēr ir labi augļi. (Mat. 5:7.) Tāpēc darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai līdzinātos Jehovam, un no sirds piedosim citiem!
125. DZIESMA ”Laimīgi žēlsirdīgie”
a Daži vārdi ir mainīti.
b Tamlīdzīgā situācijā ikvienam kristietim ir jāpieņem pašam savs lēmums.
c Sk. vietnē jw.org publicētās dziesmas ”Vienmēr piedosim citiem” un ”Es steidzos izlīgt”.
d Lai gan pornogrāfijas skatīšanās ir grēks un tā sāpina otru laulāto, dzīvesbiedra aizraušanās ar pornogrāfiju nav uz Bībeli pamatots iemesls šķirt laulību.