Uzveiksim nomācošas domas!

1., 2. a) Kādas nomācošas domas var rasties Jehovas kalpiem? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

DAUDZIEM reizēm rodas šaubas, vai viņiem Jehovas acīs ir kāda vērtība. Varbūt kādam jaunietim šķiet, ka Jehova viņu nemaz neievēro, tāpēc viņš nav īsti pārliecināts, vai ir vērts kristīties. Dažiem no mums var zust pārliecība, ka viņi agrāk dzīvē ir pieņēmuši pareizus lēmumus. Piemēram, kāds kristietis jaunībā bija izlēmis nevis ērti iekārtoties dzīvē, bet gan vairāk darīt kalpošanā Jehovam. Tagad, kad viņš ir pusmūžā un viņa ģimenei jādzīvo diezgan taupīgi, viņam var uzmākties šaubas, vai viņš jaunībā ir izdarījis pareizo izvēli. Tie, kas ir gados un kam vairs nav tik daudz spēka un enerģijas, cik agrāk, reizēm jūtas apbēdināti, ka viņu ieguldījums kalpošanā ir sarucis. Varbūt arī jums kādreiz ir uzmākušās domas: ”Vai Jehova mani vispār ievēro? Vai bija vērts nest tādus upurus kalpošanā Jehovam? Vai es Jehovam vēl arvien esmu noderīgs?”

² Ja mēs ļaujam šādām nomācošām domām ieperināties prātā, tās var negatīvi ietekmēt mūsu kalpošanu. Šajā rakstā ir runa par to, kā Bībeles principi mums var palīdzēt situācijās, kad mums šķiet, ka 1) Jehova par mums neinteresējas, 2) agrāk neesam pieņēmuši gudrus lēmumus un 3) mēs Jehovam neesam noderīgi.

KĀ TIKT GALĀ AR NOMĀCOŠĀM DOMĀM

3. Kas jādara, lai tiktu galā ar nomācošām domām?

³ Ja par kaut ko esam sākuši šaubīties, mums jānoskaidro, kas par attiecīgo jautājumu ir teikts Bībelē. Tā mēs varam gūt spēku, veicināt savu garīgo izaugsmi un ”stingri stāvēt ticībā”. (1. Kor. 16:13.)

4. Kāpēc ir ”jāpārbauda viss”? (1. Tesalonikiešiem 5:21.)

⁴ Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:21. Kā mēs varam sekot Bībelē lasāmajam mudinājumam ”pārbaudīt visu”? Mums jāpārliecinās, ka mūsu domas sakrīt ar to, kas teikts Bībelē. Piemēram, vai jaunietim, kam uzmācas domas, ka Jehova viņu nemaz neievēro, būtu jāļaujas šīm domām? Protams, nē! Viņam jānoskaidro, ko patiesībā domā Jehova.

5. Kā noskaidrot Jehovas domas konkrētā jautājumā?

⁵ Jehovas domas visdažādākajos jautājumos mēs varam noskaidrot, lasot Bībeli. Bet, lai uzzinātu viņa viedokli konkrētā jautājumā, mums ir jāpapūlas nedaudz vairāk. Ir jāatrod un jāizpētī dziļāk tās Bībeles vietas, kur ir runa par mums svarīgo tēmu. Šajā ziņā mums lieti noderēs mūsu organizācijas sagādātie Bībeles pētīšanas palīglīdzekļi. (Sāl. pam. 2:3—6.) Lūgsim, lai Jehova mums palīdz atrast vajadzīgo informāciju un saprast, kāds ir viņa viedoklis jautājumā, kas mums nedod mieru! Tad centīsimies atrastajā materiālā pamanīt Bībeles principus un ieteikumus, ko varam izmantot savā situācijā. Vēl ir noderīgi palasīt par senajiem Dieva kalpiem, kas ir jutušies līdzīgi mums.

6. Kāpēc ir vērtīgi būt klāt ikkatrā sapulcē?

⁶ Jehovas domas mēs varam dzirdēt, arī apmeklējot draudzes sapulces. Ja būsim klāt ikkatrā sapulcē, mēs kādā runā vai ticības biedra atbildē noteikti dzirdēsim tieši to, kas mums palīdzēs tikt galā ar mūsu nomācošajām domām. (Sāl. pam. 27:17.)

JA ŠĶIET, KA JEHOVA PAR MUMS NEINTERESĒJAS

7. Kādas domas nomāc dažus Jehovas kalpus?

⁷ Vai jums kādreiz ir licies, ka Jehova jūs neievēro? Cilvēkam, kas jūtas nevērtīgs, iespēja, ka viņš varētu kļūt par Visuma Radītāja draugu, liekas neticama. Par cilvēka niecīgumu Dieva priekšā aizdomājās arī ķēniņš Dāvids. Viņš rakstīja: ”Jehova, kas gan ir cilvēks, ka tu viņu pamani, kas ir cilvēka bērns, ka tu viņu ievēro?” (Ps. 144:3.) Kā pārliecināties, ka Jehova tiešām pamana ikvienu no mums?

8. Ko Jehova saskata, kā izriet no 1. Samuēla 16:6, 7, 10—12?

⁸ Lasīdami Bībeli, mēs redzam, ka Jehova ievēro tos, kuriem citi nepievērš uzmanību. Par to spilgti liecina kāds Bībelē aprakstīts gadījums. Jehova lika pravietim Samuēlam doties pie Isaja un svaidīt vienu no viņa dēliem par nākamo izraēliešu ķēniņu. Isajs sasauca septiņus no saviem astoņiem dēliem, bet Dāvidu, kas bija jaunākais, viņš nepasauca.a Taču Jehova bija izraudzījies tieši Dāvidu. (Nolasīt 1. Samuēla 16:6, 7, 10—12.) Kaut arī Dāvids bija pavisam jauns, viņš ļoti mīlēja Jehovu, un Jehova to labi zināja.

9. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova interesējas par mums? (Sk. arī attēlu.)

⁹ Padomāsim, kā Jehova ir apliecinājis, ka mūs ievēro. Viņš ir apsolījis, ka dos mums padomus, kas noderēs konkrēti mums. (Ps. 32:8.) Jehova spēj dot vērtīgus padomus tāpēc, ka mūs labi pazīst. (Ps. 139:1.) Kad liekam lietā Jehovas ieteikumus un redzam, ka tie mums noder, mēs pārliecināmies, ka Jehova interesējas par mums. (1. Laiku 28:9; Ap. d. 17:26, 27.) Jehovam nepaslīd garām nekas, ko darām, cenzdamies paklausīt viņa norādījumiem, un viņš pamana mūsu labās īpašības. (Jer. 17:10.) Viņš mūs aicina kļūt par viņa draugiem, un viņš vēlas, lai mēs atsauktos uz viņa aicinājumu. (1. Jāņa 4:19.)

JA ŠĶIET, KA AGRĀK NEESAM PIEŅĒMUŠI GUDRUS LĒMUMUS

10. Kādas domas dažiem var nākt prātā?

¹⁰ Daudzi jaunībā ir izlēmuši darīt vairāk kalpošanā Jehovam, nevis veidot spožu karjeru vai atdot visus spēkus uzņēmējdarbībai. Bet pēc daudziem gadiem kādam varbūt uzmācas šaubas, vai tas ir bijis pareizs lēmums. Iespējams, viņa jaunības paziņas tagad dzīvē ir izvirzījušies un tiem materiālā ziņā nekā netrūkst. Tāpēc kristietis varbūt sāk domāt: ”Vai bija vērts, ka es nesu tādus upurus kalpošanā Jehovam? Ja nu es tomēr dzīvē kaut ko esmu palaidis garām?”

11. Kas nomāca 73. psalma sarakstītāju?

¹¹ Kādā savas dzīves posmā līdzīgi jutās 73. psalma sarakstītājs. Viņš redzēja, ka citi, kas neņem vērā Jehovas normas, dzīvo labklājībā, bez raizēm un ciešanām. (Ps. 73:3—5, 12.) Šo cilvēku šķietami bezrūpīgā dzīve viņam lika domāt, ka viņa pūliņi kalpošanā ir velti. Tādas domas psalma sarakstītāju nomāca ”augām dienām”. (Ps. 73:13, 14.) Kā viņam izdevās no tām atbrīvoties?

12. Kā psalma sarakstītājs atbrīvojās no nomācošajām domām, kā lasāms Psalmā 73:16—18?

¹² Nolasīt Psalmu 73:16—18. Psalma sarakstītājs devās uz Jehovas svētnīcu, un tur viņš varēja visu mierīgi pārdomāt. Viņš aptvēra: lai gan izskatās, ka daži dzīvo bez bēdu, viņu nākotne nepavisam nav droša. Psalma sarakstītāja sirdī ielija miers, un viņš secināja, ka ir gudri dzīvot tā, kā vēlas Jehova. Viņa apņēmība kalpot Jehovam nostiprinājās. (Ps. 73:23—28.)

13. Kā atgūt sirdsmieru, ja sāk uzmākties šaubas par agrāk pieņemtiem lēmumiem? (Sk. arī attēlu.)

¹³ Arī mēs ar Jehovas palīdzību varam atgūt sirdsmieru. Pārdomāsim, cik daudz laba viņš mums ir dāvājis jau tagad! Turklāt neaizmirsīsim, ka mēs esam uzkrājuši mantu debesīs. Tiem, kas nekalpo Jehovam, dzīve grozās tikai ap sevi un ap materiālo, tāpēc viņi var cerēt vienīgi uz to, ko piedāvā pasaule. Bet saviem kalpiem Jehova ir paredzējis tik brīnišķīgu nākotni, kādu ir grūti pat iztēloties. (Ps. 145:16.) Ir jāņem vērā arī tas, ka mēs nezinām, kā mūsu dzīve būtu izvērtusies, ja mēs savulaik būtu pieņēmuši citādus lēmumus. Viens gan ir skaidrs: ja mūsu lēmumu pamatā būs mīlestība pret Dievu un tuvāko, mums būs viss, kas vajadzīgs gandarījuma pilnai dzīvei.

JA ŠĶIET, KA NEESAM JEHOVAM NODERĪGI

14. Kāpēc daļai Jehovas kalpu trūkst pārliecības par sevi?

¹⁴ Daudzus Jehovas kalpus smagi nospiež gadu nasta, citi cīnās ar nopietnām veselības problēmām, bet citiem jāsadzīvo ar funkcionāliem traucējumiem. Viņiem var likties, ka viņi Jehovam nav vajadzīgi, jo nespēj darīt to, ko citi.

15. Par ko bija pārliecināts psalmu sacerētājs?

¹⁵ Acīmredzot līdzīgas domas nāca prātā 71. psalma sarakstītājam. Tāpēc viņš lūdza Jehovam: ”Neatstāj mani, kad spēki man zūd!” (Ps. 71:9, 18.) Tomēr viņš nezaudēja pārliecību, ka tad, ja viņš paliks uzticīgs Jehovam, Jehova viņu atbalstīs. Gadu gaitā šī pārliecība tikai nostiprinājās. Psalmu sacerētājs saprata, ka Jehova ir labvēlīgs pret ikvienu, kas par spīti saviem apstākļiem kalpo viņam pēc labākās sirdsapziņas. (Ps. 37:23—25.)

16. Ko labu var paveikt gados vecie brāļi un māsas? (Psalms 92:12—15.)

¹⁶ Mums jācenšas raudzīties uz savu situāciju no Jehovas viedokļa. Pat ja gadu nastas vai citu iemeslu dēļ jūtamies vāji, ar viņa palīdzību mēs varam būt garīgi stipri un ”nest augļus”. (Nolasīt Psalmu 92:12—15.) Neraizēsimies par to, ka nespējam darīt visu, ko gribētu. Turēsim prātā, ka ir ļoti daudz kā tāda, ko mēs tomēr varam darīt. Ticības biedrus stiprina tas, ka mēs interesējamies par viņiem un saglabājam uzticību Jehovam pat vislielākajās grūtībās. Stāstīsim citiem, kā Jehova gadu gaitā mums ir palīdzējis, un runāsim ar viņiem par savu stipro paļāvību uz Jehovas solījumu piepildīšanos! Neaizmirsīsim arī to, cik liels spēks ir lūgšanām, tāpēc lūgsim par brāļiem un māsām. (1. Pēt. 3:12.) Tātad ikviens no mums var kaut ko darīt ticības biedru labā un kalpošanā Jehovam.

17. Kāpēc nebūtu jāsalīdzina sevi ar citiem?

¹⁷ Jehova augstu vērtē visu, ko darām kalpošanā viņam, un nesalīdzina savus kalpus. Arī mums nebūtu jāsalīdzina savs veikums ar to, ko paveic citi. (Gal. 6:4.) Lācara māsa Marija Jēzum ziedoja dārgu, smaržīgu eļļu. (Jāņa 12:3—5.) Savukārt kāda trūcīga atraitne tempļa ziedojumu traukā iemeta tikai divas sīkas monētas. (Lūk. 21:1—4.) Bet Jēzus nesalīdzināja abas sievietes. Viņš skaidri saprata, ka abas rīkojās, ticības mudinātas. Tāda pati attieksme pret savu kalpu pūlēm ir arī Jēzus Tēvam Jehovam. Mums pašiem varbūt šķiet, ka mūsu ieguldījums ir pavisam niecīgs, taču Jehovam būtiski ir tas, ka mēs kalpojam viņam aiz mīlestības.

18. Kas palīdz tikt galā ar nomācošām domām? (Sk. arī ”Bībele palīdz uzveikt nomācošas domas”.)

¹⁸ Mums visiem reizēm ir jācīnās ar nomācošām domām. Šajā cīņā mums ir uzticams palīgs — Bībele. Izmantosim tās padomus, lai uzveiktu savas šaubas! Iedziļinoties Bībelē, mēs iegūsim pārliecību, ka Jehova ievēro ikvienu savu kalpu. Viņu iepriecina tas, ka mēs kaut ko mainām savā dzīvē, lai vairāk darītu kalpošanā viņam, un, kā jau viņš ir solījis, viņš mūs bagātīgi atalgos. Jehovam ir dārgi visi viņa kalpi, un viņš ikvienu sirsnīgi mīl.