Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • w24 oktobris 30. lpp.
  • Vai jūs zināt?

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Vai jūs zināt?
  • Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2024
  • Līdzīgs materiāls
  • Ķēniņš Dāvids un mūzika
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2010
  • Mūzika — Dieva dāvana, kas iepriecina sirdi
    Atmostieties! 2008
  • Mūzika, kas ir patīkama Dievam
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2000
  • Saglabājiet līdzsvarotu viedokli par mūziku
    Atmostieties! 1999
Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2024
w24 oktobris 30. lpp.
Izraēlieši pūš taures, spēlē arfas un skanīgi dzied, paužot slavu Jehovam.

Vai jūs zināt?

Cik liela nozīme seno izraēliešu dzīvē bija mūzikai?

MŪZIKA bija seno izraēliešu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Bībelē ir atrodamas daudzas norādes uz instrumentālo un vokālo mūziku. Interesanti, ka aptuveni desmito daļu Bībeles veido dziesmas — to vidū Psalmi, Augstā dziesma un Raudu dziesmas. Kā var lasīt grāmatā Music in Biblical Life, Bībelē ”ir attēlota sabiedrība, kurā mūzika caurauž teju ikvienu dzīves jomu”.

Mūzika ikdienas dzīvē. Izraēlieši muzicējot pauda savas emocijas. (Jes. 30:29.) Sievietes sita tamburīnus, līksmi dziedāja un dejoja, kad tronī kāpa jauns valdnieks, kaujās bija gūtas uzvaras un tika atzīmēti citi priecīgi notikumi. (Tiesn. 11:34; 1. Sam. 18:6, 7; 1. Ķēn. 1:39, 40.) Sērojot izraēlieši dziedāja emocionālas raudu dziesmas. (2. Laiku 35:25.) Nav šaubu, ”senie ebreji bija ārkārtīgi muzikāla tauta”, teikts Maklintoka un Stronga enciklopēdijā.

Mūzika valdnieka galmā. Izraēliešu ķēniņi bija lieli mūzikas cienītāji. Ķēniņš Sauls uzaicināja dzīvot savā galmā Dāvidu, lai tas viņam muzicētu. (1. Sam. 16:18, 23.) Kad Dāvids pats kļuva par ķēniņu, viņš izgudroja jaunus instrumentus, sacerēja skaistas dziesmas un izveidoja orķestri, kas vēlāk spēlēja Jehovas templī. (2. Laiku 7:6; Am. 6:5.) Savukārt Sālamana galmā bija dziedātāji un dziedātājas. (Pulc. 2:8.)

Mūzika Jehovas pielūgsmē. Mūzika senajā Izraēlā tika izmantota, lai slavētu Jehovu. Jeruzālemes templī bija četri tūkstoši vīriešu, kas slavēja Jehovu ar mūzikas instrumentiem. (1. Laiku 23:5.) Viņi spēlēja cimbalas, cītaras un arfas un pūta taures. (2. Laiku 5:12.) Taču šie mācītie muzikanti nebija vienīgie, kas cildināja Jehovu muzicējot. Kad izraēlieši trīs reizes gadā devās uz Jeruzālemi svinēt svētkus, viņi, pēc visa spriežot, dziedāja Kalnupceļa dziesmas. (Ps. 120—134.) Bet Pashas svinību laikā, saskaņā ar ebreju tradīciju, izraēlieši dziedāja Hallel psalmusa.

Arī mūsdienās mūzikai ir nozīmīga vieta Dieva kalpu dzīvē. (Jēk. 5:13.) Mēs dziedam Jehovam slavu, viņu pielūdzot. (Efes. 5:19.) Kad mēs cildinām Jehovu dziesmās kopā ar mūsu ticības biedriem, stiprinās mūsu savstarpējās vienotības saites. (Kol. 3:16.) Mūzika, ar kuru tiek slavēts Jehova, mums vairo spēku un izturību. (Ap. d. 16:25.) Mūzika patiešām ir brīnišķīga valoda, kurā mēs varam paust savu ticību Jehovam un mīlestību pret viņu.

a Par Hallel psalmiem sauc 113.—118. psalmu, ko izraēlieši mēdza dziedāt, cildinot Jehovu.

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties