(Pielikums) Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu. 127.—133. lappuse
12. nodaļa. Kā tiek atbalstīta Jehovas liecinieku darbība
PIEPILDOTIES Jēzus pravietojumam par pēdējām dienām, Jehovas liecinieki mūsdienās sludina labo vēsti ”līdz pašam pasaules galam”. (Ap. d. 1:8; Mat. 24:14.) Tā viņi bagātīgi veltī savu laiku un spēkus, lai palīdzētu citiem garīgā ziņā. Jehova ir apsolījis atbalstīt savus darba biedrus, tāpēc viņa kalpi neļauj sevi nomākt dzīves raizēm un tiecas pirmām kārtām pēc viņa Valstības. (Mat. 6:25—34; 1. Kor. 3:5—9.) Tas, kādi augļi ir viņu pūlēm, skaidri liecina par Jehovas labvēlību un svētību.
KĀ TIEK ATBALSTĪTA MŪSU DARBĪBA VISĀ PASAULĒ
Ņemot vērā, ar kādiem paņēmieniem Jehovas liecinieki mūsdienās sludina labo vēsti un cik plašā mērogā viņi bez maksas izplata Bībeli skaidrojošu literatūru, var rasties jautājums, kā tas viss ir iespējams. Protams, lai Bētelēs varētu darboties tipogrāfijas, kurās lielā daudzumā tiek iespiesta Bībele un to skaidrojošas publikācijas, ir vajadzīgi līdzekļi. Tāpat ievērojami līdzekļi ir nepieciešami, lai būvētu un uzturētu ēkas, kur dzīvo tipogrāfiju darbinieki, kā arī tie, kas pārrauga sludināšanu vai kādā citā veidā kalpo pilnu slodzi, veicinot labās vēsts sludināšanu. Turklāt mūsu organizācija gatavo misionārus, kas tiek nosūtīti uz daudzām zemēm. Daļa sludinātāju tiek iecelti par speciālajiem pionieriem un sludina attālās teritorijās vai sadarbojas ar nelielām draudzēm. Draudzes apmeklē ceļojošie pārraugi, kas saņem materiālu palīdzību, lai varētu veikt savu darbu. No visa teiktā ir labi redzams, ka mūsu darbības atbalstīšana visā pasaulē un arī šaurākā mērogā ir saistīta ar ievērojamiem izdevumiem. Kā šie izdevumi tiek segti?
Lai gan mūsu literatūra cilvēkiem tiek piedāvāta bez maksas, daudzi ar cieņu izturas pret Jehovas liecinieku darbību un labprāt ziedo līdzekļus tās atbalstīšanai. Arī paši sludinātāji brīvprātīgi ziedo līdzekļus, kas pēc tam tiek nosūtīti Jehovas liecinieku filiālēm. Saprotot, ka līdzekļi ir nepieciešami, viņi pauž tādu pašu labprātības garu, kāds bija Dieva kalpiem senatnē, kad tie ar saviem dāsnajiem ziedojumiem padarīja iespējamu gan saiešanas telts, gan tempļa celtniecību. (2. Moz. 35:20—29; 1. Laiku 29:9.) Reizēm organizācijai īpašums tiek novēlēts testamentā, bet parasti ziedojumi, kas tiek saņemti no privātpersonām, draudzēm un rajoniem, nav īpaši lieli. Ar visiem šiem ziedojumiem kopā ir iespējams segt izdevumus, kas saistīti ar sludināšanu.
Tātad Jehovas liecinieki ne tikai sludina labo vēsti, bet arī uzskata par godu atbalstīt šo darbu ar saviem līdzekļiem. Jēzum un viņa mācekļiem bija ”maks” jeb kopējā kase, no kuras tika ņemti līdzekļi, lai palīdzētu trūcīgajiem un segtu dažādus izdevumus. (Jāņa 12:6; 13:28, 29.) Bībelē ir minētas sievietes, kas materiāli atbalstīja Jēzus un viņa mācekļu kalpošanu. (Marka 15:40, 41; Lūk. 8:3.) Apustulis Pāvils ar pateicību pieņēma materiālu palīdzību no cilvēkiem, kas vēlējās sekmēt labās vēsts sludināšanu un atbalstīt Pāvila kalpošanu. (Filip. 4:14—16; 1. Tes. 2:9.) Jehovas liecinieki cenšas būt tikpat dedzīgi un dāsni kā šie Dieva kalpi, par kuriem stāstīts Bībelē, tāpēc cilvēkiem, kas meklē patiesību, ir iespējams piedāvāt ”dzīvības ūdeni bez maksas”. (Atkl. 22:17.)
KĀ TIEK SEGTI DRAUDZES IZDEVUMI
Arī atsevišķu draudžu izdevumi tiek segti ar brīvprātīgiem ziedojumiem. Draudzēs nenotiek naudas vākšana, netiek noteikts, cik katram obligāti jāziedo, un neizskan nemitīgi aicinājumi ziedot naudu, tomēr sapulču vietās atrodas ziedojumu kastītes, lai ikviens varētu ziedot, ”kā tas savā sirdī apņēmies”. (2. Kor. 9:7.)
Ziedotie līdzekļi lielākoties tiek tērēti Valstības zāles uzturēšanai. Vecākie var nolemt, ka daļu naudas draudze var nosūtīt Jehovas liecinieku organizācijas filiālei, lai ar šo līdzekļu palīdzību tiktu atbalstīta Valstības sludināšana visā pasaulē. Par šādu lēmumu draudzei jānobalso, pieņemot rezolūciju. Daudzas draudzes šādā veidā regulāri ziedo līdzekļus pasaules mēroga darbam. Laiku pa laikam var rasties arī citas vajadzības, bet, ja visi paturēs prātā, kas draudzei ir nepieciešams, tad nebūs tā, ka sapulcēs bieži izskanēs paziņojumi par ziedojumiem.
KAS TIEK DARĪTS AR ZIEDOJUMIEM
Pēc katras sapulces divi vecākie vai kalpošanas palīgi, kam tas ir uzdots, izņem naudu no ziedojumu kastītēm un pieraksta izņemtās naudas summu. (2. Kor. 8:20.) Vecākie izlemj, kā nauda tiek glabāta līdz tam laikam, kad to nosūta filiālei vai izmanto draudzes vajadzībām. Bieži šai nolūkā draudzei tiek atvērts rēķins bankā. Draudzes grāmatvedis katru mēnesi sagatavo finanšu pārskatu, kas tiek nolasīts draudzei, un vadošais pārraugs rūpējas, lai reizi trīs mēnešos tiktu veikta rēķinu pārbaude. Atgādinājumi par to regulāri parādās Valstības Kalpošanā.
PAR KĀDIEM LĪDZEKĻIEM TIEK RĪKOTI VIENAS DIENAS UN DIVU DIENU KONGRESI
Izdevumus, kas ir saistīti ar vienas dienas un divu dienu kongresu rīkošanu, ar saviem ziedojumiem sedz draudzes, kas veido rajonu. Gluži tāpat kā draudzes sapulcēs, arī kongresos ir pieejamas ziedojumu kastītes, lai visiem būtu iespēja ziedot rajona vajadzībām. Brālis, ko ir izraudzījies rajona pārraugs, kārto rajona rēķinus un veic rajona pārrauga apstiprinātus maksājumus.
Ideālā gadījumā kongresa apmeklētājiem būtu jāsedz visi kongresa rīkošanas izdevumi, bet pārpalikums jāieskaita rajona kontā. Ja līdz kongresa beigām nav ziedots pietiekami daudz līdzekļu, bet trūkstošo summu ir iespējams segt no rajona līdzekļiem, tad draudzēm nav jāziņo, ka ziedojumi kongresā nav seguši visus izdevumus. Taču, ja rajona kontā nepietiek naudas, lai samaksātu par pagājušā kongresa izdevumiem vai segtu sākotnējos nākamā kongresa izdevumus, piemēram, veiktu iemaksu telpu rezervēšanai, tad pēc rajona pārrauga norādījuma draudzēm var paziņot par iespēju ziedot. Pēc tam katrā draudzē vecākajiem jāapspriež šis jautājums un jānolemj, kādu naudas summu draudze varētu ziedot rajona vajadzībām. Viņu lēmums draudzei jāapstiprina ar rezolūciju.
Kad notiek draudžu vecāko sapulce, kurā tiek lemts par rajona līdzekļiem, viņi pieņem lēmumus par kongresa organizēšanas izdevumiem, par kongresam nepieciešamo lietu iegādi un par izdevumiem, kādi ir bijuši ceļojošajiem pārraugiem, tiem pildot savus pienākumus rajonā. Ir iespējams lemt arī par ziedojumiem pasaules mēroga darbam, Valstības zāļu fondam, kongresu nama vajadzībām vai kādam citam svarīgam mērķim.
Visi lēmumi, izņemot tos, kas saistīti ar regulārajiem uzturēšanas izdevumiem, jānoformē rakstveidā kā vecāko pieņemtas rezolūcijas. Šajās rezolūcijās jābūt norādītām konkrētām summām, un tās jāapstiprina ik reizi, kad tiek tērēti rajona līdzekļi. Nebūtu pareizi pieņemt rezolūcijas, kuras attiecas arī uz nākotnē paredzamiem izdevumiem vai kurās nav konkrēti minēts izdevumu apjoms. Rajona līdzekļus ir iespējams nodot glabāšanā filiālei līdz brīdim, kad tie būs nepieciešami rajonam.
Rajona pārraugs organizē rajona rēķinu pārbaudi pēc katra rajona kongresa un vienas dienas kongresa.
PIENĀKUMS RŪPĒTIES PAR TRŪCĪGAJIEM
Viens no iemesliem, kāpēc Jēzum un viņa mācekļiem bija kopējā kase, bija nepieciešamība rūpēties par trūcīgajiem. (Marka 14:3—5; Jāņa 13:29.) Kristiešiem joprojām ir šāds pienākums, jo Jēzus teica: ”Nabagi ir arvienu pie jums.” (Marka 14:7.) Kā Jehovas liecinieki pilda šo savu pienākumu?
Reizēm uzticīgiem kristiešiem draudzē ir vajadzīga materiāla palīdzība viņu vecuma, sliktās veselības vai kādu citu apstākļu dēļ, kurus viņi nevar ietekmēt. Kad citi draudzes locekļi par to uzzina, viņi, visticamāk, izjutīs vēlēšanos rīkoties saskaņā ar apustuļa Jāņa vārdiem: ”Kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā? Bērniņi, nemīlēsim vārdiem nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!” (1. Jāņa 3:17, 18; 2. Tes. 3:6—12.) Kalpot Dievam nozīmē arī rūpēties par dievbijīgiem cilvēkiem, kam ir nepieciešama materiāla palīdzība. (Jēk. 1:27; 2:14—17.)
Savā pirmajā vēstulē Timotejam apustulis Pāvils paskaidroja, kādu palīdzību ir iespējams sniegt. Viņa padomus var lasīt 1. vēstulē Timotejam, 5. nodaļas 3.—21. pantā. Katra kristieša pienākums ir pirmām kārtām gādāt par savu ģimeni. Gados veciem un nespēcīgiem kristiešiem būtu jāsaņem palīdzība no saviem bērniem, mazbērniem vai citiem tuviem radiniekiem. Reizēm materiāla palīdzība ir pieejama ar valsts iestāžu vai sociālo dienestu starpniecību, tāpēc radinieki un citi rīkotos iejūtīgi, ja palīdzētu trūcīgajam cilvēkam nokārtot nepieciešamās formalitātes šādas palīdzības saņemšanai. Var izveidoties arī tāda situācija, kad draudzei jāuzņemas kaut kādā mērā palīdzēt trūcīgiem brāļiem un māsām, kas ilgus gadus ir uzticīgi kalpojuši Dievam. Ja nav neviena ģimenes locekļa vai cita radinieka, kas par viņiem rūpētos, un nav pieejama arī valsts iestāžu vai sociālo dienestu palīdzība, vecākie var dot ieteikumus, kā draudzei rīkoties. Uzticīgi kristieši uzskata iespēju grūtā brīdī materiāli atbalstīt šos cilvēkus par priekšrocību.
Daudzi brāļi un māsas var nonākt trūkumā dažādu nelaimju dēļ, kādas bieži atgadās šajos grūtajos laikos, piemēram, kad notiek vajāšanas, kari, zemestrīces, plūdi vai izceļas bads. (Mat. 24:7—9.) Tādos gadījumos citi kristieši no tās pašas draudzes, kā arī no apkārtējām draudzēm, jādomā, tikpat kā nevar palīdzēt, tāpēc palīdzību nodrošina brāļi no citām vietām un to koordinē Vadošā padome. Līdzīgi savulaik rīkojās kristieši, kas dzīvoja Mazāzijā, — kad Jūdejā sākās bads, viņi sūtīja turienes brāļiem pārtiku. (1. Kor. 16:1—4; 2. Kor. 9:1—5.) Sekodami viņu priekšzīmei, mēs paužam mīlestību brāļiem un apliecinām, ka patiešām esam Jēzus Kristus mācekļi. (Jāņa 13:35.)
LITERATŪRAS IZPLATĪŠANA
Bībeles un to skaidrojošas literatūras izplatīšanai ir liela nozīme tajā, kā tiek sludināta vēsts par Dieva Valstību. Parasti draudzes vecākie uztic kādam kalpošanas palīgam rūpēties par draudzes grāmatām, brošūrām un citām publikācijām, bet citam brālim — rūpēties par žurnāliem. Literatūra tiek izsniegta sludinātājiem, kas to savukārt piedāvā interesentiem.
Brāļi, kam ir uzticēts rūpēties par literatūras krājumiem, izturas pret saviem pienākumiem ļoti nopietni. Viņi pieraksta, cik daudz literatūras draudze saņem un cik tiek izsniegts sludinātājiem. Sekojot tam, kāda literatūra ir pieejama un cik lielā daudzumā tā tiek izplatīta, viņi var parūpēties, lai draudzei tā būtu pietiekamā krājumā. Tā kā Bībeli skaidrojoša literatūra ir ļoti noderīga labās vēsts sludināšanā, draudzes locekļiem būtu jācenšas piedāvāt to cilvēkiem. Valstības Kalpošanā katru mēnesi tiek publicēti ieteikumi, kā attiecīgajā mēnesī piedāvāt literatūru, lai draudzes teritorijā tiktu sludināts kārtīgi un pamatīgi.
Būdami kristieši, mēs apzināmies, ka mūsu laiks, prāta spējas, spēks, dotības, īpašums un pat mūsu dzīvība ir dāvanas, ko Dievs mums ir piešķīris, lai mēs tās izmantotu kalpošanā viņam. (Lūk. 17:10; 1. Kor. 4:7.) Pienācīgi lietojot visu, kas mums ir, mēs apliecinām, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret Jehovu un uzticība viņam. Mēs vēlamies godāt Jehovu ar saviem līdzekļiem, jo zinām, ka viņu iepriecina ikviena dāvana, kas ir dota no visas sirds. (Sal. Pam. 3:9; Marka 14:3—9; Lūk. 21:1—4; Kol. 3:23, 24.) Ja saglabāsim pareizu viedokli par materiālām vērtībām un būsim devīgi, mēs piepildīsim Jēzus vārdus: ”Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” Mēs paši savukārt iegūsim ļoti lielu prieku. (Mat. 10:8; Ap. d. 20:35.)