(Pielikums) Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu. 109.—​118. lappuse

10. nodaļa. Iespējas paplašināt kalpošanu

KAD Jēzum pienāca laiks sūtīt savus mācekļus sludināt Valstību, viņš tiem sacīja: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” Bija jāpaveic liels darbs, tāpēc Jēzus aicināja: ”Lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (Mat. 9:37, 38.) Jēzus saviem mācekļiem deva norādījumus, kā veikt kalpošanu. Viņa vārdi liecināja, ka šis darbs nav atliekams: ”Jūs nebūsit vēl izstaigājuši Israēla pilsētas, tiekāms Cilvēka Dēls nāks.” (Mat. 10:23.)

Arī mūsdienās sludināšanā darba ir ļoti daudz. Laika ir atlicis maz, un labā vēsts par Valstību ir jāsludina, pirms ir pienācis gals. (Marka 13:10.) Mūsu situāciju var salīdzināt ar to, kādā bija Jēzus un viņa mācekļi, tikai mums jāsludina daudz plašākā mērogā, jo tagad ”tīrums” ir visa pasaule. Arī mūsu skaits ir neliels, salīdzinot ar vairākiem miljardiem pasaules iedzīvotāju, bet mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovas roka nav par īsu. Viņš spēj panākt, lai labā vēsts par Valstību tiktu sludināta visā pasaulē. Labā vēsts tiks sludināta, un gals pienāks tieši tajā laikā, kādu ir noteicis Jehova. Bet vai mēs tad varēsim teikt, ka esam uzticīgi pildījuši savu uzdevumu sludināt? (Ecēh. 33:8, 9.) Vai mēs tagad ierādām Dieva Valstībai galveno vietu savā dzīvē, lai izpildītu savu kalpošanu līdz galam? Kādus teokrātiskus mērķus mēs sev esam izvirzījuši?

Jēzus minēja, ko Jehova prasa no visiem saviem kalpiem: ”Tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta un no visa sava spēka.” (Marka 12:30.) Mums jākalpo Dievam no visas sirds. Tas nozīmē, ka ikviens no mums var apliecināt, cik dziļa ir mūsu uzticība Dievam un cik cieša ir mūsu apņēmība viņam kalpot, cenšoties darīt kalpošanā visu, kas ir mūsu spēkos. (2. Tim. 2:15.) Šādu iespēju ir ļoti daudz, lai kādi būtu apstākļi mūsu dzīvē un lai kādas būtu mūsu spējas. Pievērsiet uzmanību dažām no šīm iespējām un padomājiet, kādi teokrātiski mērķi jums palīdzēs veikt savu kalpošanu.

DRAUDZES SLUDINĀTĀJI

Visiem, kas pieņem patiesību, ir jāsludina labā vēsts. Tas ir galvenais uzdevums, ko Jēzus uzticēja saviem mācekļiem. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Cilvēks, kas kļūst par Jēzus Kristus mācekli, parasti sāk stāstīt citiem labo vēsti, tiklīdz viņš saprot tās svarīgumu. Tā rīkojās Andrejs, Filips, Kornēlijs un citi. (Jāņa 1:40, 41, 43—45; Ap. d. 10:1, 2, 24; 16:14, 15, 25—34.) Vai tas nozīmē, ka cilvēks var stāstīt citiem labo vēsti jau tad, kad vēl nav kristīts? Jā, tas ir iespējams. Tiklīdz cilvēks atbilst prasībām, lai tiktu atzīts par nekristītu sludinātāju, viņš var piedalīties sludināšanā pa mājām. Atkarībā no savām spējām un citiem apstākļiem viņš var regulāri piedalīties arī citos kristīgās kalpošanas veidos.

Kristītiem draudzes locekļiem jādara viss iespējamais, lai palīdzētu citiem uzzināt labo vēsti. Gan vīrieši, gan sievietes var piedalīties sludināšanā — darbā, ko mums ir uzdevis Dievs. Visiem jācenšas būt priekšzīmīgiem, ņemot vērā, kāda vieta viņiem ir atvēlēta draudzē. (1. Tim. 2:9—15; Tit. 2:1—10; 1. Pēt. 5:5.) Vīrieši, kas garīgā ziņā progresē un atbilst Bībelē izklāstītajām prasībām, var tikt iecelti par kalpošanas palīgiem (grieķiski diakonos). (1. Tim. 3:8—10, 12, 13.) Tie kalpošanas palīgi, kas tiecas pēc pārrauga (grieķiski episkopos) pienākumu pildīšanas un atbilst Bībelē minētajām prasībām, tiek iecelti par draudzes vecākajiem (grieķiski presbiteros). Viņi māca draudzi un rūpējas par ganāmo pulku. (1. Tim. 3:1—7; Tit. 1:5—9.) Iespēja kaut nelielā mērā atbalstīt Dieva Valstību ir liela priekšrocība, bet, ja sludinātājs var paplašināt savu kalpošanu un piedalīties kādā īpašā kalpošanas veidā, viņam ir sevišķs iemesls priekam.

KALPOŠANA TUR, KUR IR LIELA VAJADZĪBA PĒC SLUDINĀTĀJIEM

Iespējams, jūs kalpojat draudzē, kuras teritorijā tiek sludināts bieži un rūpīgi. Tādā gadījumā jums varētu rasties vēlēšanās paplašināt savu kalpošanu un pārcelties uz citu vietu, kur vajadzība pēc sludinātājiem ir lielāka. (Ap. d. 16:9.) Rajona pārraugs var dot ieteikumus, kā jūs varat palīdzēt kādai citai tā paša rajona draudzei. Ja jūs vēlaties pārcelties uz citu valsts vietu, jūs varat rakstīt filiāles birojam, kas jums sniegs sīkāku informāciju. Iespējams, citām draudzēm valstī ir vajadzīgi vecākie vai kalpošanas palīgi, kas būtu gatavi sniegt atbalstu.

Bet varbūt jūs gribat kalpot Jehovam citā valstī? Tādā gadījumā viss ļoti rūpīgi jāapsver. Lēmums pārcelties uz citu valsti ievērojami ietekmēs gan jūs, gan tos, kas dosies jums līdzi. (Lūk. 14:28.) Ja neplānojat palikt jaunajā vietā ilgu laiku, iespējams, tomēr būtu labāk pārcelties uz kādu vietu savā valstī.

Lai filiāles birojs jūsu valstī vai kādā citā zemē sniegtu informāciju par draudzēm, kurām jūs varētu palīdzēt, jūsu draudzes kalpošanas komitejai jāuzraksta rekomendācijas vēstule. Šāda vēstule jāraksta par visiem sludinātājiem, kas vēlas pārcelties, arī par draudzes vecākajiem, kalpošanas palīgiem un pionieriem. Kalpošanas komiteja nosūtīs rekomendācijas vēstuli un jūsu lūgumu filiālei tajā valstī, kurā jūs vēlaties sludināt.

Ja jums ir vēlēšanās kalpot tur, kur ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem, vispirms ir ieteicams aprunāties ar savas draudzes vecākajiem. Ar viņu palīdzību jūs varēsiet sagatavoties šādām izmaiņām, vai arī vecākie jums ieteiks, ko darīt, lai būtu iespējams pārcelties uz citurieni kaut kad nākotnē.

KALPOŠANA SVEŠVALODAS DRAUDZĒ

Vēl viens veids, kā paplašināt savu kalpošanu, ir iemācīties kādu svešvalodu (tas attiecas arī uz zīmju valodu). Dažās jauktās ģimenēs gan vecāki, gan bērni kalpo svešvalodas draudzē, jo tā viņi var lielākā mērā darboties Valstības interesēs. Ja jums ir mērķis iemācīties sludināt citā valodā, jūs varat apspriesties ar savas draudzes vecākajiem un ar rajona pārraugu. Viņi varēs dot noderīgus ieteikumus, kā sasniegt šo mērķi. Dažreiz filiāles pārraudzībā kāda rajona draudzēs tiek organizēti kursi, lai sludinātāji varētu apgūt valodu, kādā runā daudzi apkārtnē dzīvojoši iebraucēji.

PALĪGPIONIERI, VISPĀRĒJIE UN SPECIĀLIE PIONIERI

Visiem sludinātājiem būtu jāzina pamatprasības, kas attiecas uz palīgpionieriem, vispārējiem un speciālajiem pionieriem, kā arī uz tiem, kas veic kāda cita veida pilnas slodzes kalpošanu. Laiku pa laikam Valstības Kalpošanā ir atrodama sīkāka informācija. Pionieriem jābūt priekšzīmīgiem kristītiem sludinātājiem, kam apstākļi ļauj veltīt noteiktu stundu skaitu mēnesī labās vēsts sludināšanai. Iesniegumus par palīgpioniera kalpošanu apstiprina draudzes kalpošanas komiteja, bet vispārējos un speciālos pionierus ieceļ filiāle.

Palīgpionierus ieceļ vismaz uz vienu mēnesi, bet var iecelt arī uz vairākiem mēnešiem pēc kārtas vai uz neierobežotu laiku, atkarībā no konkrētajiem apstākļiem. Daudzi sludinātāji piesakās par palīgpionieriem īpašos gadījumos, piemēram, Atceres vakara mēnesī vai tad, kad draudzi apmeklē rajona pārraugs; citi izvēlas to darīt atvaļinājuma laikā. Kristīti skolas vecuma sludinātāji var kalpot par palīgpionieriem skolas brīvdienās. Lai kādi būtu apstākļi jūsu dzīvē, ja jums ir laba morālā stāja, ja jūs varat ieplānot savu laiku tā, lai būtu iespējams sludināt prasīto stundu skaitu, un ja jūs uzskatāt, ka varētu vienu vai vairākus mēnešus kalpot par palīgpionieri, tad draudzes vecākie labprāt izskatīs jūsu iesniegumu.

Lai kādu varētu iecelt par vispārējo pionieri, viņam jābūt spējīgam gada laikā sludināt prasīto stundu skaitu. Valstības Kalpošanā ir norādīts, cik stundu jācenšas sludināt mēnesī, lai sasniegtu šo mērķi. Vispārējiem pionieriem vienmēr cieši jāsadarbojas ar draudzi, kurā viņi kalpo. Dedzīgi pionieri ir svētība draudzei, jo viņi vairo citu draudzes locekļu vēlēšanos sludināt un pat pamudina tos uzsākt pionieru kalpošanu. Lai vecākie ieteiktu kādu iecelt par pionieri, viņam jābūt priekšzīmīgam sludinātājam, kas ir kristīts vismaz pusgadu un kam ir nevainojama morālā stāja. Šim sludinātājam jāspēj ievērot reālistisku grafiku, kas viņam ļautu veltīt sludināšanai prasīto stundu skaitu.

Speciālos pionierus parasti izraugās no vispārējiem pionieriem, kas ir apliecinājuši savu prasmi sludināšanā un kas ir gatavi kalpot jebkurā vietā, uz kurieni viņus nosūta filiāle. Bieži vien tā ir kāda nomaļa vieta, kur viņiem jācenšas atrast ieinteresētus cilvēkus un veidot jaunu draudzi. Reizēm speciālos pionierus nosūta uz draudzēm, kurām ir vajadzīga palīdzība, lai regulāri sludinātu savā teritorijā. Daži speciālie pionieri, kas ir draudzes vecākie, tiek nosūtīti palīdzēt nelielām draudzēm, pat ja attiecīgajā apvidū nav sevišķi vajadzīga palīdzība sludināšanā. Speciālie pionieri saņem nelielu pabalstu, kas viņiem ļauj segt ikdienas izdevumus.

DRAUDZES KALPOTĀJU SKOLA

Tas, ka pasaulē veidojas arvien vairāk jaunu draudžu, pierāda, ka Jehova svētī savas tautas centienus sludināt labo vēsti par Valstību. (Ap. d. 16:5.) Augot draudžu skaitam, aug arī vajadzība pēc draudžu vecākajiem un kalpošanas palīgiem. Neprecēti brāļi, kas atbilst Bībelē izvirzītajām prasībām, tiek mudināti atsaukties un teikt Jehovam: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jes. 6:8.) Daudzi to ir izdarījuši, pieteikdamies apmeklēt draudzes kalpotāju skolu, kurā var mācīties neprecēti kalpošanas palīgi un vecākie, kas vēlas un spēj kalpot tur, kur ir lielāka vajadzība pēc brāļiem. Vairāk var uzzināt, rajona kongresa laikā apmeklējot sapulci brāļiem, kas interesējas par draudzes kalpotāju skolu.

Draudzes kalpotāju skolā brāļi apgūst Bībeles mācības un organizatoriskus jautājumus, lai viņiem būtu pa spēkam veikt draudzē ganu darbu un pildīt citus pienākumus. (Jer. 23:4.) Pēc mācību beigām daļa tiek nosūtīti palīdzēt draudzēm savā valstī, bet citi tiek sūtīti uz ārzemēm. Ir arī tādi, kas atgriežas savā iepriekšējā draudzē, kur viņi kļūst par atbalstu brāļiem un māsām. Brāļi, kas ir beiguši draudzes kalpotāju skolu, ir labi sagatavoti, lai sniegtu garīgu un organizatorisku palīdzību Dieva tautai. (2. Tim. 3:16, 17.)

MISIONĀRU DARBS

Lai labo vēsti par Dieva Valstību varētu sludināt ”līdz pašam pasaules galam”, pirms ir pienācis gals, uz daudzām zemēm ir nosūtīti misionāri. (Ap. d. 1:8; Mat. 24:14.) Tūkstošiem Jehovas liecinieku tā ir bijusi lieliska iespēja paplašināt savu kalpošanu, un it īpaši to var sacīt par tiem, kas jau agrāk ir dedzīgi un no sirds kalpojuši Jehovam un guvuši labus panākumus Valstības sludināšanā. Brāļi un māsas, kas tiek uzaicināti kļūt par misionāriem, parasti apgūst īpašu mācību kursu Gileādas skolā.

Misionāriem ir vajadzīga laba veselība un izturība, jo daudzi no viņiem tiek nosūtīti uz zemēm, kur ir grūti dzīves apstākļi. Tur pastāv risks saslimt ar dažādām slimībām, un, iespējams, viņiem būs jāmācās dzīvot pieticīgāk un jāpielāgojas pilnīgi citai kultūrai.

Pilnas slodzes kalpotāji, kas vēlētos kļūt par misionāriem, var uzzināt vairāk, apgabala kongresa laikā apmeklējot sapulci tiem, kas interesējas par misionāru kalpošanu. Noderīgus ieteikumus var dot arī rajona pārraugs. Tiem, kas atbilst prasībām, iespējams, būs priekšrocība veikt šo īpašo kalpošanu, kas ļoti lielā mērā ir sekmējusi patiesās pielūgsmes izplatību visā pasaulē.

KALPOŠANA BĒTELĒ

Iespēja kalpot vienā no daudzajām Bētelēm, kas atrodas dažādās vietās pasaulē, ir īpaša priekšrocība. Vārds Bētele nozīmē ”Dieva nams”, un šis nosaukums ir ļoti piemērots teokrātiskās darbības centriem. Brāļi un māsas, kas strādā Bētelē, veic svarīgu darbu, kas ir saistīts ar Jehovas liecinieku publikāciju izdošanu un izplatīšanu. Bruklinā (Ņujorka, ASV) atrodas Bētele, no kurienes Vadošā padome pārrauga un vada draudžu darbību visā pasaulē.

Liela daļa darba, kas tiek veikts Bētelē, ir smags fizisks darbs. Tāpēc uz Bēteli galvenokārt tiek aicināti kristīti brāļi, kas ir gados jauni, spēcīgi un kam ir laba veselība. Ja jūs vēlaties kalpot Bētelē un jūsu zemē ir tāda vajadzība, jūs varat uzzināt vairāk, apgabala kongresa laikā apmeklējot sapulci tiem, kas interesējas par kalpošanu Bētelē. Vērtīgus ieteikumus var dot arī rajona pārraugs.

DARBS CELTNIECĪBĀ

Valstības zāļu un kongresu namu celtniecība ir svētā kalpošana, tāpat kā Salamana tempļa celtniecība senatnē. (1. Ķēn. 8:13—18.) Daudzi brāļi un māsas ar lielu dedzību ziedo savu laiku un līdzekļus, atbalstīdami šo darbu un paši tajā piedalīdamies.

Varbūt arī jūs varat iesaistīties šajā svētās kalpošanas jomā? Reģionālā celtniecības komiteja ļoti augstu vērtē palīdzības piedāvājumus no kristītiem sludinātājiem, kas vēlas piedalīties šajā darbā. Tie, kam nav celtniecības darbu pieredzes, kā arī nekristīti sludinātāji, kam ir laba reputācija draudzē, iespējams, var piedalīties celtniecībā, ja tuvākajā apkaimē tiek būvēta Valstības zāle. Dariet zināmu savas draudzes vecākajiem un rajona pārraugam, ka jūs labprāt palīdzētu. Piemērotiem kristītiem sludinātājiem dažkārt pat ir iespēja piedalīties Valstības zāļu un kongresu namu celtniecībā citās zemēs.

KĀDI IR JŪSU GARĪGIE MĒRĶI?

Ikviens, kas ir atdevis sevi Jehovam, ir paudis vēlēšanos kalpot viņam mūžīgi. Bet pēc kādiem mērķiem jūs tiecaties pašreiz? Garīgi mērķi palīdz lietderīgi izmantot savus spēkus un resursus. (1. Kor. 9:26.) Tie ļauj tiekties pēc kaut kā tāda, kas ir pūļu vērts. Šādi mērķi sekmē garīgo izaugsmi, palīdz koncentrēties uz svarīgāko un sagatavo papildu priekšrocībām kalpošanā. (Filip. 1:10; 1. Tim. 4:15, 16.)

Stāstīdams līdzību par sējēju, Jēzus uzsvēra, ka labā zemē var izaugt dažāda apjoma raža. Viņš teica: ”Kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.” (Mat. 13:23.) Ja mēs savā sirdī esam sapratuši vārdu, mums jācenšas nest bagātīgus augļus par godu Jehovam. Vai gan mēs nevēlamies nest augļus, dedzīgi sludinot Valstību? Un vai gan mums nebūtu jādara viss iespējamais, lai mūsu dzīvē katru dienu izpaustos Dieva gara augļi? (Jāņa 15:2, 3; Gal. 5:22.) Garīgi mērķi mums šajā ziņā var ļoti palīdzēt.

Apustulis Pāvils rādīja lielisku priekšzīmi, un no viņa var mācīties visi Dieva kalpi. (1. Kor. 11:1.) Pāvils kalpoja Jehovam pēc labākās sirdsapziņas, nežēlodams spēkus. Kalpošanā viņam pavērās daudzas iespējas, un viņš to labi apzinājās. Brāļiem Korintā Pāvils rakstīja: ”Man ir atvērušās plašas durvis sekmīgai darbībai.” Arī mēs varam teikt kaut ko līdzīgu. Mums ir ļoti plašas iespējas kalpot Jehovam kopā ar draudzi, it īpaši sludināt labo vēsti par Valstību. Bet, tāpat kā Pāvilam, mums jāatceras, ka ieiešana pa ”plašajām durvīm” nozīmē arī to, ka mums ir ”pretinieku daudz”. (1. Kor. 16:9.) Pāvils pastāvīgi disciplinēja sevi, kā to dara sportists, kas sirdī lolo vēlēšanos iegūt sporta spēļu uzvarētāja vainagu, kaut arī tas tik un tā ātri novītīs. Pāvils rakstīja: ”Es norūdu un kalpinu savu miesu.” (1. Kor. 9:24—27.) Vai mums ir tāda pati attieksme?

Daudzi pašreiz kalpo par misionāriem tāpēc, ka, savu vecāku un citu Jehovas liecinieku pamudināti, viņi jau pusaudža gados vai pat bērnībā bija izvirzījuši mērķi mācīties Gileādas skolā un kļūt par misionāriem. Arī daudzi no tiem, kas tagad strādā Bētelē, ir izvirzījuši sev šādu mērķi jau tad, kad bija vēl pavisam jauni vai kad tikko bija uzzinājuši labo vēsti un pirmo reizi dzirdējuši par šo īpašo priekšrocību kalpošanā.

Mums visiem būtu jātiecas pēc teokrātiskiem mērķiem, un katrs var izvirzīt tādus mērķus, kas atbilst apstākļiem viņa dzīvē. Šādi mērķi var būt, piemēram, katru nedēļu piedalīties sludināšanā, uzsākt un vadīt mājas Bībeles nodarbības, ieplānot vairāk laika, lai gatavotos draudzes sapulcēm, kalpot par palīgpionieri vai vispārējo pionieri, pārcelties uz vietu, kur ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem, piedalīties Valstības zāļu un kongresu namu celtniecībā, kalpot Bētelē vai kļūt par misionāru. Protams, draudzes sapulcēs, kongresos un Jehovas liecinieku publikācijās laiku pa laikam ir minēti arī citi teokrātiski mērķi, pēc kuriem ir iespējams tiekties atkarībā no personīgajiem apstākļiem. Jebkurā gadījumā galvenais ir palikt nelokāmiem un izpildīt savu kalpošanu līdz galam. Tā mēs varam sagādāt godu Dievam un sasniegt savu galīgo mērķi — kalpot viņam mūžīgi. (Lūk. 13:24; 1. Tim. 4:7, 8.)