”Bezbailīgi runāsim Dieva vārdus”
1 Vai mums dažreiz nepietrūkst drosmes runāt par savu ticību, kad rodas tāda izdevība skolā vai darbā? Vai mums nav grūti neformāli sludināt saviem radiniekiem vai kaimiņiem, vai varbūt nepazīstamiem cilvēkiem? Kas mums var palīdzēt piemērotās situācijās ”bezbailīgi runāt Dieva vārdus”? (Filip. 1:14.)
2 Nevilcināsimies sludināt. Vai mēs kavētos aizstāvēt tuvu draugu vai radinieku, ja viņš tiktu nepatiesi apsūdzēts? Par mūsu labāko draugu Jehovu jau gadsimtiem ilgi tiek izplatīti nekrietni meli. Mums ir īpašs gods liecināt par mūsu diženo Dievu, lai atspēkotu šos melus. (Jes. 43:10—12.) Ja mums būs dziļa mīlestība pret Jehovu, mums būs vieglāk pārvarēt nedrošības sajūtu un bailes un mēs drosmīgi stāstīsim patiesību, nevis klusēsim. (Ap. d. 4:26, 29, 31.)
3 Neaizmirsīsim, ka mēs sludinām labo vēsti. Ja cilvēki to uzklausīs, viņi pieredzēs mūžīgas svētības. Koncentrējoties uz to, cik nozīmīgs ir sludināšanas darbs, nevis paši uz sevi vai uz pretiniekiem, mēs spēsim drosmīgi sludināt.
4 Citu piemērs. Mēs varam smelties spēku, pārdomājot, kā citi uzticīgi Dieva kalpi ir bezbailīgi runājuši Dieva vārdus. Piemēram, Ēnohs drosmīgi pasludināja Jehovas spriedumu bezdievīgiem grēciniekiem. (Jūd. 14, 15.) Noa uzticīgi sludināja, kaut arī cilvēki bija noskaņoti vienaldzīgi. (Mat. 24:37—39.) Pirmā gadsimta kristieši, kas bija ”nemācīti un vienkārši cilvēki”, turpināja sludināt, lai gan viņiem bija jāpieredz sīva pretestība. (Ap. d. 4:13, 18—20.) Žurnālos Sargtornis un Atmostieties! bieži ir publicēti mūsdienu Jehovas kalpu dzīvesstāsti, kuriem ticība ir palīdzējusi pārvarēt bailes no cilvēkiem un dedzīgi sludināt.
5 Mūs var iedrošināt pārdomas par uzticīgiem Dieva kalpiem senatnē, kas pieredzēja grūtas situācijas. (1. Ķēn. 19:2, 3; Marka 14:66—71.) Viņi ”mūsu Dievā smēlās drosmi” un runāja bez bailēm, tātad arī mēs to spējam. (1. Tes. 2:2.)