Kā mēs varam sludināt saviem tuviniekiem?
1. Kāpēc mums ir nepieciešams apdomīgums, kad sludinām tuviniekiem?
1 Nekas nevarētu sagādāt lielāku prieku kā iespēja dzīvot jaunajā pasaulē kopā ar saviem tuviniekiem un vienoti ar viņiem kalpot Jehovam. Šī cerība var piepildīties, ja mēs saviem tuviniekiem sludinām. Bet, lai mūsu sludinātā vēsts viņus piesaistītu, mums jārīkojas apdomīgi. Kāds rajona pārraugs atzina: ”Vislabāk veicas tiem sludinātājiem, kas sludina saviem tuviniekiem ”mērenās devās”.” Kā mēs varam taktiski sludināt saviem tuviniekiem?
2. Kā mēs varam rosināt tuvinieku interesi par patiesību?
2 Centīsimies izraisīt interesi. Rūpīgi pārdomāsim, kā mēs varētu modināt tuvinieku interesi par patiesību. (Sal. Pam. 15:28.) Par ko viņi ir norūpējušies? Ar kādām grūtībām viņi cīnās? Varbūt mēs varētu pievērst viņu uzmanību kādam rakstam vai nolasīt kādu Bībeles pantu, kur ir runāts par jautājumu, kas viņus īpaši interesē. Ja tuvinieki dzīvo tālu no mums, varbūt mēs varētu to darīt ar vēstuļu palīdzību vai pa telefonu. Būsim neuzbāzīgi, sējot patiesības sēklas, un paļausimies uz Jehovu, ka viņš dos spēku augšanai. (1. Kor. 3:6.)
3. Kā radinieku interese par mums var sagādāt iespēju viņiem sludināt?
3 Kādam vīrietim, no kura Jēzus bija izdzinis dēmonus, viņš teica: ”Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas tas Kungs tev darījis un kā viņš par tevi apžēlojies.” (Marka 5:19.) Mēs varam iztēloties, kā notikušais iespaidoja šī vīrieša tuviniekus. Protams, mēs nevarēsim pastāstīt radiniekiem par tik brīnumainiem notikumiem savā dzīvē. Tomēr radiniekus droši vien interesē tas, ar ko mēs un mūsu bērni nodarbojamies. Kad pieminam runu, ko esam teikuši teokrātiskās kalpošanas skolā, kādu no nesenajiem kongresiem, Bēteles apmeklējumu vai kādu nozīmīgu notikumu savā dzīvē, mums var pavērties iespēja pastāstīt tuviniekiem kaut ko vairāk par Jehovu un viņa organizāciju.
4. No kā mums jāvairās, kad sludinām tuviniekiem?
4 Būsim apdomīgi. Sludinot tuviniekiem, nestāstīsim vienā reizē pārāk daudz. Kāds brālis, atcerēdamies to laiku, kad viņš sāka mācīties Bībeli, teica: ”Es stundām ilgi klāstīju mātei visu, ko biju uzzinājis no Bībeles, un tas bieži vien beidzās ar strīdu, turklāt vislielākās nesaskaņas man radās ar tēvu.” Pat tad, ja mūsu radinieki izrāda interesi par Bībeles vēsti, mums jāatbild tā, lai viņiem rastos vēlēšanās uzzināt vairāk. (Sal. Pam. 25:7.) Mums vienmēr jāizturas pret viņiem ar cieņu, jābūt laipniem un pacietīgiem, gluži tāpat kā pret cilvēkiem, kurus sastopam sludināšanā. (Kol. 4:6.)
5. Kas mums jādara, ja radinieki nevēlas mūs uzklausīt?
5 Bija laiks, kad Jēzus ģimenes locekļi domāja, ka viņš ir zaudējis prātu. (Marka 3:21.) Taču vēlāk daži no viņiem kļuva ticīgi. (Ap. d. 1:14.) Ja mūsu centieni pastāstīt tuviniekiem patiesību nav bijuši sekmīgi, nenolaidīsim rokas. Viņu apstākļi un attieksme var mainīties. Meklēsim citas iespējas pastāstīt viņiem kaut ko tādu, kas varētu izraisīt viņu interesi par patiesību. Mums var būt brīnišķīga iespēja palīdzēt saviem tuviniekiem uzsākt mūžīgās dzīvības ceļu. (Mat. 7:13, 14.)