Uzturēsim labas attiecības ar radiniekiem, kas nekalpo Jehovam!

1., 2. Kas varētu būt ietekmējis mūsu attiecības ar radiniekiem?

KĀDAM cilvēkam, kas gribēja kļūt par Jēzus sekotāju, Jēzus teica: ”Ej mājās pie savējiem un pastāsti tiem, ko Jehova tavā labā ir darījis.” (Marka 5:19.) Jēzus zināja, ka tad, ja cilvēka dzīvē ir noticis kaut kas labs vai arī viņš ir uzzinājis kaut ko svarīgu, viņam gribas par to pastāstīt saviem tuviniekiem.

² Tā noteikti bija ar ikvienu no mums, kad iepazinām patiesību. Mēs aizrautīgi stāstījām ģimenes locekļiem un radiniekiem visu, ko bijām uzzinājuši. Bet kā viņi to uztvēra? Droši vien ne visiem patika tas, ko viņi dzirdēja. Iespējams, mēs nepratām pastāstīt labo vēsti pietiekami taktiski un nevilšus kādu aizvainojām. Kā uzlabot attiecības ar radiniekiem, neatkāpjoties no kristīgajiem principiem?

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Šajā rakstā ir apskatīts: 1) kāpēc mums jābūt pacietīgiem un jādomā par to, kādā situācijā atrodas radinieki, kas nav mūsu ticības biedri; 2) ko mums jācenšas izprast, domājot par radinieku attieksmi pret mūsu ticību; 3) kāpēc mums nav jāzaudē cerības, ka radinieki atsauksies uz Bībeles vēsti; 4) ko mēs varam darīt, lai radinieki sajustu, ka mēs viņus mīlam.

DOMĀSIM PAR RADINIEKU SITUĀCIJU UN BŪSIM PACIETĪGI

4. Kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem, kurus neinteresēja viņa sludinātā vēsts?

⁴ Jēzus dedzīgi sludināja labo vēsti, taču lielākā daļu ebreju uz to neatsaucās. Kad Jēzus jau trīs gadus bija sējis patiesības sēklas savu tautiešu sirdī, viņš pastāstīja līdzību par vīģes koku un dārznieku. (Lūk. 13:6—9.) Šajā līdzībā dārznieks pacietīgi kopa vīģes koku, kas nenesa augļus. Jēzus izturējās pret saviem tautiešiem ar tikpat lielu pacietību kā līdzībā minētais dārznieks. Kāpēc Jēzus nepaguris pūlējās? Tāpēc, ka viņš saprata, cik neapskaužamā situācijā ir cilvēki, un juta viņiem līdzi.

5. Kāpēc Jēzus juta līdzi saviem tautiešiem?

⁵ Reliģisko vadītāju vainas dēļ ļaudis atradās garīgā tumsā. Jēzus redzēja, ka tie ir ”kā avis bez gana”, un viņam bija to žēl. (Marka 6:34.) Dažas dienas pirms savas nāves Jēzus pat sāka raudāt, domājot par to, kas gaida Jeruzālemes iedzīvotājus, kuriem trūkst ticības. (Lūk. 19:41—44.) Ja pārdomāsim, kādā situācijā atrodas mūsu radinieki, mēs jutīsim pamudinājumu viņiem palīdzēt garīgā ziņā un būsim pacietīgi.

6. Kāpēc mums jābūt pacietīgiem? (Galatiešiem 6:9.)

⁶ Nolasīt Galatiešiem 6:9. Arī tad, ja radinieki vēl neinteresējas par Bībeles vēsti, ”nenolaidīsim rokas, darot labu” viņiem. Lai cilvēks pārvarētu dziļi iesakņojušos aizspriedumus un sāktu ticēt Jehovam, ir vajadzīgs laiks. Varbūt arī mums reiz ”nebija cerības” un mēs bijām ”bez Dieva”. (Efes. 2:12.) Bet kāds sludinātājs mūs pacietīgi mācīja un palīdzēja mums mainīties. Vai mums nebūtu jābūt tikpat pacietīgiem, kad cenšamies garīgā ziņā palīdzēt saviem tuviniekiem?

CENTĪSIMIES IZPRAST RADINIEKU ATTIEKSMES IEMESLUS

7. Kādi varētu būt iemesli, kāpēc Jēzus pusbrāļi viņam neticēja?

⁷ Jēzus pusbrāļi droši vien zināja, kādus brīnumus viņš bija paveicis Galilejā. (Lūk. 4:14, 22—24.) Taču viņi neticēja Jēzum. (Jāņa 7:5.) Iemesls Bībelē konkrēti nav minēts. Tomēr no Bībeles var secināt, ka bija vismaz divi iemesli, kāpēc daudzi ebreji nekļuva par Jēzus sekotājiem. Daļa baidījās, ka tad, ja sāks sekot Jēzum, viņus izstums no sabiedrības. (Jāņa 9:18—22.) Savukārt citi, kuri pazina Jēzu no jaunības, nespēja iztēloties, ka Jēzus varētu būt Dieva pārstāvis. (Marka 6:1—4.) Iespējams, tāda attieksme bija iespaidojusi arī Jēzus pusbrāļus. Vai nevarētu būt, ka ar mūsu radiniekiem ir līdzīgi?

8. Kādu iemeslu dēļ radiniekiem varētu būt noraidoša attieksme pret mūsu ticību?

⁸ Centīsimies saprast, kāpēc viņi pret mums tā izturas. Jēzus pusbrāļi droši vien bija to radinieku starpā, kas par Jēzu teica: ”Viņš ir zaudējis prātu.” (Marka 3:21.) Kāpēc par Jēzu tika teikti tādi vārdi? Kā var lasīt iepriekšējā pantā, Jēzus bija tik aizņemts, ka viņam nebija iespējams pat paēst. (Marka 3:20.) Jēzus radinieki acīmredzot bija nosprieduši, ka viņš ir apmāts ar savu sludināšanu. Varbūt arī mūsu radinieki domā, ka esam pārāk aizrāvušies ar savu ticību. Centīsimies ar saviem darbiem apliecināt, ka mums ir līdzsvarota attieksme pret dzīvi!

9. Kā mēs varam rīkoties, lai mainītos radinieku viedoklis par Jehovas lieciniekiem? (1. Pētera 3:1, 2; sk. arī attēlus.)

⁹ Lai runā mūsu darbi. Ja labi izturamies pret radiniekiem, viņu negatīvais viedoklis par Jehovas lieciniekiem var mainīties. (Nolasīt 1. Pētera 3:1, 2.) Ir ģimenes, kurās sieva ir Jehovas lieciniece, bet vīrs ne. Kad sieva iet uz sapulcēm vai dodas sludināt, vīrs varbūt jūtas pamests un apbēdināts. Lai vīrs tā nejustos, viņai būtu jāieplāno sludināt tad, kad vīra nav mājās vai kad viņš ir aizņemts. Ja viņa tā darīs, viņa varēs pavadīt vairāk laika kopā ar vīru. Ja kristiete ir gatava pielāgoties, viņas vīrs varbūt ar laiku mainīs savu viedokli par Jehovas lieciniekiem.

10. Kā mēs varam līdzināties Jēzum, kad mums kaut ko pārmet?

¹⁰ Nav jāatbild uz visiem pārmetumiem. Ļaudis par Jēzu teica: ”Skat, kāds rīma un dzērājs!” Kad Jēzus to dzirdēja, viņš nesāka atspēkot šos izteikumus. Viņš aicināja cilvēkus pievērst uzmanību viņa rīcībai un izdarīt secinājumus. (Mat. 11:19.) Viņa dzīve liecināja, ka viņam ir līdzsvarots skatījums uz kalpošanu un uz atpūtu. (Jāņa 2:2, 6—10.) Kaut arī mums ir dabiska vēlēšanās atbildēt uz kritiku, mums nav jācenšas atspēkot pilnīgi visus pārmetumus. Lai radinieki paši savām acīm redz, ka mums ir līdzsvarota attieksme pret dzīvi un ka mēs esam laimīgi! Tā viņi pārliecināsies, ka negatīvā informācija, kas tiek izplatīta par Jehovas lieciniekiem, nav patiesa.

NEZAUDĒSIM CERĪBAS

11. Kā Jēzus izturējās pret ģimenes locekļiem, kas viņam neticēja?

¹¹ Kā var lasīt evaņģēlijos, Jēzus nezaudēja cerības, ka viņa pusbrāļi ar laiku atsauksies uz Bībeles vēsti. Kad Jēzus Kānā paveica savu pirmo brīnumu, tur acīmredzot klāt bija arī viņa pusbrāļi. (Jāņa 2:11, 12.) Bet pat pēc šī notikuma viņi nesāka ticēt Jēzum. Tomēr Jēzus nesarāva ar viņiem saites. Bībelē var lasīt par kādu sarunu starp Jēzu un viņa pusbrāļiem, kura risinājās trīs gadus pēc notikumiem Kānā. (Jāņa 7:5—8.) Kā var redzēt, Jēzus izturējās pret pusbrāļiem ar pacietību.

12. Kas mums palīdz nezaudēt cerības, ka radinieki mainīs savu attieksmi pret Bībeles patiesību?

¹² Jo labāk mēs saprotam, cik žēlsirdīgs ir Jehova, jo vieglāk mums ir saglabāt pareizu attieksmi pret cilvēkiem, kas vēl nav uzklausījuši labo vēsti. Kad tiks iznīcinātas viltus reliģijas, mūsu radinieki, iespējams, atcerēsies, ka mēs bijām runājuši par šo notikumu.a (Atkl. 17:16.) Vai nav lieliski, ka pat pēc lielā posta sākuma viņi joprojām varēs nostāties Jehovas pusē? Ja mūsu tuvinieki jūt, ka mēs viņus patiešām mīlam, ir lielāka iespēja, ka viņi ieinteresēsies par Bībeles vēsti. Tāpēc uzturēsim ar viņiem sirsnīgas attiecības un, ja viņiem ir kādas grūtības, nevilcināsimies palīdzēt!

UZTURĒSIM AR RADINIEKIEM KONTAKTU, LAI VIŅI JŪT, KA MĒS VIŅUS MĪLAM

13. Ko mēs nedrīkstam aizmirst?

¹³ Mēs visi daudz darām kalpošanā Jehovam. Tomēr mums nebūtu jārada iespaids, ka esam tik aizņemti, ka mums nepietiek laika radiniekiem. Viņi varētu secināt, ka mēs viņus vairs nemīlam. (Mat. 7:12.) Tālāk ir aplūkots, ko mēs varam darīt, lai radinieki justu, ka viņi mums rūp.

14., 15. Kā kristieši var apliecināt saviem radiniekiem mīlestību? Miniet piemēru.

¹⁴ Regulāri sazināsimies ar radiniekiem. Ja darīsim radiniekiem zināmu, kā mums iet, viņi jutīs, ka viņi mums ir mīļi. Piemēram, mēs varētu aizsūtīt viņiem kādu ziņu un fotogrāfijas no mūsu atvaļinājuma vai ciemošanās pie draugiem. Mēs varam viņiem arī kaut ko uzdāvināt un uzrakstīt kartīti. Šādi uzmanības apliecinājumi ļaus radiniekiem sajust, ka mēs viņus mīlam.

¹⁵ Labs piemērs šajā ziņā ir mūsu māsa Anna, kas dzīvo Armēnijā. Annas tuvinieki bieži ciemojas cits pie cita — viņi svin dzimšanas dienas un sanāk kopā dažādos svētkos. Kad Anna kļuva par Jehovas liecinieci, viņas tuvinieki sāka raizēties, kā viņas jaunā ticība ietekmēs viņu attiecības. Tāpat viņi uztraucās par to, kā izvērtīsies viņas dzīve. Kā Annai izdevās kliedēt viņu bažas? Anna pastāstīja: ”Kad es apciemoju radus, es viņiem stāstu, kā man iet un ko es daru. Reizēm es viņus aicinu ciemos pie sevis un sapazīstinu ar saviem draugiem. Tagad lielākā daļa radinieku pazīst manus draugus un jūtas brīvi viņu sabiedrībā. Daudzi radi man ir teikuši, ka vairs neraizējas par mani, jo ir pamanījuši, ka esmu laimīga.”

16. Kāpēc Jēzus parādījās savam pusbrālim Jēkabam? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

¹⁶ Interesēsimies par radiniekiem. Kad Jēzus bija piecelts no nāves, viņš parādījās savam pusbrālim Jēkabam un runāja ar viņu. (1. Kor. 15:7.) Varam tikai iztēloties, cik aizkustināts bija Jēkabs, kad saprata, ka Jēzus nebija no viņa novērsies. Acīmredzot tieši šīs tikšanās laikā Jēkabs sāka ticēt Jēzum. Ļoti iespējams, Jēkabs palīdzēja arī citiem ģimenes locekļiem saprast, ka Jēzus ir sengaidītais Mesija.b (Ap. d. 1:14.)

17. Kā mēs varam likt lietā norādījumu, kas lasāms Romiešiem 12:15? (Sk. arī attēlu.)

¹⁷ Nolasīt Romiešiem 12:15. Ja esam līdzās saviem tuviniekiem gan viņu priekos, gan bēdās, viņu attieksme pret mums var mainīties.c Ko mēs varētu darīt, lai radinieki sajustu, ka interesējamies par viņiem? Ja radiniekiem ir piedzimis bērns, mēs varam viņus apsveikt un kaut ko viņiem uzdāvināt. Tā mēs apliecinām, ka priecājamies kopā ar viņiem. Ja kādam ir nomiris tuvs cilvēks, mēs varam viņam uzrakstīt kartīti, viņu mierināt un viņam palīdzēt. Ja tuvinieku dzīvē ir iestājies grūts posms, bieži interesēsimies par viņiem un atbalstīsim viņus!

18. Ko mēs varam mācīties no Jēzus sekotāja Andreja?

¹⁸ Iepazīstināsim viņus ar mūsu ticības biedriem. Kā var lasīt Jāņa evaņģēlijā, kad Andrejs bija sapratis, ka Jēzus ir Mesija, viņš uzreiz sameklēja savu brāli Pēteri un aizveda to pie Jēzus. (Jāņa 1:40—42.) Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma? Mums būtu jācenšas tuviniekus iepazīstināt ar mūsu ticības biedriem. Piemēram, mēs varētu uzaicināt viņus uz sapulci vai ciemos pie mums kādā reizē, kad esam ielūguši ticības biedrus. Tā viņi paši pārliecināsies, ka Jehovas liecinieki ir parasti cilvēki, ar kuriem ir patīkami pavadīt laiku.

19. Kā mums jāizturas pret radiniekiem? (1. Pētera 3:15.)

¹⁹ Nolasīt 1. Pētera 3:15. Mūsu tuvinieki varbūt līdz galam neizprot, kāpēc mums kaut kas nav pieņemami, bet viņi pamana mūsu sirsnīgo un cieņpilno attieksmi pret viņiem. Kaut arī mēs kopā ar viņiem nesvinam daudzus populārus svētkus, viņiem noteikti ir patīkami, ka mēs viņus apciemojam citās reizēs un kaut ko uzdāvinām.

NEPĀRSTĀSIM DARĪT LABU RADINIEKIEM

20. Kāpēc Jehovas lieciniekiem, kuru radinieki nekalpo Jehovam, ir vērts atcerēties Jēzus pusbrāli Jēkabu?

²⁰ Kamēr Jēzus dzīvoja uz zemes, viņa pusbrālis Jēkabs nekļuva par viņa mācekli. Tomēr vēlāk, sapratis, ka Jēzus ir Mesija, viņš kļuva par kristieti. Viņš acīmredzot bija dziļi pārdomājis Jēzus sludināto vēsti. (Gal. 1:18, 19; 2:9.) Par to liecina Dieva iedvesmotā vēstule, ko viņš uzrakstīja kristiešu draudzēm. Tajā Jēkabs pieskārās vairākiem jautājumiem, kurus Jēzus bija pieminējis Kalna runā.d

21. Kāpēc mēs nedrīkstam zaudēt cerības, ka radinieki reiz sāks kalpot Jehovam?

²¹ Lai cik daudz uzmanības mēs būtu veltījuši radiniekiem, mums varbūt neizdodas viņus ieinteresēt par Bībeles vēsti. Bet nezaudēsim cerības! Interesēsimies par radiniekiem un darīsim viņiem labu. Tā mēs līdzināsimies žēlsirdīgajam Dievam Jehovam un viņa Dēlam Jēzum. (Lūk. 6:33, 36.) Ar laiku radinieku attieksme pret mūsu ticību var mainīties. Var izrādīties, ka viņi no mūsu sarunām atceras vairāk, nekā mums šķiet. Iespējams, mēs kādu dienu pieredzēsim, ka daži no mūsu mīļajiem radiniekiem sāk kalpot Jehovam.