Kā panākt, lai mani uzklausa?
1 Reiz Filipu pilsētā ”klausījās.. kāda.. sieviete, vārdā Lidija, purpura pārdevēja..; viņai tas Kungs atvēra sirdi Pāvila vārdiem”. (Ap. d. 16:14.) Ko mēs varam mācīties no šī notikuma? Klausīšanās — lūk, kas cilvēkam padara iespējamu uzzināt patiesību. Tas, cik sekmīgi mums izdodas pastāstīt Ķēniņvalsts vēsti, pirmām kārtām ir atkarīgs no mājas iemītnieka gatavības klausīties. Ja mūsos klausās, ir relatīvi viegli darīt vēsti zināmu. Bet panākt, lai cilvēks klausītos, var būt visai grūti. Ko mēs varētu darīt?
2 Pirms ejam kalpošanā, būtu jāpievērš uzmanība mūsu ārējam izskatam un piederumiem, ko taisāmies lietot. Kāpēc? Cilvēki ir vairāk noskaņoti uzklausīt tos, kuru izskats un izturēšanās pauž cieņu. Vai esam ģērbušies gaumīgi, tomēr vienkārši? Pasaulē varbūt ir izplatīta nevīžīga ģērbšanās, taču mēs cenšamies nebūt nolaidīgi, jo esam Dieva kalpotāji, kas pārstāv viņa Ķēniņvalsti. Mūsu tīrība un kārtīgais izskats arī dod labvēlīgu liecību par Ķēniņvalsts vēsti, ko sludinām.
3 Esi draudzīgs un cieņas pilns. Lai gan mūsdienās vispārējā attieksme pret vērtībām mainās, daudzi cilvēki joprojām augstu vērtē Bībeli un labvēlīgi atsauksies uz cieņas pilnu un draudzīgu sarunu par to, kas Bībelē ietverts. Laipns, neviltots smaids var nomierināt mājas saimnieku un pavērt iespēju tīkamai sarunai. Mūsu sirsnīgumam un pieklājībai būtu jāatspoguļojas arī mūsu runā un uzvedībā, un tas nozīmē ar cieņu uzklausīt mājas iemītnieka teikto.
4 Mūsu nolūks ir pastāstīt citiem par Bībelē doto cerību. Tas būtu jāpatur prātā, un būtu jāpārliecinās, vai mūsu runa ir patīkama, nevis naidīga vai izaicinoša. Nav nepieciešams tērēt laiku un strīdēties ar kādu, kas nepārprotami ir noskaņots pret mums. (2. Tim. 2:23—25.) Mēs varam izvēlēties kādu no daudzajiem uzmundrinošajiem piedāvājumiem, kas atrodami Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanā un brošūriņā Kā iesākt un turpināt sarunu par Bībeli. Protams, šie piedāvājumi labi jāsagatavo, lai mēs varētu runāt sirsnīgi un pārliecinoši. (1. Pēt. 3:15, 16.)
5 Nav daudz tādu mājas iemītnieku, kas pēc mūsu apmeklējuma precīzi atcerētos, ko mēs teicām. Taču gandrīz visi var atcerēties, kā tas tika pateikts. Mums nekad nebūtu jānovērtē par zemu ietekme, kāda ir labestībai un laipnībai. Mūsu teritorijā noteikti ir daudzi avīm līdzīgi cilvēki, kas uzklausīs patiesību, tāpat kā pirmajā gadsimtā to uzklausīja Lidija. Rūpēdamies par savu ārējo izskatu un to, kā runājam, mēs varam pamudināt patiesīgus cilvēkus uzklausīt Dieva vārdus un labvēlīgi tos pieņemt. (Marka 4:20.)