Klausīties un mācīties

”NO TĀ, ko mēs zinām, 85 procentus mēs esam iemācījušies klausoties,” sacīts laikrakstā Toronto Star. Tomēr, lai gan mēs daudz laika pavadām klausīdamies, 75 procentus no dzirdētā mēs palaižam garām — vai nu kaut kas novērš mūsu uzmanību, vai mēs esam aizņemti ar citām domām, vai arī vienkārši aizmirstam dzirdēto. Šie statistikas dati liecina, ka mums ir jāattīsta spēja klausīties.

”Daudzu sabiedrības problēmu cēlonis ir neprasme klausīties,” teikts laikrakstā. Logopēde un komunikācijas speciāliste Rebeka Šafīra uzskata, ka tas ir viens no faktoriem, kas veicina pašnāvības, vardarbību skolās, ģimeņu iziršanu un narkotiku lietošanu.

Sociologi ir novērojuši, ka visi cilvēki neklausās vienādi. Daži ar interesi klausās, kad tiek runāts par cilvēkiem, un viņiem patīk detalizēts stāstījums. Citus vairāk saista notikumi, un viņi vēlas, lai stāstītājs runātu īsi un kodolīgi. ”Tāpēc, kad saruna norisinās starp tādu cilvēku, kura intereses objekts pamatā ir citi cilvēki, un tādu, kuru vairāk saista notikumi, pastāv iespēja, ka viņu saruna neizdosies,” atzīts laikrakstā Toronto Star.

Jēzus pamatoti uzsvēra, ka mums nepieciešams ”pielūkot, kā mēs klausāmies”. (Lūkas 8:18.) Uzmanīga klausīšanās liecina par labām manierēm, un tai ir liela nozīme, lai risinātu sekmīgas sarunas. Tālāk ir minēti daži praktiski ieteikumi, kā sarunas laikā klausīties: nepieļaujiet, ka kaut kas novērstu jūsu uzmanību, mazliet paliecieties uz priekšu, skatieties runātājam acīs un ar galvas mājieniem izrādiet interesi par viņa teikto. Tā kā mācīšanās lielā mērā ir atkarīga no prasmes klausīties, mums šī prasme ir pastāvīgi jāpilnveido.