Kāpēc Ziemassvētki tiek svinēti arī austrumu zemēs?

AUSTRUMU mitoloģijā ir kāds tēls, kas atgādina Ziemassvētku vecīti. Viens no dieviem, kam senatnē ticēja korejieši, ir dievs Čovangsins, un līdzīgi dievi ir arī ķīniešu un japāņu mitoloģijā.

Čovangsins bija virtuves un uguns dievs, kas bija saistīts ar seno korejiešu uguns kultu. (Senatnē korejieši ļoti uzmanīgi pārvietoja gruzdošas ogles, lai tās neizdzistu.) Čovangsins veselu gadu esot vērojis ģimenes locekļus un pēc tam pa krāsns skursteni devies uz debesīm.

Korejieši uzskatīja, ka lunārā decembra 23. datumā Čovangsins ziņo par redzēto debesu valdniekam. Gada beigās Čovangsins atgriezās mājās pa krāsns skursteni, līdzi nesdams atalgojumu un sodu — katram mājiniekam pēc viņa darbiem. Dienā, kad Čovangsins atgriezās mājās, ģimenes locekļi iededza sveces virtuvē un istabās. Ziemassvētku vecīti atgādina arī tas, kā korejieši attēloja savu virtuves dievu — viņš tika zīmēts sarkanās drēbēs. Saskaņā ar tradīciju precētas sievietes adīja zeķes un ziemas saulgriežos dāvināja tās savai vīramātei. Šādi vedekla novēlēja vīramātei ilgu mūžu, jo dienas pēc ziemas saulgriežiem pamazām kļuva arvien garākas.

Minētajiem korejiešu ticējumiem un Ziemassvētku tradīcijām ir daudz kopīgu iezīmju: skurstenis, sveces, dāvanas, adītas zeķes, vīriņš sarkanās drēbēs un svētku laiks. Tomēr šī līdzība nav galvenais, kāpēc korejieši sāka svinēt Ziemassvētkus. Laikā, kad Korejā ienāca Ziemassvētki, tādu cilvēku, kas ticēja Čovangsinam, bija palicis diezgan maz. Mūsdienās lielākā daļa korejiešu nemaz nezina, ka šādi ticējumi kādreiz pastāvējuši.

Tomēr tie uzskatāmi parāda, ka tradīcijas, kas saistītas ar ziemas saulgriežiem un gada beigām, dažādos ceļos ir izplatījušās pa visu pasauli. Mūsu ēras ceturtajā gadsimtā Romas impērijas valdošā baznīca pārdēvēja Saturnālijus — pagānisma svētkus, ar kuriem romieši atzīmēja saules dieva dzimšanu, — un padarīja šīs svinības par daļu no Ziemassvētkiem. Ieviešot Ziemassvētku tradīcijas, būtībā tika atdzīvinātas senas tautas paražas, tikai ar citu nosaukumu. Bet kā tas bija iespējams?

Svētki un dāvināšana

Viena no tradīcijām, kas pastāvējusi visos laikos, ir apdāvināšana. Kopš senseniem laikiem korejieši labprāt dod un saņem dāvanas. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Ziemassvētki kļuva populāri Korejā.

Pēc Otrā pasaules kara Korejā bija palikušas ASV karaspēka daļas un amerikāņu karavīri, kas vēlējās uzlabot attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem, tikās baznīcās, lai izdalītu cilvēkiem dāvanas un humānās palīdzības sūtījumus. Šajā ziņā sevišķa bija Ziemassvētku diena. Daudzi bērni, kas ziņkārības dēļ devās uz baznīcām, dabūja šokolādi. Nav grūti saprast, kāpēc viņi, saņēmuši šādas dāvanas, ļoti gaidīja nākamos Ziemassvētkus.

Korejiešu bērniem Ziemassvētku vecītis bija amerikāņu karavīrs ar sarkanu mici galvā. Salamana Pamācībās 19:6 ir teikts, ka ”visi ir draugi tam, kas devīgi piešķiŗ dāvanas”. Jā, arī korejieši labprāt saņēma dāvanas. Tomēr citētais pants ļauj secināt, ka dāvanas nenodrošina ilgstošu draudzību. Daudziem korejiešiem baznīca palika atmiņā vienīgi ar to, ka bērnībā viņi tur bija dabūjuši šokolādi. Bet Ziemassvētku atzīmēšanu viņi neaizmirsa. Strauji attīstoties Korejas ekonomikai, plauka arī tirdzniecība, un apdāvināšanu, kas pieder pie Ziemassvētku tradīcijām, varēja labi izmantot, lai palielinātu tirdzniecības apjomus. Uzņēmumiem Ziemassvētki bija vajadzīgi, lai vairotu savus ienākumus.

Minētie fakti palīdz saprast, kāpēc Ziemassvētki ir kļuvuši populāri arī austrumu zemēs. Ražotāji izveido arvien jaunas preces, kas paredzētas pārdošanai tieši Ziemassvētku laikā. Tirgotāji sāk plānot reklāmas kampaņas jau vasaras vidū. Visvairāk preču tiek pārdots tieši gada beigās, kad cilvēki pērk Ziemassvētku dāvanas, apsveikuma kartītes un mūzikas ierakstus. Reklāmu ietekme ir tik spēcīga, ka jaunieši jūtas nelaimīgi, ja viņiem Ziemassvētku dienā jāpaliek mājās un neviens viņiem neko nav uzdāvinājis.

Tuvojoties Ziemassvētku dienai, Seulas un citu Āzijas pilsētu veikalus piepilda dāvanu pircēju pūļi. Ielās veidojas sastrēgumi, viesnīcas, darījumu rajoni, restorāni un naktsklubi ir pilni ar cilvēkiem. Pilsētu pārņem izpriecas — visur skan dziesmas un skaļa mūzika. Ziemassvētku vakarā piegružotajās ielās var sastapt daudz iereibušu cilvēku.

Tādi austrumzemēs izskatās Ziemassvētki. Tie vairs nav svētki, kuru gaisotni nosaka cilvēki, kas sevi sauc par kristiešiem. Ir skaidri redzams, ka Korejā, tāpat kā citur pasaulē, šos kristīgo baznīcu svētkus visvairāk izmanto tirgotāji. Bet vai tirgotāji ir vienīgie, kuru dēļ Ziemassvētku gaisotne ir tik ļoti tālu no tā, ko mācīja Kristus? Īstiem kristiešiem ir ļoti rūpīgi jāiedziļinās šajā jautājumā.

Ziemassvētku izcelsme

Ja plēsīgu zvēru iesprosto zooloģiskā dārza krātiņā, tas tomēr paliek tāds pats nepieradināts zvērs kā savvaļā. Būtu aplami uzskatīt, ka tas ir kļuvis par mājdzīvnieku tikai tāpēc, ka tiek turēts krātiņā un jau ilgu laiku mierīgi spēlējas ar saviem mazuļiem. Šad un tad var dzirdēt par dzīvnieku uzbrukumiem zooloģisko dārzu darbiniekiem.

Kaut ko līdzīgu var teikt par Ziemassvētkiem. Sākumā tie bija ”zvērs”, kas dzīvoja ārpus kristietības. Korejiešu valodā izdotajā Kristīgajā enciklopēdijāa, šķirklī ”Saistība ar romiešu Saturnālijiem”, ir rakstīts:

”Pagāniskie Saturnāliji un Brūmāliji bija pārāk dziļi iesakņojušies tautas tradīcijās, lai kristietība gūtu pār tiem pārsvaru. Tā kā imperators Konstantīns atzina svētdienu (gan Foiba un Mitras dienu, gan arī Kunga Dienu).., kristiešiem, kas dzīvoja ceturtajā gadsimtā, varēja rasties uzskats, ka būtu labi izdarīt tā, lai Dieva Dēla dzimšanas diena sakristu ar saules dzimšanas dienu. Pagāniskie svētki ar tiem raksturīgo dzīrošanu un jautrību bija ļoti iecienīti, tāpēc kristieši priecājās par ieganstu, kas viņiem ļāva turpināt šo svētku svinēšanu, daudz nemainot to būtību un paražas.”

Tomēr ne visi kristieši samierinājās ar šādu notikumu attīstību. Tikko citētajā enciklopēdijā ir sacīts: ”Kristīgie sludinātāji rietumos un tuvējos austrumos iebilda pret nepiedienīgajām vaļībām, kas tika pieļautas Kristus dzimšanas dienas svinību laikā, un Mezopotāmijas kristieši savus brāļus rietumos apsūdzēja elkdievībā un saules pielūgsmē, tāpēc ka tie pagānu svētkus bija nosaukuši par kristīgiem.” Tātad jau pašos šo svētku pirmsākumos notika kaut kas pavisam aplams. ”Tomēr svētki ātri iemantoja popularitāti un galu galā iesakņojās tik dziļi, ka tos nespēja izskaust pat sešpadsmitā gadsimta protestantisma revolūcija,” atzīmēts enciklopēdijā.

Tā nekristīgie svētki, kas tika rīkoti par godu saules dievībai, tika ieviesti valdošajā baznīcā. Tiem tika dots jauns nosaukums, taču to pagāniskā daba saglabājās. Tie veicināja pagānisma sajaukšanos ar kristīgo baznīcu mācībām un nelabvēlīgi ietekmēja cilvēku garīgumu. Vēsturiski fakti apliecina, ka, kristietībai izplatoties, norādījums ”mīliet savus ienaidniekus” pakāpeniski zaudēja savu spēku, sākās morāls pagrimums un baznīca iesaistījās nežēlīgos karos.

Ar laiku kļuva skaidrs, ka pagāniskie svētki, kam bija dots jauns nosaukums, tomēr atspoguļo savu sākotnējo dabu, — cilvēki šo svētku laikā dzīroja, dzēra, līksmoja, dejoja, apdāvināja cits citu un greznoja mājas ar mūžzaļiem augiem. Tirgotāji visos iespējamos veidos ir izmantojuši Ziemassvētkus, lai sasniegtu savu galveno mērķi — pārdotu vairāk preču. Masu saziņas līdzekļi slavē Ziemassvētkus, un cilvēkiem šie svētki ir kārtējā iespēja izklaidēties. Kāds Seulas veikals reiz tika rādīts televīzijas ziņu pārraidēs tāpēc, ka tā skatlogā bija izlikta egle, kas bija izrotāta ar apakšveļu. Pilsētā neapšaubāmi valdīja Ziemassvētku gars, taču nekas neliecināja, ka cilvēki domātu par Kristus dzimšanu.

Bībelisks viedoklis par Ziemassvētkiem

Vēsturiskie fakti mums palīdz daudz ko saprast. Ja krekls no paša sākuma ir aizpogāts nepareizi, vienīgais veids, kā šo kļūmi novērst, ir sapogāt kreklu no jauna. Tā ir neapšaubāma patiesība. Lai gan to pašu varētu teikt par Ziemassvētkiem, daudzi cilvēki turas pie pārliecības, ka Ziemassvētki, lai arī to izcelsme meklējama pagānismā un saules pielūgsmes rituālos, tagad ir kļuvuši par kristīgiem svētkiem. Viņi uzskata, ka šie svētki ir atzīti par Kristus dzimšanas dienu un ir ieguvuši jaunu nozīmi.

Tomēr padomāsim vēl nedaudz par vēsturi — par to, kas senatnē notika Jūdejā. 612. gadā pirms mūsu ēras Jūdejas iedzīvotāji, pakļāvušies pagānisma ietekmei, Jeruzalemes templī sāka pielūgt sauli. Vai pagāniskas ieražas bija atzīstamas tāpēc vien, ka tās tika ievērotas templī, kas bija veltīts Dieva Jehovas tīrajai pielūgsmei? Lūk, ko par saules pielūdzējiem Jeruzalemes templī rakstīja Ecēhiēls, viens no Bībeles sarakstītājiem: ”Pie ieejas starp priekšnamu un altāri stāvēja kādi divdesmit pieci vīri; tie, pagriezuši.. vaigu pret rītiem, pielūdza sauli. Un Viņš [Dievs] man sacīja: ”Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Vai tad Jūdas namam nepietiek šo nelietību, ko tie dara, ka tie vēl pilda visu zemi ar varas darbiem un vienmēr Manī rada dusmas? Un nu skaties: viņi tur zaļus zarus sev pie deguna.”” (Ecēhiēla 8:16, 17.)

Pagāniskie rituāli templī nevis tika atzīti, bet apdraudēja paša tempļa pastāvēšanu. Viltus pielūgsme izplatījās pa visu Jūdeju un veicināja varmācību un morālu pagrimumu. Kaut kas līdzīgs notiek kristīgajā pasaulē, kur Ziemassvētku laikā tiek pievērsts tik daudz uzmanības ieražām, kuru izcelsme meklējama Saturnāliju svētkos un saules pielūgsmes rituālos. Jāpiemin, ka tikai dažus gadus pēc tam, kad Ecēhiēls bija redzējis minēto parādību, pār Jeruzalemi nāca Dieva sods — babilonieši iznīcināja pilsētu. (2. Laiku 36:15—20.)

Korejiešu zinātnieka stāstījums, kas tika citēts iepriekšējā raksta sākumā, varētu likties nedaudz smieklīgs. Tomēr ir noderīgi ņemt vērā to, kā Jēzus Kristus attēlojumu bija uztvēris cilvēks, kurš par viņu zināja ļoti maz. Korejiešu zinātnieka izjūtas var pamudināt uz nopietnām pārdomām cilvēkus, kas svin Ziemassvētkus, jo šie svētki rada nepareizu priekšstatu par Kristu. Tie traucē iegūt pareizu viedokli par Kristus pašreizējo stāvokli. Jēzus vairs nav mazulis, kas guļ silītē.

Bībelē vairākkārt ir uzsvērts, ka tagad Jēzus ir Mesija, varens Dieva debesu Valstības valdnieks. (Atklāsmes 11:15.) Drīz viņš darīs galu nabadzībai un nožēlojamajiem dzīves apstākļiem — problēmām, par kurām Ziemassvētku laikā domā daudzi cilvēki, kas ziedo labdarīgiem mērķiem.

Jāatzīst, ka Ziemassvētki nav nākuši par labu ne tiem cilvēkiem, kas dzīvo kristīgās zemēs, nedz arī tiem, kas dzīvo citur pasaulē, piemēram, austrumu zemēs. Šie svētki ir novērsuši cilvēku uzmanību no īstās kristīgās vēsts par Dieva Valstību un pašreizējās ļaunās iekārtas galu. (Mateja 24:14.) Mēs uzaicinām jūs sazināties ar Jehovas lieciniekiem, lai uzzinātu vairāk par to, kā tiks darīts gals ļaunajai pasaules iekārtai. Viņi labprāt palīdzēs jums uzzināt, kādas svētības saņems zemeslodes iedzīvotāji pēc tam, kad būs sākusi valdīt Dieva Valstība un tās ķēniņš Jēzus Kristus. (Atklāsmes 21:3, 4.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Ziemassvētki veicināja pagānisma saplūšanu ar kristīgo baznīcu mācībām

[Attēls 5. lpp.]

Daudzi bērni gāja uz baznīcām ziņkārības dēļ, un tur viņiem tika dāvināta šokolāde. Saņēmuši šādas dāvanas, viņi ļoti gaidīja nākamos Ziemassvētkus

[Attēls 7. lpp.]

Tā Ziemassvētku vakarā izskatās Seulas centrs

[Attēls 8. lpp.]

Kristus vairs nav zīdainis, viņš ir varens Dieva Valstības ķēniņš