Ziemassvētki austrumu zemēs
• APMĒRAM PIRMS DIVSIMT GADIEM kāds ievērojams korejiešu zinātnieks bija ieradies Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Tur kādā katedrālē viņš apskatīja griestu gleznojumu, kurā bija attēlota Marija ar mazuli Jēzu uz rokām. Lūk, kā viņš aprakstīja šo gleznojumu:
”Sieviete turēja klēpī piecus sešus gadus vecu, slimīga izskata bērnu. Viņas galva bija bezspēcīgi nolaista, it kā viņa žēlabās nespētu paskatīties uz savu dēlu. Abiem aiz muguras varēja redzēt daudz spoku un spārnotu mazuļu, kas laidelējās šurpu turpu. Vērojot šo ainu sev virs galvas, man radās sajūta, ka viņi kuru katru brīdi var uzkrist man virsū. Es izbijos un izstiepu viņiem pretī roku.”
CILVĒKS, kas rakstīja šos vārdus, dzīvoja ilgu laiku pēc tam, kad Eiropā bija sākusies reformācija un bija beigušies drūmie viduslaiki. Toreiz lielum lielajam vairākumam austrumzemju iedzīvotāju kristietība joprojām bija tikpat sveša kā tikko minētais gleznojums. Mūsdienās tā vairs nav. Katru gadu ap Ziemassvētku laiku austrumzemju iedzīvotāji redz ainas, kurās ir attēlots mazulis Jēzus. Cilvēki ir pieraduši pie šīm ainām, un daudzu Āzijas pilsētu ielas Ziemassvētku laikā izskatās gluži tāpat kā ielas Eiropas pilsētās.
Parīzē, Elizejas laukos, 1998. gada 25. novembrī, kad līdz Ziemassvētkiem bija palicis tieši mēnesis, tika iedegts vairāk nekā 100 000 spuldzīšu, ar kurām bija izgreznoti 300 koki abās ielas pusēs. Ap to pašu laiku pie kāda no Korejas galvaspilsētas Seulas universālveikaliem tika uzstādīta milzīga egle un tajā iedegtās spuldzes sāka apgaismot naksnīgo ielu. Drīz pēc tam arī citas ielas tika izgreznotas par godu gaidāmajiem Ziemassvētkiem.
Kad tuvojas Ziemassvētki, par tiem katru dienu tiek runāts televīzijas pārraidēs, radio programmās un laikrakstos. Cilvēki gatavojas atvadīties no aizejošā gada, un visā Korejā valda Ziemassvētku noskaņojums. Steigšus tiek greznotas Seulas baznīcas, kuru lielais skaits pārsteidz daudzus tūristus. Ziemassvētku noskaņa Korejā un daudzās citās austrumu zemēs ir jūtama jau novembra beigās.
Lielākā daļa austrumu zemju netiek uzskatītas par kristīgām. Korejā, piemēram, tikai 26,3 procenti iedzīvotāju sevi uzskata par kristiešiem. Honkongā kristiešu ir 7,9 procenti, Taivānā — 7,4 un Japānā — tikai 1,2 procenti. Lai gan vairākums austrumzemju iedzīvotāju nav kristieši, viņi acīmredzot labprāt piedalās Ziemassvētku svinībās. Reizēm viņi to dara pat ar lielāku aizrautību nekā rietumvalstu iedzīvotāji. Tā, piemēram, Honkonga ir slavena ar īpaši krāšņām Ziemassvētku svinībām, taču lielākā daļa tās iedzīvotāju ir vai nu budisti, vai arī daoisti. Ziemassvētki ļoti strauji gūst popularitāti pat Ķīnā, kur par kristiešiem sevi uzskata tikai 0,1 procents iedzīvotāju.
Kāpēc austrumu zemēs Ziemassvētki tiek atzīmēti tik plaši? Kāpēc cilvēki, kas neatzīst, ka Jēzus ir Mesija, svin svētkus, kurus kristīgajās ticībās pieņemts uzskatīt par viņa dzimšanas dienu? Vai kristiešiem būtu jāpievienojas viņu uzskatam par Ziemassvētkiem? Atbildes uz šiem jautājumiem var noskaidrot, ja padomā par to, kā Ziemassvētki tika popularizēti Korejā — vienā no senākajām austrumu zemēm.