Vai mēs darām to, kas pienākas katram cilvēkam?
”Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 12:14)
1. Kādu palīdzību Jehova sniedz savai tautai?
JEHOVA atbalsta cilvēkus, kas piemin savu Radītāju. No Jehovas iedvesmotajiem Rakstiem var gūt zināšanas, kas ļauj viņiem dzīvot pilnīgā saskaņā ar Jehovas prasībām. Dieva svētais gars viņiem palīdz pildīt Dieva gribu un ’nest augļus ar visāda veida labiem darbiem’. (Kolosiešiem 1:9, 10.) Turklāt Jehova viņiem dod garīgo barību un teokrātisko vadību ar ’uzticīgā un gudrā kalpa’ starpniecību. (Mateja 24:45—47.) Tātad Jehovas kalpi saņem no debesīm daudz svētību, lai viņi varētu kalpot Jehovam un paveikt svarīgu darbu — sludināt labo vēsti par Valstību. (Marka 13:10.)
2. Kādi jautājumi cilvēkam varētu rasties par kalpošanu Jehovam?
2 Patiesie kristieši ir priecīgi, ka viņi var būt aizņemti kalpošanā Jehovam. Tomēr daži no viņiem reizēm zaudē apņēmību un domā, ka viņu pūliņi ir bezjēdzīgi. Piemēram, reizēm Dievam uzticami kristieši šaubās, vai tiešām tam, ko viņi dara, ir kāda vērtība. Ģimenes galvam, kas domā par ģimenes Bībeles studijām vai kaut ko citu, kas saistīts ar ģimenes garīgo stāvokli, iespējams, neliek mieru jautājumi: ”Vai Jehovam ir patīkams tas, ko mēs darām? Vai mēs darām visu, ko Dievs no mums prasa?” Salamana gudrie vārdi palīdz atbildēt uz šādiem jautājumiem.
Vai tiešām viss ir niecība?
3. Kas, saskaņā ar Salamana Mācītāja 12:8, ir visīstākā niecība?
3 Kāds, iespējams, teiks, ka Salamana vārdos nav nekā uzmundrinoša ne jauniem, ne arī veciem cilvēkiem. ”Ak, niecība!” sacīja Salamans. ”Viss ir niecība!” (Salamans Mācītājs 12:8.) Tiešām, tā ir visīstākā niecība: nedomāt par Radītāju jaunībā, nodzīvot mūžu, nekalpojot viņam, un kā vienīgo mūža ieguvumu saņemt gadu nastu. Cilvēkam, kas nodzīvo šādu dzīvi, viss ir niecība jeb bezjēdzība, kaut arī viņš pirms nāves ir paspējis iegūt bagātību un slavu pasaulē, kas ir pakļauta ļaunajam — Sātanam Velnam. (1. Jāņa 5:19, NW.)
4. Kāpēc var teikt, ka viss nav niecība?
4 Tiem, kas uzticīgi kalpo Jehovam un krāj mantas debesīs, viss nav niecība. (Mateja 6:19, 20.) Viņiem ir daudz darba, kas jāpaveic Kunga uzdevumā, un šāds darbs nekādā gadījumā nav bezjēdzīgs. (1. Korintiešiem 15:58.) Bet vai mēs, kas sevi esam veltījuši Dievam, aktīvi piedalāmies tajā darbā, ko Dievs ir licis darīt pēdējās dienās? (2. Timotejam 3:1.) Varbūt mēs esam sākuši dzīvot tā, ka daudz neatšķiramies no visiem pārējiem cilvēkiem? Daudzi no viņiem ir ļoti uzticīgi savai reliģijai, regulāri apmeklē dievnamu un cenšas darīt visu, ko prasa viņu reliģija. Bet viņi nesludina Valstību. Viņi neapzinās, ka mēs dzīvojam ’pēdējā beigu laikā’, un neuzskata, ka šis laiks ir īpašs. (Daniēla 12:4.)
5. Kas mums būtu jādara, ja izrādītos, ka ikdienišķas lietas ir galvenais, par ko mēs domājam?
5 Jēzus Kristus par grūtajiem laikiem, kuros mēs dzīvojam, teica: ”Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Jo tā kā tais dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mateja 24:37—39.) Tas nav nekas slikts, ja cilvēks saprātīgā daudzumā ēd un dzer, un laulība ir divu cilvēku savienība, ko nodibinājis pats Dievs. (1. Mozus 2:20—24.) Bet, ja mēs atklātu, ka ikdienišķas lietas ir galvenais, par ko mēs domājam, tad būtu labi lūgt Jehovam palīdzību. Viņš mums var palīdzēt, lai mēs galveno uzmanību atkal pievērstu Valstībai, rīkotos pareizi un pildītu savus pienākumus pret viņu. (Mateja 6:33; Romiešiem 12:12; 2. Korintiešiem 13:7.)
Sevis veltīšana Dievam un pienākumi pret viņu
6. Kādā ziņā daži kristīti Jehovas liecinieki nepilda visus pienākumus pret Dievu?
6 Dažiem kristiešiem no sirds jālūdz Dievam palīdzība, jo viņi nepilda visus pienākumus, ko viņi uzņēmās, kad veltīja Dievam savu dzīvi. Pēdējā laikā katru gadu tiek kristīti vairāk nekā 300 000 mācekļu, taču aktīvo Jehovas liecinieku skaits nepalielinās atbilstoši šim skaitlim. Daži no tiem, kas pirms kāda laika kļuva par Valstības sludinātājiem, ir pārstājuši sludināt labo vēsti. Bet cilvēkiem jāpiedalās sludināšanā jau pirms tam, kad viņi tiek kristīti. Tātad jau pirms kristīšanās viņi labi zina pavēli, ko Jēzus deva saviem sekotājiem: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Ja cilvēki, kuru darbību neierobežo ļoti nopietnas veselības problēmas vai kādi citi, no viņiem neatkarīgi apstākļi, ir pārstājuši liecināt par Dievu un Kristu, tad viņi vairs nepilda visus pienākumus pret savu Radītāju. (Jesajas 43:10—12.)
7. Kāpēc mums regulāri jānāk uz sapulcēm?
7 Senatnē Izraēls bija Dievam veltīta tauta un, saskaņā ar bauslības likumiem, šīs tautas locekļiem bija noteikti pienākumi pret Jehovu. Piemēram, visiem vīriešiem trīs reizes gadā bija jāsapulcējas uz ikgadējiem svētkiem, un vīrietis, kas bez attaisnojoša iemesla neatzīmēja Pasā, tika ’izdeldēts no tautas’ — sodīts ar nāvi. (4. Mozus 9:13; 3. Mozus 23:1—43; 5. Mozus 16:16.) Pildīt visus pienākumus pret Dievu izraēliešiem nozīmēja arī sapulcēties, lai kopīgi pielūgtu Dievu. (5. Mozus 31:10—13.) Bauslībā nebija teikts: ”Dariet to, ja tas jums nesagādā nekādas neērtības.” Visiem, kas mūsdienās ir veltījuši savu dzīvi Jehovam, šīs prasības palīdz vēl labāk saprast, ko nozīmē Pāvila vārdi: ”Vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:24, 25.) Regulāri apmeklēt sapulces kopā ar ticības biedriem ir viens no kristieša pienākumiem pret Dievu.
Lēmumi ir rūpīgi jāpārdomā
8. Kāpēc jaunam kristietim ar lūgšanām jāpārdomā, cik daudz spēka viņš veltī kalpošanai?
8 Ja tu esi jauns cilvēks, kas veltījis savu dzīvi Jehovam, tu vari nešaubīties, ka, tiecoties pēc Valstības, tu pieredzēsi daudz svētību. (Salamana Pamācības 10:22, NW.) Ja tu lūgšanās runāsi par savām iecerēm ar Dievu un rūpīgi plānosi savu dzīvi, tev varbūt izdosies vismaz kādu daļu no savas jaunības pavadīt pilnas slodzes kalpošanā, kas ir lielisks veids, kā pieminēt savu Radītāju. Ja tu neplānosi savu nākotni ar šādu mērķi, var gadīties, ka tavu laiku un uzmanību pārāk daudz aizņems materiālistiski mērķi. Varbūt tu agri apprecēsies un iedzīvosies parādos, iegādājoties dažādas lietas, kā to dara liela daļa cilvēku. Vai arī tu ziedosi savu laiku un enerģiju vilinošai karjerai. Ja jūsu ģimenē būs bērni, daudzi gadi jums būs jāziedo viņiem. (1. Timotejam 5:8.) Nav teikts, ka tu noteikti aizmirsīsi savu Radītāju, taču tev jāpatur prātā, ka no tā, cik labi tu izplānosi savu dzīvi jaunībā, var būt atkarīga visa tava nākotne. Var gadīties, ka pēc daudziem gadiem tu atskaties uz savu dzīvi un domā, ka būtu bijis labi, ja vismaz jaunībā tu būtu pavadījis vairāk laika svētajā kalpošanā mūsu Radītājam. Tāpēc ir labi jau tagad ar lūgšanām pārdomāt savu nākotni, lai tu būtu gandarīts par jaunību, kas veltīta kalpošanai Jehovam.
9. Ko varētu darīt cilvēks, kas ir jau gados un kādreiz ir veicis daudz pienākumu draudzē?
9 Par saviem plāniem varētu padomāt arī cilvēks, kas kādreiz ir ganījis ”Dieva ganāmo pulku”, bet kaut kādu iemeslu dēļ ir pārtraucis šo kalpošanu. (1. Pētera 5:2, 3.) Protams, tagad viņš ir jau gados un kalpot Dievam vairs nav tik viegli, kā tas bija agrāk. Bet varbūt viņš tomēr var tiekties pēc lielākām teokrātiskām privilēģijām? Ja šāds cilvēks varētu uzņemties vairāk pienākumu draudzē, viņš spētu daudz palīdzēt citiem draudzes locekļiem. Tā kā neviens no mums nedzīvo sev pašam, draugi un tuvinieki tikai priecātos, ja viņš varētu paplašināt savu kalpošanu Dievam par godu. (Romiešiem 14:7, 8.) Bet pats galvenais ir tas, ka Jehova nekad neaizmirst savu kalpu padarītos darbus. (Ebrejiem 6:10—12.) Tāpēc mums jādomā par to, kas mums palīdz pieminēt savu Radītāju.
Kas palīdz pieminēt Radītāju
10. Kāpēc Salamans varēja dot labus padomus par to, kā pieminēt savu Radītāju?
10 Salamans bija tāds cilvēks, kas varēja norādīt, ko nozīmē pieminēt Radītāju. Jehova, atbildēdams uz Salamana lūgumu, bija apveltījis viņu ar neparastu gudrību. (1. Ķēniņu 3:6—12.) Salamans bija pamatīgi izpētījis visu, ko cilvēki savā dzīvē dara. Dieva vadīts, viņš pierakstīja savus vērojumus, lai tos varētu izmantot arī citi cilvēki. Viņš rakstīja: ”Vēl jāuzsveŗ, ka šis mācītājs bija tiešām gudrs, ka viņš mācīja tautai īstas, dziļas un pareizas atziņas un bija domātājs, kas sacerēja daudzus sakāmos vārdus. Un mācītājs pūlējās atrast piemērotus vārdus, lai attiecīgus norādījumus pareizi uzrakstītu un lai izteicieni atbilstu patiesībai.” (Salamans Mācītājs 12:9, 10.)
11. Kāpēc mums būtu jāieklausās Salamana gudrajos padomos?
11 Latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumā tikko citētie panti skan šādi: ”Šis mācītājs bija gudrs, un viņš ļaudīm mācīja atzīšanu, un sadomāja un izmeklēja un sastādīja daudz sakāmus vārdus. Tas mācītājs meklēja, skaistus vārdus atrast un taisnības vārdus pareizi sarakstīt.” Salamans centās piekļūt lasītāju sirdij, izmeklēdams patīkamus vārdus un interesantus un saturīgus tematus. Tā kā viņa rakstītie vārdi, kas iekļauti Rakstos, ir svētā gara iedvesmoti, mēs noteikti varam ņemt vērā viņa vērojumus un gudros padomus. (2. Timotejam 3:16, 17.)
12. Kāda doma ir izteikta Salamana Mācītāja 12:11, 12?
12 Kaut arī laikā, kad dzīvoja Salamans, grāmatas netika iespiestas, kā tas notiek mūsdienās, tomēr arī toreiz grāmatu bija daudz. Par tām Salamans deva šādu padomu: ”Gudro izteicieni ir kā vēršu dzenamie, un kā iedzītas naglas kopā stāv viņu izteicieni, kas ir viena vienīga gana veidoti. Un vēl beidzot: Sargies mans dēls! Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu.” (Salamans Mācītājs 12:11, 12.)
13. Kādā ziņā izteicieni, kas liecina par dievišķu gudrību, ir kā ”vēršu dzenamie”, un kādi cilvēki ir kā ”iedzītas naglas”?
13 Vārdi, kuros izpaužas dievišķa gudrība, ir kā ”vēršu dzenamie” tajā ziņā, ka tie liek lasītājiem vai klausītājiem iet uz priekšu — augt sapratnē atbilstoši izlasītajiem vai uzklausītajiem gudrības vārdiem. Tie, kas uzklausa gudro izteicienus, ir savos uzskatos stipri kā ”iedzītas naglas”. Šādu cilvēku izteicienos izskan Jehovas gudrība, tāpēc viņu vārdi var palīdzēt visiem, kas tos lasa vai uzklausa. Ja jums ir bērni, jums noteikti jācenšas panākt, lai Dieva piedāvātā gudrība nonāktu bērnu prātā un sirdī. (5. Mozus 6:4—9.)
14. a) Kādu grāmatu ”pārmērīga lasīšana” var būt nogurdinoša? b) Kādai lasāmvielai mums jāpievērš vislielākā uzmanība, un kāpēc?
14 Bet kā lai saprot Salamana vārdus par grāmatu lasīšanu? Protams, ir skaidrs, ka daudzās grāmatas, kas ir sarakstītas pasaulē, salīdzinājumā ar Jehovas Rakstiem ir tikai cilvēku gudrības rezultāts. Lielā daļā no tām izpaužas Sātana Velna domāšana. (2. Korintiešiem 4:4.) Tāpēc pasaulīgu grāmatu ”pārmērīga lasīšana” nenodrošina cilvēkam ilgstošu ieguvumu. Daudzas grāmatas pat var būt bīstamas mūsu garīgumam. Labāk ir sekot Salamana priekšzīmei un pārdomāt to, kas par dzīvi stāstīts Dieva Rakstos. Tā mēs stiprināsim savu ticību un būsim arvien tuvāki Jehovam. Pārmērīga iedziļināšanās citās grāmatās vai informācijas avotos mūs var nogurdināt. Ja lasāmvielas pamatā ir pasaulīgi spriedumi, kas ir pretrunā ar dievišķo gudrību, tad tā ir pat kaitīga un var sagraut ticību Dievam un viņa nodomiem. Tāpēc neaizmirsīsim, ka visvērtīgākās grāmatas bija un paliek tās, kurās izpaužas ”viena vienīga gana” — Dieva Jehovas — gudrība. Viņš mums ir devis 66 Svēto rakstu grāmatas, un tām mums jāpievērš vislielākā uzmanība. Bībele un ’uzticīgā kalpa’ piedāvātās publikācijas palīdz mums iegūt ”Dieva atziņu”. (Salamana Pamācības 2:1—6.)
Mūsu pienākumi pret Dievu
15. a) Kas, saskaņā ar Salamana vārdiem, ”pienākas katram cilvēkam”? b) Kas mums jādara, lai mēs izpildītu savus pienākumus pret Dievu?
15 Apkopojot savus vērojumus, mācītājs Salamans rakstīja: ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs, vai ļauns.” (Salamans Mācītājs 12:13, 14.) Bijība pret Radītāju var pasargāt mūs un mūsu ģimenes locekļus no tādas rīcības, kas liktu ciest mums pašiem un mums tuviem cilvēkiem. Bijība pret Dievu ir tīra, tā ir gudrības un zināšanu sākums. (Psalms 19:10; Salamana Pamācības 1:7.) Ja mums ir gudrība, kuras pamats ir Dieva iedvesmotie Raksti, un mēs pildām visus tajos atrodamos padomus, tad mēs darām to, kas ”pienākas katram cilvēkam”. Bet tas nenozīmē, ka mums jāturas pie kāda pienākumu saraksta. No mums tiek prasīts, lai, risinot savas dzīves problēmas, mēs meklētu vadību Rakstos un vienmēr rīkotos tā, kā to vēlas Dievs.
16. Par ko Jehova pasludinās spriedumu?
16 Mums jāatceras, ka nekas nepaliek Radītāja nepamanīts. (Salamana Pamācības 15:3.) Viņš ”pasludinās savu spriedumu par visu notikušo”. Visaugstākais spriedīs tiesu par visu, arī to, kas nav redzams cilvēka acīm. Ja mēs to apzināmies, mēs izjūtam pamudinājumu paklausīt Dieva pavēlēm. Tomēr visspēcīgākajam pamudinājumam jābūt mīlestībai pret mūsu debesu Tēvu, kā par to rakstīja Jānis: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Turklāt Dievs ir izveidojis savus likumus tā, lai tie nāktu mums par labu, tāpēc ievērot tos ir ne tikai pareizi, bet arī saprātīgi. Cilvēkiem, kas mīl Radītāju, viņa likumi nav apgrūtinājums. Viņi vēlas darīt to, ko Dievs no viņiem prasa.
Pildīsim to, kas ”pienākas katram cilvēkam”
17. Kas jādara cilvēkam, kas patiešām vēlas izpildīt visus pienākumus pret Dievu?
17 Ja mēs vēlamies rīkoties gudri un pildīt visus pienākumus pret Dievu, mums ne tikai jāpilda viņa pavēles, bet arī jāveido sevī bijība pret viņu. ”Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums”, un tie, kas pilda viņa pavēles, ’visu labi saprot’. (Psalms 111:10; Salamana Pamācības 1:7.) Tāpēc rīkosimies gudri un klausīsim Jehovam it visā. Tagad tas ir īpaši svarīgi, jo ir sākusies Ķēniņa Jēzus Kristus klātbūtne un tuvojas tas brīdis, kad viņš sāks rīkoties kā Dieva iecelts Tiesnesis. (Mateja 24:3; 25:31, 32.)
18. Kāda nākotne gaida tos, kas pilda savus pienākumus pret Dievu Jehovu?
18 Dievs mūs visus uzmanīgi vēro. Vai mēs esam garīgi cilvēki? Vai mēs neesam pieļāvuši, ka pasaules ietekmes dēļ mēs attālināmies no Dieva? (1. Korintiešiem 2:10—16; 1. Jāņa 2:15—17.) Vienalga, vai mēs esam jauni vai jau gados, darīsim visu, lai iepriecinātu mūsu Radītāju. Ja klausīsim Jehovam un pildīsim viņa likumus, mēs nepadosimies tiem tukšajiem vilinājumiem, ko mums piedāvā vecā pasaule, kura drīz ies bojā. Mēs varēsim dzīvot ar cerību uz Dieva jauno pasauli, kur būs iespējama mūžīga dzīve. (2. Pētera 3:13.) Cik gan brīnišķīga nākotne gaida visus, kuri dara to, kas ”pienākas katram cilvēkam”!
Kā jūs atbildētu?
◻ Kāpēc var teikt, ka viss tomēr nav niecība?
◻ Kāpēc jaunam cilvēkam ar lūgšanām jāpārdomā sava kalpošana Dievam?
◻ Kādu grāmatu ”pārmērīga lasīšana” nav noderīga?
◻ Kas ”pienākas katram cilvēkam”?
[Attēls 20. lpp.]
Cilvēkiem, kas kalpo Jehovam, viss nav niecība
[Attēls 23. lpp.]
Pretēji daudzām pasaulīgām grāmatām Dieva Raksti uzmundrina, iedziļināšanās tajos nāk cilvēkam par labu