Viņi pildīja Jehovas gribu
Ziedojumi tīrās pielūgsmes veicināšanai
IZRAĒLIEŠI paši pārliecinājās par Jehovas vareno spēku. Viņu acu priekšā notika iespaidīgs brīnums — pašķīrās Sarkanās jūras ūdeņi —, un viņi varēja doties pāri jūrai, lai izglābtos no ēģiptiešu karaspēka. Kad izraēlieši jau atradās drošībā, viņi noraudzījās, kā jūras ūdeņi atgriežas savā vietā un apsedz viņu vajātājus. Jehova bija izglābis izraēliešiem dzīvību. (2. Mozus 14:21—31.)
Diemžēl daļa izraēliešu nebija pietiekami novērtējuši to, ko Dievs bija darījis viņu labā. Kamēr Mozus atradās Sīnāja kalnā, viņi iedeva Āronam savas zelta rotaslietas un pieprasīja, lai Ārons izveido elku, ko viņi varētu pielūgt. Kad atgriezās Mozus, viņš ieraudzīja dumpinieku pūli, kas ēda, dzēra, dejoja un zemojās zelta teļa priekšā. Tad pēc Jehovas pavēles tika nogalināti apmēram 3000 izraēliešu — acīmredzot galvenie dumpja iniciatori. Toreiz Dieva tauta saņēma pamācību, ka jāpielūdz ir tikai Jehova. (2. Mozus 32:1—6, 19—29.)
Neilgi pēc šī notikuma Mozus sāka gatavoties saiešanas telts celtniecībai. Šo pārnēsājamo svētnīcu bija pavēlējis izgatavot Dievs. Lai to izveidotu, bija nepieciešami dārgi materiāli un prasmīgi strādnieki. Kur izraēlieši ņēma vajadzīgos līdzekļus, un kas paveica darbu? Ko mēs varam mācīties no tā, kas toreiz notika?
Izraēlieši ziedo saiešanas telts vajadzībām
Jehova lika Mozum dot izraēliešiem šādu norādījumu: ”Paņemiet no savas rocības upuŗa dāvanu tam Kungam; ikviens, ko sirds skubina, lai atnes upuŗa dāvanu tam Kungam.” Mozus norādīja, kādām jābūt šīm dāvanām, — viņš minēja zeltu, sudrabu, varu, dažādas dzijas, audumus, ādas, kokmateriālus un dārgakmeņus. (2. Mozus 35:5—9.)
Izraēlieši varēja dot šādus bagātīgus ziedojumus, jo, aizejot no Ēģiptes, viņi paņēma līdzi zelta un sudraba priekšmetus, kā arī visdažādākos apģērbus. Kā teikts Bībelē, viņi ”aplaupīja” ēģiptiešus.a (2. Mozus 12:35, 36.) Pirms kāda laika izraēlieši labprāt bija atteikušies no savām rotaslietām, lai izgatavotu elku, kas bija saistīts ar viltus pielūgsmi. Vai tagad, kad viņiem bija jāziedo patiesās pielūgsmes labā, viņi bija tikpat pašaizliedzīgi?
Mozus nenoteica, cik daudz katram izraēlietim jādod, un viņš arī nekaunināja izraēliešus, lai pamudinātu ziedot saiešanas telts celtniecībai. Viņš vērsās pie visiem, ”ko sirds skubina”. Acīmredzot Mozus neuzskatīja par vajadzīgu ar varu spiest izraēliešus ziedot. Viņš bija pārliecināts, ka ikviens ziedos tik, cik varēs. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 8:10—12.)
Tomēr, lai uzceltu saiešanas telti, ar ziedojumiem vien nepietika. Jehova teica izraēliešiem: ”Visi jūsu vidū, kam ir spējas, lai nāk un izveido visu to, ko tas Kungs pavēlējis.” Lai uzceltu saiešanas telti, bija nepieciešami prasmīgi strādnieki ”visādiem darbiem” — kokapstrādei, metālapstrādei, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, kā arī citiem darbiem. Strādnieki lika lietā savas spējas, Jehovas vadīti, tāpēc atzinība par saiešanas telts izdošanos pienācās viņam. (2. Mozus 35:10, 30—35; 36:1, 2.)
Izraēlieši labprāt atsaucās uz aicinājumu ziedot saiešanas telts vajadzībām un izmantot savu prasmi tās celtniecībā. Bībelē ir sacīts: ”Ikviens, ko sirds skubināja un kam bija labs prāts, nāca un atnesa savu upuŗa dāvanu saiešanas telts celšanai, kalpošanas vajadzībām un svētajām drēbēm.” Ziedojumus nesa ”vīri un sievas” — visi, kurus ”sirds uz to skubināja”. (2. Mozus 35:21, 22.)
Ko mēs varam mācīties
Dieva Valstības labās vēsts sludināšana ir ļoti apjomīgs darbs, kuru paveikt ir iespējams tāpēc, ka ir daudz cilvēku, kas to atbalsta. Sludināšana tiek atbalstīta ar naudas ziedojumiem. Daudzi kristieši liek lietā savu bagātīgo pieredzi, kad jābūvē Valstības zāles, kopsanāksmju zāles un biroju ēkas. Daudz darba tiek padarīts Bētelēs, kuru pasaulē ir vairāk nekā 100, un šis darbs prasa daudz prasmīgu strādnieku. Visi, kurus sirds skubina ziedot savus līdzekļus un spējas Jehovam, var dzīvot ar pārliecību, ka Jehova neaizmirsīs viņu pūliņus. (Ebrejiem 6:10.)
Tieši to pašu var teikt par darbu, ko mēs visi darām kristīgajā kalpošanā. Mēs tiekam mudināti atvēlēt laiku sludināšanai un sludināt dedzīgi. (Mateja 24:14; Efeziešiem 5:15—17.) Daļa kristiešu var sludināt pilnu slodzi — kalpot par pionieriem. Citi dažādu apstākļu dēļ nevar sludināt tik daudz, cik to dara pionieri. Bet arī viņi dara to, kas patīkams Jehovam. Tāpat kā toreiz, kad izraēlieši cēla saiešanas telti, arī mūsdienās Jehova nenosaka, cik tieši katram jāziedo patiesās pielūgsmes atbalstīšanai. Viņš prasa, lai mēs kalpotu viņam no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka. (Marka 12:30.) Ja mēs to darām, mēs varam nešaubīties, ka viņš atzinīgi novērtē mūsu pūliņus. (Ebrejiem 11:6.)
[Zemsvītras piezīme]
a Tas nenozīmē, ka izraēlieši apzaga ēģiptiešus. Izraēlieši prasīja, lai ēģiptieši viņiem dod sudraba un zelta priekšmetus un drēbes, un ēģiptieši paši viņiem tos deva. Turklāt, tā kā ēģiptiešiem nebija tiesību paverdzināt izraēliešus, viņi bija parādā Dieva tautai, jo daudzus gadus izraēlieši nebija saņēmuši nekādu atlīdzību par savu smago darbu.