Lasītāju jautājumi
Kāds ir Jehovas liecinieku viedoklis par vēlēšanām?
Bībelē ir skaidri izklāstīti vairāki principi, kas Dieva kalpiem palīdz pieņemt pareizus lēmumus šajā jautājumā. Neviens no Bībeles principiem neaizliedz pašu balsošanu. Piemēram, nevienam nevarētu būt nekas iebilstams pret to, ka uzņēmuma valde pieņem lēmumus balsojot. Arī Jehovas liecinieku draudžu locekļi mēdz balsot, kad jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar sapulču laikiem vai draudzes līdzekļu izmantošanu.
Bet balsošana, kas saistīta ar politiskām vēlēšanām, atšķiras no tikko minētajiem balsošanas gadījumiem. Jāatzīmē, ka dažās demokrātiskās valstīs vēlēšanās nepiedalās līdz pat 50 procentiem balsstiesīgo iedzīvotāju. Jehovas liecinieki atzīst ikviena cilvēka tiesības pašam lemt — piedalīties vai nepiedalīties balsošanā, un viņi nerīko kampaņas, lai protestētu pret politiskām vēlēšanām. Viņi ciena un uzklausa ievēlētos varas pārstāvjus. (Romiešiem 13:1—7.) Piedalīties vēlēšanās ar savu balsi vai ne — to katrs Jehovas liecinieks lemj pats, paklausot savai uz Bībeles principu pamata audzinātajai sirdsapziņai un pārdomājot savus pienākumus pret Dievu un valsti. (Mateja 22:21; 1. Pētera 3:16.) Pieņemot šādu lēmumu, Jehovas liecinieki pārdomā vairākus principus.
Pirmkārt: Jēzus Kristus par saviem sekotājiem teica: ”Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:14.) Jehovas liecinieki pret šiem vārdiem izturas ļoti nopietni. Tā kā viņi ”nav no pasaules”, viņi saglabā neitralitāti politiskos jautājumos. (Jāņa 18:36.)
Otrkārt: apustulis Pāvils sauca sevi par vēstnieku, kam jāpārstāv Kristus. (Efeziešiem 6:20; 2. Korintiešiem 5:20.) Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir iecelts par Dieva debesu Valstības Ķēniņu, un viņiem kā Kristus sūtņiem jeb vēstniekiem jāpaziņo par Valstību visām tautām. (Mateja 24:14; Atklāsmes 11:15.) Vēstniekiem jābūt neitrāliem — viņi nedrīkst iejaukties to valstu iekšējās lietās, uz kurām viņi tiek sūtīti. Būdami Dieva debesu Valstības pārstāvji, Jehovas liecinieki uzskata, ka arī viņi nedrīkst iejaukties to valstu politiskajā dzīvē, kurās viņi dzīvo.
Treškārt: jāņem vērā, ka reizēm, ievēlot cilvēku kādā amatā, vēlētājs zināmā mērā var kļūt atbildīgs par šī cilvēka rīcību. (Salīdzināt 1. Timotejam 5:22.) Kristiešiem ir labi jāpadomā, vai viņi vēlas uzņemties šādu atbildību.
Ceturtkārt: Jehovas lieciniekiem ir ļoti dārga viņu kristīgā vienotība. (Kolosiešiem 3:14, NW.) Kad reliģijas iesaistās politikā, bieži vien to locekļu vidū sākas šķelšanās. Sekojot Jēzus Kristus priekšzīmei, Jehovas liecinieki cenšas nesaistīties ar politiku, lai saglabātu savu kristīgo vienotību. (Mateja 12:25; Jāņa 6:15; 18:36, 37.)
Piektkārt: tāpēc ka Jehovas liecinieki neiesaistās politikā, viņi var brīvi stāstīt par Valstību cilvēkiem ar visdažādākajiem politiskajiem uzskatiem. (Ebrejiem 10:35, NW.)
Ņemot vērā tikko minētos Bībeles principus, daudzās zemēs Jehovas liecinieki nepiedalās vēlēšanās. Tas ir personisks lēmums, un tiesības pieņemt šādu lēmumu nodrošina arī valsts likumi. Bet kā lai rīkojas Jehovas liecinieki, kas dzīvo valstī, kur likums prasa piedalīties vēlēšanās? Viņiem, vadoties pēc savas sirdsapziņas un Bībeles principiem, jāpieņem personisks lēmums, kā rīkoties. Katram pašam ir tiesības izlemt, vai viņš dosies uz vēlēšanu iecirkni. Par to, ko kristietis dara vēlēšanu iecirkņa kabīnē, viņš ir atbildīgs Radītājam.
Žurnālā Sargtornis, 1950. gada 15. novembra numurā (angļu val.), 445., 446. lappusē, bija rakstīts: ”Zemēs, kur Ķeizars ir noteicis, ka pilsoņiem obligāti jāpiedalās vēlēšanās, ..[Jehovas liecinieki] var doties uz vēlēšanām un ieiet vēlēšanas iecirkņu kabīnēs, kur viņiem jāizpilda vēlēšanu biļetens vai jāuzraksta, ko viņi atbalsta. Katrs vēlētājs rīkojas ar biļetenu pēc saviem ieskatiem. Šeit, paliekot vienatnē ar Dievu, viņa lieciniekiem jārīkojas saskaņā ar Dieva pavēlēm un savu ticību. Tas nav mūsu pienākums — norādīt viņiem, ko darīt ar biļeteniem.”
Bet kā lai rīkojas sieviete, kuras vīrs kategoriski pieprasa, lai viņa piedalītos vēlēšanās? Sieva ir pakļauta savam vīram, tāpat kā kristieši ir pakļauti valsts varai. (Efeziešiem 5:22; 1. Pētera 2:13—17.) Ja viņa, paklausot vīram, dodas uz vēlēšanu iecirkņa kabīni, tas paliek viņas pašas ziņā. Neviens nedrīkst viņai to pārmest. (Salīdzināt Romiešiem 14:4.)
Kaut arī likumi neprasa obligāti piedalīties vēlēšanās, dažās zemēs cilvēki ir ļoti agresīvi noskaņoti pret tiem, kas neiet uz vēlēšanām, reizēm pat uzbrūk viņiem. Dažās valstīs cilvēkiem, kas neiet uz vēlēšanām, tiek uzlikti smagi sodi. Kristietim, kas dzīvo šādos vai līdzīgos apstākļos, pašam jāizlemj, kā rīkoties. ”Ikkatram jānes sava paša nasta.” (Galatiešiem 6:5.)
Redzot, ka daļa Jehovas liecinieku kādā valstī iet uz vēlēšanu iecirkņiem un daļa — ne, cilvēki varētu būt neizpratnē. Viņi, iespējams, teiks, ka Jehovas liecinieki nerīkojas konsekventi. Tomēr cilvēkiem būtu jāsaprot, ka sirdsapziņas jautājumos, kāds ir mūsu apskatāmais jautājums, katram kristietim pašam jāpieņem lēmums, par kuru viņš ir atbildīgs Dievam Jehovam. (Romiešiem 14:12.)
Pieņemot šādu lēmumu, Jehovas liecinieki vadās pēc attiecīgajiem apstākļiem un cenšas saglabāt kristīgu neitralitāti un runas brīvību. Viņi visā paļaujas uz Dievu Jehovu, kas viņiem dod spēku un gudrību un palīdz nerīkoties pretēji savai pārliecībai. Viņi ar paļāvību saka to pašu, ko teica psalma sarakstītājs: ”Tu esi mana klints un mana pils, vadi un ved mani sava vārda dēļ.” (Psalms 31:4.)