Dzīvosim ar ticību Dieva apsolījumiem
”Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis.” (JESAJAS 46:9, 10)
1., 2. Kādi atšķirīgi viedokļi cilvēkiem ir par to, cik lielā mērā Dievs iejaucas cilvēku dzīvē?
PASTĀV dažādi uzskati par to, cik lielā mērā Dievs iejaucas cilvēku dzīvē. Viens no tiem ir uzskats, ka Dievs nemaz neinteresējas par cilvēku dzīvi. Ir cilvēki, kas domā, ka Dievs pēc pasaules radīšanas vairs nevēlas vai arī nespēj kaut ko darīt mūsu labā. Ja piekrīt šādam viedoklim, tad Dievu var salīdzināt ar tēvu, kas uzsēdina savu dēlu uz jaunā velosipēda, iestumj to un pats pagriežas un dodas prom. Dēls paliek viens pats. Varbūt viņš nokritīs, bet varbūt — nenokritīs. Tēvs viņam neko vairs nevar palīdzēt.
2 Pretējs minētajam ir uzskats, ka Dievs aktīvi iesaistās mūsu dzīvē un ir atbildīgs par pilnīgi visu, kas notiek viņa radītajā pasaulē. Tomēr, pamatojoties uz šādu viedokli, kāds varētu secināt, ka Dievs dara ne tikai labu, bet arī izraisa noziedzību un nelaimes, kas sagādā ciešanas cilvēkiem. Precīzas zināšanas par Dieva attiecībām ar cilvēkiem palīdz saprast, kādu rīcību mēs varam no viņa gaidīt. Turklāt šādas zināšanas stiprina mūsu ticību viņa solījumiem. (Ebrejiem 11:1.)
3. a) Kā mēs zinām, ka Jehova ir nodoma Dievs? b) Kāpēc ir teikts, ka Jehova ’veido’ savu nodomu?
3 Būtiskākais no faktiem, kas ietekmē mūsu sapratni par to, cik lielā mērā Dievs iesaistās cilvēku dzīvē, ir tas, ka Jehova ir nodoma Dievs. Par to liecina arī viņa vārds. Vārds ”Jehova” nozīmē ’viņš liek tapt’. Pakāpeniski īstenojot savu nodomu, Jehova padara sevi par visu doto solījumu Izpildītāju. Tāpēc Bībelē ir teikts, ka Jehova ’veido’ savu nodomu attiecībā uz nākotni. (2. Ķēniņu 19:25, NW; Jesajas 46:11.) Vārds ”veidot” ir tulkots no senebreju valodas vārda jācar, kas radniecīgs vārdam ar nozīmi ’podnieks’. (Jeremijas 18:4.) Kā prasmīgs podnieks var izveidot skaistu vāzi no māla gabala, tā Jehova var veidot, tas ir, vadīt, notikumus, lai tiktu īstenota viņa griba. (Efeziešiem 1:11.)
4. Kā Dievs sagatavoja zemi cilvēkiem?
4 Piemēram, Dievs bija nolēmis, ka zeme būs ārkārtīgi skaista un uz tās dzīvos pilnīgi, viņam paklausīgi cilvēki. (Jesajas 45:18.) Jau ilgu laiku pirms vīrieša un sievietes radīšanas Jehova ar lielu mīlestību sagatavoja viņu dzīvesvietu. 1. Mozus grāmatas sākumā ir rakstīts, kā Jehova izveidoja dienu un nakti, zemi un jūru. Pēc tam viņš radīja augu un dzīvnieku valsti. Zeme tika gatavota cilvēkiem daudzus gadu tūkstošus. Beidzot visi darbi bija pabeigti. Pirmais vīrietis un pirmā sieviete sāka savu dzīvi Ēdenē — skaistā paradīzē, kur bija viss nepieciešamais, lai viņi varētu baudīt dzīvi. (1. Mozus 1:31.) Jehova toreiz vistiešākajā veidā darbojās zemeslodes labā, pakāpeniski īstenojot savu cildeno nodomu. Vai, cilvēku skaitam augot, viņš iesaistījās notikumos uz zemes tikpat lielā mērā?
Jehova dod cilvēkiem lielu brīvību
5., 6. Kāpēc Dievs nekontrolē katru cilvēka soli?
5 Jehova nenosaka un nekontrolē katru cilvēka soli, lai gan viņš būtu spējīgs to darīt. Tam ir vairāki iemesli. Viens ir tas, ka cilvēki tika radīti pēc Dieva tēla, tāpēc viņiem ir gribas brīvība — brīvība pašiem lemt par savu dzīvi. Jehova nespiež mūs klausīt viņam, un mēs neesam marionetes viņa rokās. (5. Mozus 30:19, 20; Jozuas 24:15.) Kaut gan Dievs prasa no mums atbildību par mūsu rīcību, viņš ir devis mums ļoti lielu brīvību un iespēju pašiem lemt, kāda būs mūsu dzīve. (Romiešiem 14:12; Ebrejiem 4:13.)
6 Vēl viens iemesls, kāpēc Dievs nekontrolē cilvēku dzīvi visos sīkumos, ir saistīts ar strīdus jautājumu, ko Sātans radīja Ēdenē. Sātans apšaubīja Dieva augstākās varas likumību. Viņš piedāvāja Ievai it kā iespēju iegūt neatkarību, un viņa, vēlāk arī viņas vīrs Ādams, pieņēma šo piedāvājumu. (1. Mozus 3:1—6.) Tāpēc Dievs ir ļāvis cilvēkiem kādu laiku valdīt pašiem, lai tiktu pierādīts, vai Sātana apgalvojums ir bijis patiess. Tātad sliktajā, ko dara mūsdienu cilvēki, Dievs nav vainojams. Mozus par dumpīgiem cilvēkiem rakstīja: ”Pret Viņu ir apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni, bet, sevim par kaunu, nikna un netikla cilts.” (5. Mozus 32:5.)
7. Kāds ir Jehovas nodoms attiecībā uz zemi un cilvēkiem?
7 Lai gan Jehova ir devis cilvēkiem iespēju izvēlēties pašiem, kā dzīvot, un ļāvis izmēģināt dažādus neatkarīgas valdīšanas veidus, viņš tomēr kaut ko dara cilvēku labā, un tas mūsos vieš cerību, ka viņš izpildīs dotos solījumus. Kaut arī Ādams un Ieva sacēlās pret Dieva augstāko varu, Jehova tomēr nav mainījis savu mīlestības pilno nodomu attiecībā uz zemi un cilvēkiem. Viņš noteikti pārvērtīs zemi par paradīzi, kurā dzīvos pilnīgi, viņam paklausīgi un laimīgi cilvēki. (Lūkas 23:42, 43, NW.) Bībelē, no 1. Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai, ir rakstīts, ko Jehova ir darījis, lai šis mērķis tiktu sasniegts.
Dievs liek īstenoties savai gribai
8. Kam bija jānotiek, lai izraēlieši varētu ieiet Apsolītajā zemē?
8 Par to, ka Dievs īsteno savus nodomus, liecina viss, ko viņš darīja Izraēla tautas labā. Piemēram, Jehova pateica Mozum, ka viņš izvedīs izraēliešus no Ēģiptes un ievedīs Apsolītajā zemē — zemē, kur piens un medus tek. (2. Mozus 3:8.) Tas bija ļoti svarīgs un uzmundrinošs paziņojums. Tas nozīmēja, ka izraēlieši un tie, kas bija pievienojušies viņiem, — kopā apmēram trīs miljoni cilvēku — tiks izvesti no varenas valsts, kas nevēlējās viņus atlaist. (2. Mozus 3:19.) Zemē, uz kuru devās izraēlieši, dzīvoja spēcīgas tautas, kas sagaidīja viņus ar sīvu pretestību. (5. Mozus 7:1.) Bet pirms tam izraēliešiem bija jāšķērso tuksnesis, kur trūka pārtikas un ūdens. Visos šajos notikumos Jehova varēja parādīt savu nepārspējamo varu un dievišķību. (3. Mozus 25:38.)
9., 10. a) Kāpēc Jozua varēja apliecināt, ka uz Dieva solījumiem var paļauties? b) Cik svarīgi ir paļauties uz to, ka Dievs spēj atalgot visus, kas ir viņam uzticīgi?
9 Dievs izveda izraēliešus no Ēģiptes, paveikdams vairākus iespaidīgus brīnumus. Viņš lika nākt pār Ēģipti desmit postošām mocībām. Jehova pašķīra Sarkanās jūras ūdeņus, tā ka izraēlieši paglābās, bet ēģiptiešu armija, kas dzinās viņiem pakaļ, aizgāja bojā. (Psalms 78:12, 13, 43—51.) Jehova rūpējās par izraēliešiem visus 40 gadus, ko viņi pavadīja tuksnesī, — sagādāja viņiem mannu, deva ūdeni, pat izdarīja tā, lai viņiem nenovalkātos drēbes un neuztūktu kājas. (5. Mozus 8:3, 4.) Kad izraēlieši bija iegājuši Apsolītajā zemē, Jehova deva viņiem uzvaru pār ienaidniekiem. Jozua, kas nešaubīgi paļāvās uz Jehovas solījumiem, to visu redzēja pats savām acīm. Tāpēc viņš ar pilnīgu pārliecību varēja sacīt tautas vecajiem: ”Atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies.” (Jozuas 23:14.)
10 Tāpat kā Jozua, kristieši mūsdienās ir pilnīgi pārliecināti, ka Dievs vēlas un spēj rīkoties to cilvēku labā, kuri viņam uzticīgi kalpo. Šāda pārliecība ir būtiska mūsu ticības sastāvdaļa. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka.. viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.)
Dievs paredz nākotni
11. Kāpēc Dievs spēj izpildīt savus solījumus?
11 Tātad, kā mēs esam noskaidrojuši, Dievs ir devis cilvēkiem gribas brīvību un ļauj tiem valdīt neatkarīgi no viņa, bet tajā pašā laikā viņam ir gan vara, gan vēlēšanās rīkoties, lai īstenotu savus nodomus. Tomēr ir vēl kāds apstāklis, kas palīdz saprast, ka Dievs noteikti īstenos savus solījumus. Jehova spēj paredzēt nākotni. (Jesajas 42:9.) Dievs ar sava pravieša starpniecību ir teicis: ”Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis. Es nosaku: ”Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!”” (Jesajas 46:9, 10.) Pieredzējis zemnieks labi zina, kad un kur sēt, taču viņš nevar būt pilnīgi pārliecināts par to, kāda raža izaugs. Turpretī ”mūžības Ķēniņam” ir pilnīgas zināšanas par to, kad un kur kaut kas jādara, lai viņa nodoms īstenotos. (1. Timotejam 1:17, JD.)
12. Kā Jehova Noas dienās izmantoja savas spējas paredzēt nākotni?
12 Par Dieva spējām paredzēt nākotni liecina notikumi Noas laikā. Zemi bija pārņēmis ļaunums, tāpēc Dievs nolēma iznīcināt nepaklausīgo cilvēci. Viņš noteica, ka tas notiks pēc 120 gadiem. (1. Mozus 6:3.) Noteikdams konkrētu laiku, Jehova domāja ne tikai par ļaundaru iznīcināšanu — par to, ko viņš varēja izdarīt jebkurā laikā. Jehova domāja arī par to, kā dot iespēju izglābties taisnīgajiem. (Salīdzināt 1. Mozus 5:29.) Dievs savā gudrībā paredzēja, kad jāsāk darīt darbs, kas palīdzēs cilvēkiem izglābties. Viņš deva Noam pietiekami precīzu informāciju. Noas uzdevums bija būvēt šķirstu ”sava nama glābšanai”, jo ļaunos gaidīja bojāeja plūdos, kam bija jānāk pār visu zemeslodi. (Ebrejiem 11:7; 1. Mozus 6:13, 14, 18, 19.)
Iespaidīgs celtniecības projekts
13., 14. Kādu iemeslu dēļ šķirsta celtniecība bija grūts uzdevums?
13 Paraudzīsimies uz šo projektu Noas acīm. Tā kā Noa bija dievbijīgs cilvēks, viņš zināja, ka Jehova spēj iznīcināt bezdievīgos. Bet, pirms Dievs iznīcināja ļaunos, Noam tika uzticēts darbs, kura paveikšanai bija nepieciešama ticība. Šķirsta būvēšana bija iespaidīgs projekts. Dievs bija precīzi norādījis tā izmērus. Šķirstam bija jābūt garākam nekā mūsdienu sporta laukumi un tik augstam kā piecstāvu māja. (1. Mozus 6:15.) Celtnieku nebija daudz, un viņi iepriekš neko tādu nebija darījuši. Viņiem nebija tādu sarežģītu mašīnu un instrumentu, kādus cilvēki izmanto mūsdienās. Turklāt Noa nespēja paredzēt nākotni kā Jehova, tāpēc viņš nevarēja zināt, kādi apstākļi nākotnē varētu veicināt vai aizkavēt celtniecības darbus. Iespējams, Noas prātu nodarbināja daudzi jautājumi. Kā tiks sagādāti celtniecības materiāli? Kā viņš varēs ievest šķirstā dzīvniekus? Kāda pārtika būs vajadzīga, un cik daudz tās jāsavāc? Kad īsti sāksies plūdi?
14 Jāņem vērā arī dzīves apstākļi tajā laikā. Uz zemes bija daudz ļaunuma. Varenie milži, ļauno eņģeļu un sieviešu pēcnācēji, vairoja vardarbību zemes virsū. (1. Mozus 6:1—4, 13.) Šķirsta celtniecība nevarēja palikt nepamanīta. Cilvēki noteikti jautāja, ar ko Noa nodarbojas, un Noa viņiem atbildēja. (2. Pētera 2:5.) Vai varēja gaidīt, ka viņi piekritīs dzirdētajam? Maz ticams. Pirms kāda laika par ļaundaru iznīcināšanu bija sludinājis Dievam uzticamais Ēnohs. Viņa sludinātā vēsts cilvēkiem nepatika tik ļoti, ka Dievs ”paņēma viņu”, tas ir, pārtrauca viņa dzīvi, acīmredzot tādēļ, lai Dieva ienaidnieki viņu nenogalinātu. (1. Mozus 5:24, NW; Ebrejiem 11:5; Jūdas 14, 15.) Noam bija ne tikai jāsludina tikpat nepopulāra vēsts, bet arī jābūvē šķirsts. Šķirsts redzamā veidā atgādināja, cik uzticami Noa pilda savu uzdevumu, kaut arī viņam jādzīvo ļoti ļaunu cilvēku sabiedrībā.
15. Kāpēc Noam bija pārliecība, ka viņam uzticēto uzdevumu ir iespējams paveikt?
15 Noa zināja, ka šķirsta būvēšanu atbalstīs un svētīs Visvarenais Dievs. Pats Jehova taču bija uzticējis viņam šo darbu! Jehova bija apliecinājis, ka Noa ar savu ģimeni ieies uzbūvētā šķirstā un izglābsies, kad sāksies plūdi. Dievs pat uzsvēra, cik droši ir viņa solījumi, slēgdams ar Nou svinīgu vienošanos. (1. Mozus 6:18, 19.) Droši vien Noa saprata, ka Jehova visu ir paredzējis un izsvēris, pirms viņš uzticēja Noam šo darbu. Turklāt Noa zināja, ka Jehova spēs palīdzēt viņam, kad tas būs nepieciešams. Tāpēc Noas ticība lika viņam rīkoties. Viņš, tāpat kā vēlāk viņa pēcnācējs Ābrahāms, bija ”pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko viņš apsolījis, arī spēj darīt”. (Romiešiem 4:20.)
16. Kā tika stiprināta Noas ticība, virzoties uz priekšu šķirsta celtniecībai?
16 Gāja gadi, šķirsta celtniecība virzījās uz priekšu, un Noas ticība kļuva arvien stiprāka. Ar laiku atrisinājās dažādas ar celtniecību saistītas problēmas. Noa pārvarēja visus šķēršļus. Nekāda pretestība nespēja apstādināt darbus. Noas ģimene izjuta Jehovas atbalstu un aizsardzību. Noas neatlaidības dēļ viņa ’ticības pārbaudīšana radīja izturību’. (Jēkaba 1:2—4, LB-65r.) Šķirsts tika pabeigts, pēc tam sākās plūdi, un Noa ar savu ģimeni izglābās no tiem. Viņš pats pieredzēja, kā piepildās Dieva solījumi, tāpat kā to vēlāk pieredzēja Jozua. Noas ticība tika atalgota.
Jehova atbalsta darbu
17. Kādā ziņā mūsu dienas ir līdzīgas Noas dienām?
17 Jēzus pravietoja, ka mūsu dienas būs līdzīgas Noas dienām. Arī tagad Dievs ir nolēmis iznīcināt ļaundarus un ir nolicis laiku, kad tam jānotiek. (Mateja 24:36—39.) Tāpat viņš ir parūpējies par taisno glābšanu. Noam bija jābūvē šķirsts, bet Dieva kalpiem mūsdienās jāstāsta citiem par Jehovas nodomiem, jāmāca cilvēkiem viņa Raksti un jāgatavo tos par mācekļiem. (Mateja 28:19.)
18., 19. Kas liecina par to, ka labās vēsts sludināšanu atbalsta Jehova?
18 Ja Jehova nebūtu atbalstījis un stiprinājis Nou, šķirstu nebūtu iespējams uzbūvēt. (Salīdzināt Psalms 127:1.) Tāpat bez Jehovas atbalsta nebūtu iespējama ne tikai patieso kristiešu draudzes izaugsme, bet arī pastāvēšana. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā to atzina Gamaliēls, kāds ievērojams farizejs un bauslības mācītājs. Kad jūdu sinedrijs gribēja izrēķināties ar apustuļiem, viņš brīdināja tiesas locekļus: ”Lieciet šos cilvēkus mierā un atlaidiet viņus. Ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas iznīks; bet ja tas ir no Dieva, tad jūs tos nevarēsit iznīcināt.” (Apustuļu darbi 5:38, 39.)
19 Gan pirmajā gadsimtā, gan mūsdienās sludināšanā gūtie panākumi liecina, ka tas ir Dieva, nevis cilvēku darbs. Nākamajā rakstā tiks pieminēti daži no apstākļiem un notikumiem, kas ir palīdzējuši šim darbam iet plašumā tik ļoti lielā mērā.
Nekad nepadodieties!
20. Kas mūs atbalsta labās vēsts sludināšanā?
20 Kaut arī mēs dzīvojam ’grūtos laikos’, mēs varam nešaubīties, ka viss atrodas Jehovas rokās. Viņš atbalsta un stiprina savu tautu, lai tā var pabeigt labās vēsts sludināšanu, pirms ir pienācis Dieva noliktais laiks darīt galu ļaunajai pasaules iekārtai. (2. Timotejam 3:1; Mateja 24:14.) Jehova mūs aicina kļūt par viņa ’darba biedriem’. (1. Korintiešiem 3:9.) Tāpat mums ir apliecināts, ka mūs atbalsta Jēzus Kristus un mēs varam paļauties uz eņģeļu atbalstu un vadību. (Mateja 28:20; Atklāsmes 14:6.)
21. Kādu pārliecību mēs nekad nedrīkstam zaudēt?
21 Noa un viņa ģimenes locekļi tika izglābti no plūdiem, jo viņi ticēja Jehovas solījumiem. Visi, kam mūsdienās ir tāda pati ticība, tiks pasargāti, kad sāksies ’lielās bēdas’. (Atklāsmes 7:14.) Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā. Nākotnē mūs gaida ārkārtīgi nozīmīgi notikumi. Drīz Dievs sāks rīkoties, lai nodibinātu jaunas debesis un jaunu zemi, kur mājos taisnība. (2. Pētera 3:13.) Nekad nepadodieties un nezaudējiet pārliecību, ka Dievs spēj paveikt visu, ko viņš ir apsolījis. (Romiešiem 4:21.)
Pārdomām
◻ Kāpēc Jehova nekontrolē cilvēkus ik uz soļa?
◻ Kā Jehovas spējas īstenot savus nodomus kļuva redzamas tajā, ko viņš darīja Izraēla labā?
◻ Kā Noas laikā izpaudās Jehovas spējas paredzēt nākotni?
◻ Cik lielā mērā mēs varam paļauties uz Dieva solījumiem?