Radītājs var piešķirt jūsu dzīvei dziļāku jēgu

”Lai tie teic tā Kunga vārdu, jo kad Viņš pavēlēja, tie tapa radīti.” (PSALMS 148:5)

1., 2. a) Kāds jautājums būtu jāpārdomā? b) Kā Jesajas uzdotais jautājums ir saistīts ar radīšanu?

”VAI tu to nezini?” Šie vārdi skan kā uzvedinošs jautājums, un daudzi, to dzirdējuši, pārjautātu: ”Nezinu? Bet ko?” Jautājums ir ļoti nopietns. Atbilde uz to būs labāk saprotama, ja pievērsīsim uzmanību kontekstam, kādā tas tika uzdots, un to var redzēt Bībelē, Jesajas grāmatas 40. nodaļā. Šo grāmatu senos laikos ir sarakstījis kāds ebrejs, vārdā Jesaja, tātad minētais jautājums pastāv jau izsenis. Taču tas ir arī ļoti mūsdienīgs un attiecas uz cilvēka dzīves dziļāko jēgu.

² Tā kā jautājums, kas lasāms Jesajas grāmatas 40. nodaļas 28. pantā, ir tik svarīgs, pievērsīsim tam nopietnu uzmanību: ”Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir tas Kungs, kas radījis zemes galus.” (Kursīvs mūsu.) Vārdi ”Vai tu to nezini” bija saistīti ar Zemes Radītāju, un no konteksta var saprast, ka viņš ir radījis ne tikai Zemi. Divus pantus iepriekš Jesaja rakstīja par zvaigznēm: ”Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: Kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita.. pēc sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena.”

3. Kāpēc zināšanas par Radītāju būtu jāpaplašina pat tad, ja jūs jau diezgan daudz zināt par viņu?

³ Tātad jautājums ”Vai tu to nezini?” ir par Visuma Radītāju. Varbūt jūs personīgi esat pārliecināti, ka Dievs Jehova ir ”radījis zemes galus”. Tāpat jūs droši vien diezgan labi pazīstat viņa personību un viņa ceļus. Bet ja nu jums iznāks runāt ar cilvēku, kas apšauba Radītāja pastāvēšanu un nepavisam nezina, kāds viņš ir? Šāda saruna nebūtu nekas neparasts, jo pasaulē ir neskaitāmi miljoni cilvēku, kas nepazīst Radītāju un viņam netic. (Psalms 14:1; 53:2.)

4. a) Kāpēc tieši tagad būtu jādomā par Radītāju? b) Uz kādiem jautājumiem zinātnieki nespēj atbildēt?

⁴ Pēc mācību iestāžu beigšanas daudzi ir kļuvuši par skeptiķiem, kas uzskata, ka uz jautājumiem par Visuma un dzīvības izcelsmi var (vai nākotnē varēs) atbildēt zinātnieki. B. Ažēns un Š. Lenē savā grāmatā Aux Origines de la Vie (Dzīvības izcelsme) raksta: ”Sākoties divdesmit pirmajam gadsimtam, par dzīvības izcelsmi joprojām tiek debatēts. Šī problēma, ko ir tik grūti atrisināt, prasa veikt pētījumus visdažādākajās jomās, sākot ar kosmiskajiem plašumiem un beidzot ar sīkākajām matērijas daļiņām.” Grāmatas pēdējā nodaļā, kuras nosaukums ir ”Jautājums joprojām paliek neatbildēts”, lasāmi šādi vārdi: ”Mēs esam izpētījuši dažas atbildes, ko, apskatot jautājumu par dzīvības izcelsmi uz Zemes, piedāvā zinātne. Bet kāpēc dzīvība ir cēlusies? Vai dzīvei ir kāds mērķis? Uz šiem jautājumiem zinātne nespēj atbildēt. Zinātne cenšas noskaidrot tikai to, kādā veidā kaut kas notiek. ”Kādā veidā?” un ”Kāpēc?” ir divi pilnīgi atšķirīgi jautājumi. [..] Uz jautājumu ”Kāpēc?” atbilde jāmeklē filozofijai, reliģijai, bet pirmām kārtām — katram cilvēkam pašam.”

Kā atrast atbildes un dzīves jēgu

5. Kādiem cilvēkiem īpaši nāktu par labu zināšanas par Radītāju?

⁵ Jā, mēs vēlamies saprast, kāpēc pastāv dzīvība, un it īpaši — kāpēc pastāvam mēs. Mums būtu jāinteresējas arī par cilvēkiem, kas vēl nav secinājuši, ka pastāv Radītājs, un, protams, neko nezina par viņa ceļiem. Padomāsim arī par tiem, kuriem laika gaitā par Dievu ir izveidojušies priekšstati, kas ļoti atšķiras no Bībelē teiktā. Miljardiem cilvēku ir izauguši Austrumos un citās pasaules daļās, kur vairākums cilvēku nedomā par Dievu kā par personu — reālu būtni ar pievilcīgām īpašībām. Viņiem vārds ”dievs” liek iztēloties tikai kādu neskaidru spēku vai abstraktu cēloni. Šie cilvēki nav iepazinuši Radītāju un viņa ceļus. Ja šādi cilvēki, kā arī miljoniem citu, kam ir līdzīgi uzskati, nāktu pie pārliecības, ka Radītājs pastāv, viņi gūtu lielu labumu, viņiem pat pavērtos izredzes dzīvot mūžīgi. Turklāt viņi iegūtu kaut ko ļoti reti sastopamu — patiesu jēgu un mērķi dzīvē, kā arī sirdsmieru.

6. Kā daudzu cilvēku dzīve mūsdienās sasaucas ar to, ko izjuta Pols Gogēns, un ar vienu no viņa gleznām?

⁶ Ilustrēsim to ar piemēru. 1891. gadā franču mākslinieks Pols Gogēns pilnvērtīgas dzīves meklējumos devās uz Franču Polinēziju — īstu paradīzi. Taču drīz par sevi atgādināja mākslinieka vētrainā pagātne, kuras dēļ slimoja viņš pats un citi. Juzdams tuvojamies nāvi, Gogēns uzgleznoja lielu audeklu, kurā dzīve bija attēlota kā neatminams noslēpums. Vai jūs zināt, kā Gogēns nosauca savu gleznu? Viņš to nosauca No kurienes nākam, kas mēs esam, kurp ejam?. Droši vien jūs esat dzirdējuši šādus jautājumus, jo tos uzdod daudzi cilvēki. Bet ko viņiem atliek darīt, ja viņi nevar atrast apmierinošas atbildes un nesaskata dzīvē patiesu jēgu? Varbūt viņi secina, ka viņu dzīve gandrīz ne ar ko neatšķiras no dzīvnieku dzīves. (2. Pētera 2:12.)a

7., 8. Kāpēc ar zinātniskiem pētījumiem vien nepietiek?

⁷ Nav grūti saprast, kāpēc fizikas profesors Frīmens Daisons rakstīja: ”Uzdodams tos pašus jautājumus, ko uzdeva Ījabs, es iegūstu sev ļoti cienījamus domubiedrus. Kāpēc mēs ciešam? Kāpēc pasaule ir tik netaisna? Kāda jēga ir sāpēm un traģēdijām?” (Ījaba 3:20, 21; 10:2, 18; 21:7.) Kā jau minējām, daudzi cilvēki uzskata, ka atbildes uz šiem jautājumiem var sniegt zinātne, nevis Dievs. Biologi, okeanogrāfi un citi speciālisti nemitīgi vairo zināšanas par mūsu planētu un dzīvību uz tās. Astronomi un fiziķi, kuru meklējumi vērsti citā virzienā, uzzina arvien vairāk par Saules sistēmu, zvaigznēm un tālām galaktikām. (Salīdzināt 1. Mozus 11:6.) Kādus secinājumus būtu saprātīgi izdarīt, balstoties uz šādi iegūtām zināšanām?

⁸ Ir zinātnieki, kas runā par Dieva ”prātu” vai Visumā redzamo ”rokrakstu”. Bet vai nevarētu būt, ka viņi atstāj bez ievērības pašu svarīgāko? Žurnālā Science bija teikts: ”Sakot, ka kosmoloģija atklāj Dieva ”prātu” vai ”rokrakstu”, zinātnieki saista ar augstāku spēku to, kas galu galā var būt Visuma mazsvarīgākais aspekts, — tā materiālo struktūru.” Nobela prēmijas laureāts fiziķis Stīvens Veinbergs rakstīja: ”Jo labāk izprotams šķiet Visums, jo tas šķiet arī bezjēdzīgāks.”

9. Kādi fakti mums pašiem un citiem var palīdzēt labāk iepazīt Radītāju?

⁹ Jūs, iespējams, esat starp tiem miljoniem cilvēku, kas ir nopietni izpētījuši šo jautājumu un kas apzinās, ka patiesa jēga dzīvē ir saistīta ar zināšanām par Radītāju. Atcerieties vārdus, ko rakstīja apustulis Pāvils: ”[Dieva] neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” (Romiešiem 1:20.) Ir tādi fakti par pasauli ap mums un par mums pašiem, kas var palīdzēt cilvēkiem atzīt, ka Radītājs pastāv, un atrast dzīvē jēgu, kas saistīta ar viņu. Apskatīsim šo jautājumu no trim aspektiem: uz ko norāda fakti par Visumu, fakti par dzīvības izcelsmi un fakti par cilvēka prāta spējām.

Iemesli ticēt

10. Kāpēc mums jādomā par ’iesākumu’? (1. Mozus 1:1; Psalms 111:10.)

¹⁰ Kā ir radies Visums? Varbūt jūs esat dzirdējuši ziņojumus par kosmiskajiem teleskopiem un zondēm un zināt: lielākā daļa zinātnieku apzinās, ka Visums nav pastāvējis vienmēr. Tam ir bijis sākums, un tas pastāvīgi izplešas. Kas no šī fakta izriet? Lūk, ko par to sacīja astronoms sers Bernards Lavels: ”Ja kādreiz tālā pagātnē Visums atradās tuvu singularitātes stāvoklim, kas nozīmē bezgalīgi mazus izmērus un bezgalīgi lielu blīvumu, mums jājautā, kas tad bija pirms tam.. [..] ..mums jāskatās acīs jautājumam par Sākotni.”

11. a) Kādi ir Visuma mērogi? b) Uz ko norāda Visumā vērojamā precizitāte?

¹¹ Pētot, kā ir veidots Visums, arī Zeme, atklājas apbrīnojama precizitāte. Piemēram, divas nozīmīgas īpašības, kas piemīt Saulei un citām zvaigznēm, ir augsts ilgtermiņa lietderības koeficients un stabilitāte. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, novērojamajā Visuma daļā ir no 50 miljardiem (50 000 000 000) līdz 125 miljardiem galaktiku. Mūsu Galaktikā ir neskaitāmi miljardi zvaigžņu. Tagad padomāsim par šādu faktu: automašīnas dzinējam ir nepieciešama optimāla attiecība starp degvielu un gaisu. Automobiļa īpašnieks reizēm nolīgst kvalificētu mehāniķi, kas noregulē motoru, lai tas darbotos labāk, ar augstāku lietderības koeficientu. Ja jau precizitāte ir svarīga parastam motoram, tad ko lai saka par efektivitāti, ar kādu ”darbojas”, piemēram, Saule? Attiecības starp galvenajiem spēkiem, kas ietekmē Saulē notiekošos procesus, ir tieši tādas, lai uz Zemes varētu pastāvēt dzīvība. Vai tā ir tikai sagadīšanās? Ījabam, kas dzīvoja senatnē, tika uzdots jautājums: ”Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi?” (Ījaba 38:33.) To nespēj neviens cilvēks. No kurienes tad ir radusies tāda precizitāte? (Psalms 19:2.)

12. Kāpēc ir loģiski domāt, ka visu ir radījusi kāda varena, saprātīga būtne?

¹² Vai varētu būt, ka tās cēlonis ir kaut kas neredzams vai Kāds, ko cilvēku acis nevar saskatīt? Apskatīsim šo jautājumu mūsdienu zinātnes atziņu gaismā. Lielākā daļa astronomu tagad atzīst, ka pastāv ļoti vareni kosmiski objekti — melnie caurumi. Melnos caurumus nevar redzēt, tomēr speciālisti ir pārliecināti, ka tie pastāv. Savukārt Bībelē runāts par to, ka citā sfērā eksistē varenas būtnes, kas nav saskatāmas, — garīgas būtnes. Ja šādas varenas, neredzamas būtnes tiešām ir, vai neizklausās ticami, ka Visumā viscaur vērojamo precizitāti ir iedibinājusi kāda varena, saprātīga būtne? (Nehemijas 9:6.)

13., 14. a) Ko zinātnieki ir noskaidrojuši par dzīvības izcelsmi? b) Par ko liecina fakts, ka uz Zemes pastāv dzīvība?

¹³ Otra pierādījumu grupa, kas var palīdzēt cilvēkiem atzīt, ka pastāv Radītājs, ir saistīta ar dzīvības izcelsmi. Kopš tā laika, kad savus eksperimentus veica Luijs Pastērs, vispārpieņemts ir uzskats, ka dzīvība nevar rasties pati no sevis, spontāni. Bet kā tad ir cēlusies dzīvība uz Zemes? Mūsu gadsimta piecdesmitajos gados zinātnieki mēģināja pierādīt, ka dzīvība varēja pamazām attīstīties kādā agrīnā okeānā, kamēr pirmatnējā atmosfērā notika nepārtraukta zibeņošana. Taču vēlāk noskaidrotie fakti liek secināt, ka tādā veidā dzīvība uz Zemes nevarēja izcelties, jo tamlīdzīga atmosfēra nekad nav pastāvējusi. Tāpēc daļa zinātnieku meklē dzīvības izcelsmei ticamāku izskaidrojumu. Bet vai arī viņi neatstāj bez ievērības pašu galveno?

¹⁴ Britu zinātnieks sers Freds Hoils, kas desmitiem gadu veltīja pētījumiem par Visumu un dzīvību tajā, ir teicis: ”Tā vietā, lai atzītu par ticamu fantastiski mazo varbūtību, ka dzīvība ir radusies aklu dabas spēku darbības rezultātā, labāk [šķiet] domāt, ka dzīvības rašanās ir bijis pārdomāts intelektuāls akts.” Jo vairāk cilvēks uzzina par dzīvības apbrīnojamajām īpašībām, jo loģiskāk ir secināt, ka dzīvības cēlonis ir saprātīgs Avots. (Ījaba 33:4; Psalms 8:4, 5; 36:10; Apustuļu darbi 17:28.)

15. Kāpēc var teikt, ka cilvēks ir neatkārtojams?

¹⁵ Mēs esam minējuši, pirmkārt, Visumu un, otrkārt, dzīvības izcelsmi uz Zemes. Treškārt, pievērsīsim uzmanību tam, cik neatkārtojami esam mēs paši. Visi cilvēki daudzējādā ziņā ir neatkārtojami, un tas attiecas arī uz jums personīgi. Kāpēc tā var teikt? Droši vien jūs esat dzirdējuši, ka cilvēka smadzenes mēdz salīdzināt ar jaudīgu datoru. Jaunākie atklājumi ir pierādījuši, ka šāds salīdzinājums ne tuvu neatspoguļo patiesību. Kāds zinātnieks no Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta ir teicis: ”Mūsdienu datori tālu atpaliek no četrgadīga bērna spējām redzēt, runāt, kustēties un spriest. [..] Ir aprēķināts, ka pat visjaudīgākā datora informācijas apstrādes spējas līdzinās tam, ko paveic gliemeža nervu sistēma, — un tā ir tikai niecīga daļiņa no jaudas, ar kādu darbojas superdators [jūsu] galvā.”

16. Uz ko norāda cilvēku spēja lietot valodu?

¹⁶ Viena no spējām, ko cilvēkam nodrošina smadzenes, ir spēja lietot valodu. Ir cilvēki, kas runā divās vai pat vairākās valodās, bet jau spēja runāt vienā valodā mūs padara neatkārtojamus. (Jesajas 36:11; Apustuļu darbi 21:37—40.) Profesori R. S. Fauts un D. H. Fauta uzdeva jautājumu: ”Vai tikai cilvēki.. spēj sazināties ar valodas palīdzību? ..visi augstākie dzīvnieki saziņai izmanto [zīmes, starp kurām ir] žesti, smaržas, saucieni, kliedzieni, dziesmas un pat bišu dejas. Taču dzīvnieki nerunā valodā, kas būtu veidota pēc gramatikas principiem. Turklāt — un tas var izrādīties ļoti svarīgi — dzīvnieki nezīmē attēlus. Labākajā gadījumā viņi tikai kaut ko švīkā.” Patiešām, tikai cilvēkiem smadzeņu darbība ļauj runāt kādā valodā un zīmēt priekšmetu attēlus. (Salīdzināt Jesajas 8:1; 30:8; Lūkas 1:3.)

17. Kāda principiāla atšķirība ir starp dzīvnieku, kas ielūkojas spogulī, un cilvēku, kas izdara to pašu?

¹⁷ Tāpat jūs apzināties sevi, jūs aptverat savas pastāvēšanas faktu. (Salamana Pamācības 14:10.) Varbūt jums ir gadījies vērot putnu, suni vai kaķi, kas, ieskatījies spogulī, knābj, ņurd vai metas virsū savam attēlam. Tas domā, ka redz citu dzīvnieku, un nepazīst pats sevi. Bet, kad jūs skatāties spogulī, jums ir skaidrs, ka tajā redzams jūsu attēls. (Jēkaba 1:23, 24.) Iespējams, jūs pārbaudāt savu ārējo izskatu vai domājat par to, kā izskatīsieties pēc pāris gadiem. Neviens dzīvnieks neko tādu nedara. Cilvēka smadzenes viņu padara neatkārtojamu. Kā nopelns tas ir? Kā gan smadzenes būtu varējušas rasties, ja tās nebūtu veidojis Dievs?

18. Kādas prāta spējas atšķir cilvēkus no dzīvniekiem?

¹⁸ Tāpat smadzeņu darbība jums ļauj baudīt mākslu un mūziku, kā arī piešķir morālo vērtību izjūtu. (2. Mozus 15:20; Soģu 11:34; 1. Ķēniņu 6:1, 29—35; Mateja 11:16, 17.) Kāpēc šādas spējas piemīt tieši cilvēkiem, bet ne dzīvniekiem? Dzīvnieku smadzenes darbojas tā, ka tie rūpējas tikai par pašreizējām vajadzībām — kā sadabūt barību, kā atrast sev pāri vai kā novīt ligzdu. Vienīgi cilvēki raugās tālākā nākotnē. Daži pat domā par to, kā cilvēku darbība ietekmēs apkārtējo vidi un viņu pēcnācējus pēc daudziem gadiem. Kāpēc viņi to dara? Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 11. pantā ir teikts: ”Pat arī mūžību Viņš [Radītājs] ir licis cilvēku sirdīs.” Tas fakts, ka jūs spējat pārdomāt, ko nozīmē mūžība, un iztēloties mūžīgu dzīvi, ir kaut kas īpašs.

Ļaujiet, lai Radītājs piešķir jūsu dzīvei dziļāku jēgu

19. Kādus trīs jautājumus jūs varētu uzdot, lai palīdzētu citiem domāt par Radītāju?

¹⁹ Mēs pieskārāmies tikai trim momentiem: precizitātei, kas redzama milzīgajā Visumā, dzīvības izcelsmei uz Zemes, kā arī tam, cik neatkārtojamas un daudzveidīgas pēc savām iespējām ir cilvēka galvas smadzenes. Par ko šie fakti liecina? Lūk, kādu spriedumu gaitu varētu lietot, lai palīdzētu citiem izdarīt secinājumu. Vispirms varētu pajautāt: vai Visumam ir bijis sākums? Vairākums cilvēku piekritīs, ka sākums ir bijis. Tad varētu vaicāt: vai šim sākumam nebija nekāda cēloņa, jeb vai tam bija cēlonis? Vairākums cilvēku atzīst, ka Visuma sākumam ir bijis cēlonis. Visbeidzot, pēdējais jautājums: vai cēlonis ir kaut kas mūžīgs vai Kāds, kas ir mūžīgs? Tādā veidā ir iespējams skaidri un loģiski izklāstīt faktus un palīdzēt daudziem cilvēkiem saprast — Radītājs noteikti pastāv! Un, ja jau tā, tad dzīvei, bez šaubām, ir jēga.

20., 21. Kāpēc zināšanas par Radītāju ir obligāts priekšnoteikums, lai cilvēka dzīvei būtu jēga?

²⁰ Visai mūsu dzīvei, arī morālo vērtību izjūtai un morāles principiem, pēc kuriem mēs dzīvojam, jābūt saistītai ar Radītāju. Dr. Rollo Mejs reiz rakstīja: ”Vienīgā pareizā morāles principu sistēma ir tā, kuras pamatā ir dzīves dziļākā jēga.” Bet kur šāda jēga ir atrodama? Dr. Mejs atbildēja šādi: ”Tā jāmeklē Dieva dabā. Tieši Dieva principi ir tie, uz kuriem balstās pilnīgi visa dzīvība.”

²¹ Līdz ar to kļūst skaidrs, kāpēc psalmu sacerētāja lūgumā Radītājam atspoguļojas gan pazemība, gan gudrība: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas! Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz.” (Psalms 25:4, 5.) Kad psalmu sacerētājs labāk iepazina Radītāju, viņa dzīve kļuva saturīgāka, ieguva dziļāku jēgu un skaidrāku virzību. To pašu varam izjust arī mēs. (2. Mozus 33:13.)

22. Kas ir nepieciešams, lai iepazītu Radītāja ceļus?

²² Lai mums kļūtu zināmi Radītāja ceļi, vēl labāk jāuzzina, kāds viņš ir — kāda ir viņa personība un viņa rīcības veids. Bet kā lai tuvāk iepazīst Radītāju, kas ir neredzams un neiedomājami varens? Par to būs runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

◻ Kāpēc nepietiek ar informāciju, ko par Visumu var sniegt zinātne?

◻ Par ko varētu runāt, lai palīdzētu citiem domāt par Radītāju?

◻ Kāpēc zināšanas par Radītāju var piešķirt dzīvei jēgu un piepildījumu?

[Shēma/Attēls 18. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Kāds ir jūsu secinājums?

Visumam

↓ ↓

Nav bijis Ir bijis

sākuma Sākums

↓ ↓

Nav bijis Ir bijis

cēloņa cēlonis

↓ ↓

Cēlonis ir Cēlonis ir

KAUT KAS KĀDS,

mūžīgs kas ir mūžīgs

[Attēls 15. lpp.]

Visuma milzīgie izmēri un tajā vērojamā precizitāte daudziem ir likusi domāt par Radītāju

[Norāde par autortiesībām]

15. un 18. lpp.: Jeff Hester (Arizona State University) and NASA