Baala kults. Cīņa par izraēliešu sirdīm

Gandrīz tūkstoš gadu turpinājās cīņa par izraēliešu sirdīm. Izraēliešiem bija jāizvēlas: vai nu māņticīgas bailes un izvirtīgi rituāli, vai arī ticība un lojalitāte. Tā bija cīņa starp Baala kultu un Jehovas pielūgsmi.

VAI izraēlieši uzticīgi kalpoja patiesajam Dievam, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes? (2. Mozus 20:2, 3.) Vai viņi nesāka pielūgt Baalu — vienu no ievērojamākajiem Kanaānas dieviem, kas solīja nodrošināt zemes auglību?

Vēstījums par šo garīgo cīņu ir vērtīgs arī mūsdienās. Apustulis Pāvils teica, ka tas ”ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām”. (1. Korintiešiem 10:11.) Uzzinot, kas bija Baals un Baala kults, mēs varam skaidri saprast, kāds ir šis brīdinājums.

Kas bija Baals?

Tuvākā saskarsmē ar Baalu izraēlieši nonāca ap 1473. gadu p.m.ē., kad viņi ieradās Kanaānā. Kanaānieši pielūdza daudzus dievus, un šie dievi bija diezgan līdzīgi Ēģiptes dieviem, kaut arī to vārdi un dažas iezīmes atšķīrās. Bībelē par ietekmīgāko kanaāniešu dievu tiek saukts Baals, un arheoloģiskie atklājumi apstiprina Baala pārākumu pār citiem dieviem. (Soģu 2:11.) Lai gan Baals nebija galvenais dievs kanaāniešu dievu panteonā, viņam tika veltīts visvairāk uzmanības. Kanaānieši ticēja, ka Baalam ir vara pār lietu, vēju un mākoņiem un ka vienīgi viņš spēj pasargāt cilvēkus, lopus un laukus no neauglības un nāves. Bez Baala aizsardzības, uzskatīja kanaānieši, atriebīgais dievs Mots noteikti nodarītu viņiem daudz posta.

Baala kults bija saistīts ar daudziem izvirtīgiem rituāliem. Par to liecina Baala kulta priekšmeti — svētie stabi un ašeras. Svētie stabi, kas bija no akmens veidoti falliski tēli, simbolizēja Baalu — seksuālās savienības vīrišķo pusi. Bet svētie koki vai koka stabi (ašeras) simbolizēja Ašeru — Baala sievu un savienības sievišķo pusi. (1. Ķēniņu 18:19, LB-26.)

Baala kultā ietilpa arī tempļa prostitūcija un bērnu upurēšana. (1. Ķēniņu 14:23, 24, NW; 2. Laiku 28:2, 3.) Grāmatā The Bible and Archaeology ir teikts: ”Kanaāniešu tempļos dzīvoja vīrieši un sievietes (”svētie”), kas nodarbojās ar prostitūciju, un cilvēki tajos nodevās visdažādākajām izvirtībām. [Kanaānieši] ticēja, ka šie rituāli kaut kādā veidā veicina labu ražu un ganāmpulku pieaugumu.” Tas bija reliģisks attaisnojums izvirtībai, taču izvirtība, bez šaubām, sagādāja baudu pašiem kulta piekritējiem. Bet kāpēc izraēlieši sāka pielūgt Baalu?

Kas cilvēkus piesaistīja Baala kultam?

Lielai daļai izraēliešu varbūt patika reliģija, kas viņiem neuzlika pārāk daudz pienākumu. Pielūdzot Baalu, viņi varēja neievērot bauslības prasības, piemēram, likumu par sabatu un ierobežojumus tikumības jautājumos. (3. Mozus 18:2—30; 5. Mozus 5:1—3.) Kanaāniešu labklājība, iespējams, pārliecināja daudzus izraēliešus, ka ir vērts iegūt Baala labvēlību.

Kanaāniešu augstieņu svētnīcas, kas atradās kalnu birzīs, noteikti bija pievilcīgas vietas, kur piekopt auglības rituālus. Nepagāja ilgs laiks, kad izraēlieši jau ne tikai gāja uz kanaāniešu svētajām vietām, bet paši sāka iekārtot svētnīcas. ”Arī viņi sev uzcēla ir augstieņu svētnīcas, ir piemiņas stabus, ir ašēras uz katras augstienes, kas vien pacēlās augstāk, un zem katra zaļoksnēja koka.” (1. Ķēniņu 14:23; Hozejas 4:13.)

Taču visvairāk Baala kults piesaistīja tāpēc, ka tas ļāva gūt juteklisku baudu. (Galatiešiem 5:19—21.) Iemesls, kāpēc kanaānieši veica erotiskus rituālus, nebūt nebija tikai vēlēšanās nodrošināt bagātīgu ražu un ganāmpulku pieaugumu. Par pielūgsmes objektu bija kļuvusi pati jutekliskā bauda. Par to liecina daudzas izteikti erotiskas figūriņas, kas ir atrastas izrakumos. Dzīrošanas, deju un mūzikas iespaidoti, cilvēki nodevās izvirtībai.

Pamēģināsim iedomāties, kas notika Kanaānā pašā rudens sākumā. Uz skaistās rudens dabas fona ir redzami Baala pielūdzēji, kas, nobaudījuši pagatavotos ēdienus un apreibinājušies ar vīnu, sāk dejot. Auglības dejas mērķis ir panākt, lai Baals atmostos no vasaras bezdarbības un liktu līt lietum pār zemi. Dejotāji riņķo ap falliskajiem stabiem un ašerām. Viņu kustības ir erotiskas un uzbudinošas. Sevišķi jutekliska ir tempļa prostitūtu deja. Mūzikas un klātesošo iespaidā Baala pielūdzēju uzbudinājums kļūst vēl lielāks. Deja beidzas ar to, ka dejotāji dodas uz Baala svētnīcas istabām, lai nodotos izvirtībai. (4. Mozus 25:1, 2; salīdzināt 2. Mozus 32:6, 17—19; Amosa 2:8, LB-26.)

Viņi dzīvoja skatīšanā, nevis ticībā

Bez šaubām, jutekliskums, kas izpaudās Baala kultā, piesaistīja daudzus izraēliešus, taču vēl viens iemesls, kāpēc viņi sāka pielūgt Baalu, bija bailes. Pēc tam, kad izraēlieši bija zaudējuši ticību Jehovam, viņi sāka baidīties no mirušajiem, nebija vairs droši par savu nākotni un padevās okultisma valdzinājumam, tāpēc viņi pievērsās spiritismam, kas savukārt mudināja viņus uz visderdzīgāko izvirtību. Kādā enciklopēdijā ir stāstīts, kā kanaāniešu senču kultā tika godināts aizgājēja gars: ”Svētkus.. svinēja dzimtas kapenēs vai kapukalnos, un tajos ietilpa rituāla piedzeršanās un dzimumakts (varbūt pat incests), kurā, kā tika uzskatīts, piedalījās mirušais tuvinieks.” (The International Standard Bible Encyclopedia.) Neķītrības, ko darīja izraēlieši, iesaistīdamies spiritiskos kultos, arvien vairāk attālināja viņus no Dieva Jehovas. (5. Mozus 18:9—12.)

Elki un ar tiem saistītie rituāli piesaistīja tos izraēliešus, kuri labprātāk dzīvoja skatīšanā, nevis ticībā. (2. Korintiešiem 5:7.) Pēc tam, kad izraēlieši, aizejot no Ēģiptes, bija redzējuši iespaidīgus brīnumus, ko paveica Jehova, daudzi no viņiem tomēr gribēja, lai tiktu izveidots kāds redzams tēls, kas atgādinātu par viņu Dievu. (2. Mozus 32:1—4.) Arī daļa viņu pēcnācēju vēlējās pielūgt kaut ko redzamu, piemēram, Baala tēlus. (1. Ķēniņu 12:25—30.)

Kas guva pārsvaru?

Cīņa par izraēliešu sirdīm ilga vairākus gadsimtus — tā sākās pirms izraēliešu ieiešanas Apsolītajā zemē, kad viņi bija nonākuši Moāba klajumos, un turpinājās līdz laikam, kad viņi tika aizvesti uz Babiloniju. Pārsvars šajā cīņā bija te vienā, te otrā pusē. Lai gan bija laiki, kad lielākā daļa izraēliešu uzticīgi kalpoja Jehovam, diezgan bieži tauta pievērsās Baalam. Galvenais iemesls, kāpēc tā notika, bija viņu tuvās attiecības ar apkārtējām tautām.

Zaudējuši kaujas laukā, kanaānieši turpināja cīņu ar viltīgākiem paņēmieniem. Viņi turpināja dzīvot izraēliešu vidū un mudināja savus iekarotājus pieņemt viņu zemes dievus. Tam pretojās tādi drosmīgi soģi kā Gideons un Samuēls. Piemēram, Samuēls reiz griezās pie tautas ar aicinājumu: ”Izmetiet ārā no sava vidus šos svešo tautu dievus.., pievērsiet savu sirdi tam Kungam un kalpojiet vienīgi Viņam.” Uz kādu laiku izraēlieši paklausīja Samuēla aicinājumam un ”izmeta Baāla un Aštartes tēlus un kalpoja vienīgi tam Kungam”. (1. Samuēla 7:3, 4; Soģu 6:25—27.)

Pēc Saula un Dāvida valdīja Salamans, kurš vecumdienās sāka upurēt svešiem dieviem. (1. Ķēniņu 11:4—8.) Līdzīgi rīkojās arī citi Izraēlas un Jūdejas valdnieki, kuri pievērsās Baala kultam. Bet tautā bija arī vairāki uzticami pravieši un valdnieki, kas cīnījās pret Baala kultu, — tādi bija, piemēram, Elija, Elīsa un Josija. (2. Laiku 34:1—5.) Tautā vienmēr bija cilvēki, kas palika uzticīgi Jehovam. Pat Ahaba un Izebeles valdīšanas laikā, kad Baala kults Izraēlā sasniedza vislielāko izplatību, septiņi tūkstoši izraēliešu ’nebija ceļus locījuši Baala priekšā’. (1. Ķēniņu 19:18.)

Pēc jūdu atgriešanās no Babilonijas trimdas Baala kults vairs netiek pieminēts. Kā norādīts Ezras 6:21, visi ”bija atteikušies no zemes pagānisko iedzīvotāju nešķīstības.., lai meklētu.. to Kungu, Israēla Dievu”.

Brīdinājums mums

Baala kults jau sen vairs nepastāv, taču viens no kanaāniešu pielūgsmes objektiem ir saglabājies arī mūsdienu sabiedrībā. Šis pielūgsmes objekts ir jutekliskā bauda. Ar netikumību, šķiet, ir piesātināts pat gaiss, ko mēs elpojam. (Efeziešiem 2:2.) Pāvils rakstīja, ka mums jācīnās pret ”šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Efeziešiem 6:12.)

”Tumsības pasaules valdnieks” Sātans cenšas turēt cilvēkus savā varā, mudinot viņus uz netikumību. (Jāņa 8:34.) Mūsdienu visatļautības apstākļos izvirtība vairs nav saistīta ar auglības rituāliem. Daudzi mūsdienu cilvēki dzimumtieksmes apmierināšanā saskata savas dzīves piepildījumu vai veidu, kā apliecināt, ka viņi var darīt visu, kas viņiem patīk. Uz cilvēkiem tiek izdarīts spēcīgs spiediens. Izklaide, mūzika un reklāma nepārtraukti mudina domāt par juteklisko. Ja cilvēks kalpo Dievam, tas nenozīmē, ka viņam ir garantēta aizsardzība pret šādu nelabvēlīgu ietekmi. Lielākā daļa no tiem, kas tiek izslēgti no kristiešu draudzes, ir cilvēki, kuri padevušies kārdinājumam rīkoties netikumīgi. Morālo tīrību kristietis var saglabāt vienīgi tad, ja viņš pastāvīgi pretojas amorālai ietekmei. (Romiešiem 12:9.)

Sevišķi spēcīgs spiediens jāizjūt jauniem Jehovas lieciniekiem, kam pasaule piedāvā visdažādākos kārdinājumus. Jauniešu stāvokli apgrūtina arī tas, ka uz netikumību viņus mudina vienaudži. (Salīdzināt Salamana Pamācības 1:10—15.) Diezgan daudzi jauni Jehovas liecinieki ir rīkojušies netikumīgi lielu saviesīgu pasākumu laikā. Mūsdienās, tāpat kā senatnē, kad cilvēki pielūdza Baalu, mūzika, dejas un jutekliskas tieksmes mēdz apreibināt jauniešus. (2. Timotejam 2:22.)

”Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu?” jautāja psalmu dziesminieks un pats arī atbildēja: ”Kad viņš turēsies pie [Jehovas] vārdiem.” (Psalms 119:9.) Dieva likumā izraēliešiem bija pavēlēts neveidot ciešas attiecības ar kanaāniešiem. Mēs Bībelē tiekam brīdināti, ka arī mūs var nelabvēlīgi ietekmēt slikta sabiedrība. (1. Korintiešiem 15:32, 33.) Jauns kristietis apliecina savu garīgo briedumu, atteikdamies no tā, kas šķiet patīkams, bet var nākt par ļaunu viņa tikumībai. Vislabāk ir rīkoties tāpat, kā rīkojās Dieva uzticamais kalps Elija, — viņš nepieļāva, ka viņa lēmumus noteiktu vairākuma viedoklis. (1. Ķēniņu 18:21; salīdzināt Mateja 7:13, 14.)

Lielu ļaunumu mums var nodarīt arī neticība jeb ’grēks, kas ap mums tinas’. (Ebrejiem 12:1.) Daudzi izraēlieši, šķiet, ticēja Jehovam, bet vienlaicīgi arī pielūdza Baalu, gaidīdami, ka šis dievs aizsargās viņu ražu un gādās par viņu vajadzībām. Varbūt viņi uzskatīja, ka Jehovas templis, kas atradās Jeruzalemē, ir pārāk tālu un ka Jehovas likumu ievērošana nedod nekādu taustāmu labumu. Turpretī Baala kults neizvirzīja stingras prasības un bija ļoti ērts — Baalam varēja kvēpināt pat uz savas mājas jumta. (Jeremijas 32:29.) Droši vien izraēlieši pakāpeniski iesaistījās Baala kultā, piedaloties kulta rituālos vai upurējot Baalam Jehovas vārdā.

Bet kādu iemeslu dēļ kristietis varētu zaudēt ticību un palēnām attālināties no dzīvā Dieva? (Ebrejiem 3:12.) Parasti tas notiek tad, ja kristietis vairs nenovērtē sapulces un kopsanāksmes, kas savukārt liecina, ka ir zudusi viņa pārliecība par Jehovas sagādāto garīgo ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45—47.) Šādam kristietim pamazām zūd garīgie spēki, un viņš vairs ’netur dzīvības vārdu’ vai pat kļūst divkosīgs savā sirdī un sāk dzīties pēc mantas vai dzīvot netikumīgi. (Filipiešiem 2:16; salīdzināt Psalms 119:113.)

Kā saglabāt uzticību Dievam

Nav šaubu, ka arī mūsdienās norisinās cīņa par cilvēku sirdīm. Vai mēs paliksim uzticīgi Jehovam? Vai pasaule ar tās izlaidību nepārvilinās mūs savā pusē? Diemžēl ir kristieši, kas mūsdienās, līdzīgi izraēliešiem, kuri senatnē iesaistījās kanaāniešu neķītrajos rituālos, padodas kārdinājumam un rīkojas netikumīgi. (Salīdzināt Salamana Pamācības 7:7, 21—23.)

Mēs varam pasargāt sevi no garīgas sakāves, ja rīkojamies līdzīgi Mozum un turpinām kalpošanu, it kā redzēdami To, kas ir neredzams. (Ebrejiem 11:27.) Mums jāizcīna visīstākā cīņa par savu ticību. (Jūdas 3.) Bet, ja būsim uzticīgi mūsu Dievam un viņa noteiktajiem principiem, mēs sagaidīsim laiku, kad viltus pielūgsme tiks izskausta uz visiem laikiem. Jehovas pielūgsme galu galā guva virsroku pār Baala kultu. Mēs varam nešaubīties, ka tuvā nākotnē ”zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni”. (Jesajas 11:9.)

[Attēls 31. lpp.]

Baala kulta svētie stabi Gezerā

[Norāde par attēla autortiesībām 28. lpp.]

Musée du Louvre, Paris