Viņi pildīja Jehovas gribu

Visizcilākais cilvēks rāda pazemības paraugu

JĒZUS zināja, ka pēdējās stundas, ko viņš var pavadīt kopā ar saviem apustuļiem, ir ārkārtīgi nozīmīgas. Pavisam tuvu bija viņa arests un vislielākais ticības pārbaudījums viņa mūžā. Jēzus zināja arī par svētībām, kas viņu gaida pēc tam. Nebija vairs tālu tas brīdis, kad Jēzus sēdīsies pie Dieva labās rokas un Dievs viņam dos ”vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē”. (Filipiešiem 2:9, 10.)

Tomēr nedz satraukums drīzās nāves dēļ, nedz vēlēšanās saņemt solīto balvu nelika Jēzum aizmirst savus apustuļus. Vēlāk Jānis savā evaņģēlijā rakstīja, ka Jēzus ”tos mīlēja līdz beigām”. (Jāņa 13:1, JD.) Pēdējās dzīves stundās pilnīgais cilvēks Jēzus deva apustuļiem kādu būtisku pamācību.

Pazemības stunda

Jēzus un apustuļi bija sapulcējušies Jeruzalemē, kādas mājas augšistabā, lai nosvinētu Pasā svētkus. Jau iepriekš Jēzus bija dzirdējis, kā apustuļi strīdas par to, kurš no viņiem ir lielākais. (Mateja 18:1; Marka 9:33, 34.) Jēzus bija pārrunājis ar viņiem šo jautājumu un centies labot viņu priekšstatus. (Lūkas 9:46.) Šoreiz Jēzus izmantoja citu pieeju, lai paskaidrotu to pašu domu. Viņš ne tikai runāja par pazemību, bet parādīja, kā tā izpaužas.

Lūk, ko Jānis rakstīja par Jēzus rīcību tajā vakarā: ”Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to; pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko viņš bija apsējis.” (Jāņa 13:4, 5.)

Klimats Tuvajos Austrumos ir silts, tāpēc cilvēki senatnē staigāja pa putekļainajiem ceļiem ar sandalēm kājās. Kad ceļinieks iegriezās vienkāršā mājoklī, namatēvs viņu sagaidīja un piedāvāja viņam traukus un ūdeni, lai viņš varētu nomazgāt kājas. Bagātās mājās ceļiniekam kājas mazgāja vergs. (Soģu 19:21; 1. Samuēla 25:40—42.)

Jēzus un apustuļi augšistabā bija vieni paši. Nebija namatēva, kas viņiem piedāvātu traukus kāju mazgāšanai, un nebija verga, kas viņiem nomazgātu kājas. Kad Jēzus uzņēmās mazgāt viņiem kājas, apustuļi nokļuva diezgan neērtā situācijā. Cilvēks, kas bija visizcilākais no viņiem visiem, nevairījās no visnecilākā darba.

Pēteris sākumā negribēja ļaut, ka Jēzus viņam mazgā kājas. Bet Jēzus viņam teica: ”Ja es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie manis.” Nomazgājis kājas visiem apustuļiem, Jēzus jautāja: ”Vai jūs zināt, ko es jums esmu darījis? Jūs mani saucat: Mācītājs un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo es tas esmu. Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Jo es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu daŗījis.” (Jāņa 13:6—15.)

Jēzus nemudināja savus mācekļus ieviest kāju mazgāšanas rituālu. Viņš gribēja, lai apustuļi mainītu savu prāta nostāju — mācītos pazemību un būtu gatavi darīt brāļu labā jebkuru, pat visnecilāko darbu. Acīmredzot apustuļi saprata šo pamācību. Par to liecina notikumi daudzus gadus vēlāk, kad bija jāpieņem lēmums jautājumā par apgraizīšanu. Kaut gan sapulces laikā ”radās daudz pārrunu”, tā tomēr noritēja kārtīgi un visi klātesošie uzmanīgi ieklausījās citu izteiktajās domās. Turklāt sapulci, šķiet, vadīja māceklis Jēkabs, nevis kāds no apustuļiem, kuri arī piedalījās sapulcē. Šī detaļa no Apustuļu darbu grāmatas liecina, ka apustuļi ļoti labi bija iemācījušies pazemību. (Apustuļu darbi 15:6—29.)

Ko mēs varam mācīties

Mazgādams kājas saviem mācekļiem, Jēzus rādīja lielisku pazemības piemēru. Kristietis nedrīkstētu kļūt augstprātīgs un uzskatīt, ka citu cilvēku pienākums ir viņam pakalpot, un viņš nedrīkstētu dzīties pēc slavas un prestiža. Ikvienam kristietim jāseko priekšzīmei, ko rādīja Jēzus, kurš nenāca, ”lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mateja 20:28.) Jēzus sekotājiem jābūt gataviem darīt citu labā visnecilākos darbus.

Tāpēc Pēteris rakstīja: ”Visi savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem viņš dod žēlastību.” (1. Pētera 5:5.) Grieķu valodas vārds ar nozīmi ’apjozt’ ir atvasināts no vārda ar nozīmi ’verga priekšauts’ — šāds priekšauts parasti tika apjozts ap vidukli. Varbūt Pēteris gribēja norādīt uz to reizi, kad Jēzus apsēja ap vidukli dvieli un mazgāja apustuļiem kājas? To mēs nevaram pilnīgi droši apgalvot. Bet vienu gan mēs zinām pavisam droši — Jēzus pazemīgā rīcība bija dziļi iespaidojusi Pēteri, un tā tam būtu jānotiek ar katru cilvēku, kas vēlas būt Kristus sekotājs. (Kolosiešiem 3:12—14.)