Vai man vajadzētu aizņemties naudu no garīgā brāļa?

JAUNĀKAIS no Saimona bērniem ir saslimis, un viņam steidzami vajadzīgas zāles. Saimons ir ļoti nabadzīgs un nevar tās nopirkt. Ko lai viņš iesāk? Viens no Saimona ticības biedriem, vārdā Maikls, ir daudz turīgāks par viņu. Varbūt Maikls aizdos viņam naudu? Taču Saimonsa jūt, ka viņš droši vien nespēs atdot parādu.

Kad Saimons ir izteicis savu lūgumu, Maikls nonāk sarežģītas izvēles priekšā. Maikls saprot, ka nauda Saimonam ir nepieciešama, bet šaubās, vai Saimons varēs atdot naudu, jo viņš tik tikko spēj sagādāt iztiku ģimenei. Ko lai Maikls dara?

Ir daudz tādu zemju, kur cilvēks pēkšņi var palikt bez iztikas līdzekļiem un nonākt situācijā, kad viņam nav ne apdrošināšanas līdzekļu, ne naudas, ko maksāt par medicīniskiem izdevumiem. Paņemt aizdevumu bankā varbūt nav iespējams, vai arī tas ir pārāk dārgi. Ja rodas situācija, kad steidzami vajadzīga nauda, varētu likties, ka vienīgā iespēja ir aizņemties naudu no kāda drauga. Bet, pirms cilvēks aizņemas naudu, viņam ir rūpīgi jāpārdomā vairāki jautājumi.

Aprēķini izdevumus

Svētajos rakstos ir doti padomi gan aizdevējam, gan arī tam, kas aizņemas naudu. Ņemot vērā šos padomus, ir iespējams izsargāties no daudziem pārpratumiem un domstarpībām.

Piemēram, Bībelē mums ir teikts neizturēties vieglprātīgi pret naudas aizņemšanos. Kristiešiem, kas dzīvoja Romā, apustulis Pāvils rakstīja: ”Nepalieciet nevienam neko parādā, kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.” (Romiešiem 13:8.) Būtu ideāli, ja vienīgais kristieša parāds būtu mīlestība. Tāpēc vispirms mums būtu sev jāpajautā: ”Vai tiešām ir nepieciešams aizņemties naudu?”

Ja tas tiešām ir nepieciešams, tad būtu saprātīgi padomāt par to, kā aizņēmums ietekmēs mūsu dzīvi. Jēzus Kristus reiz norādīja uz to, ka viss labi jāpārdomā un jāizplāno, pirms tiek pieņemts nopietns lēmums. Viņš jautāja saviem mācekļiem: ”Kuŗš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai?” (Lūkas 14:28.) Šis princips ir attiecināms arī uz situāciju, kad jāizlemj, vai aizņemties no ticības biedra naudu. Aprēķināt izdevumus šajā gadījumā nozīmē izdomāt, kā un kad mēs atdosim naudu.

Aizdevējam ir tiesības zināt, kā un kad nauda tiks atdota. Ja mēs visu rūpīgi pārdomājam, mēs viņam varam dot konkrētas atbildes. Vai mēs esam pārdomājuši, ko mēs darīsim, lai pēc noteikta laika atdotu naudu? Protams, būtu vieglāk pateikt brālim: ”Es tev atdošu naudu, tiklīdz es to varēšu. Tu taču zini, ka uz mani var paļauties.” Bet vai šādā situācijā nebūtu jārīkojas ar lielāku atbildības sajūtu? Pirms mēs ņemam no kāda naudu, mums jābūt stingrai apņēmībai to atdot aizdevējam — tā ir viena no Jehovas prasībām. ”Bezdievīgais ņem uz parāda un neatdod,” teikts Psalmā 37:21.

Aprēķinādami, kā un kad mēs atdosim parādu, mēs atgādinām sev par nopietnajām saistībām, kādas uzņemamies. Tas arī palīdz neaizņemties naudu bez īpašas vajadzības. Ir ļoti labi, ja ir iespējams nenokļūt parādos. Salamana Pamācībās 22:7 ir izteikts šāds brīdinājums: ”Kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” Arī tad, ja aizdevējs un tas, kurš aizņemas, ir garīgie brāļi, aizdevums lielākā vai mazākā mērā var ietekmēt viņu attiecības. Ir bijuši pat tādi gadījumi, kad ar aizdevumiem saistītie pārpratumi ir izjaukuši draudzes mieru.

Paskaidro, kāpēc nauda ir vajadzīga

Aizdevējam ir tiesības galvenajos vilcienos uzzināt, ko mēs darīsim ar aizdoto naudu. Ja viņš nav vienīgais, no kā vēlamies aizņemties naudu, mums jādara zināms arī tas, jo šis fakts ir saistīts ar mūsu iespējām naudu atdot.

Ļoti svarīgi ir saskatīt atšķirību starp aizdevumu uzņēmējdarbībai un aizdevumu gadījumā, kad nauda vajadzīga cilvēkam, kas nonācis grūtā situācijā. Nekur Rakstos nav sacīts, ka kristieša pienākums būtu aizdot naudu komerciālam pasākumam, bet gadījumā, kad ticības biedrs no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ ir nonācis situācijā, kad viņš nespēj nopirkt pārtiku un drēbes vai samaksāt par nepieciešamo medicīnisko palīdzību, kristietis droši vien vēlēsies palīdzēt savam ticības biedram. Godīgums un atklātība šādos gadījumos palīdz izsargāties no pārpratumiem. (Efeziešiem 4:25.)

Apstipriniet aizdevumu rakstiski

Lai vēlāk nerastos pārpratumi, ir vajadzīga rakstiska vienošanās. Ja konkrēti vienošanās punkti nav fiksēti rakstiski, tie viegli var aizmirsties. Ir nepieciešams uzrakstīt aizdevuma summu un laiku, kad tā jāatdod. Būtu ieteicams vienošanos parakstīt gan aizdevējam, gan tam, kas naudu aizņemas, un abiem paturēt katram savu vienošanās eksemplāru. Bībelē ir norādīts, ka ar naudu saistītas vienošanās jāslēdz rakstiski. Neilgi pirms tam, kad babilonieši iznīcināja Jeruzalemi, Jehova pavēlēja Jeremijam nopirkt no kāda radinieka zemes gabalu. Mums var noderēt ziņas par to, kā notika šī zemes gabala pirkšana.

Jeremija rakstīja: ”Es nopirku tīrumu Anatotā no sava tēva brāļa dēla Hanameēla un iesvēru viņam naudu, septiņus seķeļus un desmit sudraba gabalus. Tad es uzrakstīju pirkšanas līgumu, to apzīmogoju un liku lieciniekiem parakstīt un iesvēru naudu ar svariem. Es ņēmu apzīmogoto pirkšanas līgumu ar nolīgumu un noteikumiem un arī apzīmogoto norakstu un nodevu līgumu Baruham, Nerijas dēlam, Maāsejas dēlam, mana brālēna Hanameēla klātbūtnē un liecinieku klātbūtnē, kas bija parakstījuši līgumu, un visu jūdiešu klātbūtnē, kas bija sardzes pagalmā.” (Jeremijas 32:9—12.) Minētajā gadījumā tika izdarīts pirkums, nevis ņemts aizdevums, taču šis gadījums parāda, ka ar naudu saistītas vienošanās ir svarīgi slēgt tā, lai tās būtu skaidras un konkrētas. (Skat. Sargtornis, 1973. gada 1. maijs [angļu val.], 287., 288. lpp.)

Ja rodas kādi sarežģījumi, kristiešiem jācenšas tos atrisināt saskaņā ar Jēzus padomu, kas pierakstīts Mateja 18:15—17. Kāds vecākais, kas ir centies palīdzēt kristiešiem, kam ir radušās domstarpības šajos jautājumos, saka: ”Gandrīz visos gadījumos nebija rakstiskas vienošanās. Tāpēc abām pusēm nebija skaidras sapratnes, kā aizdevums būtu jāatdod. Es esmu pārliecinājies, ka rakstiska vienošanās ir mīlestības, nevis neuzticēšanās apliecinājums.”

Kad mēs esam slēguši vienošanos, mums jādara viss, lai turētu doto vārdu. Jēzus teica: ”Jūsu vārdi lai ir jā, jā! nē, nē! kas pāri par to, tas ir no ļauna.” (Mateja 5:37.) Ja kādu neparedzētu sarežģījumu dēļ mēs nespējam laikus atdot naudu, mums nekavējoties jāpaziņo par radušos situāciju aizdevējam. Varbūt viņš atļaus nomaksāt parādu nelielās summās ilgākā laika posmā.

Tomēr nelabvēlīgi apstākļi mūs neatbrīvo no pienākuma atdot naudu. Cilvēks, kas bīstas Jehovu, dara visu iespējamo, lai turētu doto vārdu. (Psalms 15:4.) Ja arī notiek kaut kas neparedzēts, mums tomēr jābūt gataviem kaut ko upurēt, lai atdotu parādu, jo tas ir kristieša pienākums.

Esi uzmanīgs, kad tevi lūdz aizdot naudu

Brālis, kas lūdz aizdot naudu, nav vienīgais, kuram viss uzmanīgi jāpārdomā. Tas jādara arī brālim, kam lūdz aizdot naudu. Cilvēks, kas pirms naudas aizdošanas visu rūpīgi un objektīvi apsver, rīkojas gudri. Bībelē ir lasāms arī šāds brīdinājums: ”Neesi starp tiem, kas ar rokas spiedienu apsolās par citu un kļūst galvinieki par viņu parādu.” (Salamana Pamācības 22:26.)

Pirms tu slēdz vienošanos, padomā, kas notiktu, ja brālis nebūtu spējīgs tev atdot naudu. Vai tev pašam tad nerastos materiālas grūtības? Kaut arī brālim ir vislabākie nodomi, apstākļi var mainīties vai arī viņa aprēķini var būt kļūdaini. Jēkaba 4:14 ir dots atgādinājums mums visiem: ”Jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist.” (Salīdzināt Salamans Mācītājs 9:11.)

Būtu saprātīgi ņemt vērā brāļa reputāciju, it sevišķi tad, ja viņš vēlas aizņemties naudu kādam darījumam. Vai viņam ir uzticama cilvēka reputācija, jeb vai viņa darījumi mēdz neizdoties? Vai viņš nav paradis draudzē visiem pēc kārtas lūgt naudu? Būtu labi paturēt prātā patiesību, kas izteikta vārdos: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.)

Ir iespējami gadījumi, kad aizņēmums nenāk par labu arī tam, kas naudu aizņemas. Parāds var kļūt par nastu, kas atņem viņam prieku. Vai mēs vēlamies, lai šāds brālis kļūtu par mūsu ”kalpu”? Varbūt parāds ietekmēs mūsu attiecības, un tad, ja brālis nebūs spējis atdot naudu, mēs jutīsimies neērti katru reizi, kad satiksimies?

Ja brālim patiešām ļoti vajadzīga nauda, varbūt mēs varam viņam to uzdāvināt, nevis aizdot, kaut arī summa šādā gadījumā būtu mazāka. Rakstos mēs tiekam mudināti būt iejūtīgiem pret brāli, kas ir nonācis trūkumā. ”Taisnais ir žēlsirdīgs un devīgs,” dziedāja psalmu sacerētājs. (Psalms 37:21.) Mīlestība mūs mudina darīt visu iespējamo, lai palīdzētu trūkumā nonākušam brālim. (Jēkaba 2:15, 16.)

Labi padomā, pirms rīkojies

Tā kā parāds var radīt domstarpības, naudu vajadzētu aizņemties nevis katru reizi, kad to gribas darīt, bet tikai tad, kad nav vairs citas iespējas. Kā tika minēts jau iepriekš, cilvēkam, kas aizņemas naudu, jābūt atklātam pret aizdevēju un jāuzraksta dokuments, kurā būtu pateikts, kā un kad nauda tiks atdota. Gadījumā, kad brālim ir radušās nopietnas grūtības, vislabākais risinājums, iespējams, ir dāvana, nevis aizdevums.

Maikls neaizdeva Saimonam naudu, ko tas viņam bija lūdzis. Maikls iedeva mazāku summu, bet viņš to uzdāvināja, nevis aizdeva. Saimons bija ļoti pateicīgs, ka Maikls viņam palīdzēja samaksāt par zālēm, kas bija vajadzīgas viņa bērnam. Savukārt Maikls bija iepriecināts, ka varēja apliecināt mīlestību pret savu brāli. (Salamana Pamācības 14:21; Apustuļu darbi 20:35.) Gan Maikls, gan Saimons gaida to laiku, kad valdīs Valstība un Kristus ”glābs nabagu, kas kliedz”, un neviens cilvēks neteiks: ”Es ciešu.” (Psalms 72:12; Jesajas 33:24.) Kamēr šis laiks vēl nav pienācis, padomāsim labi, kā rīkoties, ja apstākļi mūs spiež aizņemties naudu no sava garīgā brāļa.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 25. lpp.]

Rakstiska vienošanās ir mīlestības, nevis neuzticēšanās apliecinājums