Sargieties no simonijas!

SĪMANIS bija vīrs, ko cienīja visā apkaimē. Viņš dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā Samarijā, un ar savu buršanas mākslu viņš bija tā savaldzinājis ļaudis, ka tie sacīja: ”Šis ir tā sauktais lielais Dieva spēks.” (Apustuļu darbi 8:9—11.)

Bet, kad Sīmanis kļuva par kristieti, viņš saprata, ka pastāv spēks, kas ir daudz varenāks par to, kāds viņam bija agrāk. Viņš redzēja, ka Jēzus apustuļiem bija piešķirts spēks, ar kura palīdzību tie varēja dot citiem brīnumainās svētā gara dāvanas. Sīmani šī spēka izpausmes tik ļoti iespaidoja, ka viņš piedāvāja apustuļiem naudu un sacīja: ”Dodiet man šo spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu.” (Apustuļu darbi 8:13—19.)

Apustulis Pēteris Sīmani norāja: ”Kaut tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu iegūt par naudu. Tev nav nekādas daļas gar šo vārdu, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā.” (Apustuļu darbi 8:20, 21.)

No šī Bībelē aprakstītā notikuma ir cēlies vārds ”simonija”, kas nozīmē ’baznīcas amatu pirkšana un pārdošana’. New Catholic Encyclopedia ir atzīts, ka īpaši no 9. gadsimta līdz 11. gadsimtam ”simonija zēla klosteros, zemākās garīdzniecības aprindās un bīskapu vidū un ar to bija saistīti pat pāvesti”. The Encyclopædia Britannica devītajā izdevumā (1878. g.) rakstīts: ”Ikviens, kas studē konklāvu vēsturi, pārliecinās, ka nav bijis tādu pāvesta vēlēšanu, ko nebūtu aptraipījusi simonija, un ļoti bieži konklāvos simonija notika ārkārtīgi uzkrītoši, nekaunīgi un pavisam atklāti.”

Patiesajiem kristiešiem mūsdienās ir jāsargās no simonijas. Piemēram, kāds varbūt pārmērīgi cildina vai arī apber ar dāvanām cilvēkus, kas viņam var piešķirt papildu priekšrocības. Savukārt cilvēki, kam ir tiesības piešķirt šīs priekšrocības, varbūt izrāda lielāku labvēlību tiem, kam ir iespējas viņus apdāvināt un kas labprāt to arī darītu. Abos gadījumos var runāt par simoniju, bet Bībelē tā ir asi nosodīta. ”Tāpēc atgriezies no šī ļaunuma,” Pēteris stingri sacīja Sīmanim, ”un lūdz to Kungu, vai šī tavas sirds iedoma [”nodoms”, LB-26] tev nevarētu tikt piedota, jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnības saistītu.” (Apustuļu darbi 8:22, 23.)

Par laimi, Sīmanis saprata, cik nepareiza ir bijusi viņa vēlēšanās. Viņš vērsās pie apustuļiem: ”Lūdziet jūs par mani to Kungu, lai pār mani nenāk nekas no tā, ko jūs esat runājuši.” (Apustuļu darbi 8:24.) Patiesie kristieši ņem vērā svarīgo mācību, ko var gūt no šī gadījuma, un cenšas, lai viņu rīcība nekādā ziņā nebūtu saistīta ar simoniju.