Pirmie soļi Dieva kalpa gaitās

”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (JĒKABA 4:8)

1., 2. Kāpēc kalpošana Jehovam ir liela privilēģija?

REIZ kāds cilvēks pēc vairākiem cietumā pavadītiem gadiem tika aizvests pie valdnieka. Tālākie notikumi risinājās ļoti ātri, un nākamajā brīdī viņš jau kalpoja visvarenākajam tā laika pasaules monarham. Bijušajam cietumniekam tika uzticēti ļoti atbildīgi pienākumi un parādīts liels gods. Minēto cilvēku sauca Jāzeps. Viņš, kura kājas kādreiz bija bijušas iekaltas važās, tagad gāja līdzās valdniekam. (1. Mozus 41:14, 39—43; Psalms 105:17, 18.)

² Mūsdienās cilvēkiem ir dota iespēja kalpot personai, kas ir daudz varenāka par Ēģiptes faraonu. Mūs aicina sev kalpot Visuma Augstākais Valdnieks. Iespēja to darīt un veidot tuvas attiecības ar visvareno Dievu Jehovu ir neaptverama privilēģija. Svētajos rakstos viņš tiek raksturots vārdiem, kas liek domāt par neizsakāmu varenību un diženumu, par kaut ko cildenu, skaistu un patīkamu. (Ecēhiēla 1:26—28; Atklāsmes 4:1—3.) Visā, ko viņš dara, ir redzama mīlestība. (1. Jāņa 4:8.) Viņš nekad nemelo. (4. Mozus 23:19.) Jehova nekad neliek vilties cilvēkiem, kas viņam uzticīgi kalpo. (Psalms 18:26.) Ievērojot viņa taisnīgās prasības, mēs varam dzīvot laimīgi un saturīgi jau tagad un domāt par mūžīgu dzīvi nākotnē. (Jāņa 17:3.) Neviens valdnieks no cilvēku vidus nevar piedāvāt neko tādu, kas varētu līdzināties šīm svētībām un iespējām.

3. Kādā ziņā Noa ”staigāja ar Dievu”?

³ Tālā senatnē dzīvoja patriarhs Noa, kas bija apņēmies dzīvot saskaņā ar Dieva gribu un nodomiem. Bībelē ir teikts, ka ”Noa bija taisns un nevainojams vīrs savā paaudzē, jo Noa staigāja ar Dievu”. (1. Mozus 6:9.) Noa, protams, nestaigāja līdzās Dievam tiešā nozīmē, jo ”Dievu neviens nekad nav redzējis”. (Jāņa 1:18.) Noa staigāja ar Dievu tajā nozīmē, ka viņš pildīja Dieva norādījumus. Tā kā Noa veltīja savu dzīvi Jehovas gribas pildīšanai, viņam bija sirsnīgas un tuvas attiecības ar Visvareno Dievu. Miljoniem cilvēku mūsdienās rīkojas tāpat kā Noa — viņi ’staigā ar Dievu’, dzīvodami saskaņā ar Jehovas padomiem un norādījumiem. Bet kā cilvēks sāk staigāt ar Dievu?

Nepieciešamas precīzas zināšanas

4. Kā Jehova māca savus kalpus?

⁴ Lai varētu staigāt ar Jehovu, vispirms viņš ir jāiepazīst. Pravietis Jesaja teica: ”Laiku beigu posmā notiks, ka tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri par visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visi pagāni. Nāks arī vispārīgi daudzas tautas un sacīs: ”Iesim, kāpsim tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!” Jo no Ciānas izies pamācība un tā Kunga vārds no Jeruzālemes.” (Jesajas 2:2, 3.) Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti par to, ka Jehova māca visus, kas vēlas staigāt viņa ceļus. Jehova ir devis savus Rakstus, Bībeli, un viņš palīdz tos saprast. Piemēram, viņš izmanto ”uzticīgo un gudro kalpu”. (Mateja 24:45—47.) Ar ”uzticīgā kalpa” starpniecību Jehova ir izveidojis garīgu mācību programmu, kas tiek īstenota ar bībelisku publikāciju, kristiešu sapulču un bezmaksas Bībeles studiju palīdzību. Lai Dieva kalpi saprastu Rakstus, Jehova dod viņiem arī svēto garu. (1. Korintiešiem 2:10—16.)

5. Kāpēc Rakstos atrodamā patiesība ir ļoti vērtīga?

⁵ Kaut arī mēs nemaksājam naudu par Bībelē atklāto patiesību, tā tomēr ir ļoti vērtīga. Studējot Dieva Rakstus, mēs mācāmies par pašu Dievu — uzzinām viņa vārdu, iepazīstam viņa personību, saprotam, kādi ir viņa nodomi un kā viņš izturas pret cilvēkiem. Mēs iegūstam iepriecinošas atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem cilvēku dzīvē — uz jautājumiem par to, kāpēc mēs dzīvojam, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas, kas notiks nākotnē, kāpēc mēs novecojam un mirstam, vai pastāv dzīve pēc nāves. Turklāt mēs uzzinām, kāda ir Dieva griba attiecībā uz mums personiski, — kā mums jādzīvo, lai mēs visu darītu pēc viņa prāta. Mēs pārliecināmies, ka viņa prasības ir saprātīgas un ka tās mums ļoti noder, ja vien mēs tās ievērojam. To visu mēs nekādi nevarētu saprast, ja Dievs mūs nemācītu.

6. Kas kļūst iespējams, kad cilvēks iegūst precīzas zināšanas no Bībeles?

⁶ Bībelē izklāstītā patiesība ir ļoti iedarbīga un liek mums mainīt savu dzīvi. (Ebrejiem 4:12.) Pirms mēs sākām apgūt Rakstu zināšanas, mēs varējām dzīvot vienīgi saskaņā ar šīs pasaules principiem. (Efeziešiem 2:2.) Precīzas zināšanas, ko sniedz Dieva Raksti, mums ļauj ieraudzīt citu ceļu, pa kuru ejot, mūsu dzīve var būt ”mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama”. (Kolosiešiem 1:10.) Cik gan priecīgs ir cilvēks, kas sāk kalpot Jehovam, visvarenākajai personai Visumā! (Lūkas 11:28.)

Divi svarīgi soļi — sevis veltīšana Dievam un kristīšanās

7. Kāda patiesība par cilvēku īstenoto vadību kļūst skaidra, studējot Dieva Rakstus?

⁷ Arvien labāk saprotot Bībeli, mēs sākam pārdomāt cilvēces stāvokli un mūsu pašu dzīvi Dieva Rakstu gaismā. To darot, kļūst skaidra kāda svarīga patiesība. Šī patiesība ir redzama vārdos, ko senatnē teica pravietis Jeremija: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka liktenis nestāv viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” (Jeremijas 10:23.) Visiem cilvēkiem ir nepieciešama Dieva vadība.

8. a) Kas pamudina cilvēku veltīt sevi Dievam? b) Ko nozīmē veltīt sevi Dievam?

⁸ Saprazdami šo būtisko faktu, mēs vēlamies pakļauties Jehovas vadībai. Un mīlestība pret Dievu mūs mudina veltīt viņam savu dzīvi. Veltīt sevi Dievam nozīmē griezties pie viņa lūgšanā un dot viņam solījumu, ka mēs izmantosim savu dzīvi, lai viņam kalpotu un uzticīgi ietu pa viņa norādīto ceļu. Kad mēs tā rīkojamies, mēs sekojam Jēzus paraugam — viņš nodeva sevi Jehovas rīcībā, stingri apņēmies pilnībā izpildīt Dieva gribu. (Ebrejiem 10:7.)

9. Kāpēc cilvēki veltī savu dzīvi Jehovam?

⁹ Dievs Jehova nevienu nespiež veltīt viņam savu dzīvi. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 9:7.) Dievs arī nevēlas, lai cilvēks veltītu viņam savu dzīvi acumirklīgu emociju iespaidā. Cilvēkam jābūt māceklim jau pirms kristīšanās, un, lai viņš par tādu kļūtu, viņam uzcītīgi jāmācās. (Mateja 28:19, 20.) Dieva kalpiem, kas jau bija kristījušies, Pāvils teica: ”Es jūs lūdzu.., ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; tā lai ir jūsu prātīgā Dieva kalpošana [”svētā kalpošana ar saprātu”, NW].” (Romiešiem 12:1, LB-26.) Arī sevis veltīšana Dievam Jehovam ir saistīta galvenokārt ar saprātu. Uzzinājuši visus faktus un rūpīgi tos pārdomājuši, mēs labprāt un ar prieku veltījam savu dzīvi Dievam. (Psalms 110:3.)

10. Kā sevis veltīšana Dievam ir saistīta ar kristīšanos?

¹⁰ Kad mēs personiskā lūgšanā esam darījuši zināmu Dievam savu apņemšanos iet pa viņa norādīto ceļu, mēs speram nākamo soli. Lai darītu zināmu citiem, ka esam veltījuši sevi Dievam, mēs kristījamies ūdenī. Kristīšanās ir publisks apliecinājums, ka mēs esam apsolījuši Dievam pildīt viņa gribu. Savas kalpošanas sākumā Jēzus devās pie Jāņa un tika kristīts, tā rādīdams priekšzīmi mums visiem. (Mateja 3:13—17.) Vēlāk Jēzus deva saviem sekotājiem uzdevumu gatavot mācekļus un tos kristīt. Tas nozīmē, ka sevis veltīšana Dievam un kristīšanās ir soļi, kas noteikti jāsper ikvienam, kurš vēlas staigāt ar Jehovu.

11., 12. a) Kādā ziņā kristīšanos var salīdzināt ar kāzām? b) Kādā ziņā mūsu attiecības ar Jehovu ir līdzīgas attiecībām starp vīru un sievu?

¹¹ Cilvēks, kas veltī sevi Dievam un kļūst par kristītu Jēzus Kristus mācekli, kaut kādā ziņā ir līdzīgs cilvēkam, kas apprecas. Parasti vīrietis un sieviete sper vairākus soļus, pirms viņi ir gatavi precēties. Viņi satiekas, iepazīstas un iemīl viens otru. Pēc tam viņi saderinās. Ar kāzām publiski tiek darīts zināms tas, ko divi cilvēki ir nolēmuši tikai savā starpā, proti — stāties laulībā un dzīvot kopā kā vīrs un sieva. Tieši kāzas visiem redzamā veidā iezīmē šo īpašo attiecību sākumu. Ar kāzu dienu sākas laulība. Savukārt ar kristīšanos sākas īpašās attiecības starp Jehovu un cilvēku, kas viņam sevi ir veltījis.

¹² Kāzas un kristīšanās ir salīdzināmas vēl kādā ziņā. Pēc kāzu dienas vīra un sievas savstarpējai mīlestībai būtu jākļūst arvien dziļākai un stiprākai. Lai dzīvesbiedru attiecības kļūtu arvien tuvākas, viņiem abiem jābūt nesavtīgiem un jādara viss nepieciešamais, lai saglabātu un stiprinātu laulības saites. Mēs gan nestājamies laulībā ar Dievu, tomēr pēc kristīšanās mums jādara viss nepieciešamais, lai saglabātu ciešas attiecības ar Jehovu. Viņš redz un novērtē mūsu centienus pildīt viņa gribu un tuvojas mums. ”Tuvojieties Dievam,” rakstīja māceklis Jēkabs, ”tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.)

Jāstaigā Jēzus pēdās

13. Kā priekšzīmei mums jāseko, ja mēs vēlamies staigāt ar Dievu?

¹³ Ja vēlamies staigāt ar Jehovu, mums jāseko priekšzīmei, ko rādīja Jēzus Kristus. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21.) Jēzus bija pilnīgs cilvēks, bet mēs esam nepilnīgi, tāpēc mēs nespējam nevainojami sekot viņa priekšzīmei. Tomēr Jehova vēlas, lai mēs darītu visu, kas ir mūsu spēkos. Pievērsīsim uzmanību pieciem Jēzus dzīves un kalpošanas aspektiem un padomāsim, kā mēs varam sekot viņa priekšzīmei.

14. Ko nozīmē zināt Dieva Rakstus?

¹⁴ Jēzum bija precīzas un dziļas Dieva Rakstu zināšanas. Savas kalpošanas laikā Jēzus bieži citēja Ebreju rakstus. (Lūkas 4:4, 8.) Ļaunie reliģiskie vadoņi, kas dzīvoja tajā laikā, arī citēja Rakstus. (Mateja 22:23, 24.) Bet Jēzus no šiem cilvēkiem atšķīrās ar to, ka viņš saprata Rakstus un izmantoja tajos paustos principus savā dzīvē. Viņš ne tikai zināja Likuma burtu, bet arī izprata tā būtību. Arī mums, sekojot Kristus priekšzīmei, jācenšas saprast Dieva Raksti — jācenšas izprast to būtība. Ja mēs tā darīsim, mēs būsim Dieva atzīti strādnieki, kas ”pareizi māca patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:15.)

15. Kā Jēzus rādīja priekšzīmi, stāstīdams citiem par Dievu?

¹⁵ Jēzus Kristus stāstīja citiem par savu debesu Tēvu. Viņš dalījās ar cilvēkiem Dieva Rakstu zināšanās. Pat Jēzus ienaidnieki sauca viņu par skolotāju, jo visur, kur viņš gāja, viņš stāstīja citiem par Jehovu un Jehovas nodomu. (Mateja 12:38.) Jēzus sludināja templī, sinagogās, pilsētās un laukos. (Marka 1:39; Lūkas 8:1; Jāņa 18:20.) Viņš mācīja cilvēkus iejūtīgi un laipni, viņš mīlēja tos, kam vēlējās palīdzēt. (Mateja 4:23.) Arī tie, kas seko Jēzus priekšzīmei, izmanto visdažādākās iespējas, kā mācīt cilvēkiem patiesību par Dievu Jehovu un viņa brīnišķīgajiem nodomiem.

16. Cik tuvas bija Jēzus attiecības ar cilvēkiem, kas pielūdza Jehovu?

¹⁶ Jēzum bija ciešas saites ar cilvēkiem, kas pielūdza Jehovu. Reiz, kad Jēzus runāja liela cilvēku pūļa priekšā, pie viņa atnāca māte un viņa neticīgie brāļi, kas vēlējās ar viņu runāt. Bībelē ir teikts: ”Kāds uz viņu sacīja: ”Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un meklē ar tevi runāt.” Un viņš atbildēja un sacīja tam, kas viņam to teica: ”Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?” Un roku izstiepis pār saviem mācekļiem, viņš sacīja: ”Redzi, mana māte un mani brāļi! Jo, kas dara mana debesu Tēva prātu, tas ir mans brālis, un mana māsa, un mana māte.”” (Mateja 12:47—50.) Tas nenozīmē, ka Jēzus atsacījās no saviem ģimenes locekļiem, — vēlākie notikumi skaidri apliecināja, ka tas tā nebija. (Jāņa 19:25—27.) Bet minētajā epizodē no Jēzus dzīves ir redzams, kāda bija viņa mīlestība pret ticības biedriem. Arī tie cilvēki, kas mūsdienās staigā ar Dievu, cenšas atrasties Jehovas kalpu sabiedrībā un arvien vairāk iemīlēt savus ticības biedrus. (1. Pētera 4:8.)

17. Ko Jēzus domāja par debesu Tēva gribas pildīšanu, un kā tam būtu jāietekmē mūs?

¹⁷ Pildīdams Dieva prātu, Jēzus apliecināja mīlestību pret savu debesu Tēvu. Jēzus visā bija paklausīgs Jehovam. Viņš teica: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.) Tāpat Kristus teica: ”Kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa 8:29.) Jēzus tik ļoti mīlēja savu debesu Tēvu, ka ”pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei”. (Filipiešiem 2:8.) Savukārt Jehova svētīja Jēzu, piešķirdams viņam stāvokli, kas varas un goda ziņā ir zemāks vienīgi par paša Jehovas stāvokli. (Filipiešiem 2:9—11.) Mēs, tāpat kā Jēzus, apliecinām savu mīlestību pret Dievu, ievērojot Dieva likumus un pildot viņa gribu. (1. Jāņa 5:3.)

18. Kādu priekšzīmi Jēzus rādīja attiecībā uz lūgšanām?

¹⁸ Jēzus pastāvīgi lūdza Dievu. Viņš lūdza Dievu, kad kristījās. (Lūkas 3:21.) Pirms Jēzus izvēlējās 12 apustuļus, viņš pavadīja lūgšanās visu nakti. (Lūkas 6:12, 13.) Arī saviem mācekļiem Jēzus mācīja, kā lūgt Dievu. (Lūkas 11:1—4.) Naktī, kad Jēzus tika nogalināts, viņš lūdza Dievu par saviem mācekļiem un lūdza kopā ar viņiem. (Jāņa 17:1—26.) Lūgšanām bija liela nozīme Jēzus dzīvē, un arī mūsu dzīvē to nozīmei jābūt tādai pašai, jo mēs esam viņa sekotāji. Iespēja lūgšanā runāt ar Visuma Suverēnu ir ārkārtīgi liels gods. Jehova ne tikai uzklausa mūs, bet arī atbild uz mūsu lūgšanām, kā par to rakstīja Jānis: ”Šī paļāvība mums ir uz viņu, ka viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta. Ja zinām, ka viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no viņa lūguši.” (1. Jāņa 5:14, 15.)

19. a) Kādas Jēzum raksturīgas īpašības mums jāveido sevī? b) Ko mēs iegūstam, iepazīstoties ar Jēzus dzīvi un kalpošanu?

¹⁹ Rūpīgi iepazīstoties ar Jēzus Kristus dzīvi un kalpošanu uz zemes, mēs ļoti daudz ko mācāmies. Mums jādomā par tām īpašībām, kas izpaudās viņa rīcībā, — mīlestību, iejūtību, labestību, garīgu spēku, līdzsvarotību, saprātīgumu, pazemību, drosmi un nesavtīgumu. Jo vairāk mēs uzzinām par Jēzu, jo lielāka kļūst mūsu vēlēšanās būt viņa sekotājiem. Iepazīstot Jēzu, mēs tuvināmies Jehovam. Jēzus bija pilnīgs sava debesu Tēva atspulgs. Jēzum bija tik tuvas attiecības ar Jehovu, ka viņš varēja teikt: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9.)

Paļaušanās uz Dieva atbalstu

20. Kā mēs varam iemācīties spert stingrus soļus, staigājot ar Jehovu?

²⁰ Kad bērns tikko sāk staigāt, viņa soļi ir pavisam nedroši. Iet drošiem soļiem viņš spēj tikai tad, ja neatlaidīgi mācās staigāt. Cilvēki, kas staigā ar Jehovu, vēlas, lai viņu soļi būtu stingri un pārliecinoši. Lai tas tiešām tā būtu, ir nepieciešams laiks un neatlaidība. Pāvils uzsvēra, cik svarīga ir neatlaidība kalpošanā Dievam, kad viņš rakstīja: ”Beidzot, brāļi, mēs jūs lūdzam un pamācām Kunga Jēzus vārdā: topiet aizvien pilnīgāki, sekodami tām mācībām, ko no mums esat saņēmuši, proti, kā jādzīvo, lai Dievam patiktu — un jūs jau arī tā dzīvojat.” (1. Tesaloniķiešiem 4:1.)

21. Kādas svētības mēs saņemam, staigājot ar Jehovu?

²¹ Ja mēs pilnībā veltīsim sevi Dievam, viņš palīdzēs, lai mēs varētu staigāt ar viņu. (Jesajas 40:29—31.) Nekas no tā, ko var piedāvāt pasaule, nav salīdzināms ar svētībām, ko saņem cilvēki, kas iet pa Dieva norādīto ceļu. Viņš mums māca to, kas mums par svētību, un ved mūs pa ceļu, pa kuru mums jāstaigā. Ja mēs ievērosim viņa baušļus, tad mūsu labklājība būs kā straume un mūsu taisnība kā jūras viļņi. (Jesajas 48:17, 18.) Ja mēs pieņemsim uzaicinājumu staigāt ar Dievu un būt viņam uzticīgiem, mums ar viņu mūžīgi būs mierīgas attiecības.

Kā jūs atbildētu?

◻ Kāpēc iespēja staigāt ar patieso Dievu ir liels gods?

◻ Kāpēc Bībeles studēšana, sevis veltīšana Dievam un kristīšanās ir pirmie soļi, kas jāsper cilvēkam, kurš vēlas staigāt ar Dievu?

◻ Kā mēs varam iet Jēzus pēdās?

◻ Kā mēs zinām, ka Jehova mūs atbalstīs, lai mēs varētu staigāt ar viņu?

[Attēli 13. lpp.]

Bībeles studēšana, sevis veltīšana Dievam un kristīšanās — tie ir pirmie soļi, ko sper cilvēks, kurš vēlas staigāt ar Dievu