Kā eņģeļi var jums palīdzēt
DIEVA RAKSTI apstiprina eņģeļu eksistenci. Tajos ir teikts, ka šo garīgo būtņu ir miljoniem. Dieva Jehovas kalps Daniēls parādībā redzēja to, kas notiek debesīs, un redzēto aprakstīja vārdiem: ”Tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam [Dievam], un desmit tūkstoš reizes desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā.” (Daniēla 7:10.)
Ievērojiet, ka Daniēla aprakstā ir minēts ne tikai eņģeļu lielais skaits. Tajā ir norādīts, ka eņģeļi kalpo Dievam. Viņi ir Dieva kalpi. To apstiprina arī psalmu sacerētājs: ”Teiciet to Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi! Teiciet to Kungu, visi Viņa kaŗa pulki, jūs, Viņa kalpi, kas pildāt Viņa prātu!” (Psalms 103:20, 21.)
Tāpat Bībelē ir redzams, ka eņģeļi savas dzīves sākumā nav dzīvojuši cilvēku veidolā uz zemes. Jehova radīja eņģeļus debesīs, un tas notika vēl pirms Zemes radīšanas. Kad Dievs ’zemi veidoja, visi Dieva dēli, eņģeļi, gavilēja’. (Ījaba 38:4—7.)
Eņģeļi ir garīgas būtnes — neredzamas, spēcīgas un apveltītas ar saprātu. Kad ar ebreju vārdu malāk un grieķu angelos Bībelē tiek apzīmētas garīgas būtnes, tos tulko kā ”eņģelis”. Bībelē šie vārdi ir sastopami gandrīz 400 reižu. Tie abi nozīmē vienu un to pašu, proti, ’vēstneši’.
Satikšanās ar eņģeļiem
Eņģeļi patiešām ir vēstneši. Jums droši vien ir zināms Bībelē pierakstītais gadījums, kad eņģelis Gabriēls parādījās Marijai. Viņš teica, ka Marija, būdama jaunava, dzemdēs dēlu, kas jānosauc par Jēzu. (Lūkas 1:26—33.) Vēl kāds eņģelis parādījās ganiem, kas atradās laukā. Viņš paziņoja: ”Jums šodien Pestītājs dzimis, ..kas ir Kristus, tas Kungs.” (Lūkas 2:8—11.) Tāpat Bībelē ir minēts, ka eņģeļi nodeva informāciju Hagarai, Ābrahāmam, Latam, Jēkabam, Mozum, Gideonam, Jēzum un citiem. (1. Mozus 16:7—12; 18:1—5, 10; 19:1—3; 32:25—31; 2. Mozus 3:1, 2; Soģu 6:11—22; Lūkas 22:39—43; Ebrejiem 13:2.)
Ievērības cienīgs ir fakts, ka visas šīs eņģeļu pasludinātās vēstis bija saistītas ar Dieva nodomu īstenošanu un tās ne vienmēr atbilda cilvēku nodomiem. Eņģeļi ieradās kā Dieva pārstāvji un rīkojās atbilstoši Dieva gribai viņa noteiktā laikā. Cilvēki viņus nebija aicinājuši.
Vai būtu jāgriežas pie eņģeļiem pēc palīdzības?
Vai būtu pareizi grūtībās griezties pie eņģeļiem? Ja tas būtu jādara, tad mēs gribētu uzzināt tā eņģeļa vārdu, kurš var sniegt vislabāko palīdzību. Pārdošanā ir grāmatas, kurās tiek uzskaitīti vairāku eņģeļu vārdi, viņu stāvoklis, tituls un pienākumi. Kādā grāmatā ir apkopots, kā grāmatas autori to ir nodēvējuši, ”debesu labākais desmitnieks” — ”populārākie eņģeļi rietumu pasaulē”. Šim sarakstam seko padoms aizvērt acis, lēnām vairākas reizes izrunāt eņģeļa vārdu, dziļi un mierīgi elpot un ”noskaņot sevi uz iespējamo kontaktu”.
Bībelē turpretī vārdā ir nosaukti tikai divi Dievam uzticīgie eņģeļi — Mihaēls un Gabriēls. (Daniēla 12:1; Lūkas 1:26.) Viņu vārdi, iespējams, minēti tāpēc, lai parādītu, ka ikviens eņģelis ir unikāla garīga būtne ar savu vārdu, nevis kaut kāda bezpersoniska enerģija vai spēks.
Interesanti, ka daži eņģeļi atteicās atklāt savu vārdu cilvēkiem. Kad Jēkabs lūdza kādam eņģelim pateikt, kā viņu sauc, eņģelis savu vārdu nenosauca. (1. Mozus 32:30.) Arī Jozua pavaicāja kādam eņģelim, kas viņš tāds ir, bet eņģelis vienīgi atbildēja, ka viņš ir ”tā Kunga kaŗaspēka virsnieks”. (Jozuas 5:14.) Kad kāda eņģeļa vārdu gribēja zināt Simsona vecāki, šis eņģelis teica: ”Kāpēc tu tā prasi, kāds mans vārds? Tas ir noslēpums.” (Soģu 13:17, 18.) Ar to, ka Bībelē nav minēti eņģeļu vārdi, mēs tiekam pasargāti no eņģeļu godināšanas un viņu pielūgšanas. Un, kā tūlīt redzēsim, Bībelē nav teikts, ka pie viņiem būtu jāgriežas pēc palīdzības.
Piesaukt Dievu
Bībelē ir viss, kas mums jāzina par garīgo sfēru un tur notiekošo. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, ..lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2. Timotejam 3:16, 17, LB-65r.) Ja Dievs būtu gribējis, lai mēs uzzinātu daudzu eņģeļu vārdus, viņš tos būtu atklājis savos vārdos — Bībelē. Un, ja Dievs būtu vēlējies mums darīt zināmu, kā ar eņģeļiem nodibināt kontaktu un sarunāties lūgšanās, viņš šo informāciju būtu iekļāvis Svētajos rakstos.
Taču Jēzus Kristus par to nerunāja; viņš mācīja: ”Kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā.. Tāpēc jums būs tā lūgt: Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.” (Mateja 6:6, 9.) Tātad Rakstos ir pausts šāds viedoklis: mums nav jāpiesauc eņģeļi un jāvēršas pie viņiem lūgšanās — ar lūgšanām jāgriežas pie eņģeļu Radītāja, Dieva. Dieva vārds nav noslēpums, un mums nav nepieciešams medijs, lai to uzzinātu. Kaut arī cilvēki ir mēģinājuši noslēpt Dieva vārdu, Bībeles oriģinālajā tekstā tas ir sastopams vairāk nekā 7000 reižu. Piemēram, psalmu sacerētājs par debesu Tēvu dziedāja: ”Vienīgi Tavs vārds pastāv, ak Kungs [”Jehova”, NW], Tu Visuaugstākais pār visu pasauli.” (Psalms 83:19.)
Jehova nekad nav tik aizņemts, ka nevarētu mūs uzklausīt, kad pareizā veidā vēršamies pie viņa lūgšanā. Bībele apliecina: ”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9.)
Eņģeļi un morāles normas
Pretēji bieži dzirdamajam uzskatam, eņģeļi netiesā cilvēkus. Tas neietilpst viņu kompetencē. Jehova ir ’visu tiesnesis’, un viņš ”visu tiesu ir nodevis Dēlam”, Jēzum Kristum. (Ebrejiem 12:23; Jāņa 5:22.) Taču būtu kļūdaini domāt, ka eņģeļiem ir vienalga, kāds ir mūsu dzīvesveids. Jēzus sacīja: ”Ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” (Lūkas 15:10.)
Tomēr eņģeļi nav tikai vērotāji. Pagātnē viņi ir bijuši arī Dieva spriedumu izpildītāji. Piemēram, Dievs eņģeļus izmantoja, vērsdamies pret senās Ēģiptes iedzīvotājiem. Psalmā 78:49 rakstīts, ka viņš ”uzgāza tiem savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus”. (LB-26.) Tāpat Bībelē ir stāstīts, ka reiz vienas nakts laikā kāds eņģelis nonāvēja 185 000 asīriešu karavīru. (2. Ķēniņu 19:35.)
Arī nākotnē eņģeļi iznīcinās cilvēkus, kas apdraud citu labklājību, atsacīdamies pakļauties Dieva taisnīgajām normām. Jēzus nāks ”ar savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu pār tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam”. (2. Tesaloniķiešiem 1:7, 8.)
Tātad Rakstos ir redzams, ka Dievam uzticīgie eņģeļi vienmēr dara Dieva prātu, izpildot viņa norādījumus un aizstāvot viņa taisnīgās normas. Ja mēs vēlamies saņemt Dieva eņģeļu palīdzību, mums jāzina, kāds ir Dieva prāts un no visas sirds jācenšas to pildīt.
Sargeņģeļi
Vai eņģeļi rūpējas par cilvēkiem un tos aizsargā? Apustulis Pāvils vaicāja: ”Vai tie [eņģeļi] visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?” (Ebrejiem 1:14.) Atbilde uz Pāvila jautājumu, protams, ir ”jā”.
Kad trīs ebreji, Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego, atteicās mesties zemē zelta tēla priekšā, kuru bija uzstādījis Babilonijas valdnieks Nebukadnecars, viņus iemeta līdz baltkvēlei sakurinātā ceplī. Taču uguns šiem uzticīgajiem Dieva kalpotājiem nekā ļauna nenodarīja. Kad valdnieks palūkojās ceplī, viņš tur ieraudzīja četrus vīrus un atzina, ka ”ceturtais izskatās kā kāda dievišķa būtne”. (Daniēla 3:25.) Pēc vairākiem gadiem Daniēla uzticība Dievam kļuva par iemeslu tam, ka viņu iesvieda lauvu bedrē. Arī viņš palika sveiks un vesels un sacīja: ”Mans Dievs sūtīja savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli.” (Daniēla 6:22.)
Mūsu ēras pirmajā gadsimtā, kad tika nodibināta Kristus sekotāju draudze, eņģeļi atkal parādījās un atbrīvoja apustuļus no cietuma. (Apustuļu darbi 5:17—24; 12:6—12.) Un, kad jūras brauciena laikā Pāvila dzīvība bija briesmās, eņģelis viņam paziņoja, ka viņš sekmīgi sasniegs Romu. (Apustuļu darbi 27:13—24.)
Arī mūsdienās Dieva Jehovas kalpotāji ir pilnīgi pārliecināti, ka Dieva neredzamie eņģeļu pulki patiešām eksistē un ir spējīgi nodrošināt viņiem aizsardzību, kā tas notika gadījumā ar Elīsu un viņa kalpotāju. (2. Ķēniņu 6:15—17.) ”Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.” (Psalms 34:8; 91:11.)
Eņģeļu sludinātā vēsts
Eņģeļi ne tikai rūpējas par Dieva Jehovas kalpotājiem, bet arī gādā, lai cilvēki uzzinātu par Dievu un viņa nodomiem. Apustulis Jānis rakstīja: ”Es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evanģelijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām; viņš sauca stiprā balsī: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu.”” (Atklāsmes 14:6, 7.)
Vai jūs gribat zināt, kas ir šis ’mūžīgais evaņģēlijs’, kuru sludina eņģelis? Tad vaicājiet Jehovas lieciniekiem. Viņi ar prieku jums to pastāstīs.
[Attēli 7. lpp.]
Eņģelis debesu vidū sludina mūžīgo evaņģēliju. Vai jūs gribat to uzzināt?