Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta

Patiesību pieņem cilvēks, kas tai bija pretojies

ZIŅĀS bieži varēja dzirdēt par pilsoņu karu Libērijā. Tajā gāja bojā desmitiem tūkstošu cilvēku, un daudz lielākam skaitam bija jāatstāj savas mājas. Tomēr arī šādos grūtos apstākļos godprātīgi cilvēki joprojām pieņem patiesību, kā to apliecina tālāk minētais gadījums.

Jau no 10 gadu vecuma Džeimsa uzskati bija veidojušies spēcīgā luterāņu baznīcas ietekmē. Kad Džeimss pieauga, viņš kļuva par baznīcas laikraksta redaktoru, un, būdams šajā amatā, viņš sacerēja rakstus, kas bija vērsti pret Jehovas lieciniekiem. Jāpiemin, ka viņš pats nevienu reizi nebija saticis Jehovas lieciniekus.

Pēc kāda laika Džeimss pārtrauca strādāt baznīcas laikrakstā, kļuva par moteļa īpašnieku, un šajā biznesā viņam labi veicās. Kādu dienu, kad Džeimss sēdēja sava moteļa vestibilā, pie durvīm pienāca divas glīti ģērbtas Jehovas liecinieces un viņu uzrunāja. Redzēdams māsu kārtīgo apģērbu, Džeimss tās uzaicināja ienākt. Bet, kad māsas izskaidroja sava apciemojuma mērķi, viņš atbildēja: ”Man nav laika sarunāties.” Liecinieces Džeimsam piedāvāja abonēt Sargtorni un Atmostieties!, un tikai tādēļ, lai nebūtu vairāk ar tām jārunā, viņš piekrita. 12 mēnešus Džeimsam mājās pienāca žurnāli, bet viņš, pat nenoņēmis tiem iesaiņojumu, tos lika plastmasas maisiņā.

Plosījās pilsoņu karš, tāpēc Džeimss naudu un vērtslietas ielika kādā maisiņā, lai, sākoties uzbrukumam, tūlīt bēgtu projām. Kādu rītu pie viņa mājas aizmugurējām durvīm sprāga granāta, Džeimss panikā sagrāba maisiņu un metās bēgt. Viņš pievienojās tiem daudzajiem tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas pameta karadarbības rajonus, un ceļā viņam bija jātiek cauri daudziem kontrolpunktiem. Šajos kontrolpunktos bieži vien bez jebkāda redzama iemesla civiliedzīvotājus aplaupīja un nogalināja.

Pirmajā kontrolpunktā Džeimsam uzdeva dažus jautājumus un tad lika atvērt maisiņu. Atvēris un ieskatījies tajā, viņš nespēja noticēt savām acīm. Sev par šausmām viņš redzēja, ka nebija paņēmis maisiņu ar vērtslietām. Panikā viņš bija paķēris līdzi to, kurā atradās visi neizsaiņotie žurnāli Sargtornis un Atmostieties!. Bet kareivis, ieraudzījis žurnālus un izlasījis uz adreses uzlīmēm Džeimsa vārdu, iesaucās: ”Ā, jūs esat Jehovas liecinieks! Mēs nemeklējam jūs, mēs zinām, ka jūs nemelojat.” Paņēmis no maisiņa dažus žurnālus, kareivis atļāva Džeimsam iet.

Tas pats notika deviņos citos kontrolpunktos, jo visi komandieri domāja, ka Džeimss ir Jehovas liecinieks, un tāpēc ļāva viņam doties tālāk, nekā viņam nenodarot. Tagad Džeimss jutās ārkārtīgi priecīgs, ka nebija paņēmis līdzi vērtslietas, jo no visa redzētā bija sapratis, ka mantas dēļ viņš acīmredzot būtu nogalināts.

Kad Džeimss bija nonācis pie pēdējā kontrolpunkta, no kura cilvēki baidījās visvairāk, viņam pavērās skats, kas izraisīja drausmīgu riebumu, — visapkārt kaudzēm gulēja līķi. Izbaiļu pārņemts, Džeimss piesauca Jehovas vārdu. Viņš lūgšanā apsolīja, ka tādā gadījumā, ja Dievs viņam palīdzēs tikt cauri šim nāves laukam, viņš kalpos Dievam visu atlikušo mūžu.

Džeimss parādīja savu maisiņu kareivjiem un atkal dzirdēja tos pašus vārdus: ”Šos cilvēkus mēs nemeklējam.” Pagriezies pret Džeimsu, viens no kareivjiem sacīja: ”Tur lejā, kalna nokājē, dzīvo viens no jūsu brāļiem. Ejiet pie viņa un palieciet tur.” Džeimsa viedoklis par Jehovas lieciniekiem jau bija pilnīgi mainījies. Viņš nekavējoties devās pie šī brāļa, un tas sāka ar viņu studēt Bībeli, izmantojot grāmatu Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemesa.

Pēc dažām dienām šim rajonam uzbruka pretinieka spēki, un Džeimss atkal bēga. Bet šoreiz viņš devās mežā, paņēmis vienīgi grāmatu Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes. 11 mēnešus Džeimsam nebija nekādu sakaru ar Jehovas lieciniekiem, un pa to laiku viņš izstudēja grāmatu piecas reizes. Kad Džeimss beidzot varēja atgriezties pilsētā, viņš atjaunoja Bībeles nodarbības, un viņa izaugsme bija ļoti strauja. Pēc neilga laika Džeimss kristījās, un tagad viņš uzticīgi kalpo Dievam kopā ar saviem garīgajiem brāļiem.

[Zemsvītras piezīme]