Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • w98 1.11. 24.—28. lpp.
  • ”Priecīgu devēju Dievs mīl”

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • ”Priecīgu devēju Dievs mīl”
  • Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 1998
  • Virsraksti
  • Līdzīgs materiāls
  • Ziedojumi trūcīgo vajadzībām
  • Aicinājums būt devīgiem
  • Priecīgi devēji mūsdienās
  • Dāsnums sagādā prieku
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2000
  • ”Dod godu tam Kungam arī no savas mantas”. Kā to var darīt?
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 1997
  • Kāpēc dot Jehovam?
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 1996
  • Mācīsimies būt devīgi
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2003
Skatīt vairāk
Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 1998
w98 1.11. 24.—28. lpp.

”Priecīgu devēju Dievs mīl”

JEHOVA ir ļoti devīgs. Bībelē ir teikts, ka no viņa nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”. (Jēkaba 1:17.) Par to liecina viss, ko Dievs ir radījis. Viņš ir parūpējies par garšīgu pārtiku, radījis daudzkrāsainas puķes un devis mums krāšņus saulrietus. Viss Jehovas radītajā liecina par viņa mīlestību un devīgumu. (Psalms 19:2, 3; 139:14.) Turklāt Jehova dod ar prieku. Viņš labprāt dara labu saviem kalpiem. (Psalms 84:12; 149:4.)

Izraēliešiem bija pavēlēts citam pret citu būt devīgiem, tāpat kā Dievs ir devīgs pret cilvēkiem. ”Neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā,” izraēliešiem teica Mozus. ”Dodams dodi tam labprāt, lai nav tava sirds ļauna.” (5. Mozus 15:7, 10.) Tā kā devīgumam bija jānāk no sirds, izraēliešiem bija jādod ar prieku.

Arī kristieši tika mudināti būt devīgiem. Jēzus teica, ka laimīgs ir tas cilvēks, kas dod. (Apustuļu darbi 20:35.) Jēzus mācekļi bija priekšzīmīgi un priecīgi devēji. Piemēram, Bībelē ir stāstīts, ka cilvēki, kas kļuva ticīgi Jeruzalemē, ”pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuŗam vajadzēja”. (Apustuļu darbi 2:44, 45.)

Bet vēlāk Jūdejas iedzīvotāji paši nonāca trūkumā. Bībelē nav teikts, kāpēc tā notika. Daži Bībeles pētnieki uzskata, ka trūkumu varēja izraisīt bads, kas ir pieminēts Apustuļu darbos 11:28, 29. Jūdejas kristieši bija nonākuši kritiskā situācijā, tāpēc Pāvils vēlējās nodrošināt, lai viņi saņemtu nepieciešamo palīdzību. Bet kā viņš to varēja izdarīt?

Ziedojumi trūcīgo vajadzībām

Pāvils lūdza palīdzību vairākām draudzēm, pat tādām draudzēm, kas atradās diezgan tālu, piemēram, Maķedonijā, un parūpējās par to, lai tiktu savākti ziedojumi trūkumā nonākušo Jūdejas kristiešu vajadzībām. Kristiešiem, kas dzīvoja Korintā, Pāvils rakstīja: ”Darait tā, kā es [esmu] noteicis Galatijas draudzēm. Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā.”a (1. Korintiešiem 16:1, 2.)

Pāvils bija paredzējis, ka ziedotie līdzekļi ātri tiks nogādāti brāļiem Jeruzalemē, taču korintieši kavējās ievērot Pāvila dotos norādījumus. Kāpēc viņi kavējās? Vai viņiem bija vienaldzīga Jūdejā dzīvojošo brāļu nelaime? Nē, tas tā nebija. Pāvils zināja, ka korintieši ir ”sekmēm bagāti visās lietās, tā ticībā, vārdā, atziņā, visādos centienos”. (2. Korintiešiem 8:7.) Viņi acīmredzot bija aizņemti, risinot citus svarīgus jautājumus, par kuriem Pāvils bija rakstījis savā pirmajā vēstulē. Bet situācija Jeruzalemē bija kļuvusi kritiska. Tāpēc otrajā vēstulē Pāvils rakstīja arī par ziedojumiem.

Aicinājums būt devīgiem

Vispirms Pāvils pieminēja Maķedonijas kristiešus, kuru atsaucība bija bijusi priekšzīmīga. ”Viņiem, lai gan daudz bēdu pārbaudītiem, prieks bija pārpilnībā; un viņi, paši dzīvodami lielā trūkumā, bija ļoti bagāti savā sirsnībā,” rakstīja Pāvils. Maķedoniešiem nebija vajadzīgi atgādinājumi. Pāvils rakstīja: ”Mūs pierunādami, viņi ļoti lūdza mūsu atļauju piedalīties svēto pabalstīšanā.” Maķedonijas kristiešu dāsnums ir sevišķi iespaidīgs, ja ņem vērā, ka viņi paši dzīvoja ”lielā trūkumā”. (2. Korintiešiem 8:2—4, JD.)

Vai Pāvils, slavēdams maķedoniešus, mēģināja radīt korintiešos sāncensības garu? Nē, to viņš nedarīja. Viņš zināja, ka šādā veidā pamudināt uz rīcību nebūtu pareizi. (Galatiešiem 6:4.) Pāvils zināja arī to, ka nav nekādas vajadzības kaunināt korintiešus, lai piespiestu viņus rīkoties pareizi. Pāvils bija pārliecināts, ka korintieši no sirds mīl savus brāļus, kas dzīvoja Jūdejā, un vēlas tiem palīdzēt. Viņš atgādināja korintiešiem: ”Jūs pagājušajā gadā iesākāt nevien ar darbu, bet arī ar labu gribu.” (2. Korintiešiem 8:10, JD.) Patiesībā dažos ar ziedojumu vākšanu saistītos jautājumos korintieši bija rādījuši priekšzīmi citiem kristiešiem. ”Es pazīstu jūsu centīgo garu, par ko es jūs cildināju maķedoniešiem,” rakstīja Pāvils un vēl piebilda: ”Jūsu centība pamudinājusi daudzus citus.” (2. Korintiešiem 9:2, JD.) Korintiešiem tikai vajadzēja likt lietā savu dedzību un gatavību palīdzēt.

Tāpēc Pāvils viņiem rakstīja: ”Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2. Korintiešiem 9:7.) Pāvila mērķis nebija izdarīt spiedienu uz korintiešiem, jo cilvēku, kas tiek piespiests kaut ko darīt, būtu grūti nosaukt par priecīgu devēju. Acīmredzot Pāvils uzskatīja, ka korintiešiem jau ir vēlēšanās rīkoties, ka viņi jau ir apņēmušies dot ziedojumus. Turklāt Pāvils rakstīja: ”Kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt.” (2. Korintiešiem 8:12.) Tiešām, ja ir laba griba — ja cilvēkam liek rīkoties mīlestība —, tad Dievam ir pieņemams viss, ko viņš spēj dot, kaut arī ziedojuma vērtība varētu likties pavisam niecīga. (Salīdzināt Lūkas 21:1—4.)

Priecīgi devēji mūsdienās

Kristiešu atsaucība uz aicinājumu palīdzēt ticības biedriem Jūdejā ir lielisks piemērs Dieva kalpiem mūsdienās. Jehovas liecinieki sludina visā pasaulē, piedāvājot palīdzību miljoniem garīgi izsalkušu cilvēku. (Jesajas 65:13, 14.) To viņi dara tāpēc, ka vēlas izpildīt Jēzus doto pavēli: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami.., tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.)

Šis darbs nav viegls. Lai to paveiktu, jāapgādā misionāri un jānodrošina vairāk nekā simt filiāļu darbība visā pasaulē. Jāceļ Ķēniņvalsts un kopsanāksmju zāles, lai cilvēkiem, kas pielūdz Jehovu, būtu kur pulcēties un uzmundrināt citam citu. (Ebrejiem 10:24, 25.) Turklāt laiku pa laikam Jehovas liecinieki sūta palīdzību uz dabas katastrofu piemeklētiem rajoniem.

Nevar nepieminēt arī lielos izdevumus, kas saistīti ar publikāciju izgatavošanu. Katru nedēļu vidēji tiek iespiesti 22 000 000 Sargtorņa eksemplāru un 20 000 000 Atmostieties! eksemplāru. Bez šiem periodiskajiem izdevumiem katru gadu tiek izdoti vairāki miljoni grāmatu, brošūru, audiokasešu un videokasešu.

Kur rodas līdzekļi šāda darba finansēšanai? Līdzekļi tiek ziedoti. Cilvēki ziedo, nevis lai izrādītos vai gūtu personisku labumu, bet lai atbalstītu patieso pielūgsmi. Tāpēc tie, kas dod ziedojumus, ir laimīgi un saņem Dieva svētības. (Maleahija 3:10; Mateja 6:1—4.) Pat Jehovas liecinieku bērni ir dāsni, priecīgi devēji. Piemēram, četrgadīgā Elisona, uzzinājusi par postījumiem, ko viesuļvētra bija nodarījusi kādā ASV apgabalā, nolēma ziedot divus dolārus. ”Tā ir visa nauda, kas bija manā krājkasītē,” viņa rakstīja vēstulē. ”Es zinu, ka bērni palika bez savām mantām, grāmatām un lellēm. Varbūt Jūs varētu par šo naudu nopirkt grāmatu meitenītei, kas ir manā vecumā.” Astoņgadīgais Makleins savā vēstulē pauda prieku par to, ka vētras dēļ nav gājis bojā neviens no brāļiem. Viņš rakstīja: ”Es nopelnīju 17 dolārus, kopā ar tēti pārdodams automašīnu diskus. Es gribēju kaut ko nopirkt par savu naudu, bet tad es iedomājos par brāļiem.” (Skatīt arī ielogojumu.)

Jehova no sirds priecājas, redzot, ka gan jauni, gan veci galveno uzmanību pievērš viņa Valstības interesēm, ’dodot viņam godu arī no savas mantas’. (Salamana Pamācības 3:9, 10.) Protams, neviens cilvēks nevar padarīt Jehovu bagātāku, jo viss pieder viņam. (1. Laiku 29:14—17.) Tomēr Jehovas darba atbalstīšana ir privilēģija, kas viņa kalpiem ļauj apliecināt savu mīlestību pret viņu. Mēs esam pateicīgi visiem, kuru sirds ir mudinājusi šādi rīkoties.

[Zemsvītras piezīme]

a Pāvils bija ”noteicis”, kā rīkoties, taču tas nenozīmē, ka viņš būtu pieprasījis pašizdomātu stingru likumu ievērošanu. Pāvils tikai organizēja ziedojumu vākšanu no vairākām draudzēm. Viņš rakstīja, lai ”ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā”. Tātad katram kristietim pašam, pēc savas gribas, bija jāizlemj, vai viņš vēlas ziedot un cik viņš vēlas ziedot. Neviens netika spiests to darīt.

[Papildmateriāls 26. lpp.]

Daži ziedojumu veidi

Ziedojumi pasaules mēroga darbam

Daudzi atlicina vai paredz savā budžetā noteiktu summu, ko viņi iemet ziedojumu kastītē ar uzrakstu ”Ziedojumi pasaules mēroga Ķēniņvalsts sludināšanas darbam (Mateja 24:14)”. Draudzes šos ziedojumus katru mēnesi nosūta uz vietējo filiāles biroju.

Labprātīgus naudas ziedojumus var sūtīt tieši uz filiāles biroju. Klāt jāpieliek īsa vēstule, kurā ir norādīts, ka šis ziedojums ir dāvināts.

Nosacītie dāvinājumi.

Ir valstis, kurās naudu var nodot Sargtorņa biedrības rīcībā līdz dāvinātāja mūža beigām ar noteikumu, ka nepieciešamības gadījumā nauda dāvinātājam tiks atdota. Lai saņemtu sīkāku informāciju, lūdzu, griezieties biedrības vietējā filiālē.

Plānotie ziedojumi

Dažās valstīs bez naudas ziedošanas un nosacītajiem dāvinājumiem ir arī citi veidi, kā var atbalstīt pasaules mēroga Ķēniņvalsts sludināšanas darbu. Piemēram:

Apdrošināšana. Sargtorņa biedrība var tikt iecelta par dzīvības apdrošināšanas vai pensijas noguldījumu beneficiāru.

Nekustamais īpašums. Sargtorņa biedrībai var tikt dāvināts pārdošanai noderīgs nekustamais īpašums; to var dāvināt arī ar nosacījumu, ka dāvinātājam mūža garumā tiek saglabātas tiesības uz šo īpašumu līdz ar tiesībām tur dzīvot. Pirms tiek noformēti dokumenti par īpašuma dāvināšanu biedrībai, jāsazinās ar biedrību.

Novēlējumi. Īpašumu un naudu Sargtorņa biedrībai var novēlēt likumīgi noformētā testamentā. Tāpat Sargtorņa biedrība var kļūt par beneficiāru trasta līgumā. Iespējams, uz trasta līgumā minēto īpašumu, kas novēlēts reliģiskai organizācijai, attiecas nodokļu atvieglojumi.

Papildu informāciju var saņemt vietējā filiāles birojā. Biedrība jāinformē par jebkuru šādu ziedojumu, un uz biroju jānosūta attiecīgo dokumentu kopijas.

[Papildmateriāls 28. lpp.]

Arī bērni ir priecīgi devēji

Es gribu Jums iedot šo naudu, lai Jūs taisītu vairāk grāmatu. Es sakrāju naudu, palīdzēdama tētim. Liels paldies par lielo darbu, ko Jūs darāt. (Pamela, septiņi gadi.)

Es sūtu Jums 6,85 dolārus, lai palīdzētu celt Ķēniņvalsts zāles. Es nopelnīju naudu šovasar, kad pārdevu limonādi. (Seleina, seši gadi.)

Es turēju vistu, no kuras dabūju gaili un vēl vienu vistu. Pēdējo es veltīju Jehovam. Pēc tam tai piedzima trīs vistas, kuras es pārdevu. Sūtu naudu Jehovas darbam. (Tjerī, astoņi gadi.)

Šī ir visa mana nauda! Lūdzu, lietojiet to saprātīgi. Bija grūti to sakrāt. Te ir 21 dolārs. (Sāra, desmit gadi.)

Es dabūju pirmo godalgu skolas konkursā, tāpēc man bija jāpiedalās rajona sacensībās. Arī tur es dabūju pirmo godalgu, un pēc tam es dabūju otro godalgu apgabala finālsacensībās. Kopā ar šīm godalgām es saņēmu naudu. Es gribu daļu no šīs naudas atdot biedrībai. Es domāju, ka varēju dabūt godalgas tāpēc, ka mācos Teokrātiskās kalpošanas skolā. Es jutos droši, kad man bija jārunā žūrijas priekšā. (Ambera, sestā klase.)

Es gribu Jums dot šo priekš Jehovas. Paprasiet viņam, ko ar to darīt. Viņš visu zina. (Karena, seši gadi.)

[Attēli 25. lpp.]

Jehovas liecinieku darbība tiek atbalstīta ar labprātīgiem ziedojumiem

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties