”Strādājiet savas pestīšanas labā”

”Mani vismīļie, ..strādājiet savas pestīšanas labā bailēs un drebēšanā.” (FILIPIEŠIEM 2:12, JD)

1., 2. Kādu izplatītu priekšstatu dēļ daudzi cilvēki ir nonākuši pie secinājuma, ka viņi nekādi nevar ietekmēt savu dzīvi?

”VAI tāds jūs esat kopš dzimšanas?” Šis jautājums nesen bija lasāms uz kāda populāra žurnāla vāka. Virsraksts bija papildināts šādiem vārdiem: ”Personība, raksturs, dzīvē pieņemtie lēmumi ... Jaunākie pētījumi liecina, ka tie atkarīgi galvenokārt no gēniem.” Šādu apgalvojumu dēļ kādam varētu rasties priekšstats, ka viņš nav savas dzīves noteicējs.

² Ir arī tādi cilvēki, kas baidās, ka viņu dzīve būs nelaimīga, tāpēc ka vecāki viņus ir nepareizi audzinājuši vai skolotāji nepareizi mācījuši. Viņi varbūt domā, ka noteikti atkārtos vecāku pieļautās kļūdas, rīkosies, vissliktāko tieksmju mudināti, nevarēs būt uzticīgi Jehovam, īsāk sakot, visu laiku pieņems nepareizus lēmumus. Vai šāds uzskats ir pausts Bībelē? Daudzi reliģiozi cilvēki apgalvo, ka Bībelē kaut kas tāds esot teikts, ka tajā esot atrodama mācība par iepriekš noteiktu likteni. Saskaņā ar šo mācību, tiek uzskatīts, ka Dievs jau sen ir noteicis ikvienu notikumu cilvēka dzīvē.

3. Kādi uzmundrinoši vārdi Bībelē ir teikti par mūsu spēju uzņemties atbildību par savu nākotni?

³ Visus minētos priekšstatus vieno kāda doma, proti: cilvēkam tikpat kā nav izvēles iespēju, cilvēks būtībā nav savas dzīves noteicējs. Šāda doma, bez šaubām, ir nomācoša, un nomāktība tikai padziļina problēmu. ”Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam,” teikts Salamana Pamācībās 24:10 (LB-26). Bet no Bībeles mēs gūstam uzmundrinājumu, jo tajā ir teikts, ka mēs varam ’strādāt savas pestīšanas labā’. (Filipiešiem 2:12, JD.) Noskaidrosim, kas var stiprināt mūsu paļāvību uz šo nepārprotamo Bībeles mācību.

”Celtniecība” mūsos pašos

4. Uz ko nenorāda 1. Korintiešiem 3:10—15, kur stāstīts par to, ka jāceļ no ugunsdrošiem materiāliem?

⁴ Pievērsīsim uzmanību Pāvila izmantotajai ilustrācijai, kas ir lasāma 1. Korintiešiem 3:10—15. Pāvils raksta, kā kristietis ceļ, un ilustrācijā ietvertais princips ir attiecināms gan uz kristieša darbu ar sevi, gan arī uz viņa darbu ar citiem. Vai Pāvils raksta, ka visa atbildība par to, vai māceklis galu galā izlemj kalpot Jehovam un turas pie šī lēmuma, jāuzņemas tiem, kas viņu mācījuši un gatavojuši kalpošanai? Nē, Pāvils to neraksta. Viņš norāda, ka skolotājam jāpadara savs darbs, cik vien labi iespējams. Bet, kā mēs jau noskaidrojām iepriekšējā rakstā, Pāvils neteica, ka skolniekam vai māceklim nav iespējas izvēlēties. Tiesa, minētā ilustrācija ir attiecināta uz palīdzēšanu citiem, nevis savas personības veidošanu. Par to liecina kāda detaļa ilustrācijā — Pāvils raksta, ka paviršs darbs iet bojā, bet pats cēlējs izglābjas. Tomēr Bībelē tāds pats salīdzinājums tiek lietots, arī runājot par to, ko mēs darām, veidojot savu personību.

5. Kādos pantos ir redzams, ka kristiešiem kaut kas ”jāceļ” sevī?

⁵ Kā piemēru var minēt Jūdas 20, 21: ”Jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā. Un pasargait sevi Dieva mīlestībā.” Jūda lietoja to pašu grieķu valodas vārdu ar nozīmi ’celt’ (latviskajā tulkojumā ”stiprinādamies”), kuru Pāvils izmantoja 1. Korintiešiem, 3. nodaļā, taču Jūda acīmredzot runāja par to, kā mēs ”ceļam” paši sevi uz mūsu ticības pamata. Kad Lūka pierakstīja Jēzus stāstīto ilustrāciju par vīru, kas bija cēlis savu namu uz klints, viņš lietoja to pašu vārdu ar nozīmi ’pamats’, kuru Pāvils lietoja ilustrācijā par kristīgu celtniecību. (Lūkas 6:48, 49.) Un Pāvils runāja par nostāšanos uz stipra ”pamata”, mudinādams savus ticības biedrus augt garīgi. Tātad Dieva Rakstos ir norādīts, ka mēs kaut ko ”ceļam” paši sevī. (Efeziešiem 3:15—19; Kolosiešiem 1:23; 2:7, NW.)

6. a) Kādā ziņā katra kristīga personība ir kolektīva darba iznākums? b) Par ko ir atbildīgs katrs māceklis?

⁶ Vai pietiek ar vienu cilvēku, lai ”uzceltu” kristieti? Lai to saprastu, iedomāsimies, ka tu esi nolēmis uzcelt māju. Vispirms arhitekts izstrādā mājas projektu. Lai gan tu esi nodomājis lielāko daļu darba darīt pats, tu tomēr slēdz līgumu ar būvuzņēmēju, kas tev palīdzēs un varēs ieteikt labākās darba metodes. Ja šis cilvēks būs ielicis labus pamatus, palīdzējis tev saprast rasējumus, ieteicis, kādus materiālus pirkt, un iemācījis tev daudz jauna par celtniecību, tu noteikti atzīsi, ka viņš ir padarījis labu darbu. Bet ja nu tu nebūtu ņēmis vērā viņa padomus, būtu pircis lētus vai nekvalitatīvus materiālus un cēlis māju citādi, nekā ir bijis norādīts arhitekta izstrādātajos rasējumos? Kad māja sabruktu, tev, protams, nebūtu tiesību vainot būvuzņēmēju vai arhitektu. Līdzīgi ir ar mācekļu gatavošanu — katra kristīga personība ir kolektīva darba iznākums. Jehova ir lielisks arhitekts. Turklāt viņš atbalsta to uzticīgo kristieti, vienu no ’Dieva darba biedriem’, kurš māca un stiprina skolnieku. (1. Korintiešiem 3:9.) Bet kaut kas jādara arī pašam skolniekam. Galu galā viņš pats ir atbildīgs par savu dzīvi. (Romiešiem 14:12.) Ja cilvēks vēlas, lai viņam būtu labas kristīgas īpašības, viņam daudz jādara, lai tās iegūtu, lai izveidotu tās sevī. (2. Pētera 1:5—8.)

7. Ar kādām grūtībām mēdz sastapties kristieši, un kā viņi var gūt mierinājumu?

⁷ Vai tas nozīmē, ka gēni, vide un tas, cik kvalitatīvi mēs tiekam mācīti, mūs nekādi neietekmē? Nē, to tas nenozīmē. Dieva Rakstos ir atzīts, ka minētie faktori ir būtiski un var mūs ietekmēt. Daudzas grēcīgas, sliktas tieksmes ir iedzimtas, un tām reizēm ir ļoti grūti pretoties. (Psalms 51:7; Romiešiem 5:12; 7:21—23.) Audzināšana un apstākļi ģimenē ļoti spēcīgi ietekmē bērnus — vai nu uz labo, vai arī uz slikto pusi. (Salamana Pamācības 22:6; Kolosiešiem 3:21.) Jēzus nosodīja jūdaisma reliģiskos vadoņus par slikto ietekmi, kādu viņu izveidotās mācības bija atstājušas uz cilvēkiem. (Mateja 23:13, 15.) Arī mūs ietekmē līdzīgi faktori. Piemēram, Dieva tautā ir cilvēki, kuru dzīvē ir daudz sarežģījumu tāpēc, ka viņiem ir bijusi grūta bērnība. Viņiem ir nepieciešama mūsu labestība un iejūtība. Šie cilvēki var mierināt sevi ar Bībelē atklāto patiesību, ka viņi nav nolemti dzīvei, kuras laikā viņi noteikti atkārtos savu vecāku kļūdas vai nespēs būt uzticīgi Dievam. Šo patiesību apstiprina notikumi vairāku senās Jūdas ķēniņu dzīvē.

Jūdas ķēniņi paši izvēlējās, kā dzīvot

8. Kāpēc tēva piemērs varēja slikti ietekmēt Jotāmu, tomēr kādu izvēli Jotāms izdarīja?

⁸ Usijam bija tikai 16 gadi, kad viņš kļuva par Jūdas ķēniņu, un viņš valdīja 52 gadus. Lielāko daļu savas valdīšanas laika Usija ”darīja to, kas tā Kunga acīs bija taisnīgs, gluži tāpat visu, kā viņa tēvs Amacja bija darījis”. (2. Ķēniņu 15:3.) Jehova svētīja viņu ar vairākām izcilām uzvarām. Diemžēl panākumi padarīja Usiju augstprātīgu. Viņš kļuva iedomīgs un sacēlās pret Jehovu, mēģinādams nest kvēpināmo upuri uz altāra templī, ko drīkstēja darīt tikai priesteri. Kad Usijam par to tika aizrādīts, viņš sadusmojās. Tad ķēniņš tika pazemots — viņš saslima ar spitālību un mūža nogali pavadīja atšķirtībā. (2. Laiku 26:16—23.) Kā šie notikumi ietekmēja Usijas dēlu Jotāmu? Tēva rīcība varēja iespaidot dēlu, un Jotāmam varēja izveidoties nepatika pret Jehovas aizrādījumiem. Arī tauta kopumā droši vien negatīvi ietekmēja Jotāmu, jo cilvēki ievēroja viltus reliģijas paražas. (2. Ķēniņu 15:4.) Tomēr Jotāms nolēma rīkoties citādi. ”Viņš darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs.” (2. Laiku 27:2.)

9. Kas varēja labi ietekmēt Ahasu, bet kāda tomēr bija viņa dzīve?

⁹ Jotāms valdīja 16 gadus un visā valdīšanas laikā palika uzticīgs Jehovam. Viņš bija lielisks piemērs savam dēlam Ahasam. Turklāt Jotāms nebija vienīgais, no kā viņa dēls varēja mācīties. Ahass dzīvoja laikā, kad zemē aktīvi sludināja tādi Dievam uzticīgi pravieši kā Jesaja, Hozeja un Miha. Bet Ahass pieņēma nepareizus lēmumus. ”Viņš nedarīja, kas bija taisns tā Kunga, viņa Dieva, acīs, kā to gan darīja viņa ciltstēvs Dāvids.” Ahass darināja Baala tēlus, pielūdza tos un pat sadedzināja savus dēlus, upurēdams tos pagānu dieviem. Lai gan apstākļi bija ļoti labvēlīgi, no viņa neiznāca ne ķēniņš, ne Jehovas kalps. (2. Laiku 28:1—4.)

10. Kāds tēvs bija Ahass, un kā savu dzīvi veidoja Hiskija?

¹⁰ No tīrās pielūgsmes viedokļa ir grūti iedomāties vēl sliktāku tēvu nekā Ahass. Viņa dēls Hiskija nevarēja izvēlēties sev tēvu. Zēni, ko Ahass upurēja Baalam, droši vien bija Hiskijas miesīgie brāļi. Vai apstākļi, kādos izauga Hiskija, noteica visu viņa turpmāko dzīvi un neļāva viņam uzticīgi kalpot Jehovam? Nekā tamlīdzīga! Hiskija bija viens no izcilākajiem Jūdas ķēniņiem — viņš bija uzticams, gudrs un visu iemīļots cilvēks. ”Tas Kungs bija ar viņu.” (2. Ķēniņu 18:3—7.) Ir pamats uzskatīt, ka Hiskija jaunībā, vēl būdams tikai valdnieka dēls, tika iedvesmots sarakstīt 119. psalmu. Ja Hiskija tiešām ir rakstījis šo psalmu, tad nav grūti saprast, kāpēc tajā ir vārdi: ”Mana dvēsele skumst asarās.” (Psalms 119:28.) Lai gan Hiskija bija audzis nelabvēlīgos apstākļos, viņš dzīvoja saskaņā ar Jehovas prasībām. Psalmā 119:105 ir teikts: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” Hiskija bija pieņēmis pats savu lēmumu — pareizu lēmumu.

11. a) Cik lielā mērā pret Jehovu sacēlās Manase, kura tēvs bija rādījis labu priekšzīmi? b) Ko Manase izdarīja sava mūža beigās, un ko mēs no tā mācāmies?

¹¹ Lai cik paradoksāli tas varētu likties, vienu no labākajiem Jūdas ķēniņiem nomainīja viņa dēls, kas kļuva par vienu no sliktākajiem Jūdas ķēniņiem. Hiskijas dēls Manase veicināja elku pielūgsmi, spiritismu un vardarbību tādā mērā, kā to nebija darījis neviens pirms viņa. Bībelē ir teikts, ka Jehova ”brīdināja Manasi un viņa tautu”, acīmredzot ar praviešu starpniecību. (2. Laiku 33:10.) Kā vēstī ebreju tautas nostāsti, Manases atbilde uz brīdinājumiem esot bijusi pavēle sazāģēt Jesaju. (Salīdzināt Ebrejiem 11:37.) Mēs precīzi nezinām, vai tā tiešām notika, taču ir skaidrs, ka Manase neieklausījās brīdinājumos. Viņš pat sadedzināja savus dēlus, tos upurēdams dieviem, tāpat kā to bija darījis viņa vectēvs Ahass. Bet vēlāk, nonācis ļoti smagā situācijā, šis ļaundaris nožēloja savus grēkus un izmainījās. (2. Laiku 33:1—6, 11—20.) Notikumi Manases dzīvē apliecina, ka cilvēks, kas ir pieņēmis ārkārtīgi sliktus lēmumus, tomēr var atgriezties. Viņš var mainīties.

12. Kādus pretējus lēmumus par kalpošanu Jehovam pieņēma Amons un viņa dēls Josija?

¹² Manases grēku nožēla varēja kļūt par labu pamācību viņa dēlam Amonam. Taču Amons izdarīja nepareizu izvēli. Viņš ”uzkŗāva sev aizvien vairāk noziegumu”, un galu galā sazvērnieki viņu nogalināja. Viņa dēls Josija bija pilnīgs pretstats savam tēvam. Josija acīmredzot ņēma vērā to, kas bija noticis ar viņa vectēvu. Josija sāka valdīt, kad viņam bija tikai astoņi gadi. Sešpadsmit gadu vecumā viņš sāka meklēt Jehovu un pēc tam kļuva par priekšzīmīgu, uzticamu valdnieku. (2. Laiku 33:20—34:5.) Viņš bija pieņēmis lēmumu — pareizu lēmumu.

13. a) Ko mēs mācāmies no notikumiem Jūdas ķēniņu dzīvē? b) Cik liela nozīme ir audzināšanai?

¹³ No šī īsā ieskata septiņu Jūdas ķēniņu dzīvē mēs ļoti daudz mācāmies. Dažiem ķēniņiem, kas bija ārkārtīgi slikti valdnieki, bija ļoti labi dēli, un otrādi — izciliem ķēniņiem izauga pavisam slikti dēli. (Salīdzināt Salamans Mācītājs 2:18—21.) Šie fakti nekādā ziņā nemazina audzināšanas nozīmi. Vecāki, kas māca bērnus dzīvot pēc Jehovas norādījumiem, nodrošina viņiem lielisku iespēju kļūt par uzticamiem Jehovas kalpiem. (5. Mozus 6:6, 7.) Tomēr ir bērni, kas nolemj rīkoties citādi, lai cik daudz darītu viņu dievbijīgie vecāki. Turpretī citi bērni iemīl Jehovu un izlemj viņam kalpot, kaut gan vecāku ietekme uz viņiem ir bijusi ļoti slikta. Ar Jehovas svētību viņi padara savu dzīvi sekmīgu. Varbūt tevi reizēm nomāc nedrošība par to, kāda būs tava dzīve? Ja tā ir, tad pārdomā tos vārdus, ar kuriem pats Jehova apliecina, ka tu vari izdarīt pareizo izvēli.

Jehova tev uzticas

14. Kāpēc var droši teikt, ka Jehova zina mūsu spēju robežas?

¹⁴ Jehova redz visu. Salamana Pamācībās 15:3 ir teikts: ”Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem.” Ķēniņš Dāvids par Jehovu teica: ”Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas [”visas tā daļas”, NW], jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” (Psalms 139:16.) Tātad Jehova zina, kādām sliktām nosliecēm tev jāpretojas, vienalga, vai tās būtu iedzimtas vai iegūtas citu no tevis neatkarīgu apstākļu dēļ. Viņš pilnībā saprot, kā tie tevi ir ietekmējuši. Viņš zina tavu spēju robežas pat labāk par tevi pašu. Jehova ir žēlsirdīgs. Viņš nekad neprasa no mums vairāk, kā mēs spējam izdarīt. (Psalms 103:13, 14.)

15. a) Kas var mierināt cilvēkus, kuriem citi ir apzināti nodarījuši pāri? b) Kādu iespēju Jehova mums visiem ir devis?

¹⁵ Tomēr Jehova neuzskata mūs arī par bezpalīdzīgiem apstākļu upuriem. Ja mums pagātnē ir gadījies pieredzēt kaut ko sliktu, mūs var mierināt apziņa, ka Jehova ienīst jebkādu tīšu ļaundarību. (Psalms 11:6; Romiešiem 12:19.) Bet vai viņš mūs atbrīvos no atbildības, ja mēs novērsīsimies no viņa un apzināti pieņemsim nepareizus lēmumus? Protams, neatbrīvos. Viņa Rakstos ir sacīts: ”Ikkatram jānes sava paša nasta.” (Galatiešiem 6:5.) Visiem saprātīgajiem radījumiem Jehova ir parādījis cieņu, dodams iespēju izvēlēties pareizu rīcību un kalpot viņam. Mozus Izraēla tautai teica: ”Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums; es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tāpēc izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji.” (5. Mozus 30:19.) Jehova ir pārliecināts, ka arī mēs varam izdarīt pareizu izvēli. Kā mēs to zinām?

16. Kas ir nepieciešams, lai mēs varētu sekmīgi ’strādāt savas pestīšanas labā’?

¹⁶ Lūk, ko rakstīja apustulis Pāvils: ”Mani vismīļie, ..strādājiet savas pestīšanas labā bailēs un drebēšanā.. Jo Dievs ir Tas, kas jūsos rada gribu un izpildīšanu pēc savas labpatikas.” (Filipiešiem 2:12, 13, JD.) Ar grieķu valodas vārdu, kas tulkots ”strādājiet”, šeit tiek norādīts uz kaut ko tādu, kas tiek padarīts līdz galam. Tātad neviens no mums nav nolemts neveiksmei. Dievs Jehova droši zina, ka mēs varam padarīt mums uzticēto darbu — darbu, kas ved uz glābšanu. Vai gan citādi viņš būtu iedvesmojis Pāvilu uzrakstīt šādus vārdus? Mums tikai jānoskaidro, kā rīkoties, lai šo darbu padarītu. Mums nav jāpaļaujas uz saviem spēkiem vien. Ja mēs paši būtu pietiekami stipri, nebūtu vajadzīgas ’bailes un drebēšana’. Bet Jehova darbojas mūsos — viņa svētais gars ietekmē mūsu prātu un sirdi, tā palīdzot mums ’gribēt un izpildīt’. Ja reiz Jehova ar tādu mīlestību mums palīdz, vai varētu būt kādi apstākļi, kuru dēļ mēs nespētu pieņemt pareizus lēmumus un dzīvot saskaņā ar tiem? Protams, tādu apstākļu nav. (Lūkas 11:13.)

17. Cik lielā mērā mēs varam sevi izmainīt, un kā Jehova mums palīdz to darīt?

¹⁷ Mums visiem jāpārvar kādi šķēršļi — varbūt tie ir dzīves laikā izveidojušies kaitīgi paradumi vai nelabvēlīga vide, kas var negatīvi ietekmēt mūsu domāšanu. Tomēr ar Jehovas gara palīdzību mēs varam pārvarēt šos šķēršļus. Kā Pāvils rakstīja Korintas kristiešiem, Dieva vārdi ir tik spēcīgi, ka var noārdīt ”cietokšņus”. (2. Korintiešiem 10:4.) Ar Jehovas palīdzību mēs varam radikāli izmainīt savu dzīvi. Viņa Rakstos ir sacīts, ka mums ”jāatmet vecais cilvēks” un ”jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā”. (Efeziešiem 4:22—24.) Vai Jehovas gars patiešām var mums palīdzēt tik ļoti izmainīties? Bez šaubām. Dieva gars mūsos rada gara augļus — brīnišķīgas, vērtīgas īpašības, ko mēs visi vēlamies attīstīt. Galvenā no tām ir mīlestība. (Galatiešiem 5:22.)

18. Kādu izvēli ir spējīgs izdarīt jebkurš saprātīgs cilvēks, un kas mums tāpēc būtu jāapņemas?

¹⁸ Tikko minētie fakti mums palīdz saprast kādu būtisku un iepriecinošu patiesību. Dievam Jehovam ir neierobežotas spējas mīlēt, un mēs esam radīti pēc viņa tēla. (1. Mozus 1:26; 1. Jāņa 4:8.) Tātad mēs varam nolemt, ka vēlamies mīlēt Jehovu. Tieši šī mīlestība — nevis agrākais dzīvesveids, laika gaitā izveidojušies trūkumi vai iedzimtā tieksme rīkoties nepareizi — nosaka mūsu nākotni. Mīlestība pret Dievu Jehovu Ēdenē bija nepieciešama Ādamam un Ievai, lai viņi paliktu uzticīgi Dievam. Šāda mīlestība ir nepieciešama mums visiem, lai mēs paliktu dzīvi Harmagedonā un izturētu pēdējo pārbaudījumu Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās. (Atklāsmes 7:14; 20:5, 7—10.) Lai kādi būtu apstākļi, ikviens no mums var attīstīt šādu mīlestību. (Mateja 22:37; 1. Korintiešiem 13:13.) Tāpēc saglabāsim apņemšanos mīlēt Jehovu un stiprināt sevi ar šo mīlestību mūžīgi.

Kā jūs domājat?

◻ Kādi izplatīti priekšstati ir pretrunā ar nepārprotamo Bībeles mācību par personisko atbildību?

◻ Kas katram kristietim ir ”jāceļ” sevī?

◻ Kā notikumi Jūdas ķēniņu dzīvē apliecina, ka ikviens cilvēks pats izvēlas savu dzīvesveidu?

◻ Kā Jehova mums apliecina, ka mēs, lai kādi nelabvēlīgi faktori mūs ietekmētu, tomēr varam pieņemt pareizus lēmumus savā dzīvē?

[Attēls 15. lpp.]

Vai tavu nākotni nosaka gēni?

[Attēls 17. lpp.]

Ķēniņš Josija apņēmās kalpot Dievam, lai gan viņa tēva piemērs bija slikts