Cik stipra ir mūsu mīlestība pret Dieva vārdiem?
”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (PSALMS 119:97)
1. Kā izpaužas dievbijīgu cilvēku mīlestība pret Dieva vārdiem?
MILJONIEM cilvēku mājās ir Bībele. Bet tas, ka cilvēkam ir Bībele, vēl nenozīmē, ka viņš mīl Dieva vārdus. Vai cilvēks, kas ļoti reti lasa Bībeli, var teikt, ka viņš mīl Dieva vārdus? Nē, nevar. Iepriecinoši ir tas, ka daudzi, kas kādreiz nebija cienījuši Bībeli, tagad to lasa katru dienu. Viņi ir iemācījušies mīlēt Dieva vārdus un tagad pārdomā tos ”ik dienas”. (Psalms 119:97.)
2. Ko darīja kāds Jehovas liecinieks, lai saglabātu garīgu spēku dažādos pārbaudījumos?
2 Viens no šiem cilvēkiem ir Našo Dori. Viņš kopā ar ticības biedriem vairākus gadu desmitus uzticīgi kalpo Jehovam savā dzimtenē Albānijā. Ilgu laiku Jehovas liecinieku darbība šajā zemē bija aizliegta un viņi saņēma maz Bībeles literatūras. Tomēr brālim Dori bija stipra ticība. Tas bija tāpēc, ka viņš regulāri lasīja Bībeli. ”Man bija arī mērķis katru dienu vismaz stundu lasīt Bībeli,” stāstīja brālis Dori, ”un to es esmu darījis apmēram 60 gadus, līdz tam laikam, kad man pasliktinājās redze.” Visa Bībele albāņu valodā ir kļuvusi pieejama tikai nesen, tāpēc līdz šim brālis Dori lasīja Bībeli grieķu valodā, jo šo valodu viņš bija iemācījies bērnībā. Regulāra Bībeles lasīšana palīdzēja brālim izturēt dažādus pārbaudījumus, tātad Bībeles lasīšana var dot nepieciešamo spēku arī mums.
”Alkstiet” pēc Dieva vārdiem
3. Kāda attieksme pret Dieva vārdiem jāveido kristietim?
3 ”Kā jaunpiedzimuši bērni alkstiet pēc garīgā piena,” rakstīja apustulis Pēteris. (1. Pētera 2:2, JD.) Visi jaundzimušie kāro mātes pienu, un visi kristieši, kas apzinās savas garīgās vajadzības, ar lielu prieku lasa Dieva vārdus. Bet arī tad, ja kristietim nav dedzīgas vēlēšanās iedziļināties Dieva vārdos, viņam nevajadzētu nolaist rokas. Vienmēr ir iespējams kaut ko darīt, lai šāda vēlēšanās rastos un nostiprinātos.
4. Ko nozīmē padarīt Bībeles lasīšanu par ieradumu?
4 Lai rastos vēlēšanās iedziļināties Dieva vārdos, vispirms jādisciplinē sevi un jālasa Bībele pēc iespējas regulāri, vislabāk — katru dienu. (Apustuļu darbi 17:11.) Lai arī mēs varbūt nevaram katru dienu lasīt Bībeli veselu stundu, kā to darīja Našo Dori, tomēr atlicināt Dieva vārdu lasīšanai nedaudz laika katru dienu droši vien ir iespējams. Daudzi kristieši no rīta ceļas dažas minūtes agrāk, lai palasītu Bībeli un pārdomātu izlasīto. Vai gan var būt vēl labāks veids, kā sākt dienu? Citi lasa Bībeli dienas beigās, pirms gulētiešanas, vai kādā citā laikā, kad viņiem tas ir ērti. Galvenais ir lasīt Bībeli regulāri. Un neaizmirsīsim pārdomāt izlasīto. Bet tagad pievērsīsim uzmanību tam, kā Dieva vārdu lasīšana un pārdomāšana ir nākusi par labu konkrētiem cilvēkiem.
Psalma sacerētājs, kas mīlēja Dieva likumus
5., 6. Ko no 119. psalma mēs uzzinām par tā sarakstītāju?
5 Cilvēkam, kas sarakstīja 119. psalmu, neapšaubāmi bija dziļa cieņa pret Dieva vārdiem. Bībelē nav teikts, kas sacerēja šo psalmu. Bet pats psalms ļauj nedaudz uzzināt par tā sacerētāja dzīvi, un ir redzams, ka viņa dzīve nebūt nebija viegla. Viņam tuvi cilvēki, kam būtu bijis jākalpo Jehovam, necienīja Bībeles principus. Tomēr psalma sarakstītājs nepadevās viņu ietekmei un turpināja darīt labu. (Psalms 119:23.) Kristieši, kas dzīvo vai strādā kopā ar cilvēkiem, kas neciena Bībeles principus, diezgan labi var saprast psalma sacerētāja situāciju.
6 Cilvēks, kas sarakstīja 119. psalmu, bija dievbijīgs, taču nekādā gadījumā ne paštaisns. Viņš godīgi atzina savas vājības. (Psalms 119:5, 6, 67.) Bet viņš arī neļāva, lai grēks valdītu pār viņu. ”Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu?” viņš jautāja un pats arī atbildēja: ”Kad viņš turēsies pie Taviem vārdiem.” (Psalms 119:9.) Uzsvērdams, cik spēcīgi cilvēku ietekmē Dieva vārdi, psalma sacerētājs turpināja: ”Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi.” (Psalms 119:11.) Spēks, kas mums palīdz negrēkot pret Dievu, ir patiesi iespaidīgs.
7. Kādu iemeslu dēļ it sevišķi jauniem cilvēkiem katru dienu jālasa Bībele?
7 Vārdi, ko var lasīt minētajā psalmā, sevišķi jāņem vērā jauniem kristiešiem, jo viņi ir pakļauti daudziem uzbrukumiem. Velns dara visu iespējamo, lai iespaidotu Jehovas kalpu jauno paaudzi. Viņš vēlas panākt, lai jauni kristieši padotos miesīgām iekārēm un pārkāptu Dieva likumus. Velna domāšanas veids atspoguļojas daudzās kinofilmās un televīzijas pārraidēs. To varoņi šķiet pievilcīgi un patīkami cilvēki, viņu amorālās attiecības tiek iztēlotas par pilnīgi normālām. Skatītājam tiek mācīts, ka neprecētu cilvēku dzimumdzīve nav nekas nosodāms, galvenais, lai viņi mīlētu viens otru. Diemžēl daudzi gados jauni kristieši kļūst par šādu uzskatu upuriem, un dažu ticības kuģis tiek sadragāts. Tātad spiediens ir patiešām liels. Varbūt tas ir tik liels, ka jaunieši nav spējīgi tam pretoties? Nav taisnība, tam var pretoties! Jehova ir norādījis, kā jauni kristieši var pārvarēt nepareizas tieksmes. Jaunieši var pretoties visiem Velna uzbrukumiem, ja viņi ’turas pie Dieva vārdiem un tur Dieva vārdus savā sirdī’. Cik daudz laika jūs, jaunieši, veltījat regulārām Bībeles studijām un pārdomām par Dieva vārdiem?
8. Kā rindkopā minētie fakti palīdz novērtēt Mozus bauslību?
8 ”Cik Tava bauslība man ir mīļa!” izsaucās 119. psalma sacerētājs. (Psalms 119:97.) Kas ir šeit minētā bauslība jeb likums? Tie ir Jehovas dotie vārdi, arī tie, kas tika ietverti Mozus bauslībā. Kāds, iespējams, sauc bauslību par novecojušu un nesaprot, kā to var mīlēt. Bet, ja mēs pārdomājam Mozus bauslību, tāpat kā to darīja psalma sarakstītājs, mēs iepazīstam gudrību, kas ir tās pamatā. Bauslībā bija daudz pravietisku norāžu, kā arī likumi sanitārijas un uztura jautājumos — šie likumi nodrošināja tīrību un labu veselību. (3. Mozus 7:23, 24, 26; 11:2—8.) Bauslība prasīja būt godīgiem darījumos un līdzjūtīgiem pret trūcīgiem ticības biedriem. (2. Mozus 22:25, 26; 23:6; 3. Mozus 19:35, 36; 5. Mozus 24:17—21.) Bauslība nodrošināja objektīvus tiesas spriedumus. (5. Mozus 16:19; 19:15.) Jo vairāk dzīves pieredzes uzkrāja 119. psalma sarakstītājs, jo skaidrāk viņš saprata, cik labi viss sekmējas tiem, kas pilda Dieva likumus, tāpēc Dieva likumi viņam kļuva arvien mīļāki. Mūsdienās ir tāpat: jo labāk kristiešiem izdodas dzīvot saskaņā ar Bībeles principiem, jo dārgāki viņiem kļūst Dieva vārdi.
Valdnieka dēls, kas uzdrošinājās atšķirties no citiem
9. Kāda bija ķēniņa Hiskijas attieksme pret Dieva vārdiem?
9 Ziņas, ko mēs iegūstam, lasot 119. psalmu, atgādina to, kas ir zināms par Hiskijas jaunību. Daži Bībeles pētnieki ir izteikuši viedokli, ka 119. psalmu ir sarakstījis Hiskija, kaut gan šis fakts nav pilnīgi droši apstiprināms. Tomēr mums ir zināms, ka Hiskija ļoti cienīja Dieva vārdus. Viss viņa dzīvē saskanēja ar atziņu, kas izskan 119. psalma 97. pantā. Bībelē ir teikts, ka Hiskija ”cieši pieķērās tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja tos baušļus, ko tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis”. (2. Ķēniņu 18:6.)
10. Kā Hiskijas piemērs var uzmundrināt tos cilvēkus, kas nav auguši dievbijīgā ģimenē?
10 Ģimeni, kurā uzauga Hiskija, nekādā ziņā nevar nosaukt par dievbijīgu. Viņa tēvs Ahass nebija uzticīgs Dievam, pielūdza elkus un vismaz vienu no saviem dēliem — Hiskijas brāli — bija licis sadedzināt kā upuri kādam viltus dievam. (2. Ķēniņu 16:3.) Lai gan tēvs viņam rādīja tik sliktu piemēru, Hiskija, rūpīgi iedziļinādamies Dieva vārdos, spēja ’uzturēt savu ceļu šķīstu’ un nepadoties pagānisma ietekmei. (2. Laiku 29:2.)
11. Kā rīkojās Hiskijas bezdievīgais tēvs?
11 Būdams vēl pavisam jauns, Hiskija varēja vērot, kā viņa bezdievīgais tēvs vadīja valsti. Jūdeju no visām pusēm apdraudēja ienaidnieki. Sīrijas ķēniņš Recīns apvienojās ar Izraēlas ķēniņu Pekahu un ielenca Jeruzalemi. (2. Ķēniņu 16:5, 6.) Ēdomieši un filistieši atkārtoti uzbruka Jūdejai un pat ieņēma vairākas pilsētas. (2. Laiku 28:16—19.) Kā Ahass risināja savas valsts problēmas? Viņš griezās pēc palīdzības nevis pie Jehovas, bet pie Asīrijas ķēniņa, kuru viņš mēģināja uzpirkt ar zelta un sudraba priekšmetiem, kas tika ņemti arī no tempļa mantnīcas. Taču Ahasa pūliņi nenodrošināja Jūdejai ilgstošu mieru. (2. Ķēniņu 16:6, 8.)
12. Kā Hiskija varēja pasargāt sevi no kļūdām, kuras pieļāva viņa tēvs?
12 Pēc Ahasa nāves par ķēniņu kļuva Hiskija, kam toreiz bija 25 gadi. (2. Laiku 29:1.) Lai gan Hiskija bija vēl diezgan jauns, viņš kļuva par labu valdnieku. Viņš nesekoja sava tēva piemēram un cieši turējās pie Jehovas bauslības. Viens no bauslības likumiem attiecās tieši uz ķēniņu: ”Kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev liek ierakstīt grāmatā norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas atrodas priesteŗu un levītu ziņā. Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ikdienas visu savu mūžu, ka viņš mācās bīties to Kungu, savu Dievu, un lai viņš tur visus šos baušļus un lai pilda visus šos likumus.” (5. Mozus 17:18, 19.) Ik dienas lasot Dieva vārdus, Hiskija mācījās bīties Jehovu un nepieļaut tās kļūdas, kādas pieļāva viņa bezdievīgais tēvs.
13. Kas kristietim jādara, lai garīgā ziņā viņam viss labi izdotos?
13 Norādījums pastāvīgi pārdomāt Dieva vārdus bija jāņem vērā ne tikai Izraēlas ķēniņiem, bet arī visiem pārējiem dievbijīgajiem izraēliešiem. Pirmajā psalmā ir teikts, ka patiesi laimīgs ir tāds cilvēks, ”kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību”. (Psalms 1:1, 2.) ”Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas,” teikts psalmā. (Psalms 1:3.) Bet cilvēks, kam trūkst ticības Dievam Jehovam, Bībelē tiek raksturots šādiem vārdiem: ”Vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos.” (Jēkaba 1:7.) Mēs visi vēlamies, lai mūsu dzīve būtu laimīga un izdevusies. Un laimi var veicināt regulāra, nopietna Bībeles studēšana.
Jēzus smēlās spēkus Dieva vārdos
14. Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret Dieva vārdiem?
14 Reiz Jēzus vecāki bija atraduši viņu sēžam starp rakstu mācītājiem Jeruzalemes templī. Šie cilvēki, kas ļoti labi pārzināja Dieva likumus, ”brīnījās par viņa saprašanu un viņa atbildēm”. (Lūkas 2:46, 47.) Toreiz Jēzum bija 12 gadi. Tātad jau bērnībā viņš mīlēja Dieva vārdus. Pēc vairākiem gadiem Jēzus vērsās pret Velnu ar vārdiem: ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:3—10.) Neilgi pēc tam Jēzus sludināja Nācaretes iedzīvotājiem, citēdams un paskaidrodams Rakstus. (Lūkas 4:16—21.)
15. Ko mēs mācāmies no tā, kā Jēzus sludināja?
15 Jēzus bieži citēja Dieva vārdus, lai pamatotu savas mācības. Viņa klausītāji ”izbrīnījās par viņa mācību”. (Mateja 7:28.) Tas nebūt nepārsteidz, jo Jēzus mācība nāca no paša Dieva Jehovas. Jēzus sacīja: ”Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis. Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess un tanī nav netaisnības.” (Jāņa 7:16, 18.)
16. Cik lielā mērā izpaudās Jēzus mīlestība pret Dieva vārdiem?
16 Atšķirībā no 119. psalma sarakstītāja, Jēzū ’nebija netaisnības’. Jēzū nebija grēka, viņš bija Dieva Dēls, kas ”pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei”. (Filipiešiem 2:8; Ebrejiem 7:26.) Lai gan Jēzus bija pilnīgs cilvēks, viņš mācījās Dieva likumus un pakļāvās tiem. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc viņš vienmēr bija uzticīgs Dievam. Kad Pēteris ar zobenu rokās gribēja pasargāt savu Kungu no apcietināšanas, Jēzus aizrādīja viņam: ”Vai tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu, un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu? Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt.” (Mateja 26:53, 54.) Rakstu pravietojumu piepildīšanās Jēzum bija svarīgāka par iespēju izvairīties no nežēlīgas un pazemojošas nāves. Viņš tiešām ļoti mīlēja Dieva vārdus.
Cilvēki, kas sekoja Jēzus priekšzīmei
17. Cik svarīgi Dieva vārdi bija apustulim Pāvilam?
17 Apustulis Pāvils saviem ticības biedriem rakstīja: ”Esiet sekotāji man kā es Kristum!” (1. Korintiešiem 11:1, JD.) Pāvils bija attīstījis tādu pašu mīlestību pret Rakstiem, kāda bija viņa Kungam. Viņš atzina: ”Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam.” (Romiešiem 7:22.) Pāvils bieži citēja Dieva vārdus. (Apustuļu darbi 13:32—41; 17:2, 3; 28:23.) Dodams pēdējās pamācības savam mīļotajam darba biedram Timotejam, Pāvils uzsvēra, cik liela ir Dieva vārdu nozīme ’Dieva cilvēka’ ikdienas dzīvē. (2. Timotejam 3:15—17.)
18. Kā viens no Jehovas kalpiem mūsdienās ir apliecinājis cieņu pret Dieva vārdiem?
18 Arī mūsdienās ir daudz Jehovam uzticīgu cilvēku, kas mīl Dieva vārdus tāpat kā Jēzus. Šī gadsimta sākumā kādam jauneklim Bībeli iedeva viņa draugs. Lūk, ko viņš teica par šo vērtīgo dāvanu: ”Es apņēmos turpmāk savā dzīvē obligāti lasīt Bībeli katru dienu.” Šis jaunais cilvēks bija Frederiks Frencs. Mīlestība pret Bībeli ļāva viņam nodzīvot garu un bagātu mūžu, kalpojot Jehovam. Daudzi ar mīlestību atceras viņu un to, kā viņš varēja citēt veselas Bībeles nodaļas no galvas.
19. Kā daži Jehovas liecinieki lasa Bībeles nodaļas, kas norādītas Teokrātiskās kalpošanas skolas programmā?
19 Jehovas liecinieki ļoti daudz uzmanības pievērš regulārai Bībeles lasīšanai. Katru nedēļu, gatavojoties vienai no savām sapulcēm, Teokrātiskās kalpošanas skolai, viņi izlasa vairākas nodaļas no kādas Bībeles grāmatas. Sapulces laikā tiek padziļināti izskaidrots šo nodaļu saturs. Daži Jehovas liecinieki sadala skolas programmā norādītās nodaļas septiņās daļās un lasa pa vienai katru dienu. Viņi rūpīgi pārdomā izlasīto un, ja vien tas ir iespējams, izpēta neskaidros jautājumus Bībeli skaidrojošās publikācijās.
20. Kas jādara, lai mums būtu laiks, kad lasīt Bībeli?
20 Varbūt mums jāiemācās izmantot Bībeles lasīšanai tas laiks, ko mēs veltījam kaut kam citam. (Efeziešiem 5:16.) Svētības, ko mēs saņemsim, ir jebkādu pūļu vērtas. Ja mēs lasīsim Bībeli katru dienu, vairosies mūsu mīlestība pret Dieva vārdiem. Tad mēs varēsim piekrist psalma rakstītājam, kurš teica: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Psalms 119:97.) Ja mēs mīlēsim Dieva likumus, mēs saņemsim daudz svētību gan tagad, gan arī nākotnē. Vairāk par šīm svētībām tiks runāts nākamajā rakstā.
Vai jūs atceraties?
◻ Kā izpaudās 119. psalma sarakstītāja dziļā mīlestība pret Dieva vārdiem?
◻ Ko mēs varam mācīties no Jēzus un Pāvila?
◻ Kas mums jādara, lai vairotos mūsu mīlestība pret Dieva vārdiem?
[Attēli 10. lpp.]
Lai paliktu uzticīgi Dievam, ķēniņiem bija regulāri jālasa Dieva vārdi. Vai arī mēs to darām?
[Attēls 12. lpp.]
Jēzus mīlēja Dieva vārdus jau bērnībā