Jeruzaleme — ”lielā ķēniņa pilsēta”

”Jums pavisam nebūs zvērēt.. pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta.” (MATEJA 5:34, 35)

1., 2. Kāds jautājums cilvēkam varētu rasties par Jeruzalemi?

JERUZALEME. Šīs pilsētas nosaukums vien dažādu reliģiju piekritējos izraisa spēcīgas jūtas. Mēs visi esam kaut ko dzirdējuši par šo seno pilsētu, jo tā bieži tiek pieminēta ziņu pārraidēs. Diemžēl nereti ziņas liecina, ka Jeruzaleme nav vieta, kur valda miers.

² Šis fakts varētu radīt nesapratni cilvēkos, kas lasa Bībeli. Tālā senatnē tika lietota nosaukuma ”Jeruzaleme” saīsinātā forma ”Salema”, kas nozīmē ’miers’. (1. Mozus 14:18; Psalms 76:3; Ebrejiem 7:1, 2.) Varētu rasties jautājums, kāpēc pēdējā laikā pilsēta ar šādu nosaukumu nav bijusi vieta, kur valda miers.

3. Kur mēs varam atrast drošas ziņas par Jeruzalemi?

³ Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāpārceļas tālā pagātnē un jāuzzina vairāk par seno Jeruzalemi. Kāds varbūt teiks, ka tagad nav īstais laiks domāt par tālu pagātni. Tomēr mums visiem der labi zināt faktus par senās Jeruzalemes vēsturi. Tas ir apliecināts Bībelē: ”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4.) Viss, ko mēs Bībelē uzzinām par Jeruzalemi, var sniegt mums mierinājumu un cerību, ka reiz iestāsies miers — ne tikai šajā pilsētā, bet arī visā pasaulē.

”Jehovas troņa” atrašanās vieta

4., 5. Kā Dāvids bija saistīts ar to, ka Jeruzaleme kļuva par pilsētu, kam bija būtiska nozīme Dieva nodomu īstenošanā?

⁴ Vienpadsmitajā gadsimtā pirms mūsu ēras Jeruzaleme kļuva par galvaspilsētu valstij, kurā cilvēki dzīvoja mierā un drošībā. Dievs Jehova lika svaidīt jauno Dāvidu par šīs senās valsts — Izraēlas — valdnieku. Dāvids un viņa pēcnācēji, kas valdīja Jeruzalemē, sēdās ”tā Kunga valdības tronī” jeb ”Jehovas tronī”. (1. Laiku 28:5; 29:23, NW.)

⁵ Dievbijīgais Dāvids — izraēlietis no Jūdas cilts — iekaroja pilsētu, kas pirms tam bija piederējusi elku pielūdzējiem jebusiešiem. Toreiz pilsēta atradās tikai uz Ciānas kalna, un vēlāk šī kalna nosaukums tika lietots pašas Jeruzalemes apzīmēšanai. Dāvids parūpējās par to, lai Dieva un izraēliešu starpā slēgtās derības šķirsts tiktu pārvietots uz Jeruzalemi, kur to novietoja teltī. Daudzus gadus iepriekš Dievs bija uzrunājis pravieti Mozu no mākoņa virs šī svētā šķirsta. (2. Mozus 25:1, 21, 22; 3. Mozus 16:2; 1. Laiku 15:1—3.) Šķirsts bija Dieva klātbūtnes simbols, un patiesībā Izraēla ķēniņš bija Jehova. Tāpēc divējādā nozīmē var teikt, ka Dievs Jehova valdīja no Jeruzalemes.

6. Kādu solījumu Jehova deva par Dāvidu un Jeruzalemi?

⁶ Jehova apsolīja Dāvidam, ka viņa pēcteču ķēniņvalsts, kas tika apzīmēta ar vārdu ”Ciāna”, pastāvēs vienmēr. Tas nozīmēja, ka Dāvida pēctecim bija jākļūst par Dieva Svaidīto — Mesiju jeb Kristua — un jāsaņem tiesības valdīt mūžīgi. (Psalms 132:11—14; Lūkas 1:31—33.) Turklāt Bībelē ir pateikts, ka tas, kurš uz mūžīgiem laikiem mantos ”Jehovas troni”, valdīs pār visām tautām, ne tikai pār Jeruzalemi. (Psalms 2:6—8; Daniēla 7:13, 14.)

7. Kā ķēniņš Dāvids veicināja tīro pielūgsmi?

⁷ Visi mēģinājumi atņemt troni Dieva izredzētajam ķēniņam Dāvidam bija nesekmīgi. Ienaidnieki tika pakļauti, un Apsolītās zemes robežas tika paplašinātas tādā mērā, kā to bija noteicis Dievs. Dāvids izmantoja labvēlīgos apstākļus tīrās pielūgsmes veicināšanai. Daudzos Dāvida psalmos Jehova tiek saukts par patieso Ciānas ķēniņu. (2. Samuēla 8:1—15; Psalms 9:2, 12; 24:1, 3, 7—10; 65:2, 3; 68:2, 25, 30; 110:1, 2; 122:1—4.)

8., 9. Kā tīrā pielūgsme Jeruzalemē izplatījās vēl lielākā mērā ķēniņa Salamana valdīšanas laikā?

⁸ Dāvida dēla Salamana valdīšanas laikā Jehovas pielūgsme sasniedza vēl nebijušus mērogus. Salamans paplašināja Jeruzalemes robežas tālāk uz ziemeļiem, tā ka pilsētas teritorijā tika iekļauts arī Morija kalns (tagad tur atrodas Klints kupola mošeja). Uz tā viņš Jehovam par godu uzcēla iespaidīgu templi. Šī tempļa vissvētākajā vietā tika nolikts derības šķirsts. (1. Ķēniņu 6:1—38.)

⁹ Kad izraēlieši no visas sirds atbalstīja Jehovas pielūgsmi, kuras centrs bija Jeruzalemē, viņi dzīvoja mierā. Bībelē viņu dzīves apstākļi raksturoti šādiem skaistiem vārdiem: ”Jūdas un Israēla bija tik daudz kā smiltis jūrmalā: un tie ēda, un dzēra, un līksmojās. [..] Un viņam [Salamanam] bija miers no visiem saviem ienaidniekiem visapkārt. Un ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams.” (1. Ķēniņu 4:20; 5:4, 5.)

10., 11. Kā arheoloģiskie atradumi apstiprina to, kas Bībelē stāstīts par Jeruzalemi Salamana valdīšanas laikā?

¹⁰ Arheoloģiskie atradumi apstiprina stāstījumu par pārticību Salamana valdīšanas laikā. Profesors Johanans Aharoni savā grāmatā par arheoloģiskajiem atradumiem Izraēlā raksta: ”Bagātības, kas no visām pusēm plūda uz galmu, un plaukstošā tirdzniecība.. radīja straujas un ievērojamas pārmaiņas visās materiālās kultūras jomās. [..] Par izmaiņām materiālajā kultūrā.. liecina ne tikai greznumlietas, bet arī keramikas izstrādājumi. [..] Māla izstrādājumi un to apdedzināšanas paņēmieni uzlabojās līdz nepazīšanai.” (The Archaeology of the Land of Israel.)

¹¹ Džerijs Landejs rakstīja kaut ko līdzīgu: ”Salamana valdīšanas laikā izraēliešu materiālā kultūra trīs gadu desmitos attīstījās vairāk nekā iepriekšējos divsimt gados. Salamana laika slānī var redzēt monumentālu celtņu paliekas, varenas pilsētas ar masīviem mūriem, plašus dzīvojamos rajonus ar labi uzceltiem bagātnieku mājokļiem, liecības par milzīgu lēcienu podnieku darba iemaņās un paņēmienos. Tāpat tur var redzēt to, kas ir palicis no senlietām, kuras izgatavotas tālās zemēs, un tas liecina par dzīvu starptautisko komerciju un tirdzniecību.” (The House of David.)

Pilsētas iznīcināšana

12., 13. Kā Jeruzalemē sākās atkrišana no tīrās pielūgsmes?

¹² Pareizi rīkojās tie, kas lūdza par mieru un labklājību Jeruzalemei — pilsētai, kur atradās Jehovas svētnīca. Dāvids rakstīja: ”Nesiet Jeruzālemei miera sveicienu! Lai tiem labi klājas, kas tevi mīl! Miers lai ir tavos mūŗos un labklājība tavās pilīs! Manu brāļu un draugu dēļ es vēlu tev mieru.” (Psalms 122:6—8.) Salamanam bija bijusi privilēģija uzbūvēt vareno templi pilsētā, kur valdīja miers. Taču vēlāk Salamans apprecēja daudzas cittautietes, kuru dēļ mūža nogalē sāka atbalstīt tā laika viltus dievu pielūgsmi. Šāda atkrišana no patiesās pielūgsmes nelabvēlīgi ietekmēja visu tautu, un tās dēļ zemē vairs nebija miera. (1. Ķēniņu 11:1—8; 14:21—24.)

¹³ Pašā Salamana dēla Rehabeāma valdīšanas sākumā desmit ciltis sacēlās pret ķēniņu un izveidoja Izraēla valsti ziemeļos. Tāpēc, ka tauta pielūdza elkus, Dievs ļāva asīriešiem iekarot šo valsti. (1. Ķēniņu 12:16—30.) Divu dienvidu cilšu valsts, Jūdeja, joprojām tika pārvaldīta no Jeruzalemes. Bet ar laiku arī šīs valsts iedzīvotāji novērsās no tīrās pielūgsmes, tāpēc Dievs pieļāva, ka babilonieši izposta nepaklausīgo pilsētu 607. gadā p.m.ē. Septiņdesmit gadus jūdiem bija jāpavada Babilonijas gūstā. Pēc tam Dievs savā žēlsirdībā ļāva viņiem atgriezties Jeruzalemē un atjaunot tīro pielūgsmi. (2. Laiku 36:15—21.)

14., 15. Kā Jeruzaleme atguva savu nozīmīgo stāvokli pēc tautas atgriešanās no Babilonijas trimdas, un kas bija izmainījies?

¹⁴ Nopostītās ēkas septiņdesmit gadu laikā noteikti bija apaugušas ar nezālēm. Jeruzalemes mūri bija sagrauti, no vārtiem un torņiem nekas vairs nebija palicis pāri. Taču jūdi, kas bija atgriezušies dzimtenē, nenolaida rokas. Viņi uzcēla altāri vietā, kur bija atradies templis, un sāka nest ikdienas upurus Jehovam.

¹⁵ Lai gan tas bija daudzsološs sākums, atjaunotajai Jeruzalemei nekad vairs nebija lemts kļūt par ķēniņvalsts galvaspilsētu, kurā valdītu ķēniņa Dāvida pēctecis. Jūdi bija pakļauti Babilonijas iekarotāju vietvaldim, un viņiem bija jāmaksā nodokļi saviem kungiem persiešiem. (Nehemijas 9:34—37.) Kaut arī Jeruzaleme bija it kā ’samīta’, tā joprojām bija vienīgā pilsēta uz visas zemeslodes, pret kuru Dievs Jehova izturējās ar īpašu labvēlību. (Lūkas 21:24.) Būdama tīrās pielūgsmes centrs, šī pilsēta simbolizēja Dieva tiesības valdīt pār visu zemi ar ķēniņa Dāvida pēcteča starpniecību.

Pretestība no viltus reliģiju piekritēju puses

16. Kāpēc jūdi, kas bija atgriezušies no Babilonijas, pārtrauca atjaunot Jeruzalemi?

¹⁶ Neilgu laiku pēc atgriešanās Jeruzalemē jūdi lika pamatus jaunam templim. Bet viltus reliģiju piekritēji, kas dzīvoja kaimiņos jūdiem, aizsūtīja Persijas valdniekam Artakserksam vēstuli, kurā tika melīgi apgalvots, ka jūdi gatavojas dumpim. Artakserkss aizliedza turpināt celtniecību Jeruzalemē. Nav grūti iedomāties, ka cilvēku, kas toreiz dzīvoja Jeruzalemē, varēja mākt neziņa par pilsētas nākotni. Jūdi pārtrauca tempļa celtniecību un visu uzmanību pievērsa savai labklājībai. (Ezras 4:11—24; Hagaja 1:2—6.)

17., 18. Kā Jehova panāca Jeruzalemes atjaunošanu?

¹⁷ Kad pēc jūdu atgriešanās no trimdas bija pagājuši apmēram 17 gadi, Dievs sūtīja praviešus Hagaju un Cakariju, lai tie palīdzētu cilvēkiem mainīt domāšanu. Jūdi nožēloja savus grēkus un atsāka tempļa atjaunošanas darbus. Par Persijas valdnieku tad bija kļuvis Dārijs. Viņš apstiprināja valdnieka Kīra pavēli atjaunot templi Jeruzalemē. Dārijs aizsūtīja vēstuli tautām, kas dzīvoja jūdiem kaimiņos, — viņš brīdināja ’turēties tālu no Jeruzalemes’ un pavēlēja dot naudu no valdnieka nodokļiem, lai celtniecība tiktu pabeigta. (Ezras 6:1—13.)

¹⁸ Jūdi pabeidza templi 22. gadā pēc atgriešanās no trimdas. Nav šaubu, ka par šādu nozīmīgu notikumu tauta ļoti priecājās. Tomēr Jeruzaleme un tās mūri daļēji joprojām bija drupās. Pilsētai nepieciešamā uzmanība tika veltīta vēlāk, ’zemes pārvaldnieka Nehemijas un priestera un rakstu mācītāja Ezras’ laikā. (Nehemijas 12:26, 27.) Līdz piektā gadsimta beigām Jeruzaleme acīmredzot bija pilnībā atjaunota un atkal bija kļuvusi par ievērojamu senās pasaules pilsētu.

Ierodas Mesija

19. Kā Mesija apstiprināja Jeruzalemes īpašo stāvokli?

¹⁹ Bet pārcelsimies dažus gadsimtus tālāk un pievērsīsim uzmanību kādam ļoti svarīgam notikumam — Jēzus Kristus piedzimšanai. Dieva Jehovas eņģelis teica jaunavai, kas kļuva par Jēzus māti: ”Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni, ..un viņa valstībai nebūs gala.” (Lūkas 1:32, 33.) Kad vēlāk Jēzus teica slaveno Kalna sprediķi, viņš uzmundrināja cilvēkus un deva padomus par daudziem dzīves jautājumiem. Piemēram, viņš mudināja savus klausītājus pildīt solījumus, ko viņi ir devuši Dievam, un brīdināja neizteikt vieglprātīgus zvērestus. Jēzus teica: ”Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: Tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. Bet es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta.” (Mateja 5:33—35.) Ievērības cienīgs ir fakts, ka Jēzus norādīja uz Jeruzalemes īpašo stāvokli — uz to stāvokli, kāds tai bija bijis daudzu gadsimtu garumā. Jeruzaleme bija ”lielā ķēniņa” — Dieva Jehovas — pilsēta.

20., 21. Kā strauji izmainījās daudzu Jeruzalemes iedzīvotāju attieksme?

²⁰ Kad Jēzus dzīve uz zemes tuvojās beigām, viņš iejāja Jeruzalemē kā Ķēniņš, kas bija iecelts valdīt pār tautu. Šī īpašā notikuma laikā daudzi cilvēki priecīgi sauca: ”Slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā! Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk.” (Marka 11:1—10; Jāņa 12:12—15.)

²¹ Bet nebija pagājusi pat nedēļa, kad cilvēku pūļi, Jeruzalemes reliģisko vadoņu sakūdīti, vērsās pret Jēzu. Jēzus brīdināja, ka Jeruzaleme un visa tauta zaudēs savu īpašo stāvokli Dieva priekšā. (Mateja 21:23, 33—45; 22:1—7.) Piemēram, viņš teica: ”Jeruzāleme, Jeruzāleme, kas nokauji praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reiz es gribēju sapulcināt ap sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt. Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja 23:37, 38.) Mūsu ēras 33. gada Pasā svētku laikā Jēzus pretinieki panāca to, ka viņš netaisnīgi tika sodīts ar nāvi kādā vietā ārpus Jeruzalemes. Bet Jehova paveica kaut ko tādu, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar mūsu nākotnes izredzēm, — piecēla savu Svaidīto no mirušajiem un deva viņam nemirstīgu garīgu dzīvību un iespēju dzīvot debesu Ciānā. (Apustuļu darbi 2:32—36.)

22. Uz ko ar Jeruzalemes nosaukumu daudzkārt tika norādīts pēc Jēzus nāves?

²² Kopš tā laika lielākā daļa pravietojumu par Ciānu (Jeruzalemi), kas toreiz vēl nebija piepildījušies, jāsaprot saistībā ar Dieva iedibināto kārtību debesīs vai svaidītajiem Jēzus sekotājiem. (Psalms 2:6—8; 110:1—4; Jesajas 2:2—4; 65:17, 18; Cakarijas 12:3; 14:12, 16, 17.) Vairākās vietās, kur vārdi ”Jeruzaleme” un ”Ciāna” tiek minēti pēc Jēzus nāves, tiem nepārprotami ir simboliska nozīme un tie neattiecas uz kādu pilsētu vai vietu uz zemes. (Galatiešiem 4:26; Ebrejiem 12:22; 1. Pētera 2:6; Atklāsmes 3:12; 14:1; 21:2, 10.) Kad piepildījās Daniēla un Jēzus Kristus izteiktie pravietojumi un mūsu ēras 70. gadā romiešu karaspēks izpostīja Jeruzalemi, nepārprotami tika pierādīts, ka Jeruzaleme vairs nav ”lielā ķēniņa pilsēta”. (Daniēla 9:26; Lūkas 19:41—44.) Ne Bībeles sarakstītāji, ne arī pats Jēzus nerunāja par to, ka pēc šiem notikumiem Jeruzaleme kādreiz atkal iegūs īpašu Dieva Jehovas labvēlību. (Galatiešiem 4:25; Ebrejiem 13:14.)

Iepriekšējas norādes uz ilgstošu mieru

23. Kāpēc mums joprojām būtu jāinteresējas par Jeruzalemi?

²³ Pēc iepazīšanās ar senās Jeruzalemes vēsturi, jāatzīst, ka ķēniņa Salamana valdīšanas laikā dzīve pilsētā atbilda tās nosaukuma nozīmei ’divkārtēja miera pamats’. Bet toreizējie apstākļi bija tikai norāde uz to mieru un labklājību, kādi būs paradīzē uz zemes, kur tuvā nākotnē dzīvos visi, kas mīl Dievu. (Lūkas 23:43.)

24. Ko mēs saprotam, uzzinot par dzīves apstākļiem Salamana valdīšanas laikā?

²⁴ Par dzīves apstākļiem ķēniņa Salamana valdīšanas laikā ir runāts 72. psalmā. Bet šis skaistais psalms ir arī pravietojums par svētībām, kādas cilvēce saņems, kad no debesīm valdīs Mesija, Jēzus Kristus. Par viņu psalmu dziesminieks teica: ”Lai viņa laikā zeļ taisnīgais, un pastāv liels miers, kamēr mēness vairs nespīdēs! [..] Jo viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles, un viņu asinis būs dārgas viņa acīs. Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem.” (Psalms 72:7, 8, 12—14, 16.)

25. Kāpēc mums būtu jāuzzina vairāk par Jeruzalemi?

²⁵ Šie vārdi dod stiprinājumu un cerību visiem, kas mīl Dievu, vienalga, vai viņi dzīvo Jeruzalemē vai kaut kur citur pasaulē. Arī jūs varat būt to cilvēku vidū, kas dzīvos laikā, kad valdīs mesiāniskā Ķēniņvalsts un visā pasaulē būs miers. Zinot Jeruzalemes vēsturi, mēs labāk saprotam Dieva nodomu attiecībā uz cilvēci. Nākamajos rakstos galvenā uzmanība tiks pievērsta notikumiem, kas norisinājās 70, 80 gadus pēc jūdu atgriešanās no Babilonijas. Zināšanas par šiem notikumiem stiprina visus, kas vēlas pareizi kalpot lielajam ķēniņam — Dievam Jehovam.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

◻ Kā Jeruzaleme kļuva par pilsētu, kur atradās Jehovas tronis?

◻ Kāda bija Salamana nozīme patiesās pielūgsmes veicināšanā?

◻ Kā mēs zinām, ka Jeruzaleme vairs nav Jehovas pielūgsmes centrs?

◻ Kāpēc ir labi uzzināt vairāk par Jeruzalemi?

[Attēls 10. lpp.]

Dāvida pilsēta atradās kalna dienvidu malā, bet Salamans paplašināja pilsētu ziemeļu virzienā un uzbūvēja templi

[Norāde par autortiesībām]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.

[Norāde par attēla autortiesībām 8. lpp.]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.