”Palieciet pie tā, kas jums ir”

Kāda liecinieku grupa sludināja vienā no daudzajām Kiklādu salām (Grieķija). Sludinot divi liecinieki sastapa uz ielas policistu, kas palūdza lieciniekus sekot viņam uz policijas iecirkni. Tikko viņi bija galā, iezvanījās telefons. Zvanītājs bija ciemata priesteris. ”Es dzirdēju, ka ciematā esot Jehovas liecinieki,” viņš teica. ”Jā, divi no viņiem ir šeit,” policists atbildēja. Tad priesteris sacīja: ”Es tūlīt būšu klāt.” Tonis, kādā notika saruna, brāļus darīja mazliet nemierīgus.

Taču ierodoties priesteris smaidīja un, paspiedis brāļiem roku, apsēdās līdzās policistam. Sarunas gaitā policists kļuva naidīgs, turpretī priesteris runāja saprātīgi un laipni. Viņš lūdza policistu nenoniecināt lieciniekus un piebilda: ”Viņi var atbildēt uz jebkuru jautājumu, jo mācās Teokrātiskās kalpošanas skolā. Vieglāk būtu pasauli izkustināt no pamatiem nekā sašķobīt viena Jehovas liecinieka ticību.”

Sludinādami nākamajā rītā, brāļi vēlreiz satika priesteri un pavaicāja viņam: ”Kāpēc jūs policijas iecirknī izturējāties pret mums tik draudzīgi?” Priesteris brāļiem pastāstīja, ka viņš ir pazīstams ar vairākiem lieciniekiem Sirā un jau daudzus gadus lasa Sargtorni un Atmostieties!. Ne vienreiz vien viņš esot paslēpis Sargtorni mapē un izmantojis to, sakot baznīcā sprediķus. Viņš atzīmēja: ”Manuprāt, dzīvei nebūtu vērtības, ja man nebūtu jūsu literatūras. Tā man ļoti palīdz.”

Vēlāk viņš lieciniekiem sacīja: ”Man jums kaut kas jāsaka. Palieciet pie tā, kas jums ir. Tā būtu liela kļūda, ja jūs to pamestu. Šis ir mans labākais sprediķis, kādu esmu jebkad teicis, un to es nesaku tikai ar savu muti — to es saku ar visu savu sirdi.”