Uzticību ir iespējams atjaunot!
KAUT GAN mūsdienās vērojamā uzticības krīze ir pēdējo dienu pazīme, uzticības trūkums izpaudās arī pirms vairākiem tūkstošiem gadu. (2. Timotejam 3:1.) Pirmo reizi tas notika vietā, kur to vismazāk varēja gaidīt, — paradīzē. Par šo vietu Bībelē ir teikts: ”Dievs tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Un Dievs tas Kungs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, kuŗus bija jauki uzskatīt un no kuŗiem bija patīkami ēst, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam.” (1. Mozus 2:8, 9.)
Turpmākie panti ļauj saprast, kāds tam ir sakars ar uzticības krīzi mūsdienās. Mēs lasām: ”Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.”” (1. Mozus 2:16, 17.) Vai Ādamam bija kāds iemesls apšaubīt Jehovas teikto?
Tālāk ir sacīts: ”Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” Sieva teica čūskai: ”Mums ir atļauts ēst no visiem dārza koku augļiem, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tiem jums nebūs ēst nedz tos aiztikt, citādi jūs mirsit.” Tad čūska teica sievai: ”Jūs nemirsit vis, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.” Un sieva vēroja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas acīm jo tīkams un iekārojams, to uzskatot. Un viņa ņēma no koka, un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija pie viņas, un tas arī ēda.” (1. Mozus 3:1—6.)
Tā kā Ādams un Ieva neņēma vērā nepārprotamo Dieva brīdinājumu, kļuva skaidrs, ka viņi neuzticas Jehovam. Viņiem bija tāda pati nostāja kā Dieva pretiniekam Sātanam, kas bija runājis ar Ievu, izmantodams čūsku. Sātans neuzticējās Jehovas valdīšanai. Šī neuzticēšanās, kā arī lepnā un godkārīgā sirds viņu pamudināja sacelties pret Dievu un ar viltu panākt, ka cilvēki izdara to pašu. Sātans vedināja cilvēkus domāt, ka uz Dievu nevar paļauties.
Iznākums — saspīlētas attiecības
Varbūt jūs esat ievērojis, ka cilvēkiem, kas nevienam neuzticas, ir grūti uzturēt draudzīgas attiecības ar citiem. Pūblilijs Sīrs, latīņu rakstnieks, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras, rakstīja: ”Uzticības dāvana ir vienīgā draudzības saite.” Ar savu dumpīgo rīcību Ādams un Ieva parādīja, ka viņi neuzticas Dievam. Tāpēc Dievam, protams, nebija nekāda pamata uzticēties viņiem. Savstarpējā uzticība bija zudusi, un līdz ar to pirmie cilvēki bija zaudējuši Dieva draudzību. Nekas neliecina, ka Jehova vēl kādu reizi būtu runājis ar viņiem pēc tam, kad bija paziņojis, kādu sodu viņi saņems par savu sacelšanos.
Pasliktinājās arī Ādama un Ievas savstarpējās attiecības. Jehova brīdināja Ievu: ”Sāpēs tev būs bērnus dzemdēt, un tava iegriba būs pēc tava vīra, bet viņam būs valdīt pār tevi.” (1. Mozus 3:16.) Turpmāk Ādams nevis ar mīlestību īstenoja vadību saskaņā ar Dieva gribu, bet uzkundzējās savai sievai un sāka pār to valdīt.
Kad pirmie cilvēki bija sagrēkojuši, Ādams mēģināja novelt vainu uz sievu. Viņaprāt, tieši sievas rīcības dēļ viņi abi bija padzīti no dārza, kurā nekā netrūka, un tagad bija spiesti dzīvot uz neiekoptas zemes, nolemti grūtam darbam sliktākos apstākļos pirms atgriešanās pie pīšļiem. (1. Mozus 3:17—19.) Nav grūti iztēloties, ka tāpēc viņu attiecībās, visticamāk, radās spriedze. Varbūt Ādams reaģēja uz notikušo saasināti un paziņoja, ka nekad vairs neklausīšot Ievai. Iespējams, viņš uzskatīja, ka drīkst tai sacīt: ”Kopš šī brīža noteicējs būšu es!” — vai kaut ko tamlīdzīgu. Savukārt Ieva, redzēdama, ka Ādams nav izpildījis ģimenes galvas uzdevumu, droši vien zaudēja paļāvību uz viņu. Jebkurā gadījumā sekas bija bēdīgas: cilvēki, kas nebija uzticējušies Dievam, bija zaudējuši viņa draudzību, kā arī sabojājuši savstarpējās attiecības.
Kam mēs varam uzticēties?
No tā, kas notika ar Ādamu un Ievu, var redzēt, ka nebūtu prātīgi uzticēties kuram katram. Bet kā lai zina, kurš ir un kurš nav uzticības cienīgs?
Psalmā 146:3 ir dots padoms: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” Jeremijas 17:5—7 ir teikts: ”Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kuŗa sirds atkāpjas no tā Kunga!” Turpretī ”svētīgs ir, kas paļaujas uz to Kungu un kuŗa cerība ir tas Kungs”.
Protams, ne vienmēr uzticēšanās cilvēkiem ir nepareiza. Minētajos Bībeles pantos vienkārši pausta doma, ka paļāvība uz Dievu attaisnojas visos gadījumos, bet paļāvība uz nepilnīgiem cilvēkiem reizēm var izrādīties postoša. Piemēram, ja kāds domā, ka cilvēki panāks to, ko var izdarīt vienīgi Dievs, — nodrošinās glābšanu, kā arī pilnīgu mieru un drošību —, tad viņu gaida vilšanās. (Psalms 46:10; 1. Tesaloniķiešiem 5:3.)
Patiesībā cilvēkiem un cilvēku izveidotiem iekārtojumiem var uzticēties tikai tik lielā mērā, kādā tie rīkojas saskaņā ar Dieva nodomiem un ievēro Dieva noteiktos principus. Tātad, ja vēlamies, lai citi mums uzticētos, mums jārunā patiesība, jābūt godīgiem un uzticamiem. (Salamana Pamācības 12:19; Efeziešiem 4:25; Ebrejiem 13:18.) Tikai tad, ja rīkosimies atbilstoši Bībeles principiem, mēs spēsim attaisnot citu cilvēku uzticību un iznākums būs savstarpējs stiprinājums un uzmundrinājums.
Uzticība tiek atjaunota
Jehovas lieciniekiem ir nopietni iemesli uzticēties Dievam un mudināt citus darīt to pašu. Jehova ir uzticams un lojāls, un mēs vienmēr varam paļauties, ka viņš izdarīs to, ko ir teicis, jo ”Dievam taču nebija iespējams melot”. Paļāvība uz mīlestības Dievu nekad neliks vilties. (Ebrejiem 6:18; Psalms 94:14; Jesajas 46:9—11; 1. Jāņa 4:8.)
Cilvēki, ko vieno paļāvība uz Jehovu un kas dzīvo pēc viņa principiem, jūt spēcīgu pamudinājumu uzticēties cits citam. Cik brīnišķīgi ir atrast uzticamus cilvēkus pasaulē, kurā valda uzticības krīze! Iedomājieties, cik ļoti izmainītos pasaule, ja mēs varētu pilnībā uzticēties tam, ko saka un dara visi cilvēki! Drīzumā Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē tieši tā arī būs. Tajā vairs nekad neiestāsies uzticības krīze.
Vai jūs vēlētos dzīvot tajā laikā? Ja tā ir, Jehovas liecinieki jūs uzaicina nostiprināt paļāvību uz Dievu un uzticību viņa solījumiem, un to jūs varat izdarīt, uzzinot vairāk par Dieva prasībām, kuru pildīšana var dot dzīvību. Studējot Bībeli, jūs pārliecināsieties, ka Dievs pastāv, ka viņu interesē cilvēces labklājība un ka drīz viņš rīkosies un ar savas Valstības palīdzību novērsīs pasaulē pastāvošās problēmas. Miljoniem cilvēku ir iemācījušies uzticēties Dievam un viņa vārdiem — Bībelei. Jehovas liecinieki jums ar prieku parādīs, kā apgūt Bībeles studiju programmu, — šādu pakalpojumu viņi bez maksas piedāvā sabiedrības labā. Tāpat, lai iegūtu vairāk informācijas, jūs varat rakstīt šī žurnāla izdevējiem.
[Izceltais teksts 5. lpp.]
Neuzticēšanās Dievam sabojā cilvēku attiecības
[Izceltais teksts 6. lpp.]
Cilvēkiem var uzticēties tikai tik lielā mērā, kādā viņi rīkojas saskaņā ar Dieva noteiktajiem principiem