Priecīgs notikums. Gileādas skolas 104. klases izlaidums
”MUMS visiem šī ir ļoti priecīga diena.” Šādiem vārdiem Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Kērijs Bārbers 1998. gada 14. martā atklāja Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 104. klases izlaiduma svinības. Svinībās bija ieradušies 4945 cilvēki, un tās sākās, visiem nodziedot ”Priecīgo dziesmu”, kurai Ķēniņvalsts dziesmu grāmatā ir 208. numurs.
Praktiski padomi, kā saglabāt prieku
Programmas sākumā bija piecas īsas, uz Bībeli balstītas runas, kurās bija minēti vairāki praktiski padomi, kā saglabāt izlaiduma dienas prieka pilno garu.
Ar pirmo runu uzstājās Džozefs Īmss no rakstniecības nodaļas. Viņa runas tēma bija ”Līdzinieties lojālajiem”, un runā tika apskatīta 2. Samuēla grāmatas 15. un 17. nodaļa, kur stāstīts par Absaloma sazvērestību pret savu tēvu Dāvidu, ko Dievs bija iecēlis par ķēniņu, un viņa organizēto sacelšanos ar nolūku atņemt tēvam ķēniņa varu. Tomēr tajā laikā bija arī tādi cilvēki, kas palika lojāli pret Jehovas svaidīto ķēniņu Dāvidu. Ko no šī notikuma varēja mācīties jaunie misionāri? ”Lai uz kādu vietu jūs norīkotu kalpot par misionāriem, esiet lojāli — sadarbojieties ar citiem un cieniet teokrātisko varu. Palīdziet citiem darīt to pašu,” sacīja brālis Īmss.
Pēc tam Deivids Sinklers aplūkoja 15. psalmā minētās desmit prasības tiem, kas vēlas būt viesi ’Jehovas mājoklī’. Viņa runā ar nosaukumu ”Palieciet viesoties Jehovas mājoklī, kalpojot par misionāriem” absolventi tika mudināti izmantot šo psalmu, kad kalpos savās norīkojuma vietās. Brālis Sinklers uzsvēra, ka ir svarīgi vienmēr dzīvot pēc Dieva normām. Kas ar to tiek sasniegts? Psalmā 15:5 sacīts: ”Kas tā turēsies, tas pastāvēs mūžīgi!”
Vadošās padomes loceklis Džons Bārs, sacīdams nākamo runu, pievērsa uzmanību kristiešu sapulcē dziedamajām dziesmām un lielajam uzmundrinājumam, ko tās dod. Bet kura dziesma no tām, kas pašlaik skan visā pasaulē, ir vispriecīgākā? Tā ir labā vēsts par Dieva mesiānisko Ķēniņvalsti. Kādi panākumi ir šai dziesmai jeb Ķēniņvalsts sludināšanai? 208. dziesmas otrajā pantā īsumā paskaidrots: ”Uzklausot vēsti, kas skan ik zemē, cilvēki Jehovas pusē nāk. Tagad ar viņa kalpiem tie līksmo, dzied dziesmas priecīgas, skanīgas.” Katru dienu tiek kristīti 1000 jaunu mācekļu. Brālis Bārs nobeigumā sacīja: ”Brāļi, padomājiet, cik tas ir brīnišķīgi — jūs nosūta uz tādām zemēm, kur jūs satiksiet cilvēkus, kas gaida atskanam jūsu dziedāto slavas dziesmu!”
”Uzklausiet pieredzējušākos” — tā saucās nākamā runa, ar ko uzstājās Džeimss Mancs no rakstniecības nodaļas. Viņš norādīja, ka dažas atziņas var iegūt tikai personīgās pieredzes ceļā. (Ebrejiem 5:8.) Tomēr Salamana Pamācībās 22:17 (LB-65r) ir lasāms pamudinājums ’pievērst savas ausis un uzklausīt gudrības vārdus’ — vārdus, ko saka pieredzējušākie. Absolventi jaunajās zemēs daudz ko varēs iemācīties no tiem, kas tur ir kalpojuši jau pirms viņu ierašanās. ”Misionāri, kas kalpo jau ilgu laiku, prot kaulēties ar pārdevējiem. Viņi zina, kuros pilsētas rajonos valda vardarbība vai amoralitāte un kuros tāpēc nebūtu vēlams atrasties. Tāpat viņi zina, kas nepatīk vietējiem iedzīvotājiem. Ilggadējie misionāri tiešām zina, kas jums vajadzīgs, lai jūs būtu laimīgi un sekmīgi veiktu savus uzdevumus,” sacīja brālis Mancs.
Gileādas skolas sekretārs Volass Liveranss runā ”Augstu vērtējiet savu teokrātisko norīkojumu” minēja, ka dažus misionārus, kā apustuli Pāvilu, Timoteju un Barnabu, kalpošanā bija norīkojis Dievs — vai nu ar svētā gara vai brīnumainas parādības palīdzību —, bet misionārus, kas absolvējuši Gileādas skolu, kalpot kādā pasaules tīruma vietā norīko ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45—47.) Viņš salīdzināja vietas, uz kurām tiek norīkoti misionāri, ar vietām, kurās Gideons lika nostāties vīriem, kam bija jācīnās ar midianiešiem. (Soģu 7:16—21.) ”Vērtējiet augstu savu teokrātiskā norīkojuma vietu, kur jūs kalposiet par misionāriem. Gideona kareivji ”palika stāvot, ikviens savā vietā” — uzskatiet arī jūs, ka jums ir jāpaliek tur, kur esat norīkoti. Ticiet, ka Jehova var jūs izmantot tieši tāpat, kā viņš izmantoja Gideona trīssimt vīrus,” mudināja brālis Liveranss.
Interesējoties par cilvēkiem, izjūtam prieku
Sargtornī reiz bija rakstīts: ”Nav zināms, cik ilgi pastāvēs pašreizējās sistēmas saražotās preces un izstrādājumi, tāpēc daudz labāk ir uzskatīt savā dzīvē par galvenajām nevis lietas, bet cilvēkus, interesēties par viņiem un gūt patiesu prieku no tā, ka darām kaut ko citu labā.” Tāpēc brālis Marks Nūmers, viens no Gileādas skolas pasniedzējiem, ar vairākiem absolventiem apsprieda, ko tie ir pieredzējuši tīruma kalpošanā, un teica: ”Ja jūs interesēsieties par katru cilvēku personīgi, jūs būsiet labi misionāri.”
Kā gūt prieku, kalpojot svešās zemēs
Kas palīdz misionāriem sekmīgi veikt savu darbu un gūt prieku? Brālis Čārlzs Vudijs no kalpošanas nodaļas un brālis Herolds Džeksons, kas ir kalpojis par misionāru Latīņamerikā un tagad ir palīgs Mācību komitejā, intervēja dažādu filiāļu komiteju locekļus, kuri mācījās filiāļu darbiniekiem domātās skolas devītajā klasē. Tālāk ir minēti vairāki šo brāļu dotie padomi.
Alberts Musonda no Zambijas atzīmēja: ”Ja misionārs pirmais sasveicinās ar brāļiem, veidojas ļoti laba atmosfēra, jo tad brāļi tuvinās misionāram, bet misionārs — brāļiem.”
Rolando Moraless no Gvatemalas ieteica, kā jaunie misionāri var laipni un taktiski atbildēt, ja viņiem sirsnīgi cilvēki piedāvā kādu vietējo dzērienu; piemēram, misionāri varētu sacīt: ”Es tikai pavisam nesen esmu ieradies jūsu zemē. Es ļoti labprāt to dzertu, bet manam organismam nav tādas dabiskās imunitātes kā jums. Cerams, kādu dienu es varēšu to dzert, un es būšu par to ļoti priecīgs.” Ko dod šāda atbilde? ”Cilvēki tādā gadījumā neapvainojas, un misionāri ir izturējušies laipni pret citiem.”
Kas var palīdzēt misionāriem, lai viņi paliktu tur, kur ir norīkoti? Gileādas skolas 79. klases absolvents brālis Pols Krūdass, kas pēdējos 12 gadus kalpo Libērijā, atzina: ”Es zinu, ka vecāki ilgojas pēc saviem bērniem. Bet misionārs cenšas aprast ar svešo zemi, apstākļiem, kultūru, tautu. Brīžiem viņam varbūt uzmācas vēlēšanās braukt prom. Un, ja viņš vēl saņem vēstuli no mājām, kur rakstīts: ”Mums tevis ļoti pietrūkst, nezinām, ko iesākt bez tevis,” — tad var gadīties, ka viņam ar to pietiek, lai sakravātu mantas un dotos mājās. Radiniekiem, kas šodien sēž zālē, ir ļoti svarīgi to atcerēties.”
Intervijām sekoja beidzamā runa, ar ko uzstājās Vadošās padomes loceklis Teodors Jaračs. Tās nosaukums bija ”Lai jūsu dzīvē Ķēniņvalsts ir vissvarīgākā”. Kā misionāri var panākt, lai viņu uzmanība vienmēr būtu koncentrēta uz viņu darbu un nekas to nenovērstu? Brālis Jaračs mudināja misionārus ievērot personisko Bībeles studiju grafiku, kas viņiem palīdzēs Ķēniņvalsts intereses uzskatīt par vissvarīgākajām dzīvē. Īsti laikā bija kāds atgādinājums: ”Daži misionāri ir atstājuši novārtā personiskās studijas, jo pārāk aizrāvušies ar elektroniskiem jauninājumiem un ar elektroniskā pasta un datora lietošanu. Mums jābūt saprātīgiem un līdzsvarotiem, kad izmantojam tehniskus palīglīdzekļus, un nav jāatvēl pārlieku daudz laika kaut kam tādam, kas mūs var atraut no personiskas Dieva Rakstu studēšanas.”
Pēc brāļa Jarača runas tika pasniegti diplomi un nolasīta absolventu pateicības vēstule. Klases pārstāvis izteica visu audzēkņu domas: ”Mēs skaidri izjutām mīlestību, kas, pēc Jēzus vārdiem, raksturo viņa mācekļus, un tas mums no jauna apliecināja: lai kur mēs atrastos, mūs atbalstīs organizācija, ko var salīdzināt ar sirsnīgu, mīlošu māti. Šādi atbalstīti, mēs esam gatavi doties līdz zemes galiem.” Tas bija saviļņojošs Gileādas skolas 104. klases priecīgās izlaiduma dienas nobeigums.
[Papildmateriāls 24. lpp.]
Dati par klasi
Pārstāvēto valstu skaits: 9
Valstu skaits, uz kurām saņemti norīkojumi: 16
Studentu skaits: 48
Laulāto pāru skaits: 24
Vidējais vecums: 33
Vidējais gadu skaits patiesībā: 16
Vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā: 12
[Attēls 25. lpp.]
Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 104. izlaiduma klase
Rindas numurētas, sākot ar priekšējo, un absolventi uzskaitīti no kreisās puses uz labo:
1) M. Romero, Dž. Hauarta, D. Blekbērna-Keina, E. Hoengasere, Š. Vesta, S. Toma; 2) V. Kolona, Dž. Glensija, J. Kono, P. Drūsa, S. Tama, T. Kono; 3) D. Tams, Z. Cehmeistere, S. Gerdela, Dž. Elvela, P. Daneka, H. Tibado; 4) E. Teilore, L. Hildreda, M. Sančesa, Š. Andersone, T. Baknora, E. Hoengasers; 5) D. Hauarts, Š. Vorda, P. Hinča, J. Makdonalda, T. Sančess, O. Toms; 6) T. Drūss, E. Tibado, D. Elvels, V. Daneks, D. Blekbērns-Keins, V. Vords; 7) M. Andersons, R. Cehmeisters, R. Makdonalds, R. Baknors, S. Glensijs, G. Gerdels; 8) D. Romero, R. Hinčs, S. Hildreds, Dž. Teilors, E. Kolons, V. Vests.
[Attēls 26. lpp.]
104. klases pasniedzēji: (no kreisās) V. Liveranss, J. Glass, K. Edamss, M. Nūmers