Vai vienmēr būs nepieciešamas armijas?
ARMIJĀM ir patērēts ļoti daudz līdzekļu, un tās izpostījušas daudzu cilvēku laimi. Tāpēc cilvēki ir vēlējušies zināt: vai cilvēce jebkad spēs panākt pasaulē tādu drošību, ka armijas varēs izformēt? Tagad, kad ar masu iznīcināšanas līdzekļiem ir iespējams nonāvēt visu dzīvo, šis jautājums kļūst īpaši aktuāls. Cik reāli ir cerēt uz pasauli bez armijām?
Liels skaits precedentu liecina, ka savstarpēja uzticēšanās, kas tiek panākta, nodibinot labas starpvalstu attiecības, var sekmēt valstu bruņojuma samazināšanu. Piemēram, starp Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm valda draudzīgas attiecības, tāpēc 5000 kilometru garo robežu starp abām valstīm armija jau vairāk nekā pusotru gadsimtu neapsargā. Līdzīgu saskaņu ir panākušas arī Norvēģija un Zviedrija, kā arī daudzas citas valstis. Bet vai labas attiecības visu valstu starpā ļautu izveidot pasauli bez armijām? Grūtajā Pirmā pasaules kara laikā šī ideja ieguva nepieredzētu popularitāti.
Kad 1918. gadā tika nodibināts miers, viens no Versaļas miera līguma mērķiem bija ”panākt vispārēju nacionālā bruņojuma ierobežošanu”. Turpmākajos gados pacifisms ieguva popularitāti. Bija pacifisti, kas teoretizēja, ka nekas tautai nevar nodarīt lielāku ļaunumu kā karš un ka tāpēc karš ir ļaunāks par sakāvi. Pacifistu oponenti šim viedoklim nepiekrita, norādīdami uz to, ka gadsimtu gaitā ebreji pamatā neizrādīja bruņotu pretestību saviem uzbrucējiem, tomēr cietsirdīgie mēģinājumi viņus iznīcināt turpinājās. Afrikāņiem bija maz iespēju pretoties saviem paverdzinātājiem, kas viņus aizveda uz Ameriku, un tomēr ilgus gadsimtus viņi cieta nežēlīgas pārestības.
Taču līdz ar Otrā pasaules kara sākumu daudzi pacifisti atzina, ka valstīm ir nepieciešama aizsardzība. Kad pēc Otrā pasaules kara tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija, tā akcentēja galvenokārt starpvalstu sadarbību agresijas novēršanai, nevis atbruņošanos. Tās dalībvalstis cerēja, ka tādā veidā tiks panākta drošība, kuras apstākļos valstis nebaidīsies atbruņoties.
Arvien skaidrāk iezīmējās vēl cita problēma. Bieži kādas valsts centieni panākt savu drošību radīja nedrošības sajūtu kaimiņu valstīs. Tas nenovēršami izraisīja bruņošanās sacensību. Nesenā pagātnē, uzlabojoties attiecībām starp lielākajām valstīm, cerība uz atbruņošanos atkal kļuva spēcīgāka. Taču Līča karš un nemieri bijušajā Dienvidslāvijā daudzos šo cerību sagrāva. Apmēram pirms pieciem gadiem žurnālā Time bija atzīmēts: ”Kaut arī aukstais karš ir beidzies, pasaulē nav kļuvis drošāk, bet drīzāk otrādi.”
Vajadzība pēc viena kārtības uzturētāja visā pasaulē
Daudzi ir nonākuši pie secinājuma, ka cilvēcei nepieciešams viens varas institūts, kas pārvaldītu visu pasauli un kam būtu tik spēcīga armija, ka tā spētu aizsargāt ikvienu. Tā kā to nespēj nodrošināt ne Apvienoto Nāciju Organizācija, ne arī pasaules ietekmīgākās bruņotās lielvalstis, daudzi cilvēki uzskata, ka nākotne nesola neko labu. Bet, ja jūs atzīstat Bībeli par Dieva Rakstiem, jūs varbūt esat domājis, vai šo sasāpējušo problēmu atrisinās Visvarenais Dievs.
Vai Tas, kuru Bībele sauc par ’mīlestības un miera Dievu’, taisnības nodibināšanai izmanto militāru spēku? Un, ja izmanto, tad kuru armiju? Par daudzām mūsdienu armijām tiek apgalvots, ka Dievs tās atbalstot, — bet vai tās patiešām pilda Dieva gribu? Varbūt Dievs kaut kā citādi var iejaukties, lai panāktu mieru un drošību? (2. Korintiešiem 13:11.)
Kad bija notikusi pirmā sacelšanās, Visvarenais Dievs atrisināja situāciju, izraidot Ādamu un Ievu no Ēdenes un izliekot par sargiem ķerubus, lai Ādamam un Ievai vairs nebūtu iespējams atgriezties. Turklāt viņš paziņoja savu nodomu apspiest jebkuru sacelšanos pret viņa augstāko varu. (1. Mozus 3:15.) Vai tas varētu nozīmēt, ka Dievs izmanto armiju?
Bībelē ir aprakstīti gadījumi, kad Dievs savu tiesas spriedumu izpildīšanai ir lietojis karaspēku. Piemēram, Kanaānas zemē bija valstis, kuru iedzīvotāji kopojās ar dzīvniekiem, upurēja bērnus un iesaistījās nežēlīgos karos. Dievs viņiem piesprieda pilnīgu iznīcināšanu un izpildīja šo spriedumu ar Jozuas armijas starpniecību. (5. Mozus 7:1, 2.) Līdzīgi ķēniņa Dāvida karapulks izpildīja Dieva tiesas spriedumu filistiešiem, kas ilustrē, kā Dievs iznīcinās visu ļaunumu savā beidzamajā tiesas dienā.
Šie gadījumi ir pamācoši. Tajos Jehova uzskatāmi parādīja, ka viņš var izmantot armiju, lai nodrošinātu cilvēkiem mieru. Taču pasaules mēroga sacelšanos pret viņa valdīšanu Jehova novērsīs ar kādas patiešām unikālas armijas palīdzību.
”Karapulku Jehova”
Izteiciens ”tas Kungs Cebaots” jeb ”karapulku Jehova” (NW) Bībelē ir sastopams vairāk nekā 250 reižu. Ar šo izteicienu Dievs tiek raksturots kā milzum liela eņģeļu karaspēka pavēlnieks. Reiz pravietis Miha teica ķēniņiem Ahabam un Jošafatam: ”Es redzēju to Kungu sēžam uz sava troņa, un visi debesu pulki stāvēja Viņa labajā un kreisajā pusē.” (1. Ķēniņu 22:19.) Šeit ir runāts par eņģeļu karaspēku. Jehova to izmantoja, lai aizsargātu savus ļaudis. Kad tika ielenkta Dotanas pilsēta, Elīsas kalpotājs atmeta visas cerības. Lai viņu nomierinātu, Dievs viņam brīnumainā redzējumā parādīja savu garīgo būtņu karaspēku. ”Tas Kungs atvēra jaunā kalpotāja acis, ka tas redzēja, un kad viņš paraudzījās apkārt, tad, redzi, kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu.” (2. Ķēniņu 6:15—17.)
Vai šie gadījumi pierāda, ka Dievs mūsdienās atbalsta armijas? Tiek apgalvots, ka daudzas kristīgās pasaules armijas pārstāvot Dievu. Daudzas reizes garīdzniekiem ir lūgts tās svētīt. Bet kristīgās pasaules armijas bieži karo cita pret citu — pret saviem ticības biedriem. Šajā gadsimtā abus pasaules karus uzsāka armijas, kuru rindās, kā tika apgalvots, cīnījās kristieši. Tas nevarēja būt Dieva darbs. (1. Jāņa 4:20.) Karaspēki it kā cīnās par mieru, — bet vai Jēzus saviem sekotājiem miera nosargāšanai deva norādījumu organizēt armijas?
Viena nopietna mieru apdraudoša situācija izveidojās, kad Jēzu, kas kopā ar saviem mācekļiem atradās kādā dārzā, lai lūgtu Dievu, sagrāba bruņots pūlis. Jēzus māceklis ar zobenu ievainoja vīrieti, kas atradās pūlī. Jēzus izmantoja šo gadījumu, lai izskaidrotu kādu svarīgu principu. Viņš teica: ”Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā. Jeb vai tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu, un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?” Jēzus pakļautībā bija ārkārtīgi liela armija, bet tajā netika iesaukts ne Pēteris, ne arī kāds cits cilvēks. Pēteris un pārējie Jēzus sekotāji bija uzaicināti kļūt par ”cilvēku zvejniekiem”. (Mateja 4:19; 26:47—53.) Dažas stundas vēlāk Jēzus to paskaidroja Pilātam. Viņš teica: ”Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes.” (Jāņa 18:36.) Atšķirībā no Dāvida ķēniņvalsts, kas bija izveidota uz zemes, Valstība, ko Jēzum ir devis Dievs, atrodas debesīs, un tā nodibinās uz Zemes mieru.
Dieva karapulki dodas cīņā
Drīz Dieva karapulki sāks rīkoties. Atklāsmes grāmatā, kurā ir aprakstīta gaidāmā sadursme, Jēzus tiek saukts par ’Dieva vārdu’. Mēs lasām: ”Debesu kaŗa pulki sekoja viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā tīrā audeklā. No viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt pagānu tautas.” Bībelē teikts, ka šī kauja beigsies ar ’visas zemes ķēniņu un [viņu] kaŗa pulku’ sakāvi. Par citiem, kas nav lojāli pret Dievu, pravietojuma turpinājumā sacīts: ”Visus pārējos nokāva ar zobenu, kas izgāja no jātnieka mutes.” Pat Sātans Velns tiks padarīts nekaitīgs. Tad tiešām būs iespējams izveidot mierpilnu pasauli bez armijām. (Atklāsmes 19:11—21; 20:1—3.)
Iztēlojieties pasauli bez kara
Vai jūs spējat iedomāties tik drošu pasauli, ka armijas nav vajadzīgas? Bībeles psalmā ir teikts: ”Nāciet un skataities tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi, kas liek kaŗiem mitēties visā pasaulē.” (Psalms 46:9, 10.)
Kāds tas būs atvieglojums! Iedomājieties, cik smaga nasta novelsies no sabiedrības pleciem, kad beidzot vairs nebūs jāuztur armijas! Cilvēki varēs ieguldīt spēkus, lai uzlabotu ikviena dzīves apstākļus, attīrītu zemi un to atkal iekoptu. Pavērsies jaunas iespējas veikt izgudrojumus, kas cilvēcei būtu patiešām noderīgi.
Visas pasaules mērogā piepildīsies apsolījums: ”Turpmāk nedzirdēs vairs tavā zemē par varmācību, par sagŗaušanu un postīšanu tavās robežās.” (Jesajas 60:18.) Nekad vairs miljoniem izmisušu bēgļu nebūs spiesti bēgt no karadarbības rajoniem, pametot savas mājas un iedzīvi, un dziļā nabadzībā dzīvot nometnēs. Nekad vairs cilvēkiem nebūs jāraud par saviem tuviniekiem, kas nogalināti vai sakropļoti starpnacionālajos konfliktos. Jehovas debesu Ķēniņš visā pasaulē nodibinās paliekošu mieru. ”Lai viņa laikā zeļ taisnīgais, un pastāv liels miers, kamēr mēness vairs nespīdēs! No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles.” (Psalms 72:7, 14.)
Vēl jo patīkamāka dzīve būs tāpēc, ka apkārt būs cilvēki, kas ir mācījušies nevis ienīst, bet atspoguļot Dieva mīlestību. Dieva Rakstos ir pravietots: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” Kāda būs dzīve starp cilvēkiem, kas pazīst un mīl Jehovu? Tās pašas grāmatas pravietojumā ir sacīts: ”Taisnības [iedarbība] būs miers, un taisnīguma panākums klusums un drošība mūžīgi. Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos dzīvokļos un netraucētos mitekļos.” (Jesajas 11:9; 32:17, 18.)
Cilvēki, kuru ticība ir balstīta uz Bībeles zināšanām, zina, ka Dieva karapulki ir gatavi attīrīt zemi no visiem, kas traucē mieru. Šīs zināšanas viņiem dod paļāvību rīkoties saskaņā ar to, kam, kā teikts Bībelē, jānotiek ”laiku beigu posmā”. Proti, ”viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” (Jesajas 2:2—4.)
Jau tagad daudzu tautu cilvēki, kas ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem, ’nemācās vairs karot’. Viņi paļaujas uz Dieva debesu karapulku aizsardzību. Studējot kopā ar viņiem Bībeli, arī jūs varat attīstīt šādu paļāvību.
[Norāde par attēla autortiesībām 28. lpp.]
U.S. National Archives fotoattēls