No pilsētu augstceltnēm līdz mežonīgai tundrai. Viņi iet pie cilvēkiem

NE LIETUS, ne sniegs, ne krusa, ne vilki, ne pumas, ne naidīgi noskaņoti pamatiedzīvotāji nespēja apslāpēt viņu apņēmību. Ar pārsteidzošu ātrumu viņi zirgos joņoja 3000 kilometru garo ceļu, šķērsojot atklātas prērijas, nemierīgas upes un dziļas ielejas, lai tikai nogādātu steidzamo pastu ASV rietumu krastā. Kas viņi bija?

Tie bija drosmīgi jaunieši — ”Poniju ekspreša”a jātnieki. Bet kas viņos iededza tādu garu? Varbūt tā bija vēlēšanās apliecināt sevi, riskēt, bet varbūt vēlēšanās just gandarījumu par veiksmīgi nogādātu sūtījumu. Interesanti, ka šo jātnieku seglu somā līdzās steidzamajam pastam bija Bībele.

Kopš tā laika ir aizritējis jau vairāk nekā 100 gadu, bet tagad Kanādā vēl lielāku apņēmību, entuziasmu un pašaizliedzību pauž vairāk nekā 113 000 uzticīgu Ķēniņvalsts sludinātāju. Kas ir viņu pamudinājums? Mīlestība pret Dievu un tuvāko viņus skubina vēstīt patiesību par Ķēniņvalsti gan runājot ar cilvēkiem, gan piedāvājot literatūru. Viņu sludinātā vēsts var dot dzīvību, tāpēc tā ir daudz svarīgāka par jebkuru pasta sūtījumu, ko nogādāja ”Poniju ekspreša” jātnieki. Šī nenovērtējamā vēsts par Ķēniņvalsti ir izklāstīta Bībelē — grāmatā, kas bija atrodama ”Poniju ekspreša” jātnieku seglu somā. (Salamana Pamācības 2:21, 22; Jesajas 2:2—4; 61:2; Mateja 22:37—39; 24:14.)

Viņu pamudinājums ir mīlestība pret Jehovu un cilvēkiem

Jehovas lieciniekiem patīk runāt ar cilvēkiem par Ķēniņvalsti. Viņi to dara pilsētu augstceltnēs un daudzdzīvokļu namos, ielās, tālos tundras ciematos, lidostās un citās sabiedriskās vietās, un viņi sludina pa tālruni. Bet kāpēc viņi sludina tik dažādās vietās?

Ekonomisko apstākļu un demogrāfiskās situācijas dēļ cilvēki ir bijuši spiesti izmainīt savu dzīvi, tāpēc nereti viņu vienkārši nav mājās. Bieži vien gan vīrs, gan sieva strādā, lai apmierinātu ģimenes materiālās pamatvajadzības, un garīgās vajadzības paliek novārtā. Dzīves grūtību dēļ cilvēki izjūt spriedzi, tāpēc viņiem ir ārkārtīgi nepieciešams dzirdēt vēsti, kas var dot cerību. Jehovas liecinieki ir gatavi palīdzēt. Viņi gudri izmanto visas iespējas, lai darītu zināmu labo vēsti visdažādākajiem cilvēkiem, — liecinieki cenšas aizskart cilvēku sirdi un palīdzēt tiem aizdomāties par dzīves pamatvērtībām. (1. Timotejam 2:3, 4.)

Citās valodās. Kad Jēzus lika saviem sekotājiem ’iet un darīt par mācekļiem visu tautu cilvēkus’, viņš skaidri norādīja, ka mācekļiem būs jāparāda iniciatīva un apņēmība un jāsludina cerības vēsts cilvēkiem, kas runā visdažādākajās valodās. (Mateja 28:19.) Tāpat kā daudzās citās zemēs, Kanādā kā raibā mozaīkā ir saplūdušas dažādas kultūras un valodas, bet daudzi Ķēniņvalsts sludinātāji ir pielāgojušies šai situācijai un iemācījušies kādu svešvalodu.

Piemēram, kāds laulāts pāris, kas kalpo pilnu slodzi Edmontonā (Albertas province), saprata, ka labā vēsts būtu jāsludina arī tiem pilsētas iedzīvotājiem, kas runā ķīniešu valodā. Taču vispirms viņiem bija jāiemācās šī valoda, tāpēc viņi sazinājās ar universitātes studentu, kas runāja ķīniešu valodā. Students piekrita mācīt lieciniekiem valodu un tajā pašā laikā mācīties no viņiem Bībeles patiesību. Brīnišķīgs risinājums! Pēc 24 mēnešiem abi uzticīgie Ķēniņvalsts sludinātāji bija apguvuši ķīniešu valodu. Savukārt viņu skolotājs un skolnieks vienā personā bija gatavs kristīties.

Arī citās pilsētās ir pieredzēti līdzīgi gadījumi, kad Ķēniņvalsts sludinātāji, mīlestības mudināti, mācās tādas valodas kā poļu, krievu un vjetnamiešu.

Ceļā. Tāpat kā pagājušā gadsimta ”Poniju ekspreša” jātnieki devās ceļā vieni, arī daži Ķēniņvalsts sludinātāji Britu Kolumbijas iekšienē dodas ceļā vieni. Lielu daļu sava laika viņi pavada maizes darbā, ar jaudīgiem kravas automobiļiem līkumojot cauri mežiem, lai nogādātu kokzāģētavās baļķus. Ceļā viņiem pastāvīgi pa radiotelefonu jāsazinās ar citiem šoferiem un jāapmainās ar informāciju par satiksmes intensitāti un briesmām uz ceļa.

Šie Ķēniņvalsts sludinātāji lieliski izmanto savus radiotelefonus. Sarunas sākumā viņi pastāsta ar darbu saistītās jaunākās ziņas. Pēc tam viņi prasmīgi pievērš sarunas biedra uzmanību Bībelei. Reiz kāds kravas automobiļa vadītājs ar interesi uzklausīja to, kāda cerība, saskaņā ar Bībeli, ir mirušajiem. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.) Viņu bija dziļi satriekusi cita autovadītāja bojāeja satiksmes negadījumā uz autostrādes. Viņš labprāt piekrita studēt Bībeli, un tagad arī viņš sludina labo vēsti saviem darba biedriem un draugiem. Turklāt, viņam par prieku, tika uzsāktas Bībeles nodarbības ar bojā gājušā drauga sievu. Kādu brīnišķīgu atalgojumu saņēma šis sludinātājs, tāpēc ka bija darījis zināmu vēsti par patiesību, kaut arī diezgan neparastā veidā!

Tiek izmantota gaisa satiksme. Lai sludinātu nenovērtējamo patiesības vēsti, dedzīgie Ķēniņvalsts sludinātāji dodas uz vietām, kur sastopami cilvēki, piemēram, ar vieglajām lidmašīnām lido uz attāliem ciematiem. (Mateja 10:11, 12.) Nesen divas sludinātāju grupas, kas dedzīgi vēlējās pastāstīt citiem labo vēsti, izmantoja savus līdzekļus, lai apmeklētu cilvēkus, kas dzīvo plašā teritorijā mežonīgajā tundrā. Katra lidmašīna nolidoja aptuveni 3000 kilometru un piezemējās 14 dažādās vietās, nokļūstot 250 kilometrus aiz Ziemeļu polārā loka. Nenogurstošie sludinātāji septiņas dienas pēc kārtas apmeklēja tur dzīvojošos cilvēkus.

Vai viņu pūles bija tā vērtas? Nenoliedzami — Bībeles vēsts patiešām labi ietekmēja cilvēkus. Atbraukušie sludinātāji viņiem palīdzēja apmierināt savas garīgās vajadzības, kad pastāstīja par Jehovas nodomu drīzā nākotnē uz Zemes nodibināt paradīzi. (Mateja 5:3.) Godprātīgie cilvēki vēl ilgi pēc sludinātāju aizbraukšanas varēs lasīt un gūt labumu no 542 Bībelēm un bībeliskām publikācijām, kā arī 3000 žurnāliem, kas tika izplatīti šajā teritorijā. (Salīdzināt Apustuļu darbi 12:24.)

Pa tālruni. Pilsētās tūkstošiem cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kurās ir ierīkotas modernas apsardzes iekārtas. Taču tas nemazina Dievam veltījušos Ķēniņvalsts sludinātāju dedzību un apņēmību. Bet kā lai viņi apmeklē šos cilvēkus? Kaut gan parasti priekšroka tiek dota personīgam kontaktam, sludinātāji ar labiem panākumiem bieži izmanto sarunas iekārtas pie māju ārdurvīm. Ja tas nav iespējams, viņi zvana cilvēkiem pa tālruni.

Kādu rītu uz telefona zvanu atbildēja padzīvojusi sieviete. Pēc īsas, laipnas sasveicināšanās sludinātāja pajautāja sievietei, vai, pēc tās domām, kādreiz pienāks tāds laiks, kad cilvēki varēs vakarā atrasties ārpus mājas un ne no kā nebaidīties. Sludinātāja nolasīja vairākas Rakstu vietas, lai apstiprinātu to, ka nākotnē tiešām pilnīgi visur pastāvēs miers. (Psalms 37:10, 11; Daniēla 2:44; Mateja 6:9, 10.) Sieviete piekrita turpināt sarunu pēc nedēļas tajā pašā laikā, lai uzzinātu, kāpēc var ticēt Dieva solījumiem. Pēc tam kad Ķēniņvalsts sludinātāja mēnesi pa tālruni bija studējusi ar šo sievieti Bībeli — nolasījusi no Bībeles studēšanas palīglīdzekļa rindkopas un uzdevusi atbilstošus jautājumus — sieviete pateicās sludinātājai, ka tā katru nedēļu bija sagatavojusi tik daudz interesantu atbilžu. Nu bija laiks pastāstīt sievietei par studēšanas palīglīdzekli un piedāvāt tā eksemplāru. Abas sievietes norunāja satikties. Jehovas liecinieki patiešām ir apliecinājuši mīlestību pret cilvēkiem, un cilvēki ir atsaukušies uz viņu mīlestību un atzinuši, ka Jehova atbalsta šos kristīgos sludinātājus. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 14:25.)

Ar literatūras palīdzību. Arī Kvebekas provincē, kur vairākums cilvēku runā franču valodā, Ķēniņvalsts sludinātāji cenšas sastapt cilvēkus visdažādākajās vietās. Kāds ceļojošais pārraugs pastāstīja: ”Gadiem ilgi brāļiem likās, ka darbs neiet uz priekšu, jo baznīca izrādīja spēcīgu pretestību. Taču brāļi nepagurdami sludināja un apmeklēja cilvēkus atkal un atkal, tāpēc Bībele, ko agrāk cilvēki gandrīz nepazina un ko lasīja tikai retais, tagad ir atrodama daudzās mājās.”

Lielu prieku sagādā tas, ka Kvebekā par sludinātājiem kļūst cilvēki no dažādiem sabiedrības slāņiem, arī no mediķu vidus. Piemēram, tā notika ar kādu ārstu. Viņa sieva, kas ir Ķēniņvalsts sludinātāja, bieži runāja ar viņu par Bībelē izklāstīto cerību. Kāds vērīgs draudzes vecākais parādīja iniciatīvu un uzaicināja šo ārstu apmeklēt draudzes sapulces, kad tajās tika studēta brošūra Kā asinis var glābt dzīvību?. Ārsts atnāca un pat atbildēja uz jautājumiem. Viņu pārsteidza izsmeļošā informācija un dziļās garīgās patiesības, kas tika apspriestas, tāpēc viņš piekrita studēt Bībeli. Tagad arī viņš ir Ķēniņvalsts sludinātājs.

Prasmīgi izmantojot žurnālus, sludinātāji ir piesaistījuši daudzu cilvēku uzmanību Bībelei. Nekad nevar zināt, kurš raksts pamudinās cilvēku iepazīties ar patiesību. Kāds Ķēniņvalsts sludinātājs piedāvāja savai kaimiņienei žurnālu Atmostieties! — kaimiņiene nevēlējās klausīties Bībeles vēsti, taču viņa dzīvi interesējās par kukaiņiem. Sievietes uzmanību piesaistīja fotoattēls 1992. gada 22. novembra Atmostieties!, rakstā ”Šagasa slimība — nāvējošs skūpsts”. Pārsteigta par iegūto informāciju, viņa palūdza lieciniekam vēl dažus žurnālus. Tika uzsāktas Bībeles nodarbības, un pēc sešiem mēnešiem viņa sludināja citiem.

Sabiedriskās vietās. Kanādas likumdošana atļauj brīvi paust savus uzskatus sabiedriskās vietās, piemēram, lidostās. Helifeksas starptautiskajā lidostā Ķēniņvalsts sludinātāji taktiski uzrunā ceļotājus. Viņi uzdod jautājumus par aktuālām tēmām un pēc tam pievērš sarunas biedra uzmanību Bībelei. Tā kā viņiem vienmēr ir līdzi kabatas formāta Bībele un bībeliskā literatūra, viņi var palīdzēt cilvēkiem, kas apzinās savas garīgās vajadzības. To cilvēku vidū, kas šādi ir uzzinājuši Ķēniņvalsts vēsti, ir ķirurgi, zinātnieki, juristi, piloti, garīdznieki, policisti, taksometru šoferi, inženieri, skolotāji, militārpersonas un politiķi no citām zemēm — viņi ir aizveduši sev līdzi patiesības sēklas, lai tālumā tās uzdīgtu. (Kolosiešiem 1:6.)

Reiz agrā rītā kāds vīrietis lidostā paņēma no lieciniekiem žurnālus Sargtornis un Atmostieties!. Pēc brīža viņš mierīgi un klusi noteica: ”Nē, tikai ne Jehovas liecinieki!” Kāpēc viņam bija tāda reakcija? Vīrietis bija pārliecināts musulmanis, kas tikko bija lūdzis Dievu lidostas svētnīcā. Viņš bija lūdzis, lai Dievs viņam dod gudrību un izpratni un atklāj patiesību. Doma, ka sastapšanās ar Jehovas lieciniekiem ir tūlītēja atbilde uz viņa lūgšanu, viņu vienkārši pārsteidza.

Drosmīgie Ķēniņvalsts sludinātāji Kanādā pārvar jebkādus šķēršļus, lai darītu zināmu cilvēkiem nenovērtējamo vēsti par Ķēniņvalsti. Svešas valodas, nelīdzeni un dubļaini ceļi, attālas teritorijas un pilsētu daudzdzīvokļu nami ar sarežģītām apsardzes iekārtām — nekas no tā visa nespēj kavēt viņu darbu. Viņi ir apņēmušies sludināt vēsti no Dieva visiem godprātīgiem cilvēkiem, kas meklē patiesību, jo šī vēsts var nozīmēt dzīvību. Tāpat kā pārējie viņu pasaules mēroga kristīgās brāļu saimes locekļi, šie liecinieki nesavtīgi pilda Jēzus pavēli ’iet un darīt par mācekļiem visu tautu cilvēkus’. (Mateja 28:19.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Ķēniņvalsts sludinātāji sekmīgi sludina pa tālruni

Daži saka: ”Labdien. Mans vārds ir [nosauc savu vārdu]. Es runāju ar jūsu mājas iemītniekiem par to, kā varētu nodrošināt mieru. Kā jūs domājat, vai kādreiz visā pasaulē būs miers? [Ļauj izteikties.] Neuztraucieties, es neveicu aptauju un neko nepārdodu. Es stāstu cilvēkiem, ka, saskaņā ar Svētajiem rakstiem, Dievs nodibinās mieru.” Pēc tam var risināt īsu sarunu par kādu bībelisku tēmu.

Citi iesāk sarunu šādi: ”Labvakar. Mans vārds ir [nosauc savu vārdu]. Es brīvprātīgi darbojos jūsu rajonā. Es vēlos uzzināt jūsu mājas iemītnieku viedokļus. Tā kā mūsu rajonā arvien pieaug vardarbība un noziedzība, daudzus uztrauc jautājums par drošību. Vai arī jūs tas uztrauc? [Ļauj izteikties.] Kā jūs domājat, vai pienāks tāds laiks, kad cilvēki visā pasaulē jutīsies droši?” Ļauj cilvēkam atbildēt un pēc tam pastāsti, kas ir teikts Svētajos rakstos.