Slimojot ar lepru, esmu bijis priecīgs un garīgi svētīts
PASTĀSTĪJIS JESAJA ADAGBONA
Es uzaugu Nigērijā, Akurē. Mana ģimene audzēja jamsu, banānus, manioku un kakao. Tēvs nevēlējās mani laist skolā. Viņš man sacīja: ”Tu esi zemnieks. Jamsa laukā neviens tev neliks lasīt.”
TAČU es gribēju iemācīties lasīt. Vakarus es pavadīju pie kādas mājas, kur dažus bērnus mācīja privātskolotājs, — es, nostājies aiz loga, klausījos. Tas bija 1940. gadā, un man bija apmēram 12 gadi. Ja mani pamanīja bērnu tēvs, viņš kliedza un dzina mani projām. Bet es vienmēr atgriezos. Dažreiz, kad skolotājs neatnāca, es ielavījos iekšā un kopā ar bērniem skatījos grāmatas. Bet reizēm viņi man pat aizdeva savas grāmatas. Tā es iemācījos lasīt.
Pievienojos Dieva tautai
Pēc kāda laika es dabūju Bībeli un sāku to regulāri lasīt pirms gulētiešanas. Kādu vakaru izlasīju Mateja evaņģēlija 10. nodaļu, kur rakstīts, ka cilvēki ienīdīs un vajās Jēzus mācekļus.
Es atcerējos, ka uz mūsu māju bija nākuši Jehovas liecinieki un mājinieki pret viņiem bija izturējušies ļoti slikti. Man ienāca prātā, ka viņi varētu būt tie, par kuriem bija runājis Jēzus. Nākamajā reizē, kad ieradās liecinieki, es paņēmu no viņiem vienu žurnālu. Sāku satikties ar Jehovas lieciniekiem un tā kļuvu ļaudīm par izsmiekla objektu. Taču, jo vairāk mani centās atrunāt, jo vairāk iemantoju prieka un pārliecības, ka esmu atradis patieso reliģiju.
Mani ārkārtīgi iespaidoja tas, ka Jehovas liecinieki, pretēji citām reliģiskām grupām mūsu apkaimē, neieviesa savā pielūgsmē vietējās pagāniskās reliģijas paražas un tradīcijas. Piemēram, mana ģimene apmeklēja anglikāņu baznīcu, tomēr manam tēvam bija arī jorubu dieva Oguna svētnīca.
Kad tēvs nomira, svētnīcai bija jāpāriet manā īpašumā. Bet es no tās atteicos, jo zināju, ka Bībelē nosodīta elkdievība. Ar Jehovas palīdzību es augu garīgā ziņā un 1954. gada decembrī kristījos.
Saslimstu ar lepru
Tajā pašā gadā es ievēroju pietūkumu kājās un pamanīju, ka tās vairs nav tik jutīgas. Ja uzkāpu kvēlojošām oglēm, sāpes nejutu. Pēc kāda laika uz pieres un lūpām parādījās sarkanas čūlas. Ne es, ne mani ģimenes locekļi nezinājām, kas par lietu, domājām, ka tā ir ekzēma. Cerēdams izveseļoties, apmeklēju 12 dziedniekus, kas ārstē ar ārstniecības augiem. Beigās viens no viņiem mums pateica, ka tā ir lepra.
Man tas bija pilnīgs šoks. Biju galīgi satriekts, nevarēju vairs gulēt. Naktīs murgoju. Bet Bībeles patiesības zināšanas un paļāvība uz Jehovu man palīdzēja drošāk raudzīties nākotnē.
Cilvēki teica manai mātei, ka man kļūtu labāk, ja es ietu pie gaišreģa un upurētu. Es atteicos to darīt, jo zināju, ka tāda rīcība Jehovam nav patīkama. Saprazdami, ka es savu lēmumu nemainīšu, mātes draugi ieteica, lai viņa paņem kolas riekstu un ar to pieskaras manai pierei. Pēc tam viņa varētu riekstu iedot gaišreģim, kas to izlietotu, upurējot manā labā. Es nepiekritu un tā arī mātei pateicu. Beigu beigās viņa atmeta ar roku visiem pūliņiem iesaistīt mani pagāniskajā reliģijā.
Kad es nonācu slimnīcā, slimība jau bija ļoti progresējusi. Visu ķermeni bija pārklājušas čūlas. Slimnīcā man deva zāles, un mana āda pakāpeniski kļuva normāla.
Mani uzskatīja par mirušu
Bet mana cīņa vēl nepavisam nebija galā. Labā kāja bija tik ļoti bojāta, ka 1962. gadā tā bija jāamputē. Pēc operācijas sākās sarežģījumi. Ārsti vairs neuzskatīja mani par dzīvotāju. Pie manis ieradās kāds priesteris, baltais misionārs, lai izpildītu pēdējo rituālu. Biju pārāk vājš, lai spētu runāt, bet medicīnas māsa pateica priesterim, ka esmu Jehovas liecinieks.
Priesteris man sacīja: ”Vai jūs nevēlaties mainīt reliģiju un kļūt par katoli, lai varētu doties uz debesīm?” Šāds jautājums man lika iekšēji pasmaidīt. Lūdzu Jehovam, lai viņš man dotu spēku atbildēt. Ar milzīgu piepūli izdevās pateikt: ”Nē!” Priesteris pagriezās un aizgāja.
Mans stāvoklis aizvien pasliktinājās, līdz slimnīcas personāls domāja, ka esmu miris. Manu seju apklāja ar palagu. Taču uz morgu mani neaizveda, jo vispirms kādam ārstam vai medicīnas māsai bija jāapliecina mana nāve. Tai brīdī neviena ārsta vairs nebija darbā, bet visas māsas bija aizgājušas uz atpūtas vakaru. Tāpēc pa nakti mani atstāja palātā. Kad nākamajā rītā ārsts devās apgaitā, pie manas gultas neviens pat nepienāca, jo es vēl arvien biju pārklāts ar palagu un mani uzskatīja par mirušu. Galu galā kāds pamanīja, ka ”līķis” zem palaga kustas!
Es atlabu, un 1963. gada decembrī mani pārcēla uz Abeokutas leprozoriju, kas atrodas Nigērijas dienvidrietumos. Kopš tā laika es dzīvoju tur.
Neļauj sludināt
Manas ierašanās brīdī leprozorijā dzīvoja 400 slimnieki, un es biju vienīgais Jehovas liecinieks. Es uzrakstīju biedrībai, un Akomodžes draudzei nekavējoties tika uzdots saistīties ar mani. Tā es nekad nezaudēju saikni ar brāļiem.
Tūlīt pēc apmešanās leprozorijā es sāku sludināt. Vietējais priesteris bija ļoti neapmierināts un paziņoja par mani sociālajam darbiniekam, kas bija atbildīgs par nometni. Sociālais darbinieks bija pavecs vīrs no Vācijas. Viņš man sacīja, ka man nav tiesību mācīt Bībeli, jo neesmu to nekur studējis, nedz arī ieguvis kādu apliecību un, būdams bez īpašas izglītības, es mācīšot cilvēkus nepareizi. Ja nepakļaušos rīkojumam, mani izraidīs no leprozorija un vairs neārstēs. Šis vīrs man neļāva bilst ne vārda.
Pēc tam viņš uzrakstīja paziņojumu, ka nevienam nav ļauts studēt ar mani Bībeli. Visi, kam bija bijusi kāda interese, pārstāja nākt pie manis.
Tad lūgšanā es visu pastāstīju Jehovam un lūdzu no viņa gudrību un vadību. Nākamajā svētdienā es devos uz baptistu baznīcu, bet reliģiskajos rituālos nepiedalījos. Dievkalpojumā bija atvēlēts arī brīdis, kad klātesošie drīkstēja uzdot jautājumus. Es pacēlu roku un pavaicāju: ”Ja visi labie cilvēki iet uz debesīm, bet visi sliktie cilvēki kaut kur citur, kāpēc Jesajas 45:18 rakstīts, ka Dievs radījis Zemi, lai tā būtu apdzīvota?”
Draudzē izcēlās murdoņa. Beigās mācītājs misionārs sacīja, ka mēs nevaram izprast Dieva ceļus. Tad es pats atbildēju uz savu jautājumu, nolasīdams Bībeles pantus, kuros atklāts, ka uz debesīm dosies 144 000, ka ļaunie tiks iznīcināti, bet taisnīgie cilvēki dzīvos uz Zemes mūžīgi. (Psalms 37:10, 11; Atklāsmes 14:1, 4.)
Visi aplaudēja, izdzirdējuši tādu atbildi. Tad mācītājs piebilda: ”Aplaudējiet vēl, jo šis vīrs patiešām zina Bībeli.” Pēc dievkalpojuma vairāki cilvēki nāca man klāt un sacīja: ”Jūs zināt vairāk nekā mūsu mācītājs!”
Mani joprojām mēģina izraidīt
Šis gadījums mainīja cilvēku naidīgo attieksmi pret mani, un daudzi atsāka studēt ar mani Bībeli. Taču joprojām dažiem es biju kā dadzis acī, un viņi centās piespiest sociālo darbinieku, lai mani izraida. Kad bija pagājis apmēram mēnesis kopš toreizējā dievkalpojuma, viņš atkal pasauca mani pie sevis un teica: ”Kāpēc jūs nepārstājat sludināt? Manā zemē cilvēkiem nepatīk Jehovas liecinieki, un šeit ir tāpat. Kāpēc jūs sagādājat man nepatikšanas? Vai jūs nezināt, ka varu jūs izraidīt?”
Es atbildēju: ”Es jūs cienu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, jūs esat vecāks par mani, un Bībelē rakstīts, ka sirma galva jāgodā. Otrkārt, es jūs cienu tāpēc, ka esat atstājis savu zemi, lai palīdzētu mums. Treškārt, jūs esat laipns un devīgs, un jūs palīdzat tiem, kas nonākuši nelaimē. Bet ar kādām tiesībām, pēc jūsu domām, jūs varat mani izraidīt? Valsts prezidents neizraida Jehovas lieciniekus. Apgabala valdnieks mūs arī neizraida. Pat tad, ja jūs mani izdzīsiet, Jehova joprojām par mani rūpēsies.”
Nekad agrāk nebiju tik atklāti un tieši runājis ar šo vīru, un es redzēju, ka manis sacītais patiešām bija radījis iespaidu. Viņš aizgāja, neteicis ne vārda. Vēlāk, kad par mani kāds žēlojās, viņš neapmierināti attrauca: ”Es tajā lietā vairs netaisos iejaukties. Ja jums nepatīk sludināšana, ejiet un paši runājiet!”
Lasīšanas stundas
Tie, kas apmeklēja nometnes baptistu baznīcu, vēl arvien darīja visu, lai es vairs nesludinātu. Tad man iešāvās prātā kāda doma. Devos pie sociālā darbinieka un palūdzu, vai es nevarētu vadīt nodarbības, kurās mācītu lasīt un rakstīt. Uz jautājumu, cik lielu samaksu es vēlētos, atteicu, ka mācīšu par velti.
Man piešķīra telpu nodarbībām, iedeva tāfeli un krītu, un es sāku mācīt vairākiem slimniekiem lasīt. Stundas notika katru dienu. Pirmo pusstundu es mācīju lasīt, pēc tam stāstīju un paskaidroju kādu Bībeles notikumu. Pašās beigās mēs izlasījām šo gadījumu Bībelē.
Skolnieku vidū bija kāda sieviete, ko sauca Nimota. Viņa ļoti interesējās par garīgo un bija uzdevusi daudz jautājumu par reliģiju kā baznīcā, tā mošejā. Taču viņa nebija saņēmusi uz tiem atbildes, tāpēc viņa vaicāja man. Pēc kāda laika Nimota veltīja savu dzīvi Jehovam un kristījās. Bet 1966. gadā mēs apprecējāmies.
Lielākā daļa mūsu tagadējās draudzes locekļu ir iemācījušies lasīt un rakstīt lasīšanas stundās. Ideja par šādu nodarbību izveidi nebija bijusi manis paša. Ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova bija devis savu svētību. Pēc tam vairs neviens nav mēģinājis mani traucēt sludināšanā.
Ķēniņvalsts zāle nometnē
Ap to laiku, kad mēs ar Nimotu apprecējāmies, Sargtorņa studijās regulāri piedalījās četri cilvēki. Apmēram gadu mēs pulcējāmies telpā, kurā tika apmazgātas lepras slimnieku brūces. Tad sociālais darbinieks, ar kuru es jau biju sadraudzējies, man sacīja: ”Nav labi, ka jūs pielūdzat savu Dievu ārstēšanas telpā.”
Viņš mums atļāva rīkot sapulces brīvajā galdnieka nojumē. Ar laiku mēs to pārveidojām par Ķēniņvalsts zāli. 1992. gadā ar pilsētas brāļu palīdzību tā tika pabeigta. Kā varat redzēt 24. lappusē, attēlā, mūsu zāle ir īsta celtne: tai ir apmestas un nokrāsotas sienas, betona grīda un kārtīgs jumts.
Sludināšana lepras slimniekiem
33 gadus leprozorijs ir mana teritorija. Ko nozīmē sludināt lepras slimniekiem? Šeit, Āfrikā, lielākā daļa cilvēku tic, ka viss nāk no Dieva. Tāpēc, ja viņi saslimst ar lepru, viņi uzskata, ka arī Dievs ir vainojams šajā nelaimē. Daudzus slimība ļoti nomāc. Citi kļūst dusmīgi: ”Nestāstiet mums, ka Dievs ir mīlošs un žēlsirdīgs. Ja tā būtu taisnība, lepra izzustu!” Tādos gadījumos mēs lasām un apspriežam Jēkaba 1:13, kur teikts, ka ’ar ļaunu Dievs neviena nekārdina’. Pēc tam skaidrojam, kādēļ Jehova pieļauj, ka cilvēki cieš no slimībām, un norādām uz Jehovas solījumu pārveidot zemi par paradīzi, kur neviens vairs neslimos. (Jesajas 33:24.)
Daudzi ir atsaukušies uz labo vēsti. Kopš manas ierašanās nometnē Jehova mani ir izmantojis, lai palīdzētu vairāk nekā 30 cilvēkiem veltīt sevi Dievam un kristīties; tie visi ir bijuši lepras slimnieki. Daudzi ir izveseļojušies un atgriezušies mājās, bet daži ir nomiruši. Patlaban te ir 18 Ķēniņvalsts sludinātāju, un apmēram 25 cilvēki regulāri apmeklē sapulces. Divi no mums kalpo par vecākajiem, un mums ir viens kalpošanas palīgs un viens pastāvīgais pionieris. Cik es esmu laimīgs, kad redzu nometnē tik daudzus uzticīgi kalpojam Jehovam! Kad atbraucu uz šejieni, es raizējos, ka būšu viens, bet Jehova mani ir brīnišķīgi svētījis.
Kalpošana brāļiem dod prieku
Pretlepras medikamentus es sāku lietot 1960. gadā, bet tagad ir pagājuši pieci gadi, kopš vairs tos nelietoju. Esmu pilnīgi izveseļojies, tāpat kā citi mūsu draudzē. Lepra manī ir atstājusi pēdas — esmu zaudējis vienu kāju līdz ceļgalam un nevaru iztaisnot rokas —, taču pašas slimības vairs nav.
Dažreiz man jautā, kāpēc es neatstāju leprozoriju un nebraucu mājās, ja esmu izveseļojies. Manai palikšanai ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka vēlos arī turpmāk palīdzēt šejienes brāļiem. Prieks, ko dod Jehovas avju pārraudzīšana, ir daudz lielāks par visu, ko varētu sniegt mani tuvinieki, ja es atgrieztos pie viņiem.
Es ļoti pateicos Jehovam, ka viņu iepazinu pirms tam, kad uzzināju par savu slimību. Pretējā gadījumā es droši vien būtu izdarījis pašnāvību. Šo gadu laikā esmu pieredzējis daudz grūtību, tomēr man palīdzēja izturēt nevis zāles, bet Jehova. Kad atskatos pagātnē, esmu priecīgs, taču, domājot par nākotni, kad valdīs Dieva Ķēniņvalsts, izjūtu vēl vairāk prieka.
[Papildmateriāls 23. lpp.]
Lepra
Kas ir lepra?
Lepra, ar ko saslimst mūsdienās, ir slimība, ko izraisa Armauera Hansena 1873. gadā atklātais bacilis. Pieminēdami viņa sasniegumus, ārsti lepru sauc arī par Hansena slimību.
Lepras baciļi bojā nervus, kaulus, acis un citus orgānus. Parādās jušanas traucējumi, visbiežāk nejutīgas kļūst rokas un kājas. Ja slimību neārstē, rodas smagi sejas un locekļu izkropļojumi. Nāves gadījumi ir reti.
Vai to var izārstēt?
Cilvēki, kam ir viegla lepras forma, izveseļojas bez jebkādas ārstēšanas. Smagas slimības formas var izārstēt ar medikamentiem.
Pirmo pretlepras preparātu ieviesa mūsu gadsimta 50. gados, taču tas iedarbojās lēni un drīz vairs nebija efektīvs, jo lepras baciļiem pret to attīstījās rezistence. Tika izstrādāti jauni līdzekļi, un no 80. gadu sākuma visā pasaulē lepras terapijā izmanto vairāku preparātu kombināciju. Vienlaikus tiek lietoti trīs preparāti — dapsons, rifampicīns un klofazimīns. Kaut arī tādā veidā tiek iznīcināti slimības ierosinātāji, bojātajās ķermeņa daļās nenotiek atjaunošanās procesi.
Vairāku preparātu izmantošana vienlaikus slimības ārstēšanā ir izrādījusies ļoti efektīva. Tāpēc lepras slimnieku skaits kopš šās terapijas ieviešanas pasaulē ir strauji sarucis: no 12 miljoniem 1985. gadā līdz 1,3 miljoniem 1996. gada vidū.
Cik lipīga ir lepra?
Lepra nav ļoti lipīga, lielākoties cilvēkiem imunitātes sistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu organismu no saslimšanas ar šo slimību. Ar lepru parasti saslimst pēc ilgstoša un cieša kontakta ar lepras slimnieku.
Ārstu vidū nav pilnīgas skaidrības par to, kā lepras baciļi iekļūst cilvēka organismā, taču pastāv viedoklis, ka tie iekļūst caur ādu vai degunu.
Ko var gaidīt nākotnē
Līdz 2000. gadam ir paredzēts ”likvidēt lepru kā sabiedrības veselības problēmu”. Tas nozīmē, ka nevienā pasaules valstī no 10 000 cilvēkiem ar lepru nesaslims vairāk kā 1 cilvēks. Valdot Dieva Ķēniņvalstij, tā būs iznīcināta pilnīgi. (Jesajas 33:24.)
Informācijas avoti: World Health Organization; International Federation of Anti-Leprosy Associations; Manson’s Tropical Diseases, 1996 Edition.
[Papildmateriāls 27. lpp.]
Vai mūsdienās lepra ir tāda pati kā bībeles laikos?
Mūsdienu medicīnas grāmatās lepra ir aprakstīta ļoti precīzi, lepras izraisītājas baktērijas zinātniskais nosaukums ir Mycobacterium leprae. Bībele, protams, nav medicīnas rokasgrāmata. Senebreju un grieķu vārdiem, kas daudzos Bībeles tulkojumos ir tulkoti ”spitālība” (”lepra”), ir daudz plašāka nozīme. Piemēram, Bībelē minētā spitālība var nodarīt redzamu kaitējumu ne tikai cilvēkiem, bet arī drēbēm un mājām — baciļi to nevar izdarīt. (3. Mozus 13:2, 47; 14:34.)
Turklāt mūsdienās cilvēkiem lepras simptomi nav gluži tie paši, kas aprakstīti Bībelē. Pēc dažu zinātnieku domām, cēlonis meklējams apstāklī, ka slimību daba laika gaitā mainās. Citi uzskata, ka ar vārdu ”spitālība” Bībelē apzīmētas vairākas slimības, starp kurām var būt un var arī nebūt M. leprae izraisītā slimība.
Theological Dictionary of the New Testament sacīts, ka gan grieķu, gan senebreju vārds, ko parasti tulko ”spitālība” (”lepra”), ”attiecas uz vienu un to pašu slimību vai slimību grupu.. Ir iemesls šaubīties, vai tā ir tā pati slimība, ko tagad saucam par lepru. Taču precīza medicīniska apzīmējuma trūkums nekavē atzinīgi novērtēt vēstījumus par izdziedināšanām [kad Jēzus un viņa mācekļi izdziedināja spitālīgos].”
[Attēls 24. lpp.]
Draudze pie Ķēniņvalsts zāles leprozorijā
[Attēls 26. lpp.]
Jesaja Adagbona un viņa sieva Nimota